Sarunvaloda internertā

Ievads

Neviena mūsdienīga cilvēka ikdiena nav iedomājama bez sazināšanās. Bez valodas nav domājama cilvēku sabiedrība. Ar valodu cilvēki sazinās, izsaka domas, jūtas, pārdzīvojumus, pamudina cits citu uz noteiktu rīcību. Valoda dod iespēju saglabāt kultūras mantojumu un to, kas saglabāts, apgūt un izmantot pēc gadu tūkstošiem. Mūsdienās ir ļoti daudz iespēju, kas nodrošina cilvēku sazināšanos ne tikai klātienē, bet esot citam no cita simtiem kilometru attālumā. To nodrošina mobilie telefoni, fakss, internets un citas jaunās tehnoloģijas.
Tā kā pašas visbiežāk izmantojam interneta pakalpojumus, nolēmām izpētīt, kāda ir internetā lietotā valoda un kas tajā ir atšķirīgs no latviešu literārās valodas. Rakstot darbu izvirzījām problēmu: cik lielā mērā interneta valoda atšķiras no literārās valodas?
Darba gaitā tika izvirzīts mērķis:
• Izpētīt, kāda ir interneta portālos draugiem.lv, one.lv u.c. publicētajās dienasgrāmatās, vēstulēs un komentāros lietotā valoda.

Uzdevumi :
• vākt un apkopot materiālus par valodu, valodniecības nozarēm: morfoloģiju, sintaksi, leksikoloģiju,
• iegūt pēc iespējas vairāk materiālus par interneta valodu,
• veikt anketāciju pusaudžu vidū, noskaidrot viņu viedokli par internetā lietoto valodu, analizēt anketas,
• intervēt latviešu valodas skolotāju un uzzināt viņas viedokli par interneta valodu.

Darba aktualitāte: jautājums par valodu ir bijis aktuāls vienmēr.
Darba novitāte: mūsuprāt, jauniešu sarunvaloda internetā tiek pētīta pirmo reizi.

Darbs sastāv no ievada, kurā izklāstīts mūsu mērķis, uzdevumi un problēma, no teorētiskās daļas, kurā tiek analizēta valoda internetā no morfoloģiskā, sintaktiskā, leksiskā viedokļa, no pētnieciskās daļas, valodniecības pētīšanas, no anketu analīzes un pielikuma.
Darbu var izmantot latviešu valodas skolotāji mācību procesā un skolēni, lai izglītotos.

1. Teorētiskā daļa

1.1. LEKSIKAS UN LEKSIKOLOĢIJAS JĒDZIENS

Bez valodas nav domājama cilvēku sabiedrība. Ar valodu cilvēki sazinās, izsaka domas, jūtas, pārdzīvojumus, pamudina cits citu uz noteiktu rīcību. Valoda dod iespēju saglabāt kultūras mantojumu un to, kas saglabāts, apgūt un izmantot pēc gadu tūkstošiem.
Valoda ir sarežģīta sistēma. Pamatvienība šai sistēmā ir vārds. Uz vārda pamata veidojas doma, noris sazināšanās un domu izteikšanas process. Ar vārdu sāk bērns, kad viņš mācās runāt, ar vārdu sāk ikviens, kam jāsaskaras ar kādu svešu valodu. Izvēloties vajadzīgos vārdus, sakārtojot tos vārdu savienojumos un teikumos atbilstoši gramatikas likumiem, darām savas domas zināmas citiem. Tās var ietvert gan mutvārdu, gan rakstu formā.
Visi vārdi kopā veido valodas vārdu krājumu jeb leksiku. Dažreiz ar vārdu leksika apzīmē arī atsevišķu cilvēku vārdu krājumu, tas ir, vārdus, ko runā un rakstos lieto kāds cilvēks. Jo bagātāka ir cilvēka leksika, jo pilnīgāk viņš var izteikt savas domas, labāk aizvadīt tās līdz klausītājam un lasītājam. Tāpēc ir svarīgi apgūt iespējami vairāk vārdu. Sevišķi bagāta leksika vajadzīga vārda mākslas meistariem – dzejniekiem un rakstniekiem.
Mācību par leksiku sauc par leksikoloģiju. Leksikoloģija pētī vārdu nozīmes un vārdu krājumu.

1.2. LEKSIKAS SLĀŅI

Visplašāko slāni veido vispārlietojamie vārdi. Vārdnīcas tos dod bez īpašas norādes. Vispārlietojamā leksika ir vārdu krājuma galvenā daļa, vārdu krājuma pamats. Ar šo leksiku var pateikt visu nepieciešamo. Mācoties svešvalodas, pirmām kārtām apgūst vispārlietojamos vārdus.
Īpatnējus leksikas slāņus veido vecvārdi un jaunvārdi, apvidvārdi, termini un profesionālismi, žargonismi, barbarismi. Šo vārdu lietošana ir ierobežota, tie labi iederas tikai noteiktā tekstā, noteiktā stilā. Vārdnīcas tos dod ar noteiktu atlasi un īpašām norādēm.

