Mūsdienās, pateicoties plašsaziņas līdzekļiem, daudz dzirdēts, runāts par valsti, valsts struktūrām, valsts iekārtu un to, kas tā ir un tajā notiek. Nereti dzirdēts vārds demokrātija. Kas gan ir demokrātija un vai tā ir attiecināma kā pastāvoša polistiskā varas iekārta arī Latvijā?
Centīšos pirādīt, ka demokrātija Latvijā ir, tādējādi izvirzu hipotēzi, ka Latvijā tāda tiešām pastāv.
Latvija, lai arī ir neliela valstiņa, bet tas nenozīmē, ka tai nav sava valsts sistēma. Viens no demokrātiskā režīma raksturojošiem lielumiem ir tas, ka valsts varu nevar iegūt patvaļīgi. Tas nozīmē, ka par prezidentu nevar kļūt jebkurš un, kad to iedomājas. Notiek vēlēšanas reizi četros gados, kurās ievēl vienu personu. Demokrātiskā režīma ietvaros valsts varas vīrus ievēl tauta, tikai un vienīgi. Atceroties Kārli Ulmani un viņa patvaļīgo valsts varas piesavināšanosuz tautas neizglītotības un nezināšanas pamata, redzam spilgtu piemēru tam, ka patvaļīgi nevar kļūt par prezidentu mūsdienu Latvijā.Lūk viens apstriprinājums demokrātijai Latvijā.
Kā nākamo demokrātiskā režīma faktoru varētu minēt brīvas un taisnīgas vēlēšanas. Vēlēšanu sistēma ir pavisam vienkārša – tiek rīkotas vēlēšanas noteiktā datumā, sagatavoti biļeteni ar personu, partiju vārdiem un vēlētājam, brīvam pilnosnim atliek doties uz tuvāko balsošanas iecirkni, lai aizklātā veidā izdarītu savu izvēli par labu kādam cilvēkam vai partijai. Pārkāpumu gadījumos tiek rīkotas atkārtotas vēlēšanas.
Kā vēl vienu un pēdējo demokrātiskā režīma faktoru var nosaukt valsts noteiktās robežās, kārtību un konstitūciju.
Latvija ir valsts. Tai ir sava konstitūcija, valsts robežas, kuras pārkāpjot iestājas zināma atbildība, jāivēro Latvijas noliktie noteikumi un likumi.Uz valsts robežām nav iespējams pretendēt citām valstīm, ne lielākām, ne mazākām. Vienīgā starpvalstu cīņa ir par vēl brīvām zemēm, salām, bet ne jau pastāvošām un noteiktām.
Mūsdienās šie trīs faktori ir vieni no svarīgākajiem demokrātiskai valstij. Un tikai cilvēku nezināšanas deļ var notikt kādi valsts mēroga pārkāpumi no valsts amatpersonu puses, bet mūsdienās Latvijai, tas vairs nav aktuāli, jo ir daudz gudru cilvēki, plašsaziņas līdzekļi.