Ievērojamākie Romas impērijas laika mauzoleji

Rīgas Celtniecības koledža

Ievērojamākie Romas impērijas laika mauzoleji

R-1 kursantes Lauras Ādmines
referāts mākslas vēsturē

Rīga
2008
Saturs

1. Jēdziens – mauzolejs………………………………………………………………3
2.1. Cecīlija Metella mauzolejs……………………………………………………4
2.2. Priscilla mauzolejs……………………………………………………………….5
2.3. Maiznieka Evirisaka mauzolejs……………………………………………..6
2.4. Gaja Cestija mauzolejs………………………………………………………….7
2.5. Puteolaha mauzolejs……………………………………………………………..9
2.6. Augusta mauzolejs……………………………………………………………..10
2.7. Andriāna mauzolejs…………………………………………………………….12
3. Pielikums……………………………………………………………………………..14
3. Slavenāko Romas mauzoleju attēli…………………………………………..15
3.1- 3.2. Cecīlija Metella mauzolejs…………………………………………….15
3.3.- 3.4. Maiznieka Evirisaka mauzolejs…………………………………….16
3.5. Gaja Cestija mauzolejs………………………………………………………..17
3.6.- 3.7. Augusta mauzolejs………………………………………………………18
3.8.- 3.9. Andriāna mauzolejs……………………………………………………..19

1. Jēdziens – mauzolejs

• Mauzolejs ( gr. Mausoleion), Karijas karaļa Mausola greznais kapa piemineklis Halikarnasā, ko viņam pēc nāves lika uzcelt viņa sieva Artemīsija. Pēc Plīnija un Vitrovija ziņām, pieminekli cēlis grieķu arhitekts Pītejs, bet pieminekļa izdaiļošanā piedalījās Skopa, Leohārs, Tīmotējs un Briaks

• Senie romieši, iepazinušies ar dižo kapa būvi, sāka dēvēt savus lielos kapu pieminekļus pēc Karijas parauga par mauzolejiem

• Vēlāk par mauzolejiem sāka dēvēt ikkatru greznu kapa pieminekli.

• Mauzolejiem Romā bija īpaša vieta kapeņu arhitektūrā, kas nevis ietiecās zemē ( kā Senajā Ēģiptē vai Etrūrijā), bet gan slējās pretī debesīm, apliecinot valdnieku varenību.

2.1. Cecīlija Metella mauzolejs

Cecīlija Metella (the tomb of Cecilia Metella) mauzolejs atrodas uz Apija ceļa ( Via Appia) (celts Romā apmēram 30. g. p. m. ē.) un ir viens no nozīmīgākajiem romiešu apbedījumu mākslas pieminekļiem. Jaunā pamata kompozīcija – cilindrs uz kvadrāta – šeit izpaudās pirmo reizi ar ļoti lielu precizitāti. Pirmsākumos mauzoleja izskats norādīja uz saistību ar Tumulusu mauzoleju. Tā cilindriskā daļa ar diametru 29,5 m ir uzlikta uz kvadrātveida pamata ar 32,3 m garām malām un tas beidzas ar augstu konusu.
Ieeja mauzolejā bija no sāna un no ceļa to nevarēja redzēt. Velvjveida koridors aizveda uz augstu velvjveida kameru, kura bija izmūrēta ar ķieģeļiem. Mauzoleja ģeometriskās formas vienkāršība un ieturētība brīnišķīgi atbilda apbedīšanas celtnes svinīgajam arhitektūras tēlam. Apaļveida ēkas monolīto iespaidīgumu paspilgtināja viengabalaini flīzējumi, kas radīja vienāda izmēra dekoratīvu rakstu.
Dekoratīvais ornaments un vieglie vijumi nedaudz atvieglo monomenta drūmumu, izdaiļotu ar reljefiem, kas attēlo kara trofejas un ir ar veltījuma uzrakstiem uz marmora plāksnēm. Cecīlī Metellī mauzolejs ir viens no klasiskākajiem romiešu arhitektūras darbiem.Viduslaikos tas bija Etanī pils sastāvā un tajā laikā mauzoleja koniskais gals, virsotne bija izjaukta un tā augšgalā tika radīts cietoksņa veida izciļņi.