1.2.1. Vecvārdi un jaunvārdi

Par vecvārdiem sauc vārdus, kas agrāk bijuši parasti, bet ko tagad lieto reti vai nelieto nemaz.
Visvairāk ir tādu vecvārdu, kuri apzīmē jēdzienus, kas saistās ar agrāku laiku sabiedrisku iekārtu, piemēram, goba (nodevas), vagars, muiža, klaušas, draudze, pagasts, arkls (zemes mērvienība), guberņa, rātsnams. Šādus vārdus sauc par historismiem. Historismi izsaka jēdzienus, kas ir saistīti ar sabiedrības vēsturi un ir vienīgie šo jēdzienu apzīmējumi. Daudzi historismi ir kļuvuši par vēstures terminiem, piemēram: dzimtbūšana, dzimtcilvēks, dzimtļaudis, landtāgs, cunfte, ģilde, rāte. Historismus lieto, runājot par attiecīgajiem vēstures jautājumiem. Tos lieto arī daiļliteratūrā, rakstot par agrākiem laikiem un parādībām, kas mūsu dienās ir jau zudušas. Šai gadījumā redzam, ka vārds dzīvo ilgāk par apzīmējamo parādību.
Par jaunvārdiem sauc vārdus, kas agrāk nav lietoti, bet kas ienāk valodā un nostiprinās.
Jaunvārdi nemitīgi papildina vārdu krājumu, tie ir nepieciešami jaunu jēdzienu un jaunu parādību apzīmēšanai. Jaunvārdu rašanās process dažreiz ir straujāks, dažreiz gausāks, bet neapsīkst nekad. Vārdu krājuma attīstība ir cieši saistīta ar sabiedrības attīstību. Jo straujāk attīstās sabiedriski politiskā dzīve, ekonomika, zinātne, tehnika un māksla, jo straujākiem tempiem attīstās arī leksika.
Daudz jauna latviešu leksikā ienāca ar padomju iekārtas nodibināšanos Latvijā. Sakarā ar lielajām pārmaiņām sabiedriski politiskajā dzīvē, tautas saimniecībā, zinātnē, tehnikā un mākslā kļuva nepieciešami daudzi jauni vārdi. Tā, piemēram, padomju laikā ir radušies un iesakņojušies tādi vārdi kā izpildkomiteja, kolhozs, komjaunietis, pašapkalpošanās, pirmrindnieks, izcilnieks, teicamnieks, neklātiene, internātskola, pusvadītājs, plastmasa, kosmonauts, nesējraķete.
Jaunvārdi rodas dažādi – tie var būt gan darināti no latviešu valodas, gan pārņemti no citām valodām.
Valodas jaunradē lielu darbu veic rakstnieki. Ikviens vārda mākslinieks atstāj paliekamas vērtības tās valodas dārgumu krātuvē, kuru viņš lietojis par savas mākslas ieroci.
Ievērojamu ieguldījumu latviešu leksikas kuplināšanā ir devis lielākais latviešu dzejnieks Rainis. Jaunvārdu veidošana Rainim bija nepieciešama viņa literārajā darbībā, jo latviešu dzejas valoda tad vēl bija maz izkopta.
Ievērojams latviešu leksikas kuplinātājs ir Tautas rakstnieks Andrejs Upīts. Ar saviem lielajiem prozas darbiem viņš sakrājis vērtības, kas savu nozīmi nezaudē laiku laikos. A.Upīša valodu ir bagātinājuši neizsīkstošie dzīvās tautas valodas avoti, tāpēc ikviens vārds skan īsti un patiesi. Viņa bagātais vārdu krājums dod iespēju izteikt vissīkākās domu un jūtu nianses, paveidus, noskaņas un nokrāsas.
Jaunus vārdus darinājis arī Z.Skujiņš (piemēram, vaļasprieks, skrejzēni, dižēka u.c.).

1.2.2. Apvidvārdi

Līdzās literārajā valodā un visā Latvijā pazīstamiem vārdiem latviešu valodas leksikā ir vārdi, ko lieto tikai kādā Latvijas daļā un kas nepieder pie literārās valodas leksikas. Vārdus, ko lieto tikai kādā apvidū un kas nepieder pie literārās valodas leksikas, sauc par apvidvārdiem. Tādi ir, piemēram, aizgore (aizkrāsns), paugas un riki (sakas), pūri (ziemas kvieši), noridot (nokopt, novākt), sprēst (vērpt).
Apvidvārdus izmanto daiļliteratūrā, lai atklātu novada īpatnības. Viens otrs apvidvārds, ko dažreiz sastop literatūrā, lietots bez īpaša nolūka un liecina tikai par autora leksikas īpatnībām.
Valodas attīstības gaitā dažreiz apvidvārdi kļūst par literāriem vārdiem un papildina literārās valodas vārdu krājumu. Apvidvārdu iesakņošanos literārajā valodā veicina daiļliteratūra. Dažādu autoru darbos bieži lietotie apvidvārdi ar laiku iekaro vietu literārajā valodā. Diezgan daudzi poētismi ir radušies no apvidvārdiem.

1.2.3. Termini un profesionālismi

Speciālajā jeb nozaru leksikā ietilpst gan zinātniski termini, gan dažādu arodu profesionālismi. Par terminiem sauc vārdus un vārdu savienojumus, kas izsaka kādas zinātnes nozares jēdzienus. Tie ir oficiāli pieņemti apzīmējumi. Termini ir viennozīmīgi.
Par profesionālismiem sauc vārdus, kas saistīti ar darbu kādā ražošanas nozarē un ko lieto kādas profesijas pārstāvji savā ikdienas darbā, piemēram, zvejnieki, poligrāfijas darbinieki, ārsti, aktieri.

1.2.4. Aizguvumi

Vārdu krājumā ir vārdi ar dažādu izcelsmi – gan vārdi, kas saglabājušies no ļoti tālas senatnes, no pašiem latviešu valodas aizsākumiem, gan vārdi, kas pārņemti vēlāk no citām valodām. Senos saglabātos vārdus sauc par mantoto leksiku.
Vārdus, kas pārņemti no citām valodām, sauc par aizguvumiem (piemēram, puika, puķe, kāposti, kažoks, telts, zāģis, aktieris, tramvajs, operācija, kritika). Aizguvumi bagātina vārdu krājumu. Tie ienāk valodā vēsturiskās attīstības gaitā, veidojoties ģeogrāfiskiem, ekonomiskiem, politiskiem un kultūras sakariem starp tautām. Ar aizguvumiem valoda papildinās visā savas pastāvēšanas laikā. Ir ļoti seni aizguvumi, un ir jaunāki aizguvumi. Pie senākajiem aizguvumiem pieder aizguvumi no krievu, vācu un lībiešu valodas, jo ar krieviem, vāciešiem un lībiešiem bijuši seni un ilgstoši vēsturiski sakari. Vārdi pārņemti tiešā sazināšanās procesā. Laika gaitā šie aizguvumi ir pielāgojušies latviešu valodas sistēmai un pilnīgi iekļāvušies tajā. Ne fonētiski, ne morfoloģiski tie neatšķiras no latviskas cilmes vārdiem.

1.2.5. Svešvārdi jeb internacionālismi

Svešvārdi ir no citām valodām aizgūti vārdi, kurus lieto daudzas tautas. Par internacionālismiem tos dēvē plašās izplatības dēļ. Latviešu valodā tie galvenokārt ir ienākuši ar citu valodu, visvairāk vācu un krievu valodas, starpniecību. Apkarodami nevajadzīgus aizguvumus, bet vēlēdamies bagātināt savu vārdu krājumu, padarīt pieejamākas citu tautu kultūras vērtības, internacionālismus popularizēja jaunlatvieši.

1.2.6. Barbarismi

Par barbarismiem sauc stilistiski nevēlamus aizguvumus, vārdus, kas bez kādas vajadzības pārņemti no citām valodām, piemēram, apbižot – ‘darīt pāri’, vot – ‘lūk’, deķis – ‘sega’. Tādi pārņēmumi piesārņo valodu, vārdu krājumā tie ir svešķermeņi, kas literārā valodā neiederas.
Latviešu valodā ir diezgan daudz vāciskas cilmes barbarismu. Tas skaidrojams ar ilgo vācu kundzību, kuras laikā latviešu valoda tika piegružota ar daudziem barbarismiem, piemēram: ģeldēt – ‘derēt’, vaktēt – ‘sargāt’, ziņģēt – ‘dziedāt’. Latviešu kultūras darbiniekiem vēlāk bija jāveic liels darbs, lai izmēztu no latviešu valodas vāciskos piesārņojumus. Tos barbarismus, kas izteica to pašu, ko latviešu valodā jau esošie vārdi, atmeta, citu barbarismu vietā darināja atbilstošus latviskus nosaukumus, piemēram, aizguvumu pletīzeris, arī pletdzelzis aizstāja ar latvisku darinājumu gludeklis, aizguvumu ķēķis – ar virtuve, aizguvumu zafte – ar ievārījumu. Vāciskie barbarismi ir atstājuši diezgan dziļas pēdas latviešu valodas leksikā.
Iesakņojušos krieviskas cilmes barbarismu ir mazāk, piemēram: buntoties – ‘dumpoties’, duraks – ‘muļķis’, žuļiks – ‘blēdis’.
Barbarismi plaši tiek lietoti žargonā. Tie ir galvenais žargonismu avots.

