Zudušais Mu kontinents

Untitled

Vēsture

Zudušā Mū kontinenta pirmssākumi visticamāk meklējami laikā, kad radās pārējie pasaules kontinenti.Attiecīgi, to radīja Dievs vai kosmoss.

Angļu pulkvedis Džeimss Čērčvords ir izsecinājis, kapirmie cilvēki uz Mū kontinenta ir radušies pirms apmēram 200 000 gadu. Pirmā civilizācija ir radusies pirms 50 000 gadu, Paleolīta laikā. Nākamo 38 000 gadu laikā Mū iedzīvotāju skaits arvien vairāk palielinājies. Šī civilizācija dzīvojusi ne tikai uz zemes, bet arī uz salām (Okēanijā, Amerikas piekrastē un austrumu Āzijā).

Mū civilizācija saukta par lemūriešiem, jo tiek uzskatīts, ka pirmie iedzīvotāji uz Mū esot bijuši lemūri.Par godu viņiem Mū tika nosaukts arī par Lemūriju, tāpēc mūsdienās, šo kontinentu sauc divejādi, gan par Mū, gan Lemūriju.

Diemžēl liela daļa no Mū civilizācijas gāja bojā, dēļ ledus laikmeta, kas cēla ūdens līmeni okeānos. Līdz ar to daļa no Mū applūda, kas lika cilvēkiem bēgt uz tagadējo Ameriku un Āziju. Aptuveni 3 100 g.p.m.ē gar zemi nolidoja Enkes komēta, kas sacēla globālo katastrofu. Dēļ šīs katastrofas Mū cieta vēl vairāk, pazaudējot zem ūdens vēl daļu no kontinenta teritorijas. Pēc šīs katastrofas daudzi Mū iemītnieki ieradās Dienvidamerikā.

1628 g.p.m.ē notika daudzi vulkānu izvirdumi un zemestrīces ,kas noskaloja zem ūdens lielāko daļu Mū salas.Tika uzskatīts, ka Mū kontinents ir pilnībā sagrauts. Cilvēki izklīda pa visu pasauli.Pēdējie Mū baltādainie iedzīvotāji tika iznīcināti Lieldienu salā, Poikes aizsarggrāvī.

Iespējams, ka daļa no Mū pēctečiem vēl ir dzīvi.Cilvēki, kuri dzīvo uz Lieldienu salas uzskata, ka viņi dzīvo Mū svētā kalna virsotnē.Viņi tic, ka Lieldienu sala ir vienīga viņu dzimtenes vieta ko jūra nav noskalojusi no zemes virsas. Iespējams, ka šīs salas ir Mu kontinenta augstākās virsotnes, kuras nav noskalotas.Tiek arī uzskatīts, ka Mū iedzīvotāji aizceļojuši uz Šastas kalnu, lai patvertos no dabas katastrofas.

Šeit viņi izveidoja alas un uzcēluši pazemes pilsētu Telosu, kur dzīvot laikā, kad Mū nogrimtu jūrā. Pēc dabas katastrofas viņi uzskatīja, ka ir vienīgie cilvēki no Mū, kas palikuši dzīvi. Nostāsti par dīvainām gaismām kalnā, neparastajiem apmeklētājiem netālajā pilsētā, tuneļiem kalnos un NLO aktivitātēm turpina pastiprināt viedokli, ka Mū pēcteči vēl joprojām dzīvo Teolosā .

Ģeogrāfiskais stāvoklis

Mū kontinents atradies Klusā okeānā vidū. Kontinentu no visām pusēm apskaloja jūras. Iespējamās jūras, kas apskaloja Mū ir – Beringa jūra, Bismarkas jūra, Koraļu jūra, Dienvidu Ķīnas jūra, Japānas jūra, Filipīnu jūra, Dzeltenā jūra, un Tasmānijas jūra.

Mū kaimiņu kontinenti ir Austrālija un Okeānija, kas atradās dienvidrietumos no Mū, Āzija, kas atradās ziemeļrietumos no Mū,Dienvidamerika, kas atradās austrumos, un Ziemeļamerika, kas atradās ziemeļaustrumos.

Mū kontinentā ir atrodamas šādas salas – Havaju salas, Marķīza salas, Lieldienu sala, Austrālu sala, Biedrību sala, Taiti, Kuka salas, Samoa, Tongas sala, Fidžī sala, Gvadalkanāls, Zālamana salas, Jaungvineja, Māršala salas, Karolīnu salas, Ponape. Iespējams, ka šīs salas ir Mū augstākās virsotnes, kas nav nogrimušas.

Senajā Mū bija pauguraini kalni un ātri plūstošas upes. No burbuļojošajiem, karstajiem avotiem viegli pacēlās kūpoši tvaika mākoņi, kas ainavai piešķīra sireālu, izplūdušu iespaidu. Ar laiku apkārtējā vide mainījās.Mū kontinentā parādījās arvien vairāk kalnu. Uz pašas Mū salas bija diezgan daudz vulkānu, kas bija viens no iemesliem kāpēc daļa no Mū zemes gāja bojā.

Mū daba bijusi ļoti skaista.Tā tika saukta par „Paradīzi uz zemes virsmas”. Uz Mū atradās milzu papardes un mūžzaļie augi, kuru veģetācija piešķīra zemei lielu skaistumu.Tur atradās arī Svētā lotosa ziedi, kas ir vieni no pirmajiem ziediem uz pasaules. Tie mirdzējuši

kā dārgakmeņi upju un ezeru krastos.Okeānu pludmalēs augušas kokospalmas.Tur bijusi liela augu dažādība. Arī kukaiņi bijuši daudzveidīgi. Tarakāni bija 4 – 5 collas gari, un skudras mācēja lidot.