2.2. Priscilla mauzolejs

Priscilla mauzoleja arhitektoniskā izteiksmība ir sasniegta ar citu līdzekli – nevis akcentējot, bet sadalot apaļo formu. Vienveidīgo cilindra masu sadalīja un it kā atviegloja 12 nišas ar dievu statujām un paspilgtinātām aizgājēju simboliskām figūrām. Skulptūras bagātināja mauzoleja sadalīto nišu plastiku, kura ļoti asi bija izjūtama kontrastā ar kvadrātveida pamatni. Mauzoleja ārējā veidola meklējumi tika virzīti arī citos virzienos.

2.3. Maiznieka Evirisaka mauzolejs

Maiznieka Evirisaka mauzolejs ( the tomb of Eurysaces) ir mēģināts ar arhitektūras formu un skulptūru valodu slavināt aizgājēja amatu un viņa lomu sabiedrībā. Kapenes, kuras tika izvietotas šaurā zemes gabalā starp Labickankas un Premestīna ceļiem un Madžoras ostu, tas ieguva trapecveida plānu, ar malām 8,75 × 6,85 × 5,8 × 4,05 m . Tāpat kā Cecilīja Metella mauzolejs arī šīs kapenes bija radītas betonā ar travertīnu flīzējumu. Kapeņu pamats sastāv no kolonnām, kas mijās ar masīviem cilindriem un balstās uz šūnakmens pamata – būves vidējā daļa ir no pamata atdalīta ar vēlējuma rakstu joslu, kas ēku aptver pa perimetru. Fasādes, ko norobežo stūra pilastri, ir sadalītas ar apaļveida atverēm, kurām ir plakanas apmales un tās ir izvietotas trīs vertikālās rindās. Atkarībā no fasādes garuma katrā no viņām ir dažāds šo rindu skaits (2, 3, 4, 5 gabali rindā). Kā domājams šie cilindri pamatā atgādina kublu formu, kuros iejauca mīklu, un apaļveidīgās atveres fasādē – traukus priekš graudiem.
Reljefveidīgais frīzs zem karnīzes atveido maizes cepšanas dažādus etapus.Uz vienas no fasādēm bija Evrisaka un viņa sievas reljefveida portretu atveidojumi. Kapeņu virsma, kura nav saglabājusies bija piramīdveida ar atverēm, kas atgādināja grozu. Everisaka kapenes ir vienīgās šāda veida kapenes, kurās ir savdabīgas arhitektūras formas un brīvs traktējums. Būves skaidrajai arhitektonikai ir pretstatītas gludas un reljefainas virsmas un nedaudz izmantotie dekori runā par augstu amatniecības meistarības līmeni, radot šo būvi tik sarežģītā celtniecībai atvēlētajā zemes daļā.

2.4. Gaja Cestija mauzolejs

Ļoti orģināla forma ir Gaja Cestija mauzolejam ( the tomb of Caius Cestius), kas uzcelts no 18.- 12. gs. p.m.ē., netālu no Ostina vārtiem Romā. Mauzolejs, kurš pēc būtības bija Tumulusu tipa tradicionāla būve, kura bija radīta Ēģiptes piramīdas veidolā. Piramīda ir uzlikta uz kvadrātveida betona pamatnes, kas ir noflīzēta ar travertīnu. Uz pamatnes bija speciāla atvere lietus ūdens notecei. Piramīda ar savām baltajām marmora malām sniedzās augstumā 36, 4 m . Tās vienkāršais un ieturētais siluets radīja apslāpēta spēka iespaidu. Atsevišķi stāvošās kolonnas atradās piramīdas stūros un salīdzinot ar piramīdu bija ļoti sīkas, pasvītroja pašas piramīdas viengabalaino veidolu. Ieejas malās bija statujas. Taisnstūra kamera 5,85 × 4 m, kuras dziļumā atradās sarkofāgs, bija noflīzēta ar ķieģelu flīzējumu un izdaiļota ar freskām. Baltās sienas klāja raksts no kvadrātiem, kuros bija daudz krāsaini nimfu figūriņas un svētie trauki, telpas stūros bija lidojošas Viktorijas figūriņas ar vainagiem un centrā bija Gaja Cestija bareljefs. Šāda apdare bija retums tā laika mauzolejiem, jo tajā laikā romieši galvenokārt izdaiļoja apbedījuma vietas ārpusi nevis iekšpusi. Piramīdveida formas apvienošana ar Tulumusa veida pamatni kapenēm deva iespēju vēl interesantākiem apbedījuma celtņu risinājumiem, kas piemēram Arudkeja kapenes sastāvēja no 5 konusiem, kas bija uz kubveida pamatnes.
1.- 2. gs. m. ē. būvējot kapenes, bieži tika izmantota shēma, kad būvēja konusveida cilindrus uz kvadrātveida pamatnes. Tai pašā laikā apbedījuma būvju celtniecība attīstījās divos virzienos. Vispirms izmaiņas ieguva mauzoleja pamatformas. Mauzolejam, kas atradās Pollē, cilindrs tika nomainīts pret 8 šķautnu kolonnām stūros un tika veidots cokols.
Vēl sarežģītāks bija Adelīna un Neomogena mauzolejs 2. gs. sākumā, kura zemais cokols ir 12 skaldņu un katrā stūrī atradās pilastri.