1.2.7. Sarunvalodas vārdi

Ikdienas runai ir raksturīga sava īpatnēja leksika, kurai pieskaitāmi sarunvalodas vārdi. Salīdzinājumā ar citiem leksikas slāņiem sarunvalodas vārdiem piemīt savdabīga – vienkāršāka ikdienišķāka, sirsnīgāka, bieži vien arī humoristiska – nokrāsa. Tos lieto cilvēki, kas savā starpā labi pazīstami. Tie nav izmantojami oficiālās sarunās.

1.2.8. Žargonismi

Par žargonismiem sauc neliterārus, kroplus vārdus. Žargonismi visbiežāk rodas, ja literārus vārdus aizstāj ar nevajadzīgiem, dažkārt izkropļotiem citvalodu vārdiem. Žargonismi, tāpat kā vienkāršrunas vārdi, piesārņo valodu un liecina par zemu valodas kultūru.
Žargonismi ir diezgan parasti īpašā neliterārās valodas paveidā, ko sauc par žargonu. To dēvē arī par slengu jeb argo. Žargons ir kropļota valoda. Kropļojumi skar visu valodas sistēmu – fonētiku, gramatiku, leksiku. Žargonu lieto noteiktas sociālās grupas, noteikti sabiedrības slāņi diezgan bieži – morāli un sabiedriski pagrimuši cilvēki. Dažreiz žargonismu lietošana ir tikai īpaša runas maniere, sākumā it kā humora pēc, emocionālas attieksmes paušanai. Diezgan bieži to dara skolēni, studenti, kareivji. Ir tomēr jāatturas no vieglprātīgas, nepārdomātas valodas kropļošanas, jo slikti paradumi viegli pielīp, bet grūti ir no tiem tikt vaļā.
Žargonu pārpilni ir jauniešiem domātie seriāli, jauniešu valodā izplatītos žargonus izmanto arī ģimenes seriālos. Kriša veikalā, kurā es strādāju, pārdod čoinākās leopardenes visā Eiropā (Beverlihilza).
Bailes palikt nesaprastam, netikt atzītam par savējo, rada tieksmi pakļauties sociālās grupas saziņas nosacījumiem. Īpaši jūtīgi pret savas runas iederību apkārtējā fonā, pret valodas modi ir jaunieši. Valoda ir viens no cilvēku pašizpausmes formām. Īpaši jauniešiem ir raksturīga vēlēšanās būt neatkārtojamiem, individuāliem – ne tikai apģērbā, manierēs, bet arī domās un valodā. Tā, piemēram, padsmitnieku žargons atbilst gan viņu ārienei, gan viņu domāšanai. Pusaudžiem ir raksturīga tendence pārsteigt, pat šokēt apkārtējos ar izteiktu neliterāru runu, uzskatot to par sava veida individualitātes izpausmi. Daudzi cilvēki domā, ka pusaudži un jaunieši ir tiešie žargona lietotāji. Protams, žargons ir jaunu cilvēku valodas fenomens, bet nevar noliegt īpaša speciālā slenga esamību, t.s., jauniešu, studentu žargonu. Žargonam ir daudz funkciju, divas izplatītākās ir:
1) žargoni – “modes vārdiņi”. “Modes vārdiņi” ir žargoni, kas atšķirīgi ar īpašu “lipīgumu”. Tos lieto masveidā gandrīz visu paaudžu runātāji (biezais, čalis, džeks, fāteris, feins, fikss, foršs, kaifs, kruta, senči, štuks). Var teikt, ka “modes vārdiņi” ir populārākie žargoni.
2) žargonu lieto, ja vēlas būt asprātīgs. Asprātības funkcijā lietotu žargonu uzdevums ir likt klausītājam vai lasītājam palūkoties uz nosaukto faktu, parādību ar humoru vai vieglu smaidu. Paņemšu savu derīgo māmuļu “kredītkarti” un metīšu uz bankas automātu. Franču valodnieks P.Lafargs jau 1930.gadā rakstīja, ka “valoda nevar tikt atdalīta no savas sociālās vides, tāpat kā augs nevar tikt atdalīts no viņiem raksturīgās dabiskās klimatiskās vides.”
Kā žargoni rodas? Piemēram, pļaskot, tancot – “dejot”, gostos – “kārtībā”, ģenga – “nauda”, ģerevņa – “lauki, atpalicība”, davai! – “aiziet!”, duraks – “muļķis”, korišs – “draugs”, čujs – “nojauta”, čajs, čajons, čaja – “tēja”, časis – “pulkstenis” ir žargoni, kuri pārņemti no krievu valodas. Latviešu valodā ir samērā daudz vācu izcelsmes žargonu, piemēram, fāters – “tēvs”, mutere – “māte”, šūle – “skola”, vonung – “dzīvoklis”, follā – “pillā”, šance – “darbs”, taša – “soma”, fiksi – “ātri”, feini, forši – “labi”, funktieris – “doma, ideja” u.c. Pēdējo desmit gadu laikā žargons strauji papildināts ar angliskas cilmes vārdiem, piemēram, dancing – “dejošana”, fīlings – “izjūta, sajūta”, feiss – “seja”, girla – “meitene”, drinks – “dzēriens”, džobs – “darbs”.
Bet kā mēs runājām ģimenē, ar draugiem? Žargoni viegli pielīp, bet grūti no tiem tikt vaļā. Arī mūsu vecākiem labprāt patīk “pabesīt”, “uzsist bazaru” un apjautāties par bērna “džeku” vai “džusi”.
Laiks atvadīties! Kāpēc to nedarīt studentiski?
Čau! Davai! Bye-bye! Tūs! Čūz! Čiv! Paka! Bjē! See you! Čus! Servus! Turies! Lecu! Čaviņa! Sveikiņi! Ahoi!

