A/S Aldaris

Kvartāls

RĪGAS UZŅĒMĒJDARBĪBAS KOLEDŽA

Dienas nodaļa

Studiju darbs

Uzņēmējdarbībā

AS „Aldaris”

Dienas nodaļas

Pārtikas produktu pārstrādes

un ražošanas tehnoloģijas

2. kursa students

Emīls Dziļums

Rīga 2010

0x08 graphic
SATURA RĀDĪTĀJS

Ievads 3

A/S Aldaris vēsture 5

Carlsberg grupa 7

Kvalitātes standarti 7

Nozares analīze 8

„Dinamo alus” 10

Preces dzīvescikls 11

Patērētāji 11

Tehnoloģiskā shēma 13

Finansu analīze 14

Secinājumi un priekšlikumi 20

Izmantotā literatūra 21

Alus

Alus ir viens no pasaulē vecākajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas, iespējams, tika darīts jau 6. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Tas pieminēts gan senās Ēģiptes un Mezopotāmijas vēstures avotos, gan pašos senākajos šumeru tekstos.

Paša vienkāršākā alus darīšanai vajadzīgas tikai trīs izejvielas – ūdens, iesals un apiņi. Tās pārtop par alu galvenajā alus darīšanas fāzē, ko sauc par

r fermentāciju. Šī procesa gaitā ierauga mikroorganismi sašķeļ izdiedzēto graudu cukuru, kā rezultātā rodas etilspirts un gāzveida oglekļa dioksīds. Tas notiek ar divu iesala sastāvdaļu – nitrogēna un fosfora, palīdzību. Aptuveni puse cukura pārtop etilspirtā, bet otra puse izdalās no šķidruma kā gāzveida oglekļa dioksīds.

Trīs galvenās alus izejvielas

Iesals

Dabīgā ciete ir galvenais fermentācijas materiāls, kas nosaka alus raksturīgākās īpatnības. Pats izplatītākais cietes avots, kas tiek izmantots alus brūvēšanā, ir diedzēti graudi. Graudi tiek turēti ūdenī, līdz tie sākt dīgt, un tad kaltēti. Dīg

gšanas procesā graudos rodas enzīmi, kas pārvērš graudu cieti fermentējamā cukurā.

Apiņi

Apiņi ir kaņepju dzimtas ģints ar zinātnisko nosaukumu Humulus lupulus. Alus darīšanā tiek izmantotas apiņu čiekurveida ziedkopas, kuru sastāvā ietilpstošās eļļas un skābes piešķir alum tā neatkārtojamo garšu. Gatavajā dzē

ērienā apiņu vieglo rūgtumu un savdabīgo aromātu līdzsvaro iesala saldenums.

Ūdens

Uzvārot ūdeni kopā ar iesalu un apiņiem, alus darītāji iegūst cukurotu, rūgteni saldu šķidrumu, kas tiek dēvēts par misu. Ūdens ar zemu minerālvielu saturu piešķir alum tīkami maigu garšu. Ja ūdenim piemīt augsts kalcija sulfāta saturs, kalcijs padara alu dzidrāku, bet sulfāti akcentē tā apiņu garšu.

Citas sastāvdaļas

Lai piešķirtu alum īpašu garšu, aromātu un krāsu, alus darīšanas procesā tiek izmantotas arī citas sastāvdaļas – dažādi augi, augļi un/vai garšvielas.

Alus darīšanas process:

Graududiedzēšana: graudi tiek iemērkti ūdenī un izdiedzēti, tad kaltēti.

Misas iegūšana/filtrēšana: iesals tiek uzkarsēts, kā rezultātā atbrīvojas enzīmi, un graudu ciete pārvēršas cukurā. Filtrēšanas rezultātā tiek iegūta misa.

Apiņu pievienošana un vārīšana: misu vāra kopā ar apiņiem nerūsošā tērauda vai vara traukā. Mai

isījums tiek atdzesēts un tad?

Fermentācija: tiek pievienots ieraugs, kas pārvērš cukuru etilspirtā un oglekļa dioksīdā. Gāze tiek novadīta, un traukā paliek procesa galaprodukts jeb jaunalus.

Filtrēšana: alu novieto vēsā vietā un pirms iepildīšanas mucās filtrē.

A/SAldaris vēsture

1865. gadā Rīgas priekšpilsētā Sarkandaugavā pie Daugavas pietekas, bavāriešu alus darītājs Johans Dauders (Johannes Dauder) nodibināja alusdarītavu ar nosaukumu Waldschlosschen. Johans Dauders izveidoja alus darītavu atbilstoši labākajām alus darītavām Eiropā. Tehnoloģija jaunizveidotajā alus darītavā bija labāka salīdzinot ar jau eksistējošām alus darītavām Rīgas Ķimelis un Kuncendorf. Alus darītavas pro

oduktivitāte izauga par 5 milijoniem litru 1890. gadā. Alu pārsvarā ražoja pašmāju tirgum un mazliet no tā eksportēja un Krieviju.

