Veselība ir visdārgākais, kas cilvēkam pieder. Taču to ir viegli pasliktināt. Bieži vien cilvēki sāk domāt par savu veselību tikai tad, kad ar to kaut kas nav kārtībā. Mēs reti piedomājam par to ikdienā, kamēr viss ir labi. Latvijā cilvēki kopumā nav īpaši veseli. Veidojās lielas rindas pie ārstiem, liels medikamentu pieprasījums utt. Mūsu valstī veselības aprūpes politika nav sakārtota. Nemitīgi notiek dažādas reformas.
Aprūpes pamatjēdzieni ir cilvēks, veselība, vide un aprūpe. Tie visu laiku atrodas savstarpējā saistībā. Cilvēks ir persona, kurai nepieciešama citu cilvēku veikta aprūpe, kopšana vai palīdzība.
Cilvēks jeb pacients ir unikāla būtne, pret kuru jāizturas, kā pret personību ar cieņu un iejūtību, jāpalīdz pārvarēt slimību. Medicīnas personālam jāattaisno pacientu uzticība.
Cilvēkam ir nepieciešams uzturēt ne tikai fizisko līdzsvaru, bet arī psiholoģisko līdzsvaru. Lai nodrošinātu šo līdzsvaru, cilvēkam vispirms ir jānodrošina fizioloģiskās vajadzības – gaiss, barība u.t.t. Ja netiek nodrošinātas svarīgākās pamatvajadzības, tad dzīvā sistēma sabrūk.Veselība ir saprotama ar cilvēks stāvokli, kad viņš ir brīvs no slimības un vājuma un bauda pilnīgu fizisko, psihisko un sociālo labklājību.
Apkārtējai videi ir liela nozīme cilvēka pilnvērtīgas personības un fiziskai attīstībai, kā arī dzīvības procesu normālai funkcionēšanai un radoša darba veikšanai. Cilvēks funkcionē ciešā savas iekšējās vides – fiziskās, psihiskās un garīgās un apkārtējās vides mijiedarbībā. Cilvēks tiek uzskatīts kā daļa no apkārtējās vides, kurš iedarbojas uz vidi un tā savukārt iedarbojas uz cilvēku. Cilvēks nav bezpalīdzīgs, kurš padodas vides iedarbībai, bet gan pats piedalās savas apkārtējās vides veidošanā.
Cilvēki ir atšķirīgi un tāpēc arī katrs atšķirīgi pielāgojas un reaģē uz patstāvīgi mainīgo apkārtējo vidi, saglabājot savas funkcionēšanas spējas. Kamēr cilvēks atrodas līdzsvarā viņa iekšējā vide ir stabila neskatoties uz ārējās vides izmaiņām. Cilvēki ar lielāku gribasspēku spēj vairāk pielāgoties mainīgiem apkārtējās vides klimatiskajiem apstākļiem. Tāpat arī ekonomiskajiem un politiskajiem apstākļiem, nekā tie cilvēki, kuri ir vājāki.
Cilvēks ir pakļauts vides riska faktoru iedarbībai. Cilvēkiem ir jārūpējas, lai daba netiktu stipri piesārņota ar radioaktīvajām vai citām toksiskām vielām, lai netiktu izmainīti apkārtējie klimatiskie apstākļi, lai pats cilvēks varētu tam pielāgoties, neizmainot savu veselību. Arī cilvēku reakcija uz vides faktoriem ir dažāda, jo daži cilvēki ir jūtīgāki par citiem. Tas ir redzams alerģiju gadījumā. Dažos sabiedrības slāņos pastāv nelabvēlīgi sociālie un dzīvesveida apstākļi, varbūt nepiemērots uzturs, varbūt pakļauti riskam savā profesijā, var piekopt kaitīgu dzīvesveidu. Ir liela saistība starp nabadzību un veselību. Nabadzība ir saistīta ar ierobežotu pieeju pārtikai, mājvietai un veselības aizsardzībai, ar dzīvošanu piesārņotos rajonos un ar zemāku izglītības līmeni. Kas ietekmē dzīvesveida izvēli, higiēnas izpratni un veselības pakalpojumu izmantošanu? Šo situāciju var saasināt ekonomikas lejupslīde un bezdarbs.
Veselība un slimība ir viena turpinājuma divi punkti. Dzīves laikā cilvēks var virzīties no viena punkta pie otra. Vienu dienu cilvēks var justies labāk citu sliktāk. Cilvēks visu laiku cīnās un pielāgojās.
Slimojot cilvēkam ir nepieciešama aprūpe. Aprūpe ir palīdzība cilvēkam, kad tā ir nepieciešama. Aprūpe attīstās pakāpeniski risinot dažādas cilvēku problēmas un tās mērķis ir radīt pozitīvas izmaiņas cilvēku dzīvē, kuri tiek aprūpēti. Aprūpe ietver radošu pieeju savam darbam, spēju sevi ziedot citu labā un mīlestību pret savu darbu. Aprūpe prasa milzīgu iejūtību, tāpat ilgstošu saskarsmi ar cilvēkiem, kuri tiek ārstēti , kuri cieš un pat mirst.