1.2.9. Vulgārismi

Vulgārismi ir rupji vārdi. Daļa rupjo vārdu nosauc parādības, ko pieklājīgā runā nav pieņemts minēt. Otra daļa rupjo vārdu nosauc tādas parādības, kas pašas par sevi nav nekas nepieklājīgs vai rupjš. Tos vulgārismus pieklājīgā runā nelieto tikai tāpēc, ka to emocionālā nokrāsa izsaka runātāja negatīvu attieksmi pret nosaukto parādību.
Piemēram:
snuķis – cilvēka deguns,
purns – seja.
Vulgārismiem pieskaitāmi arī lamuvārdi, kas visbiežāk ir dzīvnieku vai priekšmetu nosaukumi, ar kuriem cilvēkam vai dzīvniekam piedēvē attiecīgā dzīvnieka vai priekšmeta raksturīgas īpašības.
Piemēram:
lapsa – viltīgs cilvēks vai arī dzīvnieks,
zoss, tītars – neattapīgs, pamuļķīgs cilvēks vai dzīvnieks,
Vulgārismus literārā valodā un pieklājīgā runā neizmanto.

1.2.10. Frazeoloģismi

Vārdu savienojumus, kuriem ir raksturīga stabila noturība, nemainība un kuros kāds no vārdiem lietots pārnestā nozīmē, sauc par frazeoloģismiem. Frazeoloģisms vienmēr ir vārdu savienojums (to veido vismaz divi vārdi). Ir latviskas cilmes frazeoloģismi un aizguvumi no citām valodām. Vārdam frazeoloģija ir trīs nozīmes:
• valodniecības nozare, kas pēta frazeoloģismus;
• kādas valodas frazeoloģismu kopums;
• kādas atsevišķas personas lietotie frazeoloģismi.
Frazeoloģismu nozīme ir ar valodas tradīciju nosacīta. Tā jāzina tāpat kā atsevišķu vārdu nozīme, citādi frazeoloģisms ir nesaprotams.
Visbiežāk sastopami tādi frazeoloģismi, kas izsaka pilnīgi ko citu nekā vārdi, kuri tos veido, piemēram:
 piektais ritenis (cilvēks, kas kaut kur ir lieks),
 ciets rieksts (grūts uzdevums),
 lēkt acīs (izaicinoši izturēties),
 ņemt uz grauda (bārt),
 vienā mutē (visi reizē),
 atplestām rokām (ar sajūsmu),
 ar dievu uz pusēm (šā tā, slikti).
Ir arī frazeoloģismi, kuru nozīme veidojas mazliet brīvāk – kāds no vārdiem it kā saglabā savu leksisko nozīmi, piemēram:
 zili brīnumi (liels, negaidīts brīnums),
 cūkas laime (nejauša, negaidīta laime).
Diezgan daudzi frazeoloģismi izteikti salīdzinājuma veidā, piemēram:
 kā vējš (ātri),
 kā likts (noteikti),
 kā ūdenī iekritis (pazudis),
 kā uz adatām (lielā nepacietībā, satraukumā),
 kā no laivas izsviests (pilnīgā neziņā).
Frazeoloģismu krājumu papildina sakāmvārdi, parunas, no literāriem darbiem pārņemti teicieni. Sakāmvārdi diezgan bieži tiek izmantoti līdzīgi frazeoloģismiem, īpaši tie, kas izteikti metaforiski, piemēram:
 mazs cinītis gāž lielu vezumu.
Frazeoloģismi ir valodas bagātība. Tie padara valodu dzīvāku, izteiksmīgāku, stāstījumu – emocionālāku, bieži vien asprātīgāku. Tiem ir īpaša nozīme individuālā valodas stila veidošanā. Tomēr pārblīvēt valodu ar frazeoloģismiem arī nav vēlams.

1.3. MORFOLOĢIJA

Morfoloģija ir valodniecības apakšnozare, gramatikas daļa, kas pēta vārda struktūru (morfēmisko sastāvu), vārdformu, vārda gramatisko nozīmju veidošanu un izteikšanu, vārdformu paradigmas un vārdšķiras.
Morfoloģijas uzmanības centrā ir vārds un vārdforma. Šaurākā nozīmē jēdziens “vārds” apzīmē tikai pamatformu (gramatiski neitrālāko formu, piemēram, nenoteiksmi darbības vārdam), plašākā nozīmē šis jēdziens iekļauj arī visas pārējās gramatiskās formas (vārdformas).
Vārda struktūru veido vārda mazākās patstāvīgi nozīmīgās sastāvdaļas – morfēmas (priedēkļi, saknes, piedēkļi, galotnes). Morfēmas nozīme var būt leksiska un morfoloģiska (piemēram, vārda saknei) vai arī tikai morfoloģiska (piemēram, vārda galotne).

1.3.1. Lietvārdi
Priekšmetu, dzīvu būtņu, parādību, darbību un vielu nosaukumus sauc par lietvārdiem (lieta + vārds). Piemēram, koks, zēns, sniegs , ūdens.

1.3.2. Darbības vārdi
Darbības vārdi ir patstāvīgi, lokāmi vārdi, kas nosauc darbību vai stāvokli. Piemēram, Juris slēpo, Gita dejo.

1.3.3. Īpašības vārdi
Īpašības vārdi ir patstāvīgi, lokāmi vārdi, kas nosauc priekšmetu vai dzīvu būtņu pazīmes. Īpašības vārdi ir vārdšķira, kas padara valodu krāšņāku, bagātāku. Piemēram, zils, zaļš, rozā, skaists.

1.3.4. Skaitļa vārdi
Skaitļa vārdi nosauc dzīvu būtņu un priekšmetu skaitu vai kārtību, kādā tie skaitīšanā seko cits citam. Piemēram, pirmais, divi, simts, piektais.

1.3.5. Vietniekvārdi
Vietniekvārdi ir patstāvīgi vārdi, ko lieto lietvārdu, īpašības vārdu un skaitļa vārdu vietā. Piemēram, es, tu, viņš, mēs, jūs.
1.3.6. Divdabji
Divdabji ir darbības vārdu formas, kam piemīt divas dabas – darbības vārda un īpašības vārda daba (tie ir lokāmie divdabji) vai darbības vārda un apstākļa vārda daba (tie ir nelokāmie divdabji). Piemēram, smaidošs, padarīts, redzama, griezdamies.

1.3.7. Apstākļa vārdi
Apstākļa vārdi ir patstāvīgi, nelokāmi vārdi, kas nosauc darbības pazīmes, īpašības pazīmes, apstākļu pazīmes. Tie var paskaidrot darbības vārdus, īpašības vārdus un apstākļa vārdus. Piemēram, tad ziedēja koši balta puķe ļoti tālu.

1.3.8. Prievārdi
Prievārdi ir saistītājvārdi vārdkopās, tie nosaka arī vārdkopas atkarīgā komponenta locījumu un precizē tā nozīmi, veidojot prievārdisku locījuma formu. Piemēram, aiz, ap, ar, bez, caur.

1.3.9. Izsauksmes vārdi
Izsauksmes vārdi ir nelokāmi vārdi, kas izsaka pārdzīvojumu, pievērš kaut kam uzmanību vai atdarina skaņas. Piemēram, un, vai, ai, urrā, oho.

1.3.10. Saikļi
Saikļi ir palīgvārdi, kas saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, salikta teikuma daļas (gan sakārtojumā, gan pakārtojumā) un pašus teikumus. Piemēram, un, bet, tomēr, kaut gan, tādēļ.