0x08 graphic
1897. gadā tika uzcelta fon Bingeru villa, tagadējā Daudera muzeja ēka. Šī celtne joprojām ir viena no krāšņākajām Rīgā. 1899. gadā Waldschlosschen alus darītava saražoja 185 tūkstošus hektolitru alus, un tika izmantoti 36 vilcieni, lai eksportētu saražoto alu uz Krieviju. Tolaik alus darītava ražoja piecas alus šķirnes: Kabineta, Minhenes, Pilzenes, Marta un Porteri. Tika ražots arī bezalkoholiskais alus. 1900. gadā alus darītava tika rekonstruēta un jau 1905. gadā tā kļuva par akciju sabiedrību. Waldschlosschen bija lielākā alus darītava Latvijā; tā bija pazīstama visā Eiropā, un bija arī viena no galvenajām alus darītavām, kas ražoja alu Krievijai. 1906. gadā vairāk kā 100 alus darītāju apmeklēja Eiropas Alus darītāju Kongresu; starp tiem bija arī alus darītava Waldschlosschen.

1937. gada aprīlī tika nodibināta valsts akciju sabiedrība Aldaris ar pamatkapitālu 4 miljoni latu un 40 tūkstošiem akciju. Jēkabs Spilve, pirmais Aldaris direktors, veicināja jaunās alus darītavas nodibināšanu. Tika nopirktas alus darītavas Iļģuciems un Tanhaizera. Aldaris norādīja, ka jaunā kompānija ražos: alu, porteri, iesalu, minerālūdeni un augļu limonādes. Visas iekārtas atbilda to laiku tehniskajām prasībām.

1937. gadā tika saražoti 4,2 miljoni litru alus. Līdz 1941. gadam Aldaris ražoja Aldara Gaišo, Aldara Tumšo un Tumšlāsi. Pēc Otrā Pasaules kara Aldaris saglabāja savu reputāciju un joprojām bija pazīstama alus darītava, kas ražoja augstas kvalitātes alu.

Viens no svarīgākajiem notikumiem Aldarim bija 1992. gadā, kad Aldaris kļuva par Latvijas – Zviedrijas – Somijas savienības locekli (Baltic Beverages Holding). BBH ir investējusi 90 miljonus Zviedru kronu alus darītavas tehnoloģijas rekonstrukcijā un darbinieku kvalifikācijas celšanā.

Mūsdienās uzņēmums ir daļa no Carlsberg Grupas, kas ir viens no lielākajiem alus ražotājiem pasaulē. Alus darītava atrodas Rīgā, un tajā strādā vairāk nekā 400 darbinieku, kam vasarā pievienojas vēl ap 150 sezonas strādnieku. Tādējādi Aldaris ir lielākā alus darītava Latvijā un viena no lielākajām Baltijas valstīs.

Aldara produktu klāstu veido vairāk nekā 40 dzērieni – alus, dzeramais ūdens, dažādi alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni. Populārākie ir tādi zīmoli kā Aldara Luksus, Aldara Zelta un Carlsberg, kā arī Vichy un ZIP.

Produkcijas teicamo kvalitāti apliecina ne vien starptautiskās godalgas, bet arī gadu gaitā iemantotā patērētāju uzticība. Tālab Aldaris nepārtraukti pilnveidojas un attīsta jaunus produktus, pielāgojoties patērētāju vēlmēm un jaunākajām tirgus tendencēm.

A/S „Aldaris”  kā viens no lielākajiem un veiksmīgākajiem uzņēmumiem Latvijā nevar būt atrauts no Latvijas ekonomikas un sabiedrības. Būt līderim ir ne tikai gods – šis statuss uzliek arī pienākumu rūpēties par valsts un sabiedrības labklājību. Tāpēc A/S „Aldaris” tradicionāli ir viens no lielākajiem ziedotājiem un sponsoriem, aktīvi atbalstot sportu, mākslu un kultūru, kā arī dažādas sociālās palīdzības programmas. A/S „Aldaris” ir ilggadējs  Latvijas Hokeja federācijas sponsors, viens no trim 2008. gada Vislatvijas Dziesmu un deju svētku sponsoriem. Regulāru atbalstu saņem arī cilvēki ar īpašām vajadzībām, bērni internātskolās, programmas cīņai pret jauniešu atkarībām u.c. Protams, nav iespējams palīdzēt visiem, tāpēc A/S „Aldaris”, izvēloties palīdzības saņēmējus, vadās pēc principa, lai ar konkrēto ziedojumu tiktu veikts labums iespējami lielākam cilvēku skaitam. Galvenais uzņēmuma guvums no labdarības akcijās ir apziņa par ieguldījumu sabiedrības labklājībā un došanas prieks. Kā arī uzņēmumam ir dažādas akcijas, piemēram, pērc “Aldara gaišo” desmitpaku un līdzi nāk Aldara lukturītis.

