viljams šekspīrs

Viljams Šekspīrs

Viljams Šekspīrs (William Shakespeare) – angļu dramaturgs un dzejnieks, uzskatаms par vienu no izcilаkajiem renesanses laika rakstniekiem.
Viljams Šekspīrs dzimis 1564. gada 23. aprīlī Stretfordа (Stratford-upon-Avon) vilnas tirgotаja ģimenē, kristīts Svētаs Trīsvienības baznīcа 1564. gada 26. aprīlī. Viņa vecаki bija turīgi. Ciktаl pagаtnē lasаmi raduraksti, Viljams Šekspīrs priekšteči bijuši zemnieki. Pa tēva līniju šī ciltssakne puslīdz pаrskatаma trīs četrаs paaudzēs – viņa tēva senčiem piederējušas viensētas Vorikas grаfistē, Stertfordas novadа. Dzejnieka priekšteči tiktаl ieauguši laukos, ka viņa tēvs Dѕons Šekspīrs ir pirmais šаs izplatītаs dzimtas piederīgais, kurš no laukiem pаrceļas uz dzīvi Stretfordа, Vorikas vidienas mazpilsētiņа ar kаdiem pusotra tūkstoša iedzīvotаjiem. Ap 1557. gadu viņš apprec bagаta fermera meitu Meriju Ardenu (Mary Arden).
Valda uzskats, ka ir visai nepilnīgas ziņas par Šekspīra dzīvi. Ir zinаms, ka viņš mаcījies Stretfordas ģimnаzijа.To nebeidzot, viņš pamet skolu 15 gadu vecumа. Ko viņš darīja pēc tam, nav zinаms. 18 gadu vecumа viņš apprecējаs ar 8 gadus vecаko Annu Hetavei Anne Hathaway), neilgi pēc tam viņiem piedzimst Susanna, ko krista 1583. gada 26. maijа. Pēc tam piedzimst dvīņi Hamnets un Judīte (Judith), kas kristīti 1585. gada 2. februаrī. Ir ziņas, ka līdz 1587. gadam palicis dzimtenē. Pēc tam viņš lielаko daļu laika varētu būt pavadījis Londonа. Tomēr konkrēti ir zinаmi sekojoši fakti. Vēl pirms 1598. gada Šekspīrs atjaunoja jaunībа pаrtrauktos sakarus ar dzimteni un nopirka tur mаju.
1601. gadа mira Šekspīra tēvs. Nаkamа gada maijа Šekspīrs bija spējīgs nopirkt 107 akrus zemes Stratfordа. Ir ziņas, ka 1601. gadа Šekspīrs dzīvoja Londonas ziemeļu daļа Huguenotu ģimenē; 1612. gadа viņam bijis jаsniedz liecība tiesа saistībа ar mаjas saimnieka meitas laulības izlīgumu.
1607. gadа viņa vecаkа meita apprecējаs un nаkamа gada februаrī tika kristīta Šekspīra vienīgа mazmeita Elizabete. 1609. gādа mirst Šekspīra mаte. 1613. gadа viņš nopirka mаju Londonа. 1616. gada februаrī viņa otra meita Judite apprecējаs ar Šekspīram netīkamu cilvēku un 1616. gadа 25. martā viņš sastādīja testamentu, kurа viņš daļu mantas, kā to paredzēja likums un parašas, novēlēja sievai, bet pаrējo vecаkajai meitai un tаs vīram.
1616. gada 23. aprīlī Šekspīrs mirst. Divas dienas vēlаk tiek apglabāts prominentā vietā Svētаs Trīsvienības baznīcas kapellа.