1.3.11. Partikulas
Partikulas ir palīgvārdi, kas piešķir vārdam, vārdu grupai vai teikumam kādu nozīmes niansi: ierobežojumu, pastiprinājumu, nenoteiktību un citas nianses. Piemēram, tikai, itin, taču, vien.

1.4. SINTAKSE

Sintakse ir gramatikas nozare, kas pētī vārdu savienojumus, teikumus, to uzbūvi un teksta veidošanas likumsakarības. Valodiskās sazināšanās procesā pati svarīgākā vienība ir teikums. Teikums ir ilgā valodas attīstības gaitā izveidojusies runas vienība, kas ir galvenais domas veidošanas, izteikšanas un paziņošanas līdzeklis. Teikumu veidošanas materiāls ir vārdi un vārdu savienojumi, iekļauti teikumā tie kļūst par teikuma locekļiem – gramatiski saistītiem vārdiem. Teikuma uzdevums nav nosaukt kādu priekšmetu vai parādību, jo to nosauc vārdi un vārdkopas. Teikums izsaka priekšmetu un parādību attieksmes. Teikumus iedala arī pēc izteikuma:
• stāstījuma teikumi (vispārīgas atziņas, faktu konstatējumi, tēlojumi),
• jautājuma teikumi (jautājums),
• izsaukuma teikumi (emocijas, jūtas),
• vēlējuma teikumi (vēlēšanās, novēlējums),
• rosinājuma teikumi (ieteikums, lūgums, aicinājums, pavēle, aizliegums, brīdinājums, atļauja).

Pie sintakses pieder:
• savrupinājumi (atrodas aiz vārda, kuru paskaidro),
• apzīmētāji un apzīmētāju grupas,
• pielikumi un pielikuma grupas,
• apstākļi un apstākļa grupas,
• divdabja teiciens,
• iespraudumi,
• vienlīdzīgi teikuma locekļi ar vispārinošo vārdu,
• tiešā un netiešā runa,
• vienkārši paplašināti teikumi (teikumā jābūt gramatiskajam centram, kas sastāv no teikuma priekšmeta un izteicēja),
• salikti teikumi:
o salikts sakārtots teikums (divas vai vairākas neatkarīgas teikuma daļas),
o salikts pakārtots teikums (viena neatkarīga teikuma daļa un viens vai vairāki palīgteikumi),
o jaukts salikts teikums (vismaz divas neatkarīgas teikuma daļas un viens vai vairāki palīgteikumi).

2. Pētnieciskā daļa

Njumm ko lai tgd. dara..?

I say jee jee jupii jee 😀 (nu tagad laikam viseim vinja ir ) 😀
-Me biki juuk prataa (bet tas jau saprotami ) 😀
-Fizikas h vnk kaa vienmeer izdevaas!!!
-lasam K.Skalbes pasakas (‘Kaķīša dzirnaviņas ‘-man patiik ir labs ) :)) (blush)

Plzz

diezgan smiekliigi…

vnk man tagad nav laika…davaj veelaak….

kapee tef vinju vajag?

Paldies maniem vimiiljaakajiem draugiem par sho jauko dienu!!! Miilu juus visus!!! :*

hmmmm kam vinja vajadziiga ?
_lai vienreiz gadaa sanak miileet 😀
_vai arii ,lai valstij buutu lielaaki ienaakumi,jo visi buus sapirkushi saviem sirdsāķīšiem (davaninjas)…:p
peec shiis dienas veikalos vairaak nebuus palikushi laaciishi 🙁

Nju pilniigi piekriitu man ar shii Valentines Day bij wnk super priex ka kaadam veel…bet ir dazhi kam ar ko vinju svineet zheel bik vinju

Smuk smuk tiem kam ir paariishi
Bet newajag beedaaties tiem kam naw. Taa galu galaa ir tikai taada pati diena kaa citas, tikai soreiz wisi ir iipashi miilji

Njaaa….garsiiga valentiindiena iznaaca!!
Nu man jau personigi nekad ta VAlentiindiena nav likusies saistosha, bet sogad bija kkaa savadaak – taa sakariigi istenibaa
nemaz nelasiju komentus! vnk SUPER!!!

Nekas nenotiek par welti.
Reizeem labaak neuzticeeties newienam.
Likaas,ka Esmu izaugusi no taa wecuma,kad wisi striideejaas. Bet laikam jaw nee. Wiss bij tik labi.
Tachu tgd sapratu ,ka waards `iists draugs` nepastaaw.
Gribu,lai zinat,ka Mani newiens nepasuutiija [Es neesmu manta,kuru war pasu…

Kursh grib piepildiit Manu sapni? : Wienu nakti ar Mani zem Zwaigzneem?

forshi!!vairs man galva nav jalauza par ieshanu!tas losis vairs pats ar mani negrib iet-vinjam nepatiiks tas ljauzju masas,kas tur gaidaamas un kjipa taisaas vairs nedzert!
man nav komentaaru..shitaa piechakareet.taa ir klasse,tas jaamaak:D
vispirms uzaicinaat,tad veel uzjautaat vai tieshaam ieshu ar vinju,kad piekriitu,tad pasaka,ka pats neies!taatad es iekshaa ar netieku,jo esu tikai kaa pavadonis shai pasaakumaa!!
varu tikai sevi apsveikt!kaa juutos??pa logu neizlecu,tadjau viss itkaa kaartiibaa:]

iipashi garlaiciigaa 5diena.seezju visu dienu pie kompja,nespeeju vairs blenzt shajaa trulajaa ekraanaa,tas mani dara slimu.vismaz,ja veel es te buutu vienatnee.
nevaru bez braaleena zinjas pat veestuli draugos izlasiit.vai kaa man gribas panjurdeet par visu sho bulshitu.kaut reiz es vareetu kaadu 5dienu wnk pabuut vienatnee ar sevi.vai arii ar to cilveeku kuram neesmu iipashi svariiga,ai galvenais,ka man ir labi un vinjam kopaa esot arii.galugalaa nekaadai miilestiibai neticu un kurnu veel sapnjiem par neizsmeljamu laimu.esam tachu tagadnee,shajaa bezceriigajaa materiaalajaa pasaaulee,keuaa vismaz man taadu kaartiigu prieku vairs rada tikai algas diena vai arii kaarteejaas muljkjiibas,kuras savaadaa kaartaa vienmeer uzspeeju sastraadaat.
viss.esmu izsmelta

nu ko,mans porcelaana enjgjeliit…buus vien tevi jaapbeedina.visas taas bilzjas,kur katraa tusaa tev ir cita meitene:[ saapiigs sitiens.re kaa taadi stulbi “draugiem.lv” noder! bet vakarnakt bij tik labi.wnk kaukt gribas!esam paaraak atshkjiriigi,la es speetu ar taam skaistuleem samierinaaties.
(shito man tagad jaasanjemas un tev jaapasaka,lai arii ai kaa negribas,bet pashcienja paliek pashcienja) tik ljoti zjeel…