Misija

Tuvināt cilvēkus, sniedzot viņiem atspirdzinājumu, baudu un izklaidi sociāli atbildīgā veidā.

Vīzija

Balstoties uz mūsu darbiniekiem, zīmoliem un sinerģiju, būt pārliecinošiem līderiem ikvienā zīmoloto produktu kategorijā vai pakalpojumu sfērā, kurā esam nolēmuši konkurēt.

Carlsberg Grupa

Kopš 2008. gada Aldaris ir kļuvis par daļu no Carlsberg Grupas – lielākā alus ražotāja Ziemeļeiropā un Austrumeiropā un viena no lielākajiem pasaulē. Jaunais reģionālais sadalījums paredz, ka turpmāk Aldaris būs viena no Carlsberg Ziemeļeiropas reģiona alus darītavām, paverot uzņēmumam jaunas sadarbības iespējasar pārējām reģiona ražotnēm no Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas un Baltijas valstīm.

Protams, Aldarim tas ir liels ieguvums, jo uzņēmums var apgūt Carlsberg uzkrāto pieredzi un dažādu inovāciju ieviešanai izmantot Carlsberg pētnieciskā centra potenciālu. Vienlaikus dalība Carlsberg Grupā Aldarim nodrošina arī ievērojami plašāku starptautisko pieredzes apmaiņu un darbinieku profesionālo izaugsmi.

Mūsdienās Carlsberg Grupa ir viens no pasaules vadošajiem alus ražotājiem, kura pirmsākumi meklējami jau 1847. gadā, kad J.C. Jākobsens (J.C. Jacobsen) Kopenhāgenas piepilsētā nodibināja savu alus darītavu. Arī šodien Carlsberg Grupas centrālais birojs atrodas Kopenhāgenā, bet tās alus darītavas – veselās 25 pasaules valstīs.

Ik gadu 75 Carlsberg Grupas alus darītavās tiek saražoti vairāk nekā 11 miljardi litri alus, kas ir aptuveni 95 miljoni pudeļu dienā! Protams, Carlsberg Grupā alus brūvēšana nav vienīgais darbības veids – Carlsberg uzņēmumos ik gadu tiek saražoti arī vairāk nekā 2 miljardi litru citu dzērienu. Carlsberg Grupas uzņēmumos visā pasaulē strādā vairāk nekā 40 000 darbinieku, tās produkcija ir nopērkama vairāk nekā 150 valstīs, bet gada ienākumi mērāmi vairākos miljardos dāņu kronu.

Kvalitātes standarti

Aldarī ir izveidota unikāla, uz procesiem balstīta, integrēta uzņēmuma vadības sistēma, kurā atsevišķas vadības apakšsistēmas sertificētas atbilstoši starptautiskiem standartiem.

Pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas vadības sistēma HACCP atbilst standartam ISO 22000:2005. Tā paredz visu procesu izvērtēšanu no produkta nekaitīguma jeb drošuma viedokļa (sākot ar pārbaudītu izejvielu iegādi un beidzot ar gatavā produkta izplatīšanu).

Vides pārvaldības sistēma atbilst standartam ISO 14001:2004. Tā paredz apzināt, izvērtēt un mazināt uzņēmuma darbības ietekmi uz apkārtējo vidi.

Arodveselības un darba drošības vadības sistēma atbilst standartam OHSAS 18001. Tā paredz uzņēmuma rūpes par darbinieku veselību un drošību, apzinot un kontrolējot visus iespējamos darba riskus.

Integrētās kvalitātes vadības sistēmas ieviešana un sertificēšana atbilstoši starptautiskiem vadības standartiem Aldarim ir ļoti svarīga, jo viena no mūsu uzņēmuma pamatvērtībām ir – augstākā līmeņa kvalitāte ikvienā darbības jomā.