2.5. Puteolaha mauzolejs

Ļoti interesantas ir Puteolaha mauzolejs, kas ir piekļāvušās kalna nogāzei un ir domātas frontālai apskatei. Šī nelielā ķieģeļu kapene 9m augstumā pamatā atkārto mauzoleja shēmu, kurš atrodas Pollē. Kvadrātveida pamatne, kura ietver nelielu apglabāšanas kameru, kura ir traktēta eksadras veidā, kas noslēdz ieeju uz iekšieni. Otrais stāvs, kas veidots kā nepilns 8 šķautnis ar stūriem un iezīmēts ar joniskām kolonnām no pelēkā šūnakmena, uz kura bija izveidotas viltus durvis ar arkveida apmalēm. Fasādes kompozīcija ir veidota pretstatot kontrastu starp cokolu un ēkas pamatmasīvu. Cilindrs samazinājās pārveidojoties platā veltnī un kurš beidzās nevis ar konusu, bet zemu kupolu. Pateicoties apakšējā stāva paaugstināšanai, apbedīšanas kamera no agrākās nelielās zemās telpas stipri paplašinājās. Šis efekts kapenes pārvērta par arhitektonisku būvi, kuras fasāde un interjers maz atgādināja vairs Tumulusu tipa celtni. Šāds mauzolejs atrodas blakus San Vito baznīcai Puteolahā šim pašam tipam atbilsts Neapoliešie Marāno mauzolejs. Šī ēka nebija apmesta ar apmetumu, tāpēc bija redzami dažādu krāsu gammu ķieģelīši, kas saskaņojās ar dzeltenā un pelēkā šūnakmens toņiem.

2.6. Augusta mauzolejs

Augusts izvēlējās Tumulusa tipa plānojumu priekš sava mauzoleja (Mausoleum of Augustus), ņemot vērā tā monumentalitāti un arī tapēc, lai pasvītrotu cieņu senajām romiešu tradīcijām. Šī celtne tika pabeigta 23. g. p.m.ē. . Celtne pārsteidza ar savu grandiozitāti. Tās diametrs sasniedza 89 m un augstumu 44 m . Salīdzinot ar iepriekšējām Tumulusa tipa celtnēm šim mauzolejam bija stipri sarežģītāks plānojums, jo tas bija domāts lielai slodzei. Centrā atradās apaļš pilons, kurš bija kā serdenis visai celtnei un to ietvēra piecas gredzenveida koncentriski izvietotas betona sienas.
Mauzolejam nebija vienota interjera. Tā iekšējā telpa veidojās no apflīzētas apbedījuma kameras un trijām krustveidā izveidotām nišām un apaļiem piloniem pa vidu un vēl bija divas apļveida galerijas. Visas šīs telpas tika savienotas ar taisniem koridoriem.
Trešā, ceturtā un piektā gredzenveida siena savā starpā bija savienotas ar radiālu sienu posmiem, nišām un pārsegti ar cilindrveida salaidumiem, kas kopumā veidoja stipru karkasu.
Ārējo mauzoleja izskatu ir grūti rekonstruēt, jo tas ir slikti saglabājies. Eksistē četras dažādas tā rekonstrukcijas. Divas no tām ar nelielām atšķirībām dod priekšstatu par Tumulusu kā kurgāna veida būvi uz apaļveida akmens pamata, ko vainago apbrīnojama imperatora statuja pašā virsotnē.
Divas citas, šīs rekonstrukcijas izvirza hipotēzi, ka ap šo zemes kurgānu ir bijis akmens veida gredzens, kurš bija apstādīts ar mūžzaļiem kokiem. Uz šī pirmā gredzena ir veidots otrs akmensveida gredzens,kurš bija apstrādāts ar pilastriem un imperatora Augusta bronzas statuju. Trešā akmens gredzena sienu biezums, kurš ir 5,70 m, rada šādu pieņēmuma ticamību. Ieeja mauzolejā bija apzīmēta ar diviem obeliskiem un divām bronza plātnēm, uz kurām uzrakstīts Augusta vēstījums, kurā bija sniegtas ziņas par viņa darbību.
Mauzolejs pacēlās virs kvadrātveida laukuma, kas atradās ļoti plašā parkā un no trim pusēm šo laukuma ansambli ietvēra pilsētas ielas. Šī bija viena no monumetālākajām ēkām mūsu ēras 1.gs.