2.1. Teksta analīze
2.1.1. Teksta analīze no morfoloģiskā viedokļa

Pētot literāro valodu internetā, mēs secinājām to, ka visvairāk tiek lietoti lietvārdi. Pēc tam īpašības vārdi, darbības vārdi un vietniekvārdi, bet vairāk vai mazāk tiek lietoti visu vārdšķiru vārdi. Pārsvarā vārdi tiek lietoti ar to pamatnozīmi, vienkāršā, literārā valodā. Nereti tiek izmantota vārda deminutīva forma. Interneta valodā reti tiek izmantotas garumzīmes. Vai nu vārds paliek bez garumzīmēm (lacitis – lācītis, jalauz – jālauž, savadax – savādāks) vai garumzīmju vietā tiek lietoti vairāki burti (laaciitis – lācītis, maajas – mājas, bilzhas – bildes, atšķirīgi – atšķirīgi). Vārdi arī tiek kropļoti (njumm – nu, biki – mazliet, tef – tev u.c. ). Parasti tiek mainīta vārda sakne, papildinot to ar liekiem burtiem, kuri tiek iesprausti nevietā, pievienoti piedēkļi, mainītas galotnes, vārdi tiek kropļoti arī barbarismiem, saīsinājumiem. Tātad mainās ne tikai latviešu cilmes vārdi, bet arī aizguvumi no citām valodām. Interneta valodā arī tiek ieviesti dažāda veida saīsinājumi, piemēram, vnk – vienkārši, kkas – kaut kas, sk – skaidrs, kkad – kaut kad, nez – nezinu, npk – nav par ko, vnm – vienmēr, pc – dators u.c. Tiek saistīti vienā vārdā arī burti un cipari (4ever – vienmēr). Arī dienu nosaukumi tiek saīsināti. Piemēram, 1diena, 2diena, 4diena, 7diena u.c. Nereti vārdiem tiek norautas galotnes (smuk – smuki, lab – labi). Tātad burtu iespraudumi, vārdu saīsināšana padara valodu neskaidru, nesaprotamu vai arī saprotamu tikai noteiktu cilvēku lokam. Retāk lietoti vai arī vispār netiek lietoti savrupinājumi, divdabja teiciens, iespraudumi, uzruna.

2.1.2. Teksta analīze no sintaktiskā viedokļa

Esam izpētījušas, ka pārsvarā internetā tiek lietoti īsi teikumi, pēc uzbūves ir gan vienkārši, gan salikti teikumi. Pārsvarā lieto vienkāršus teikumus vai saliktus pakārtotus teikumus. Piemēram, „tev ir smuka kleita” vai arī „tu tak zini, cik ļoti es gribu būt kopā ar tevi.” Pēc iedalījuma pārsvarā tiek lietoti stāstījuma teikumi (peec shiis dienas veikalaa vairs nebuus palikushi lācīši – pēc šīs dienas veikalā vairs nebūs palikuši lācīši). Stāstījuma teikumi pārsvarā sastopami dienasgrāmatās vai vēstulēs. Bet nereti internetā ir sastopami arī jautājuma teikumi, kuri parasti lietoti jautājot par kaut ko (hmmmm…kam vinja vajadzīga? – kam viņa vajadzīga?). Jautājuma teikumi visbiežāk rakstīti komentāros vai vēstulēs, vēlējuma teikumi, kuri pārsvarā tiek lietoti vēlot veiksmes vai laimi (lai tef veicas!!! – lai tev veicas!!!). Tie parasti sastopami komentāros vai vēstulēs, izsaukuma teikumi, kuri lietoti, lai pievērstu pastiprinātu uzmanību (nu ta ejam!), un tiek lietoti arī rosinājuma teikumi, kuros rosina uz kādu darbību (nju ej tachu! – nu ej taču.). Stāstījuma teikumos nereti izsaukuma zīmes tiek lietotas nepamatoti, lai pievērstu pastiprinātu uzmanību vai izceltu teikumu (nju tu naaxi vai nee!!!). Ja tiek izmantoti jaukti salikti teikumi, tad tos lieto izsakot domu plaši, radot vienmērīgu, rāmu valodas plūdumu (piem., E. Virzas „Straumēnos”, A. Stērstes „Dvēseļu putenī”), savukārt, ja salikti teikumi, tad doma ir haotiska, slinki liktas pieturzīmes.

2.1.3. Pieturzīmju lietojums

Secinājām, ka pieturzīmes tiek lietotas, bet bieži vien tas notiek nepamatoti (Fizikas h vnk kaa vienmeer izdevaas!!!). Nereti tiek lietota daudzpunkte tur, kur to nevajadzētu lietot. Lai paspilgtinātu teikumu un pievērstu tam lielāku uzmanību, bieži vien tiek izmantotas ne vien viena, bet vairākas pieturzīmes (nju tu nāc??!!!,kaapeec tu negribi!!!!? – kādēļ tu negribi?). Internetā teikumos netiek ņemta vērā gramatika. Piemēram, starp vienlīdzīgiem teikuma locekļiem netiek likti komati, iespraudumi, savrupinājumi, netiek likti komatos, uzruna netiek likta pēdiņās.

2.1.4.Teksta analīze no leksiskā viedokļa

Pārsvarā interneta valodā tiek lietoti vispārlietojamie vārdi. Tie ir vārdi bez īpašas nokrāsas, bez nozīmes (galds, nakts, skola). Interneta valoda neatbilst latviešu literārajai sarunvalodai un jauniešu sarunvalodai ikdienā: skolā, pasākumos (nju tu man atsuuti pa skaipu to muzonu). Tajā bieži sastopami svešvārdi jeb internacionālismi. Tie ir vārdi, kas pārsvarā aizgūti no krievu un angļu valodas (pričom – kāpēc, forever – vienmēr). Kropļo ne tikai latviešu cilmes vārdus, bet arī žargonus, barbarismus, jaunvārdus. Reti, tomēr sastopami, interneta valodā ir arī frazeoloģismi (piektais ritenis, atplestām rokām, lekt acīs). Bieži sastopami internetā ir sarunvalodas vārdi. Tos izmanto, lai izteiktu vienkāršu domu (delveris, mukt, sunīt, atspēlēties). Interneta valoda ir pārpildīta ar žargonvārdiem. Tie kropļo un sabojā latviešu valodu (feini, fāteris, foršs, kruta, senči, biezais, čalis ,nets, džeks). Nereti internetā lieto barbarismus. Tie parasti ir vārdi, kas aizgūti no krievu un angļu valodas, retāk no vācu valodas (rāt, brūte, plinte, renstele). Interneta valodā arī ir sastopami vulgārismi. Tie lielāko daļu ir rupji vārdi, ko pieklājīgā runā nelieto. Tiem pieskaitāmi arī lamuvārdi, kas bieži ir izteikti ar dzīvnieku vai priekšmetu nosaukumiem (lapsa, tītars, zoss, purns, mauka, kuce, snuķis, cirvis, āmurgalva, losis, kroplis u.c.). Ir sastopami arī tādi vārdi, kurus var klasificēt kā jaundarinājumus. Tos lieto salīdzinoši reti. Tātad varam secināt, ka valoda, ko jaunieši lieto internetā, nav bez vārdiem, kas nepieder latviešu literārajai valodai.
3. Anketu apkopojums