Nozares analīze

Latvijā ar katru gadu alus patēriņš pieaug, taču mēs vēl neesam tie, kas gadā izdzer visvairāk alus. Kā liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra pētījums, tad lielākais alus patēriņš starp Eiropas valstīm uz vienu cilvēku gadā ir Čehijā, kur tas sasniedz 160 litrus, savukārt Latvijā tas ir 61 litrs. Tāpat mēs atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas, kur alus patēriņš ir attiecīgi 81 un 86 litri gadā. Visās Baltijas valstīs alus patēriņš ir izteikti sezonāls, tāpēc vasaras mēnešos šī dzēriena pārdošanas apjomi var palielināties pat trīs reizes, bet aukstās vasarās – samazināties. Tomēr ne vienmēr aukstais laiks ietekmē alus patēriņu. Piemēram, aizvadītajā gadā vasara bija samērā vēsa, taču atsevišķiem alus ražotājiem tas netraucēja sasniegt kārtējo rekordu, tostarp arī A/S „Aldaris”. Tomēr ne visiem veicas tik lai, kā ieplānots. Kamēr lielie alus ražošanas uzņēmumi gavilē, mazie alus darītāji ir noskaņoti visai skeptiski un uztraucas par ar vien lielāku ārzemnieku dominēšanu,jo pēdējo gadu laikā Baltijas valstīs ir samazinās vietējo īpašnieku mazo un vidējo alus darītavu skaits un aizvien vairāk dominējošie Baltijas alus sektorā kļūst Zviedrijas, Somijas un Dānijas investori. “Baltic Beverages Holding” (BBH) grupai un “Olvi” pieder alus darītavas visās trijās Baltijas valstīs. “Baltic Beverages Holding” grupā ietilpst A/S “Aldaris”, savukārt “Olvi” grupai pieder A/S “Cēsu alus”, bet Dānijas “Royal Unibrew” – A/S “Lāčplēša alus” un A/S “Līvu alus”. Tirgotājiem un patērētājiem tas nozīmē tikai vienu, visticamāk, tuvākajā laikā būs jūtama nozīmīga šīs grupas ietekme alus tirgū. Ja līdz šim tirgū vēl bez lielākās alus darītavas A/S “Aldaris” ietekmi radīja arī A/S “Cēsu alus” -, tad turpmāk būs jārēķinās arī ar trešo ambiciozo tirgus dalībnieku.

Tagad Latvijā pusi no alus mazumtirdzniecības patēriņa veido plastmasas pudelēs fasēts alus. Eiropas valstīs plastmasas iesaiņojuma īpatsvars ir ievērojami zemāks. Savukārt skārdeņu īpatsvars pie mums veido vien 7%, bet stikla pudeļu – 43%. Ražotāji prognozē, ka turpmāk strauji turpinās attīstīties tieši skārdeņu iepakojums.

A/S „Aldaris” izteiktais pārsvars pār pārējiem tirgus dalībniekiem ir licis citām alus darītavām piedāvāt patērētājiem dažādus jauninājumus. Tā, piemēram, A/S „Cēsu Alus” pēdējos gados ir apzināti mēģinājis lauzties segmentā, kurā tirgus līderis pagaidām vēl nav tik spēcīgs. Sekojot notikumu attīstībai, var manīt, ka viņi aizvien aktīvāk cenšas uzrunāt patērētājus, kuriem patīk skārdeņu alus iepakojums.

Izanalizējot Valsts ieņēmumu dienesta datus, var secināt, ka tirgū joprojām dominē Latvijā ražotais alus. Tomēr šī tendence nav stabila un ir mainīga. Piemēram, 2007. gada pirmajā ceturksnī uz Latviju no Eiropas Savienības importēja apmēram 458 000 dal alus, bet 2008. gada pirmajā ceturksnī gandrīz 600 000 dal alus. Savukārt no trešajām valstīm (pārsvarā no Krievijas) 2007. gada pirmajā ceturksnī ieveda nedaudz vairāk par 62 000 dal alus, bet 2008. gadā – gandrīz 68 000 dal. Alus eksporta dati gan ir bēdīgāki. Pērn pirmajos četros mēnešos no Latvijas izveda apmēram 310 000 dal alus, šogad, šajā pašā laikā, apmēram 296 000 dal. Līdz ar to var secināt, ka tirdzniecības bilance alus segmentā valstī ir izteikti negatīva – alus vairāk tiek importēts nekā eksportēts.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra informācija liecina, ka Latvijā ir salīdzinoši augsts netradicionālo alus šķirņu patēriņš – 8,5%. Pie mums vairāk nekā divas trešdaļas no alus patēriņa kopapjoma veido alus ar alkohola saturu līdz 5,4%, turpretī Lietuvā par 5,4% stiprāka alus patēriņš pārsniedz trešdaļu no kopējā patēriņa. Igaunijā šāda alus īpatsvars ir tikai nedaudz zemāks. Lietuvā un Igaunijā tradicionālo miežu alus šķirņu īpatsvars patēriņā pārsniedz 97%, turpretī Latvijā tumšā alus patēriņš ir salīdzinoši augsts – 7,3%. Tāpat Latvijā ir arī augsts bezalkoholiskā alus patēriņš. Bet kviešu alus īpatsvars Baltijas valstu patēriņā ir nenozīmīgs un nepārsniedz 0,3%.