Mū atrašanās uz kartes

0x01 graphic

Atklājumi

Lieldienu salā, 2300 jūdžu attālumā no Čīles krastiem, atrodas dažas iespaidīgas būves. Gar piekrasti atrodas milzīgi mirušo pieminekļi, lielu apbedīšanas paaugstinājumu veidā. Rūpīgi izveidotie, līdz 500 pēdām garie platformu akmeņi sver līdz pat 20 tonnām katrs. Uz dažiem no šiem paaugstinājumiem reiz atradušās gigantiskas bezkājainu cilvēku figūras. Pārējās cilvēku figūras atrodas uz zemes. Agrāk šīs 624 milzu statujas stāvējušas pret jūru. Nepabeigtās statujas bija veidotas no vulkāniskā ieža. Pabeigtās bija no akmens.

Lieldienu salā arī atrasts mazs koka dēlītis, kurš bijis noklāts ar hieroglifiem. Izmeklēšana secinājusi, ka Lieldienu salās ir bijuši vēl 500 šādi dēlīši, taču saglabājušies ir tikai 21, kas ir izkaisīti pa pasauli muzejos. Nevienam šos rakstus nav izdevies pārtulkot. Šo rakstu sauc par rongorongo. Lai mācētu lasīt šīs plāksnītes ir jāsāk lasīt no kreisā apakšējā stūra, virzoties uz labo pusi.Rindas lasīšanas beigās plāksnīte jāpagriež. Tas ir tāpat, kā lasīt grāmatu, tikai sākt katru lappusi no apakšas un katra otrā rinda ir rakstīta otrādi.

Daudzās citās Klusā Okeāna salās atrodas citu objektu drupas. Ponapē, kas ir 3400 jūdžu attālumā no Lieldienu salas atrodas daļēji nogrimušas Nanmadolas pilsētas drupas.Tās paliekas klāj 11 kvadrātjūdzes. 2 – 3 mūri apjoza pilsētu, kas bija savīta ar kanāliem. Dažas ēkas, kas uzceltas no vairāk kā 250 bazalta iežiem, vēl joprojām atrodas trīsdesmit pēdu augstumā virs kanāliem. Vareni klints bluķi, kas svēra 50 tonnas, atrodas netālu no akmeņlauztuvēm. Šo bloku novietojums ir ļoti precīzs, un bez kaļķu javas, kam to vajadzētu saturēt kopā. Leģendas stāsta, ka akmeņi tajā laikā ir pratuši lidot.

Vecākas drupas atrodas Klusajā okeānā zem ūdens pie mazās Truka salas.Ūdens tur ir ļoti sekls, tāpēc to ir izdevies nofotogrāfēt zemūdes fotogrāfiem. Ieeja milzīgā nogrimušā templī atrodas netālu no Šurī pils. Uz tempļa jumta ir uzkalts milzīgs bruņurpucis, kura galva ir lielāka nekā cilvēka ķermenis. Neparastais ceļš zem ūdens, gar tempļa mūriem ved uz nekurieni.

Kādā Indiešu templī atradušās Nakālu plāksnītes.Viens no pirmajiem cilvēkiem, kas par viņām uzzināja bija Džeims Čērčvords.Viņš tās dabūja , no kāda mūka, kurš tās glabājis savā templī.Mūks Čērčvordam mācījis, kā tulkot šādas plāksnītes. Pēc Džeima Čērčvorda teiktā, plāksnītes atšifrējumā teikts, ka Mū kontinents kādreiz ir atradies Klusajā okeāna. Čērčvords devies meklēt vēl šādas plāksnītes.Viljams Nivens 5 jūdzes uz ziemeļrietumiem no Mehiko, rokot 12 pēdu dziļumā, atradis akmens plāksnītes.Taču neviens nav mācējis tās iztulkot, tāpēc viņš sazinājās ar Čērčvordu, un aizsūtīja viņam tās. Čērčvords pateica, ka plāksnītes valoda, sakrita ar viņa Nakālu plāksnīšu valodu. Nīvens atrada vēl šādas 2000 plāksnītes ar akmens formu.Tām bija ļoti dažādas formas. Kad Čērčvords pateica Nīvena atklājumju, visa pasaule bija vīlusies, un neapzinādamies atrastā vērtību, ar buldozeriem iznīcināja vietas, kur tūkstošiem gadu atradušies šie akmeņi.

Dienvidamerikā, Peru tika atrasti vēl akmeņi.Uz akmeņiem esot bijuši visādi zīmējumi. Tajā skaitā teleskopi, asins pārliešana, dinozauri un dažādas tehnoloģijas. Pavisam tika atrasi 11 000 tādi akmeņi, taču nav zināms, vai tie ir tādi paši akmeņi, kādus atrada Čērčvords un Nīvens. Akmeņu atradēja dr.Kavrēva tika iesūdzēta tiesā, par to, ka viņa pati ir tos izgudrojusi, kas tehniski nav iespējams.

Izmantotās literatūras saraksts.

http://www.aliens.lv/new.php?id=1&k=741

Šērlija Endrūza „Lemūrija un Atlantīda”