Izpētot anketas 3. jautājumu (Kādus interneta portālus jūs visbiežāk apmeklējat?), mēs secinājām, ka visizplatītākais interneta portāls jauniešu vidū ir www.draugiem.lv. No 75 aptaujātiem Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas skolēniem, 10. – 12. klašu audzēkņiem, tikai divi cilvēki atzīst, ka šo portālu neapmeklē. Otrajā vietā ierindojas portāls www.one.lv, trešajā vietā – www.face.lv, tikai daži 10. klašu skolēni apmeklē interneta portālu www.orb.lv, 11. un 12. klašu skolēni to neapmeklē vispār. Pie citiem interneta portāliem, ko apmeklē jaunieši, pieder www.inbox.lv, www.google.lv, www.apollo.lv, www.tvnet.lv, www.esports.lv u.c.
Uz jautājumu, kā skolēni paši vērtē sarunvalodu internetā, saņēmām dažādas atbildes. Lielākā daļa aptaujāto atzīst, ka sarunvaloda internetā viņiem liekas normāla un ērta. Ir cilvēki, kas uzskata, ka interneta valoda ir moderna, lieliska, brīva un tā attīstās. 12. klases skolēni savu atbildi uz šo jautājumu spēj pamatot nopietnāk, piemēram, sakot, ka interneta valoda ir brīvāka nekā literārā valoda, taču tas netraucē ikdienā runāt normālā, literārā valodā. Mums likās interesanta 12. klases skolnieces atbilde, kas teica, ka viņai patīk darināt jaunus vārdus, tādā veidā izceļot savu personību. Daudzi vidusskolas skolēni, biežāk 10. klasē, atzīst, ka viņiem nepatīk tas, ka internetā tiek lietoti dažādi saīsinājumi un dažāda satura teksti tiek rakstīti bez garumzīmēm. Varam secināt, ka skolēnu atbildes nav vienveidīgas un katram ir savs viedoklis par sarunvalodu interneta portālos.
Visdažādākās atbildes bija uz jautājumu, kādi ir biežāk lietotie vārdu saīsinājumi, ko lieto sarunājoties internetā. Gandrīz visi aptaujātie 10. – 12. klašu skolēni pieminēja tādus saīsinājumus kā vnk, utt, kkur, kkad, kko, kkas, kkā, vnm, tnx, tb, wtf, psc, 1diena, 2dien, 5diena u.c. Visi šie saīsinājumi ir saprotami tikai noteiktai cilvēku grupai, šajā gadījumā tie ir jaunieši. Šos un vēl daudzus citus saīsinājumus saprot un lieto gandrīz visi jaunieši. 12. klases audzēkņi minēja, ka lieto, tā saucamos, smaidiņus, kas sastāv no divām, retāk no trim, pieturzīmēm, piemēram, ;), :D, :*, 🙂 u.c. No personīgās pieredzes varam teikt, ka arī šos smaidiņus lieto visi, kas izmanto sazināšanās iespējas internetā. Tātad, arī vidusskolas skolēni internetā lieto vienādus saīsinājumus.
Uz jautājumu, vai interneta valoda ietekmē ikdienas saziņu, rakstību, lielākā daļa 10. – 12. klašu skolēni atbild, ka interneta valoda ikdienas saziņu neietekmē. Taču tie, kas atzīst, ka interneta valoda tomēr ietekmē ikdienas saziņu, piemin, ka, pierodot pie sarunvalodas internetā, skolas rakstībā (diktātos, domrakstos) u.c. darbos tiek pieļautas pareizrakstības kļūdas, rakstot ar saīsinājumiem un dažreiz arī bez garumzīmēm. Tomēr daži 12. klases skolēni atzīst, ka, izmantojot šos internetā lietotos saīsinājumus, viņiem ir vieglāk skolā veikt pierakstus, jo tādā veidā var paspēt pierakstīt visu, ko diktē skolotāja.
1. Vai jūs sarakstoties internetā lietojat garumzīmes?

10. klase 11. klase

1. attēls 2. attēls

12.klase

3. attēls

Aptaujājot Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 10. , 11. un 12. klases skolēnus, uz jautājumu vai jūs sarakstoties internetā lietojat garumzīmes, 10. klasēs 52% skolēnu atbildēja, ka garumzīmes lieto dažreiz, 31% skolēnu atbildēja, ka garumzīmes tiek lietotas, bet 17% skolēnu atzina, ka garumzīmes netiek lietotas. 11. klasē garumzīmes internetā lieto tikai 12% skolēnu, 57% skolēnu tās lieto dažreiz, bet 31% skolēnu atzīst, ka garumzīmes internetā nelieto vispār. 12. klasē garumzīmes lieto 33% skolēnu, tikpat liela daļa – 33% tās nelieto, bet 34% skolēnu atzīst, ka tās lieto dažreiz. Tātad varam secināt, ka visvairāk garumzīmes internetā lieto 12. klases skolēni, bet vismazāk garumzīmes internetā tiek lietotas 11. klasē (sk. 1.,2.,3. attēls).

2. Vai jūs izmantojat vispārpieņemtos saīsinājumus, vai saīsinājumus, ko izmanto jaunieši?
10. klase 11. klase

4. attēls 5. attēls
12. klase

6. attēls
Uz jautājumu, kādus saīsinājumus lietojat internetā, 10. klases 4% skolēnu atbildēja, ka lieto vispārpieņemtos saīsinājumus, 9% skolēnu atzina, ka lieto jauniešu izdomātos saīsinājumus, bet 87% aptaujāto atbildēja, ka lieto abu veidu saīsinājumus. 11. klases skolēni atbildēja, ka 6% no viņiem lieto vispārpieņemtos saīsinājumus, tikpat jeb 6% skolēnu atzīst, ka lieto jauniešu izdomātos saīsinājumus, bet 88% aptaujāto atbild, ka lieto abu veidu saīsinājumus. 12. klases skolēni atzīst, ka 5% no tiem lieto jauniešu izdomātos saīsinājumus, 11% skolēnu atbild, ka lieto vispārpieņemtos saīsinājumus, bet 84% skolēnu atzīst, ka lieto abu veidu saīsinājumus. Varam secināt, ka procentuāli visvairāk skolēnu lieto abu veidu saīsinājumus. Tātad paralēli literārās valodas likumībām veidojas valodas formas, kas ir saprotamas tikai noteiktā valodas lietotāju grupā. Secinājām to, ka, lai arī procentuāli liela atšķirība nav, tomēr visvairāk vispārpieņemtos saīsinājumus lieto 12. klases skolēni, bet vismazāk vispārpieņemtos saīsinājumus lieto 10. klašu skolēni. Tātad vecums varētu būt noteicošais tam, kādi saīsinājumi tiek lietoti. 12. klašu skolēni pret valodu attiecas nopietnāk, tieši tāpēc biežāk lieto vispārpieņemtos saīsinājumus (sk. 4., 5., 6. attēls).
4. Vai, jūsuprāt, ir pieņemami, ka, sarunājoties internetā, tiek lietoti dažādi vulgārismi, žargonismi, jaunvārdi u.c. vārdi, kas nepieder literārajai valodai?