Kopumā Latvijā 57% no pārdotā alus kopapjoma tiek realizēts mazajos veikalos, bet Latvijas supermārketos pārdotā alus īpatsvars ir tikai 17%.

Pēdējos gados Baltijas valstīs nozīmīgu tirgus satricinājumu nav bijis. Tomēr viena tendence ir palikusi nemainīga – vietējo īpašnieku mazo un vidējo alus darītavu skaits samazinās.

„Latvijas Tirgotājam”, uzrunājot alus ražotājus, izdevās nonākt pie vienota secinājuma – visvairāk nozares pārstāvjus uztrauc tendence: sabiedrība ar katru gadu aizvien vairāk dod priekšroku citiem alkoholiskiem dzērieniem. Tas uzskatāmi redzams arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču pārvaldes sniegtajā informācijā. Analizējot akcīzes nodokļu ieņēmumus par visiem alkoholiskajiem. dzērieniem 2008. gada 1. ceturksnī, var secināt, ka alus proporcionāli veido 7,34% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem Savukārt iepriekšējā gada šajā pašā periodā produkta īpatsvars tomēr bija nedaudz lielāks – 7,66%. Taisnības labad gan jāatzīst, ka budžetā ieskaitītais kopējais nodokļu daudzums par alu tomēr arī šogad nedaudz ir pieaudzis.

„Dinamo alus”

Kontinentālās hokeja līgas superklubs „Rīgas Dinamo” ir vienojies ar vienu no lielākajiem alus ražotnes uzņēmumiem A/S „Aldaris” par hokeja kluba alus izveidi. „Dinamo” alus pārdošanā paredzēts visas Kontinentālās hokeja līgas sezonas laikā un ne tikai. Pēc ilgstošām pārrunām un sadarbības ar Eiropas labākajiem tehnologiem tika pieņemts lēmums, ka šis produkts būs unikāls ar to, ka tiks ražots pēc speciālas receptes. „Dinamo” alus (skat. 1. att.) ir gaišais alus ar alkohola saturu 5%. Tas tiek ražots no augstākā labuma izejvielām un tiek pildīts speciālās 0,5 l tilpuma stikla pudelēs ar īpašu formu un hokeja kluba simboliku uz tās, tādējādi palielinot pieprasījumu pēc šī produkta ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs, jo produkts var kalpot kā lielisks suvenīrs vai skaista, negaidīta dāvana. Pēc hokeja sezonas katrs līdzjutējs, kuru mūsu valstī netrūkst, ar nepacietību gaidīs nākamo sezonu, lai varētu fanot par savu iemīļoto komandu, baudot komandas speciālo alu.

0x08 graphic

1. att.

Preces dzīvescikls.

Kā jau visām precēm ir dzīvescikls, tā arī Aldara „ Dinamo alus” nav nekāds izņēmums, bet kurš uzņēmējs gan nevēlētos, lai tā uzņēmuma prece “dzīvotu” tirgū cik vien ilgi iespējams. Tomēr jānāk pie secinājuma:

1.Ka precēm tirgū ir ierobežots mūžs,

2.Ka preču pārdošanā ir dažādas stadijas, un katra no tām nosaka nepieciešamību pēc dažādām darbībām mārketingā,

3.Ka peļņa, kas gūta, preci pārdodot, pieaugvai krītas atkarībā no dažādām preces dzīvescikla stadijām.

Tādejādi zinot dzīvescikla stadiju, kurā prece atrodas vai atradīsies, var prognozēt un plānot uzņēmuma lēmumu pieņemšanu attiecībā uz šīs preces ražošanu un pārdošanu, kas, savukārt, ļauj labāk izstrādāt mārketinga stratēģiju un taktiku. Mārketinga teorijā tiek izceltas četras dzīvescikla stadijas:

1. Ieviešana – periods, kad prece parādās tirgū, un pakāpeniski palielinās tās realizācijas apjoms. Uzņēmums šajā preces dzīvescikla stadijā praktiski nesaņem nekādu peļņu, jo ir lielas izmaksas, kas ir saistītas ar preces ieviešanu tirgū.

2. Augšana – periods, kad prece tirgū tiek atzīta un jūtami pieaug tās realizācijas peļņa.

3. Briedums – periods, kad pakāpeniski pazeminās realizācijas apjoma augšanas temps, jo preci jau atzinis pircēju vairākums. Šajā laikā peļņa sākumā sasniedz maksimālo lielumu, bet pēc tam, līdz ar tirgus piesātināšanos, sāk pazemināties.

