1905.gada revolūcija Latvijā – zaudējumi un sasniegumi.

1905.gada revolūcija Latvijā – zaudējumi un sasniegumi.

19.gs. beigas, Latvijas teritorija atrodas Krievijas impērijas pakļautībā un apspiestībā, stagnācijā. Krievijas valsts kundzība un brutālais valdīšanas veids noved pie iedzīvotāju secelšanās gan Latvijā, gan Krievijā.
Galvenie revolūcijas cēloņi ,manuprāt, ir Krievijas ekonomiskās un politiskās problēmas, kuras radīja cilvēkos šaubas un nepatiku pret pastāvošo kārtību, kas galu galā nesa arī panākumus. Žēl tikai, ka cilvēkiem, lai sasniegtu sev vēlamās izmaiņas un dzīves apstākļu uzlabošanos, vajadzēja nest tik lielu upuri.
Galvenie revolūcijas sasniegumi Latvijā bija,ka plašu atbalstu ieguva ideja par latviešu apdzīvoto zemju apvienošanos vienā administratīvā vienībā ar autonomijas tiesībām. Kas bija svarīgi laviešu tautai kā tādai, lai uzsvērtu mūsu latviešu tautas identitāti. Latvijā sāka dibināties dažādas biedrības un pilsoniskās politiskās partijas. Izveidojās arī strādnieku arodbiedrības, kas pacēla strādnieku pieprasījumus daudz nozīmīgākus valdošo spēku acīs. Latgalē pat tika atcelts drukas aizliegums, un visā valsts teritorijā tika atļauts skolās mācīt latviešu valodā, diemžēl šī atļauja tika atcelta jau 1913.gadā. Lai arī mūsdienu cilvēkam šie sasniegumi varētu šķist diezgan nenozīmīgi, tajā laikā dzīvojošiem latviešiem tas bija vairāk nekā pietiekoši, kaut vai tāpēc, ka viņi pierādīja sev, ka streikojot viņi var kaut ko arī panākt, līdz ar to cēlās, beznozīmīgā latvieša pašapziņa, kas bija ļoti svarīgs aspekts ceļā uz Latvijas neatkarību.
Nav šaubu, ka revolūcijas zaudējumi bija daudz vairāk nekā ieguvumi, jeb sasniegumi. Visā Latvijas teritorijā tika nodedzinātas daudzas muižas, skolas, zemnieku mājas un citas sabiedriskās ēkas. Nemaz nerunājot par cilvēku dzīvībām, kuras paņēma šī sacelšanās. Lielākā daļa iedzīvotāju zaudēja daļu no iekarotajām brīvībām, kuras laika gaitā bija izcīnījuši. Pie zaudējumiem varam pieskaitīt arī to, ka muižnieki vēl joprojām saglabāja savu ietekmi un lantāgs joprojām palika augstākā pašvaldības iestāde. Faktiski sanāk, ka valdošie spēki impērijā paliek tie paši, kas pirms revolūcijas, līdz ar to cilvēkos vēljoprojām mīt neapmierinātības gars, to pierāda kaut vai mežabrāļu izveidošanās.
Revolūcija nes līdz ar sevi daudz jaunu iespaidu par sabiedrības iekārtu, par valdošajiem spēkiem un cilvēkos vēljoprojām saglabājas cerība, ka viņu dzīves un apstākļi uzlabosies. Un galvenais, pēc manām domām, ir sajūta, ka šai kaujā neesi viens.