Tiesību saimes (loki)

Romāņu-ģermāņu tiesību saimes radās XII—XIII. gs, romiešu tiesības recepcijas rezultātā ar kontinentālas Eiropas valstīm. Par recepcijas pamatu ekonomiskā sfērā kļuva tirdzniecības attīstības, amatu, pilsētu augšana.

Globalizācija un tiesības

Globalizācija ir daudzšķautnains process, saistīts ar ekonomiskām, sociālām, tehnoloģiskām, politiskām un citām izmaiņām, kuru rezultātā vairums pasaules valstu un ģeogrāfisko reģionu kļūst savstarpēji ciešāk saistīti, taču arī vairāk atkarīgi viens no otra. Praksē globalizācija izpaužas pieaugošā preču un pakalpojumu, kā arī kapitāla, naudas un iedzīvotāju plūsmā starp valstīm.

Akciju sabiedrības

Uzsākot uzņēmējdarbību, jebkuram uzņēmējam ir jāizlemj, kāda tipa uzņēmums viņam būtu vispiemērotākais, t.i., jāizvēlas vispiemērotākā uzņēmējdarbības forma. Šī izvēle ir atkarīga no vairākiem faktoriem: pieejamiem resursiem, uzņēmējdarbības veida, dibinātāju skaita, esošās likumdošanas u.c. Piemēram, ja jums ir nodoms dibināt banku, tad tā obligāti ir jādibina akciju sabiedrības formā.

Varas sadalīšanas teorija

Šā referāta mērķis ir raksturot varas sadalīšanas teoriju un tās pielietojuma praksi. Galvenie uzdevumi: izstudēt šās teorijas rašanās un attīstības vēsturi, uzzināt, kā šo teoriju redzēja tās autori, kas viņus iedvesmoja tās izgudrošanai, kādu mērķu sasniegšanai tā tika radīta un ar kādu līdzekļu palīdzību tā varētu īstenoties, kā arī noskaidrot, vai šai teorijai piemīt tīri teorētiskais raksturs vai tas ir mūsdienīgs, progresīvs un praksē izmantojams valsts pārvaldes princips.

Tautas suverenitātes princips

Tautas suverenitātes princips ir viens no demokrātiskas valsts pamatprincipiem. Tautas suverenitāte- tauta tiek atzīta par visas varas avotu. Tautai pieder valsts suverēnā vara. Jēdziens „tautas suverenitāte” pazīstams jau no viduslaikiem, to saknes meklējamas Senajā Romā. Demokrātiskās valstīs franču doktrīnas ietekmē ir attīstījies tautas suverenitātes princips. Šim principam ir 2 atšķirīgas izpratnes. Sākotnēji tautas suverenitātes princips atzina tautu par suverēnas valsts varas avotu, no kura savu varu atvasināja valsts varas institūcijas, tomēr par suverenitātes nesēju atzina kādu valsts varas institūciju.