„Aija”- traģiskais mīlestības romāns.
Jāņa Jaunsudrabiņa romānā „Aija” tiek parādīta Jāņa un Aijas traģiskā mīlestība. Šī mīlestība Jāņa sirdī sāka dzīvot jau bērnībā, kad Jānis pirmo reizi ieraudzīja Aiju, un kopš tā brīža mīlestība attīstījās Jāņa sirdī vairāk un vairāk, kamēr šī pati mīlestība viņu nogalināja.
Jau no paša romāna sākuma, kad tika stāstīts par Jāņa pirmo mīlestību – Aiju, varēja saprast to, ka Aija jūtas pret Jāni nav tikpat stipras kā viņa pret Aiju. Aija spēlēja ar Jāņa jūtām, viņa spēlēja ar Miķeļa jūtām, un pat būdama precēta sieviete, viņa spēlēja ar sava vīra – Galdara jūtām. Tas liecina par to, ka Aija vai nu nesatika dzīvē to vienīgo un to īsto vīrieti, kuru viņa varētu iemīlēt, vai nu par to, kas būtu vēl sliktāk, ka Aija vispār neprata mīlēt. Aija uzskatīja, ka, apprecoties ar bagātāko cilvēku, viņa būs laimīga, bet par to, ka viņa apprecēja Galdaru , mēs nevaram viņu vainot, jo viņa nemīlēja nevienu citu, un uz to laiku, precības ar godājamo kurpnieku bija tas labākais. Taču, ja Aija gribētu patiešām laimīgi dzīvot ar savu vīru, viņa cienītu viņu un nekrāptu ar citu, jo cieņa ir pat svarīgāka par mīlestību, jo mīlestība ar laiku var pārvērsties naidā, bet cieņa paliek cieņa. Tieši šī necieņa pret vīru un vieglprātība atstūma no Aijas citus cilvēkus, viņu neciena neviens ciema iedzīvotājs, viņu neciena arī Juris, kuram vajadzēja no viņas tikai tuvību drūmajā naktī, jo kad Aija palika viena, bez vīra, viņš pat nepieļāva domu par to, ka viņš varētu apprecēt Aiju, un varbūt tas bija tāpēc, ka Juris viņu pārāk labi pazina un zināja, ka tāpat kā ar viņu, Aija varētu satikties ar kādu citu. Bet Jānis to nezināja, viņš nepieļāva pat domu, ka tā meitene, ar kuru viņš gulēja vienā istabiņā, vienā gultiņā, kļūs par tik vieglprātīgu un viegli pieejamu sievieti. Bet tomēr šī aklā, bezatbildīgā mīlestība bija stiprāka par visu un visiem, bet kuru tad tā mīlestība darīja laimīgu, kuru darīja laimīgu tas, ka Jānis piepildīja savas dzīves, savas jaunības sapni un apprecēja mīļoto sievieti? Aija viņu nemīlēja un turpināja satikties ar Juri, Ieva noslīcinājās kopā ar bērnu, un pats Jānis izdarīja pašnāvību, nevarot samierināties ar to, ka viņa mīla ir nekrietna sieviete.
Šī traģiskā mīlestība nenesa nevienam labumu, ne Aijai, ne Jānim, ne Ievai, ne Aijas bērniem, ne Jāņa vecākiem. Rodas jautājums :vai cilvēkiem jāpiepilda savi jaunības sapņi arī tad, kad būsi vecāks, vai arī atstāt tos sapņus jaunībā un pašam dzīvot tālāk. Jānis nolēma piepildīt savu sapni un viņš, varbūt arī savas vājības dēļ, sagaidīja nevis laimīgu dzīvi, bet nāvi…