4. Kritums – periods, kad realizācijas apjoms un peļņa krasi samazinās, jo krītas pieprasījums pēc preces. Reti var noteikt, kad sākas, vai kad beidzas katra stadija. Parasti par jaunas stadijas sākumu uzskata brīdi, kad preces realizācijas apjoma palielināšanās vai samazināšanās temps kļūst krasi izteikts. Dažām precēm raksturīga strauja realizācijas apjoma palielināšanās, bet gandrīz nepastāv ieviešanas stadija, savukārt ir preces, kas no ieviešanas stadijas pāriet tieši uz brieduma stadiju.

Patērētāji

Kā patērētāji pieņem lēmumu pirkt šo preci.

Lai iepazītu patērētāju rīcību, uzņēmuma mārketinga speciālistiem ir jāraugās uz precēm un pakalpojumiem no patērētāju viedokļa. Uzņēmuma veiksmīgas darbības pamatā ir darbs ar patērētājiem, proti, ar patērētāju rīcības izprašanu. Izprotot patērētāju rīcību, uzņēmums būs spējīgs piedāvāt vajadzīgajā vietā un laikā savu preci, tādā veidā gūstot lielāku peļņu. Savukārt, ja uzņēmums neizprot patērētāju rīcību un to vajadzības, un piedāvā preci, kas nav vajadzīga, uzņēmums cieš zaudējumus tikai tāpēc, ka nav izpratis patērētāju rīcības motivāciju. Patērētāju rīcība ietver sevī to cilvēku aktivitātes, kas pērk un lieto preces. Patērētāja rīcība ietver sevī arī lēmuma pieņemšanas procesu. Uzņēmuma mārketinga speciālistam jādomā ne tikai par to, ko pirks, bet arī – kā, kur, kad un pie kādiem nosacījumiem to darīs. Izpētīt pircēja vai patērētāja rīcību ir grūti, jo dažreiz pirkšanas lēmums tiek pieņems impulsīvi, nebalstoties un loģiku.

Lai nopirktu preci, patērētājam ir jāzina, kas tā ir par preci, cik tā maksā u.t.t. Pārtikas produktus, piemēram, maizi, pienu u.c., pērkot, parasti nedomā un pieņem tikai vienu lēmumu.

Patērētāja problēmas var risināt trijos līmeņos:

Vienkāršs problēmas risinājums.

Vienkāršs problēmas risinājums ir visvienkāršākais pircēju rīcības veids. Tas ir tad, kad preces pērk daudz un par zemām cenām. Pircējiem ir jāpieņem maz lēmumu. Viņi zina preci, tās marku. Viņi dod priekšroku noteiktam stilam, iezīmei

Ierobežots problēmas risinājums.

Šajā gadījumā, pircējs pirms pirkšanas lēmuma pieņemšanas cenšas uzzināt pēc iespējas vairāk par preču īpašībām un markām, viņš izmanto ierobežotu problēmas risinājumu. Piemēram, pirms televizora iegādāšanās pircējs tā cenu, kvalitāti u.c. piedāvātos servisus vispirms salīdzinās ar citas firmas piedāvāto televizoru, tā cenu, kvalitāti. Pareizāk sakot, pircējs vispirmsievāks informāciju par citiem līdzīgiem produktiem un tikai tad pieņems lēmumu. Protams, pircējs izvēlēsies optimālāko variantu, t. i. par zemāko cenu augstāko kvalitāti u.t.t.

Plašs problēmas risinājums.

Šī ir pirkšanas lēmuma pieņemšanas sarežģītākā pakāpe, kad pircēji nonāk saskarsmē ar nepazīstamu vai dārgu preci. Šajā gadījumā kā piemērus var minēt nekustamo īpašumu; jauniešu izvēli, kur mācīties tālāk pēc pamatskolas vai vidusskolas beigšanas. Mārketinga speciālisti, lai informētu pircēju, bieži vien izdod informējošus bukletus. Bieži tiek rīkotas demonstrācijas tāpēc, lai pircējs iepazītu preci un viņam būtu vieglāk pieņemt pirkšanas lēmumu.