Šekspīra profesionālā karjera

Nav zinаms, kad tieši Šekspīrs pievienojies aktieru trupai. Nav arī precīzi zināms, kad viņš sāka rakstīt. Ir izteikts minējums, ka viņš vispirms kļuva par aktieri un tikai pēc tam sāka rakstīt.
Iespējams, ka viņa pirmie darbi ir pazuduši. Domаjams, ka sаkumа viņš lugas radīja, kopdarbojoties ar vēl kаdu. Luga Henrijs VI varētu būt šāds kopdarba rezultāts. Agrīnаs lugas varētu būt tapušas 1580-os gadu beigās. Pirmais iespiestais saglabаjies darbs ir 1592. gadа publicētais pamflets. Ir vienīgā līdz 1587. gadam palika dzimtenē. 1592. gadā bija jau pazīstams kā aktieris un dramatiķis.
1592. – 1594., kad mēris traucēja Londonas teаtru dzīvi, Šekspīrs piegriezаs tīrai dzejai. Jau 1594. rakstījis lugas trīs aktieru trupаm.
1601. – 1608. gadam Šekspīrs bija savas slavas augstumos, līdz 1610. gadam palika Londonа, tad pаrcēlаs uz Stertfordu, tomēr nepаrtrauca sakarus ar teаtri. 1613. gadа atsacījаs no literārās darbības.
Šekspīra literatūrа attīstībа atšķir 4 posmus:
a) 1590. – 1596. gadam viņš mаcаs no citiem, piem., Lili, Mаrlo, Kida, Grīna, ekspermentē un dzejo. Šajа posmа tapušas lugas, kas ir vēsturiskas hronikas par Anglijas vēsturi. Šo lugu galveanis temats ir cilvēks un valsts. Ir bijušаs arī komēdijas. Šajа posmа tapušas, “Spītnieces savaldīšana”, “Maldu komēdija”, “Titus Andronicus”, “Henrijs VI” u.c. ;
b) 1596. – 1601. gadam attēlo angļu priekšrenesances anarhisko vēsturi, pēc tam raksta līksmas komēdijas. Šajа periodā tapušas “Romeo un Džuljeta”, “Ričards II”, ” Henrijs V”, “Jūlijs Cēzars”, “Kā Jums tīk”, “Sapnis vasaras naktī”, “Venēcijas tirgotājs”, “Jautrās vindzorietes”, “Liela brēka, maza vilna”, ;
c) 1601. – 1608. gadam Šekspīru pаrņem pesimisms, un viņš raksta savas lielаs izmisīgаs traģēdijas, piem. “Hamlets”, “Otello”, “Karalis Līrs”, “Makbets”, “Antonijs un Kleopatra”, kа arī lugas “Gals labs, viss labs”, “Dots pret dotu”;
d) 1608. – 1613. gadam Šekspīrs pievēršas romantiskai drаmai un atgūst līdzsvaru tematikа un noskaņojumа, lai gan viņa eliptiskais stils joprojаm atklаj nesaskaņas starp domu un izteiksmi. Minamas šаdas lugas “Perikls”, “Vētra”, “Cimbelins”
Kopumа Šekspīrs radījis 37 lugas, virkni sonetu, pаris liriskos un divus garos dzejoļus. Šie dzejoļi mūsdienas netiek lasīti, bet domаjams, ka tieši tie devuši Šekspīram vislielаko apmierinаjumu, jo lugas bija jаraksta teātrim kа darbs un kа uzdevums, bet dzejoļi bija kа literārs uzvedums un tie radīja apbrīnu lasītājos.

Šekspīrs mūsu dienаs

Ziņas par diženа angļu rakstnieka dzīvi ir visai trūcīgas, un Šekspīru kā cilvēku mēs bieži vien vairаk iztēlojamies no viņa paša lugu satura, idejām un gara, skopаs biogrаfiskаs izziņas (pat viņa dzimšanas dati ir pretrunīgi. “Latvijas padomju enciklopēdijā” ir rakstīts, ka Šekspīrs dzimis 1564.23.IV, bet enciklopēdijā “The Illustrated Encyclopedia of WESTERN ART” -1564.26.IV) sasaistаm kopā un papildinаm ar lugu, poēmu un sonetu palīdzību. Vai Šekspīrs nojautis, varbūt pat cieši apzinаjies savu diženumu? Izrāžu lielie panаkumi un daudzu laika biedru dedzīgi jūsmīgās atsauksmes varēja rakstniekam iedvest laimīgo pašvērtības un svarīgа aicinаjuma apziņu.
Ja no atsevišķiem rakstniekiem aizejam pie tautаm visapjaušamаk un iespaidīgаk Šekspīra pievilcību, iedarbību un dzīvotspēju apliecina viņu darbu izplatīšanаs un viņa varoņu gaitas Padomju Savienībа. Šekspīra draugiem un pētniekiem, tulkotаjiem un tēlotаjiem te ir bagаtas tradīcijas un ievērojami priekšgаjēji, nosauksim tikai 3 vаrdus: dzejnieks Puškins, kritiķis Bļeniskis un aktieris Močalovs. Vēl varētu minēt daudzus slavenus krievu rakstniekus, kritiķus un skatuves mаksliniekus, diѕenа angļa darba pētniekus un tulkotаjus, un šī plašа saime apliecina vērtību, kаdu Šekspīram pievērsuši Krievijas lielаkie gari.