pasaules religiju atskiribas

Reliģiju vēsture ir dažāda atkarībā no tās rašnās un pirmsākumiem piemēram ēģiptes reliģija ir rdausies ap (3100-30 g.p.m.ē) ,kā arī reizē tās civilizācija.
Reliģijai Ēģiptes kultūrā bija galvenā loma. Tā caurvija visas dzīves jomas un savu iespaidu atstāja uz politiku, mākslu, arhitektūru, kā arī literatūru un ikdienas dzīvi. Bez tās izpratnes nav novērtējamas spilgtākās Ēģiptes mākslas vērtības. Pārsteidz ārkārtīgi lielais dažādu dievu skaits (dažādos avotos minēti dažādi skaitļi no 700 līdz pat 2000), kas bieži rada iespaidu par ēģiptiešu reliģiskajiem priekšstatiem kā grūti izprotamiem un haotiskiem, taču šajā daudzveidībā iespējams saskatīt arī zināmas kopīgas iezīmes. Neapšaubāmi šo 3000 gadu laikā notikušās politiskās pārmaiņas ietekmēja arī reliģisko priekšstatu izmaiņas dažādos laika periodos, tās tomēr bija diezgan mazas un kopumā reliģija visos laikos pastāvēja ar daudzām noturīgām iezīmēm. Tātad tas viss ļauj mums runāt par šo reliģiju kā vienotu veselumu.

Reliģiju vēsture un to atšķirības.

Reliģiju vēsture ir dažāda atkarībā no tās rašnās un pirmsākumiem piemēram ēģiptes reliģija ir rdausies ap (3100-30 g.p.m.ē) ,kā arī reizē tās civilizācija.
Reliģijai Ēģiptes kultūrā bija galvenā loma. Tā caurvija visas dzīves jomas un savu iespaidu atstāja uz politiku, mākslu, arhitektūru, kā arī literatūru un ikdienas dzīvi. Bez tās izpratnes nav novērtējamas spilgtākās Ēģiptes mākslas vērtības. Pārsteidz ārkārtīgi lielais dažādu dievu skaits (dažādos avotos minēti dažādi skaitļi no 700 līdz pat 2000), kas bieži rada iespaidu par ēģiptiešu reliģiskajiem priekšstatiem kā grūti izprotamiem un haotiskiem, taču šajā daudzveidībā iespējams saskatīt arī zināmas kopīgas iezīmes. Neapšaubāmi šo 3000 gadu laikā notikušās politiskās pārmaiņas ietekmēja arī reliģisko priekšstatu izmaiņas dažādos laika periodos, tās tomēr bija diezgan mazas un kopumā reliģija visos laikos pastāvēja ar daudzām noturīgām iezīmēm. Tātad tas viss ļauj mums runāt par šo reliģiju kā vienotu veselumu.

Kristietības vēsture ir tāda pati vēsture kā pasaules vēsture, atšķirība tikai viena – pasaules vēsture ir apkopota daudzās un dažādās grāmatās, sadalīta gadsimtu skaitļos, bet kristietības vēsture ir atrodama tikai vienā gramatā, kuru nevar aizstāt neviena cita grāmata, un tā bezšaubām Ir bībele. Tās skatījums mūs aizved tālajā senatnē, kad tika radīta pasaule, ved caur daudziem un dažādiem notikumiem līdz pat Kristus dzimšanai un atved mūs atpakaļ mūsdienās, kur vēl nav aizmirsts viss bībelē notikušais, kur tāpat kā Kristus laikā, pirmā draudze – 12 mācekļi, slavēja un pielūdza Dievu arī mēs darām to pašu. Šķiet interesanti, ka ir pagājis tik daudz gadu, 2000 un pat vēl vairak un mēs svinam tos pašus svētkus, piemēram, ziemassvētkus, kas bija pirms daudziem gadiem. Pirmie ziemassvētki bija pirms 2006 gadiem, kad piedzima Jēzus Kristus, mūsu pestītajs un glābējs. Pirms 1969 gadiem Jēzus Kristus mūs visus atbrīvoja, atpestīja no mūsu grēkiem un tāpēc tika nežēlīgi mocīts un rezultātā piesists krustā pie kura, viņš mira par mūsu visu grēkiem.Apmēram šeit arī beidzas kristietības vēstures īss apraksts, bet tā, turpinājums ir atrodams, Kristietības vēstures, tagadnes un pagātnes gramatā – bībelē .Sākot ar jaunās derības pirmo evanģēliju, Mateja evanģēliju, līdz pat Jāņa atklāsmes gramatai, kura ļoti daudz runā tieši par nākotnes un tagadnes notikumiem…

nauda un finanses

Nauda ir viens no būtiskākajiem tirgus ekonomikas funkcionēšanas elementiem. Nauda skar visas sabiedrības dzīves sfēras. No tās daudzuma apgrozībā ir atkarīgas preču cenas, ražošanas attīstība un iedzīvotāju labklājība. Nauda kā apgrozības līdzeklis ir tad, kad notiek samaksa par saņemtajām precēm un pakalpojumiem. Nauda ir līdzeklis, kas maiņu padara daudz ērtāku, vienkāršāku un izdevīgāku.

vides monitorings

Vides monitorings būtībā ir ilgtermiņa un plaša mēroga novērošanas, kontroles, analīzes un prognozēšanas sistēma, kas tiek radīta, lai iegūtu informāciju par vides stāvokli un izmaiņām, kas radušās cilvēka darbības vai dabīgo procesu ietekmē. Vienlaicīgi monitoringā paredzēti arī maz pārveidotu, aizsargājamu dabas sistēmu novērojumi, uz kuru fona ir iespējams novērtēt cilvēka radītās izmaiņas. Ar monitoringa palīdzību var iegūt informāciju par galvenajiem piesārņojuma veidiem un izplatību, vides degradāciju kopumā, kā arī par vietām, kur nepieciešama vides kvalitātes papildus kontrole un uzlabošana. Monitorings ir līdzeklis Vides aizsardzības politikas plānošanai, veikto vides aizsardzības pasākumu efektivitātes novērtēšanai, kā arī ietver sevī vides kvalitātes bīstamu izmaiņu agrās brīdināšanas sistēmu, kas ir pamats operatīvai rīcībai seku novēršanai vai mīkstināšanai. Vides novērojumiem jāaptver visa valsts teritorija, jo tikai balstoties uz ilgstošām un plaša mēroga vides kvalitātes izmaiņu tendencēm ir iespējams veidot valsts vides politiku.