Alus ražošanas tehnoloģiskā shēma

0x08 graphic
Iesala pieņemšana

0x08 graphic
Iesala malšana

0x08 graphic

0x08 graphic
Ūdens Iejavas iegūšana

0x08 graphic
0x08 graphic
Ūdens Iejavas filtrēšana

0x08 graphic
Drabiņu skalošana

0x08 graphic
0x08 graphic
Apiņi Misas vārīšana

0x08 graphic
0x08 graphic

Misas attīrīšana

0x08 graphic

Misas dzesēšana

0x08 graphic

0x08 graphic
Rauga pievienošana

0x08 graphic
Raudzēšana

0x08 graphic
0x08 graphic
Noguldīšana Raugs

0x08 graphic
Filtrēšana

0x08 graphic
Pasterizācija

Pildīšana

Finansu analīze

Izejvielu patēriņš gadā

Izejvielas

Izejvielu daudzums uz vienu Dal, saražotā alus

Izejvielu patēriņš uz doto jaudu.

Iesals

1,9

2 470 000

Raugs

0,05

65 000

M = Izejvielas.

N = Izejvielas patēriņš uz vienu Dal, kg saražotā alus.

P = Ražīgums Dal, gadā.

M=N*P

Iesals:

M=1.9*1300000=2 470 000kg

Raugs:

M=0.05*1300000=65 000 l

Produkcijas ražošanas apjoms diennaktī

Produkta nosaukums

Produkta daudzums Dal/dienā

Darbadienu skaits gadā

Produkta daudzums Dal/gadā

Dinamo alus

3 846,15

1 300 000

1 300 000/338=3 846,15 Dal. dienā.

1 300 000 Dal. = produkcijas ražojums gadā.

338 = darba dienu skaits gadā.

Elektroenerģijas patēriņš

Elektroenerģijas patēriņš diennaktī:

3,64*3846,15/1000=13,99 kW/h

Elektroenerģijas patēriņš gadā:

3,64*1300000/1000=4732 kW/h

Materiāls

Elektroenerģijas patēriņš uz 1000 dal. Saražotā alus kW/h

Elektroenerģijas patēriņš diennaktī kW/h

Elektroenerģijas patēriņš gadā kW/h

Elektroenerģija

3,64

13,99

Ūdens aprēķins raudzēšanas, dzesētavas ceham

1,38 = ūdens daudzums vienai darba dienai.

338 = raudzēšanas ceha darba dienu skaits gadā.

323 = dzesēšanas ceha darba dienu skaits gadā

M = 1,38*323=445,74m3

M = 1,38*338=466,44m3

Izejvielas

Izejvielas patēriņš vienā darba dienā m3

Izejvielu patēriņš, aprēķinātajam darba dienu skaitam m3

Ūdens raudzēšanas cehā

1,38

466,44

Ūdens dzesēšanas cehā

1,38

445,7

Kopā

2,76

912,14

Izejvielas

Izejvielu cenu jāreizina ar to daudzumu:

Izejvielas

Cena par vienu vienību Ls

Izejvielu patēriņš gadā

Izejvielu izmaksas gadā Ls

Iesals

0,3

2155000 kg

Raugs

0,03

50000 m3

Ūdens

0,1

912,14 m3

91,214

Elektroenerģija

0,038

4835,78 kW/h

183,75

Viena darbinieka darba bilance

Laika vienība

Dienas/gadā

Stundas/gadā

Kalendārais laiks

Brīvdienas

Svētku dienas

Nominālais darba laiks

Kārtējais atvaļinājums

Komandējums

1-4

8-32

Slimības

1-5

8-40

Efektīvais laiks

Darbinieku skaits, tarifa likmes.

Amats

Darbalaiks gadā

Darba alga par vienu darbadienu (Ls)

Gada darba alga

Darbinieku skaits

Darba alga visiem darbiniekiem (Ls)

Pildīšanas iekārtu operators

23,10

5544,00

22 176,00

Aparātu ceha strādnieks

27,90

6696,00

40 176,00

Laboratorijas darbinieks

27,40

6576,00

26 304,00

Kopā

88 656,00

Papildalga tiek aprēķināta kā 10.9 % no kopējās pamat algas.

88656*10.9%=9663,5 Ls

Kopējais darba algas fonds

88656+9663,5=98319,5 Ls

Prēmija tiek aprēķināta kā 25 % no kopējās algas fonda

98319,5*25%=24579,87 Ls

Valsts obligātās apdrošināšanas iemaksas ir 37%. No kuriem 9% apmaksā pats darbinieks un 28% apmaksā uzņēmums no kopējā darba fonda.

98319,5*28%=27529,46 Ls

Ceha iekārtu vērtības aprēķins

Iekārtas nosaukums

Iekārtu skaits

Iekārtas Cenas (Ls)

Iegādes kopējā vērtība (Ls)

Hidrociklons

Plākšņveida dzesētājs

Unitanks

Kopā

Ceha izdevumi

Iekārtu ekspluatācijas izmaksas ir 2% no iegādātās iekārtas vērtības.