Aprūpe sevī ietver – slimības profilaksi, tiešu aprūpi slimības laikā un rehabilitāciju. Aprūpes mērķis ir palīdzēt cilvēkiem saglabāt veselību un slimības gadījumā atgriezties labā stāvoklī sabiedrībā. Aprūpes kvalitāte ir atkarīga kāds kontakts izveidojas starp medicīnas personālu un pacientu. Jo ne vienmēr cilvēks zina un saprot, kad viņam nepieciešama palīdzība, jo katrs cilvēks ir ar atšķirīgu ticību, ar dažādiem kultūras uzskatiem. Un jāņem vērā arī vecums, piemēram – zīdainis pats nevarēs meklēt nepieciešamo informāciju un veikt nepieciešamo pašaprūpi.
Jēdziens vajadzība ir cieši saistīts ar visiem četriem pamatjēdzieniem. Katram cilvēkam ir savas pamatvajadzības. Cilvēks ir vesels, ja spēj nodrošināt savas vajadzības. Aprūpe palīdz nodrošināt cilvēkam vajadzības un vide ietekmē cilvēka spēju nodrošināt pamatvajadzības. Medicīnas personālam praktiskajā darbībā jābūt spējīgam noteikt pacienta pamatvajadzības saprotoši un prasmīgi palīdzēt nodrošināt pacientam šīs vajadzības. Ideālā variantā cilvēks pats nodrošina savas vajadzības, bez citu palīdzības. Neapmierinātas vajadzības cilvēkam rada problēmas .Veicot aprūpi vienmēr jāatceras, ka katrs cilvēks ir savādāks ar dažādām vajadzībām, interesēm, vēlmēm, u.t.t.
Latvijā ir ne mazums problēmu, kas ir saistītas ar veselības aprūpi. Medicīnas pakalpojumi, medikamenti ir dārgi, ne visi to var atļauties. Kā arī maz uzmanības tiek pievērsts bērnu veselības aprūpei. Tā kā Latvijā ir zems dzimstības līmenis, liels jaundzimušo bērnu mirstības skaits, tad, šai jomai vajadzētu pievērst īpaši lielu uzmanību. Jo bērni veido Latvijas nākotni.
Viena no lielākajām problēmām, kas tiešā veidā ietekmē Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokli ir tā, ka Latvijā ekonomiskais stāvoklis ir diezgan zems. It īpaši laukos. Tur cilvēki nav spējīgi samaksāt par visiem medicīnas izdevumiem, lai ārstētos. Tā ir problēma ne tikai laukos, bet arī visās Latvijas pilsētās.
Latvijas veselības aprūpe kopš neatkarības atjaunošanas ir reformēta daudzkārt, mēģinot ieviest gan obligātās veselības apdrošināšanas, gan budžeta finansētas sistēmas elementus. Viens no būtiskākajiem veselības aprūpes sistēmas kvalitātes un efektivitātes rādītājiem ir tās pieejamība iedzīvotājiem.
Problēmas ar medicīniskās palīdzības pieejamību biežāk ir to Latvijas reģionu iedzīvotājiem, kur veselības stāvoklis ir sliktākais Latvijā. Tas pierāda, ka veselības aprūpes sistēmas pieejamība un iedzīvotāju veselības stāvoklis ir cieši saistīti.
Ņemot vērā padomju laikā iegūtās veselības aprūpes tradīcijas un iedzīvotāju iespējas uzņemties finansiālo risku slimības gadījumā, veselības aprūpes reformatoriem uzmanīgi jāanalizē sekas tirgus mehānismu ieviešanai veselības aprūpē. Prakse liecina, ka risinājumi, kuri sākotnēji šķituši ekonomiski efektīvi, izrādās ļoti dārgi, jo ielaistu, bīstamu slimību ārstēšana prasa vairāk līdzekļu nekā primārās veselības aprūpes nodrošināšana visiem iedzīvotājiem.
Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības problēmas ļauj apgalvot, ka tālākā pieejamības samazināšana (it īpaši ņemot vērā lielo nabadzības izplatību Latvijā) var radīt situāciju, kurā valsts veselības aprūpes sistēma nevarēs pildīt savu galveno funkciju – visu iedzīvotāju veselības aprūpi, neatkarīgi no to vecuma, ienākumiem, dzimuma, izglītības un sociālā stāvokļa.
Manuprāt, lai izmainītu veselības aprūpes sistēmu Latvijā, vajadzīgi liels finansējums, tādējādi nodrošinot nepieciešamo aprūpi visiem valsts iedzīvotājiem. Bet pašreizējās ekonomiskās krīzes situācijā uz to cerēt būtu naivi. Un arī nekrīzes gadījumā nepieciešamais finansējums netiktu piešķirts, jo naudas līdzekļi aiziet jaunu tiltu būvei vai bibliotēkas celtniecībai.