2.7. Adriāna mauzolejs

Adriāna mauzolejs ( Hadrian’s Mausoleum) tika uzcelts pretīm Marsa laukumam Tibras upes krastā. Pirmsākumos mauzolejam bija ar marmoru apšūta cilindriska forma 64 m diametrā un 21 m augstumā. Cilindrs atbalstīja augsts šaurs postaments, uz kura atradās Geleosa kaujas rati, apkārt postamentam uz uzbēruma auga koki. Pēc savām proporcijām, apjoma un silueta vēl mazāk atgādināja Tumulusu. Pēc tam Antonijs Pijs vēlēdamies palielināt apbedījuma laukumu piebūvēja apļveida mauzolejam kvadrātveida pamatni 89 m apkārtmērā un 15 m augstu.Tas izmainīja būves ārējo izskatu un pietuvināja cilindrveida kapeņu tipam. Neparasta ir pieeja mauzolejam un tā iekšējā izbūve atrazdamās upes krastā tam bija pieeja tikai no Marsa laukuma puses no kurienes pār Tibru bija izbūvēts plašs tilts ar zeltītām statujām. Tilts bija kā parādes priekšdurvis pirms galvenās ieejas mauzolejā. Koridors ieeju savienoja ar vestibilu, kura dziļumā stāvēja Imperatora statuja, kura bija redzama no tilta otras puses. Labajā pusē pakāpeniski pacēlās spirālveida galerija, kas aizveda līdz apbedījuma kamerai, kura atradās 10 m augstumā. 12 m augstajai kamerai bija trīs nišas priekš urnām un tāpat kā galerija tika apgaismota ar gaismas lūkām. Visām iekšējām telpām bija gaišas marmora sienas un polihromas marmora mozaīku grīdas. Mauzoleja svarīgā startēģiskā atrašanās vieta tika izmantota 3. gs. m. ē. , kad pēc daudziem impērijas miera gadsimtiem no jauna radās ienaidnieku uzbrukuma draudi. Mauzoleja milzīgais masīvs bija iekļauts Avreliāna sienas sastāvā, kas aptvēra pilsētas robežas. Mauzolejs kā aizsargmūris savas funkcijas saglabāja ne tikai Viduslaikos, kad to pārveidoja par cietoksni un nosauca par svētā Enģeļa pili, bet arī stipri vēlāk – pie Romas ieņemšanas 1527. gadā. Mauzoleji un kapenes, kas radušies no Tumulusa bija galvenie apbedījumi līdz 2. gs. m. ē. , tai pašā laikā turpināja attīstīties cita tipa apbedījumi kā piemēram- kamerveida kapenes, altārveida apbedījumi, sarkofāgi un taisnstūra kapenes uz postamentiem.

Pielikums

3. Slavenāko Romas mauzoleju attēli

3.1. Cecīlija Metella mauzolejs mūsdienās

2. Cecīlija Metella mauzolejs 18.gs.
3.

4. Maiznieka Evirisaka mauzolejs

5. Gaja Cestija mauzolejs

6. Augusta mauzolejs mūsdienās

7. Viena no Augusta mauzoleja rekonstrukcijas versijām

8. Adriāna mauzolejs mūsdienās

9. Adriāna mauzoleja rekonstrukcija