Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) tiesiskais regulējums
Pastāv Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums (turpmāk – likums), kura mērķis saskaņā ar paša likuma 2.pantu ir reglamentēt tiesiskās attiecības starp sauszemes transportlīdzekļu īpašniekiem un apdrošinātājiem sakarā ar transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu nolūkā aizsargāt ceļu satiksmes negadījumos cietušo mantiskās intereses.
Obligātās apdrošināšanas objekts (likuma 3.panta 1.p.) ir transportlīdzekļa īpašnieka un tiesīgā lietotāja civiltiesiskā atbildība par ceļu satiksmes negadījumā nodarīto zaudējumu trešajai personai. Saskaņā ar likuma definējumu trešā persona – jebkura fiziskā vai juridiskā persona (izņemot ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai tiesīgo lietotāju), kurai ceļu satiksmes negadījuma dēļ ir nodarīti personiski vai mantiski zaudējumi un kurai pienākas apdrošināšanas atlīdzība.
Īpašnieka civiltiesisko atbildību par katru Latvijas teritorijā ceļu satiksmē izmantojamo transportlīdzekli apdrošina katrs transportlīdzekļa īpašnieks. Ja viņš transportlīdzekli nodevis lietošanā citai personai, nenoslēdzot civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumu vai arī transportlīdzekļa lietošanas laikā ir beidzies iepriekšējā apdrošināšanas līguma termiņš, apdrošināšanas līgumu īpašnieka vārdā slēdz transportlīdzekļa tiesīgais lietotājs. Apdrošināšanas pienākuma nav personai, kura transportlīdzekli lieto uz darba tiesisko vai dienesta attiecību pamata.
Pastāv vairāki sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumu veidi. Tie ir sekojoši: standartlīgums, kompleksais līgums, grupas līgums, robežapdrošināšanas līgums, starptautiskais civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgums jeb Zaļā karte. Standartlīgums ir līgums, kas slēdzams attiecībā uz Latvijā reģistrētiem transportlīdzekļiem, ievērojot vispārējo noteikto apdrošināšanas prēmiju aprēķināšanas kārtību. Kompleksais līgums likuma noteiktā kārtībā tiek slēgts ar reģistrētu zemnieku saimniecību, kurai pieder vairāki transportlīdzekļi. Savukārt grupas līgumu var slēgt tikai juridiskas personas, kuru uzņēmējdarbības veids ir transportlīdzekļu tirdzniecība. Likuma 8.pants nosaka, ka robežapdrošināšanas līgums ir apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts ar ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa īpašnieku, transportlīdzeklim šķērsojot Latvijas robežu, ja transportlīdzekļa vadītājs nevar uzrādīt Latvijas teritorijā spēkā esošu starptautisko civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumu (Zaļo karti), kuru garantē starpvalstu vienošanās. Starptautiskais civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgums (Zaļā karte) ir apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts pēc apdrošinājuma ņēmēja pieprasījuma attiecībā uz transportlīdzekli, kas piedalās ceļu satiksmē vismaz vienā valstī, kurā ir spēkā obligātā apdrošināšana un kura ir starpvalstu Zaļās kartes konvencijas dalībvalsts.
Apdrošināšanas līguma noslēgšanas rezultātā sauszemes transportlīdzekļa īpašnieks saņem tipveida polisi, bet visas tipveida polises apstiprina Ministru kabinets. Tas ir līgums, kas slēdzams uz noteiktu laiku – no 15 dienām līdz vienam gadam. Taču apdrošinājuma ņēmējs var izbeigt līgumu pirms termiņa, norādot kaut vienu likumā noteiktu nosacījumu, piemēram, ka transportlīdzeklis tika atsavināts.
Par to, ka apdrošinātājs apdrošinājuma ņēmēja vietā uzņemas risku par iespējamu apdrošināšanas gadījumu (ceļa satiksmes negadījumu), apdrošinājuma ņēmējam jāmaksā apdrošināšanas prēmijas. Tās nosaka Ministru kabinets. Apdrošināšanas prēmijas atšķiras apmērā, ņemot vērā sekojošus nosacījumus: transportlīdzekļa tips, piederība (fiziskai vai juridiskai personai), lietošanas mērķis un reģistrācijas vieta. Apdrošināšanas prēmijas apmērs var būt samazināts līdz 50%, ja apdrošināšana bijusi spēkā pēdējos divpadsmit mēnešus pirms līguma slēgšanas un šajā laikposmā transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgais lietotājs nav izraisījis ceļu satiksmes negadījumus ar apdrošināšanas polisē norādīto transportlīdzekli, kā arī nav vadījis šo transportlīdzekli alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko vai citu apreibinošu vielu iespaidā.
Apdrošināšanas prēmija, apdrošinot ne vairāk kā vienu transportlīdzekli, par 40 procentiem tiek samazināta I un II grupas invalīdiem, III grupas invalīdiem, kuriem ir attiecīga transportlīdzekļa vadītāja apliecība un kuriem ir ķermeņa balsta kustības traucējumi, ko apliecina attiecīgs Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas atzinums.
Tāpat kā apdrošināšanas prēmijas apmērs var būt samazināts, tas var būt arī palielināts. Apdrošināšanas prēmijas palielināšana līdz 200 vai par 300% atkarīga no tā, cik lielā mērā transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgais lietotājs pārkāpis augstāk minētos nosacījumus apdrošināšanas prēmijas apmēra samazināšanai.
Par to, ka transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgais lietotājs nav apdrošinājis obligāto civiltiesisko atbildību, viņam draud sods. Naudas sods, kas uzlikts par neapdrošināta transportlīdzekļa vadīšanu, kura īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta, ieskaitāms Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas (rezerves) fondā (19.panta 3.p.).
Likums nosaka arī zaudējumu novērtēšanas kārtību. Tiek atsevišķi izdalīti zaudējumi sakarā ar ceļa satiksmes negadījumu, personai nodarītie zaudējumi, zaudējumi sakarā ar cietušās personas ārstēšanu, zaudējumi sakarā ar cietušā pārejošu darbnespēju, zaudējumi sakarā ar cietušās personas darbnespēju paliekošu zudumu, zaudējumi sakarā ar cietušā nāvi, mantai nodarītie zaudējumi u.c.
Zaudējumu atlīdzina tas apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību.
Ar likumu tiek noteikti arī gadījumi, kad zaudējumi netiek atlīdzināti (34.pants). Piemēram, zaudējumi, kas radušies nepārvaramas varas dēļ vai pēc ceļu satiksmes negadījuma.
Likumā tiek noteikta arī kārtība, kādā ceļu satiksmes izraisītājam jāpaziņo par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos: tūlīt pēc ceļu satiksmes negadījuma avāriju izraisījušā persona piezvana Ceļa policijai un tam apdrošinātājam, kurš apdrošinājis tās obligāto civiltiesisko atbildību.
Šis likums kopumā ir veids, kādā tiek regulētas attiecības starp apdrošinātāju un apdrošinājuma ņēmēju. Līdz ar to arī šīs attiecības balstās uz likumā noteiktām tiesībām un pienākumiem. Galvenais apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir veikt obligāto civiltiesisko apdrošināšanu un samaksāt par šāda veida pakalpojumu, savukārt, apdrošinātāja galvenais pienākums ir izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ja iestājas apdrošināšanas gadījums.
Eseja sagatavota, balstoties uz Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu: http://www.likumi.lv/doc.php?id=42703