858000*2%=17160 Ls

Nolietojums ir 10% no iegādātās iekārtas vērtības.

858000*10%=85800 Ls

Tekošais remonts tiek pieņemts kā 50% no iegādātās iekārtas vērtības.

858000*50%=429000 Ls

Mazvērtīgas inventārs tiek aprēķināts kā 10% no nolietojuma vērtības.

85800*10%=8580 Ls

Drošības tehnikas izdevumi ir 50Ls uz vienu darbinieku.

8*50=400 Ls

Pārējie izdevumi tiek aprēķināti kā 0.5% no kopējiem ceha izdevumiem.

17160+85800+429000+8580+400=540940 Ls

540940/100*0.5%=270,47 Ls

Apstrādes pašizmaksas rūgšanas un dzesēšanas cehā

Izmaksas

Izmaksu vērtība, Ls

Iesals

Raugs

Ūdens

91,214

Elektroenerģija

183,75

Darba pamatalgas

Darba papildalgas

9663,5

Valsts obligātā apdrošināšana

27529,46

Izdevumi iekārtu ekspluatācijai

Nolietojums

Tekošais remonts

Mazvērtīgais inventārs

Drošības tehnikas izdevumi

Pārējie izdevumi

270,47

Kopā

1315334,4

Peļņa no produkta realizācijas

Gatavās produkcijas iznākums vienā darbadienā (Dal)

3 846,15

Efektīvais darbalaiks gadā (maiņas)

Gatavās produkcijas iznākums gadā (Dal)

92 3076

Produkta realizācijas cena (Ls)

2,00

Peļņa no produkta realizācijas

Kopā

1 846 152,00

Gatavās produkcijas iznākums gadā = gatavās produkcijas iznākums vienā darbadienā * efektīvais darbalaiks gadā = 3 846,15*240=923076 Dal

Peļņa no produkta realizācijas = gatavās produkcijas iznākums gadā * produkta realizācijas cena=1846152

Peļņas un rehabilitātes aprēķins

Peļņa no produkta realizācijas gadā = 1 846 152,00

Pilna produkta pašizmaksa = 1 315 334,4

P=1 846 152,00 – 1 315 334,4=530817,6 (Ls)

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI

Veicot izpēti par “Dinamo alus” ražošanu, es uzzināju:

A/S „Aldaris” ir dibināts 1865. gadā un tā ir lielākā alus darītava Latvijā un viena no lielākajām Baltijas valstīs.

A/S „Aldaris” ir vienīgā alus darītava Latvijā, kura ražo arī bezalkoholisko alu, kas ļauj viņu produkciju lietot dažāda vecuma patērētājiem;

Lielākie konkurenti uzņēmumam A/S „Aldaris” ir A/S „Cēsu alus”, A/S „Lāčplēša alus” un A/S „Līvu alus”, tomēr uzņēmuma vieta alus tirgū ir droša;

Katru gadu A/S „Aldaris” ar savām labākajām alus šķirnēm veiksmīgi piedalās svarīgākajos starptautiskā līmeņa konkursos un gūst panākumus;

A/S „Aldaris” ir viena no retajām alus darītavām, kura līdz pat mūsdienām ir saglabājusi savu vēsturisko atrašanas vietu, ēkas un alus darīšanas tradīcijas.

Uzņēmumam pieder tādi spēcīgi zīmoli kā – Carlsberg, Aldaris, Vichy, Montavit, SIN, ZIP un citi.

A/S „Aldaris” produktu portfelī ir aptuveni četrdesmit deviņi dažādi dzērieni, kas pārstāv 5 grupas: alu, alkoholiskos kokteiļus, dzeramo ūdeni, bezalkoholiskos dzērienus un enerģijas dzērienus.

A/S „Aldaris” regulāri iesaistās labdarībā, kā arī kultūras un sporta pasākumu atbalstīšanā.

Izmantotā literatūra

Ziņojums par uzņēmumu A/S „Aldaris” [Elektroniskais resurss] // A/S „Aldaris” mājas lapa http://www.aldaris.lv/lat/uznemums/par_aldari/

Ziņojums par alus nozares attīstību Latvijā [Elektroniskais resurss] // Latvijas Avīze: Publikācijas. – Resurss aprakstīts 2008. gada 10. aprīlī http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/la_pielikumi/Saimnieciba/jaunakaja_numura/?doc=3221

Blaits Dž., Mārketings Rokasgrāmata. – Rīga: „Zvaigzne ABC”, 2004 – 284 lpp.

Raksti no avīzēm un žurnāliem.

A/s Aldaris 1996. gada darbības pārskats.

Apiņi

Olbaltumvielas

Leave a comment