Ā. Smita IENĀKUMU TEORIJA

18. gs. Lielbritānija bija ekonomiski visattīstītākā valsts: tajos laikos bija augsti attīstīta lauksaimniecība, rūpniecība, ārējā tirdzniecība un strauji veidojas kapitālistiskās attiecības. Sabiedrībā izdalījās galvenās šķiras: proletariāts, buržuāzija un zemes īpašnieki. Sakarā ar strauju ekonomikas attīstību kļuva nepieciešams izveidot sistēmu, sakārtot un apkopot ekonomiskās zināšanas. Ādams Smits ir skotu zinātnieks, kurš veicināja tajā laikā ekonomiskās domas attīstību: analizēja ekonomiskas norises un sakarības. Viņam piemīta abstraktas domāšanas spējas un prasme dzīvi stāstīt par konkrētām lietām, spēja pielietot praksē enciklopēdiskās zināšanas, savos darbos viņš izmantoja arī citu zinātnieku idejas, papildinot un kritizējot tos. Ādama Smita zinātniskas teorijas pamats bija paskatīties uz cilvēku no trijām malām :
– no morāles un tikumības pozīcijām,
– no pilsoniskām un valsts pozīcijām,
– no ekonomiskām pozīcijām.
Viņš mēģināja izskaidrot ekonomiskas attiecības, ievērojot cilvēku īpatnības no dabas – to kā viņš savā būtībā ir egoists un viņa mērķi var būt pilnīgi pretrunā ar apkārtēju interesēm. Bet cilvēkiem kaut kādā veidā izdodas sadarboties viens ar otru vispārīgā un personiskā labuma dēļ. Tātad, eksistē kaut kādi mehānismi, kuri nodrošina tādu sadarbību, un ja tos atklāt, tad var saprast, kā racionāli izveidot ekonomiskas attiecības un apmierināt cilvēku vajadzības. Atšķirībā no priekšgājējiem viņam izdevās pierādīt, ka nācijas bagātība top ne tikai lauksaimniecībā un tirdzniecībā, bet ar visām ražošanas veidiem, kas eksistē ekonomikā. 1776. gadā tika izdots Ā. Smita darbs “Pētījums par tautu bagātības dabu un cēloņiem” (Inquiry into the Nature and Causes of the Wealth of Nations). Tajā parādās slavenākais Smita izteiciens: “ Katras nācijas ikgadējais darbs ir pamats, kas apgādā to ar visu dzīvei nepieciešamo un ko veido gan tieši darba gaitā radītais, gan ar to ietirgotais no citām nācijām”. Līdz ar to pretstatā merkantilistiem, kuri uzskatīja, ka bagātība rodas no naudas, un fiziokrātiem, pēc kuru domām bagātību rada zeme, viņš apgalvoja, ka bagātību rada darbs. Šī doma ir Ādama Smita teoriju un uzskatu pamats.

HOPS sistēmiskas izpausmes

HOPS jeb hroniska obstruktīva plaušu slimība ir viens no vadošiem saslimstības un mirstības iemesliem pasaulē. Kā liecina PVO dati, HOPS izraisītās nāves katru gadu ieņem ceturto vietu starp visiem nāves cēloņiem pasaulē. Slimība ir maz pazīstama sabiedrībā un ts diagnostika visā pasaulē ir nepietiekoša. HOPS pacientu sūdzības par klepu un elpas trūkumu saistībā ar fizisko slodzi slikti korelē ar objektīvo atradni. Parasti šādiem pacientiem jau tiek diagnosticēta smagas un ļoti smagas norises hroniska obstruktīva plaušu slimība.

Urīna koncentrācijas mērīšana.

Urīna koncentrācijas mērījumi sniedz mums informāciju par nieru spējām reaģēt uz organisma homeostāzes izmaiņām. Pats galvenais urīna koncentrācijas mērīšanā ir noteikt urīna osmolaritāti. Lai to izmērītu izmanto specifiskus gravitācijas spēka mērījumus (SG). Tas ir ērts, ātrs un drošs mērīšanas veids. SG nosaka ar gravimetra un refraktometra (indikatora) palīdzību. Visi testi savā starpā atšķirās ar pamatbāzi – ar noteiktiem fiziskiem principiem un īpašībām.