10. klase 11. klase

7. attēls 8. attēls

12. klase

9. attēls

Uz jautājumu, vai jūsuprāt ir pieņemami, ka sarunājoties internetā tiek lietoti dažādi vulgārismi, žargonismi, barbarismi, jaunvārdi u.c. vārdi, kas nepieder literārajai valodai, 7% 10. klases skolēnu atbild, ka tas nav pieņemami, 39% skolēnu uzskata, ka tas ir pieņemami, bet 54% skolēnu ir vienaldzīga attieksme. 11. klasē 6% skolēnu atbildēja, ka tas nav pieņemami, 44% skolēnu uzskata, ka tas ir pieņemami, bet 50% skolēnu atbild, ka viņiem ir vienalga. 12. klasē 16% skolēnu atbild, ka tas neesot pieņemami, 40% skolēnu ir vienaldzīga attieksme, bet 44% skolēnu tas ir pieņemami. Tātad procentuāli lielākajai daļai jauniešu ir vienaldzīga attieksme pret to, ka latviešu valodā tiek ieviesti un lietoti dažādi aizguvumi no citām valodām, vārdi, kas neatbilst literārajai valodai. Tie, kas atbalsta minēto leksikas slāņu lietošanu, cerams, apzinās to, ka literārā valoda un internetā lietotā valoda ir dažādas valodu telpas, bet vienaldzība ir pasīva attieksme pret latviešu valodas nākotni. Secinājām, ka vispieņemamāk tas liekas 11. klasē, visnepieņemamāk tas liekas 12. klases skolēniem (sk. 7., 8., 9. attēls).
Secinājumi

Rakstot šo darbu par jauniešu sarunvalodu internetā, ieguvām daudz jaunas informācijas un papildinājām savas zināšanas latviešu valodas morfoloģijā, leksikoloģijā un citās valodniecības nozarēs. Guvām pieredzi strādājot pārī. Izpētījām jauniešu sarunvalodu interneta portālos draugiem.lv, one.lv u.c. portālos, ko jaunieši nereti apmeklē. Secinājām, ka internetā lietotā valoda krasi atšķiras no literārās valodas un valodas, ko jaunieši izmanto ikdienā skolā vai publiskos pasākumos. Izvirzīto mērķi esam sasniegušas un arī uzdevumi, kas tika izvirzīti darba sākumā, ir izpildīti. Mūsuprāt jauniešiem vairāk vajadzētu kopt latviešu literāro valodu, jo tā ir mūsu valsts valoda un nevajadzētu tik daudz aizrauties ar žargonvārdu, barbarismu, vulgārismu u.c. vārdu, kas nepieder latviešu literārajai valodai, ieviešanu mūsu valodā. Cerams, ka mūsu darbs nav bijis veltīgs un tas noderēs gan pašām, gan pedagogiem mācību procesā, gan citiem interesentiem.

Izmantotā literatūra

1. Rita Lāce. Latviešu valoda 10. – 12. klasei.- Rīga: Zvaigzne ABC, 1995.
2. Latviešu valoda [elektroniskais resurss].-Tiešsaites pakalpojums. -Pieejas veids: Tīmeklis http://www.liis.lv/latval/leksikologija/leksikolog/leks26.htm(pieejams uz 04.02.2007.)
3. [Elektroniskais resurss].- Tiešsaites pakalpojums.- Pieejas veids: Tīmeklis http://www.draugiem.lv/ (pieejams uz 27.01.2007.)
4. Rūta Kolūža. Latviešu valoda tabulās 8. un 9. klasei.- Lielvārde: Lielvārds, 1999. 63.lpp.
5. Rūta Kolūža. Latviešu valoda tabulās 6. klasei. – Lielvārde: Lielvārds, 1997. 47.lpp.
6. Morfoloģija [elektroniskais resurss].- Tiešsaites pakalpojums.- Pieejas veids: Tīmeklis
http://www.letonika.lv/morphology (pieejams uz 13.02.2007.)
7. Latviešu valodas īpatnības [Elektroniskais resurss].-Tiešsaites pakalpojums. -Pieejas veids: Tīmeklis: http://www.google.lv (pieejams uz 10.02.2007.)
8. [Elektroniskais resurss].- Tiešsaites pakalpojums.- Pieejas veids: Tīmeklis http://www.cf.lv (pieejams uz 15.02.2007.)
9. Leksikas slāņi. Vēsma Veckāgana. Latviešu valoda 8. un 9. klasei.- Lielvārde: Lielvārds, 1997. 175.lpp.
10. Sintakse [elektroniskais resurss].- Tiešsaites pakalpojums.- Pieejas veids: Tīmeklis http://www.liis.lv/latval/ekurss/m_sin.htm (pieejams uz 07.02.2007.)
11. [Elektroniskais resurss].- Tiešsaites pakalpojums.- Pieejas veids: Tīmeklis http://www.liis.lv/latval/sintakse/sint1.htm (pieejams uz 07.02.2007.)
12. [Elektroniskais resurss].- Tiešsaites pakalpojums.- Pieejas veids: Tīmeklis http://www.liis.lv/latval/sintakse/sint3.htm (pieejams uz 07.02.2007.)
13. [Elektroniskais resurss].- Tiešsaites pakalpojums.- Pieejas veids: Tīmeklis http://www.liis.lv/latval/ekurss/galvena_morf.html (pieejams uz 01.02.2007.)
14. [Elektroniskais resurss].- Tiešsaites pakalpojums.- Pieejas veids: Tīmeklis http://www.e-studija.lv/studentija/150501_valoda.htm (pieejams uz 04.02.2007.)
15. Latviešu valoda [elektroniskais resurss].- Tiešsaites pakalpojums.- Pieejas veids: Tīmeklis http://www.liis.lv/latval/leksikologija/leksikolog/leks21.htm (pieejams uz 04.02.2007.)
16. M. Apinis, A. Blinkena, I. Freidenfelds, H. Grase, A. Laua, M. Rudzīte, E. Soida. Latviešu valoda 10. – 12. klasei. – Rīga: Zvaigzne, 1990. 383 lpp.

Nepublicētie avoti
17. Intervija ar Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas skolotāju Zaigu Rozenbergu, 14.02.2007.