Tabulas analīze.
Lauksaimniecība ir jebkuras valsts svarīga tautsaimniecības nozare, kura nodarbojas ar augu vai dzīvnieku audzēšanu, lai iegūtu pārtiku vai citas izejvielas. Lauksaimniecības mērķis ir nodrošināt patērētājus ar kvalitatīvu pārtiku un saglabāt lauku apvidu mantojumu. Mūsdienās augsti attīstītajās valstīs zemkopībā tiek izmantota augsti attīstītas tehnoloģijas, kā arī bioloģijas un zinātnes sasniegumi. Lopkopībā ir pārņemtas industriālas ražošanas metodes, tas ir, masveida dzīvnieku audzēšana fermās.
Šveicē lauksaimniecībā nodarbinātie ir tikai 3% iedzīvotāju, salīdzinājumā ar Bolīviju un Mali tas ir ļoti mazs skaitlis. Par vienu no galvenajiem iemesliem kāpēc izveidojusies šāda situācija ir tas, ka Šveicē ir ļoti attīstīta gan tehnika, gan zinātne. Tādēļ nav vajadzīgs ļoti liels strādnieku skaits, bet ražīgums no tā nemainās. Šveicei nav īpaši liela valsts platība, un ir ļoti maz zemes, kuras varētu izmantot zemkopībā. Tur vairāk ir attīstīta lopkopība, visvairāk audzē aitas, kuras pēc tam plaši izmanto pārtikā un tekstilrūpniecībā. Šveicē pārtikas patēriņš uz vienu cilvēku dienā ir 3902 kcal, tas ir uz pusi vairāk nekā Mali. Tas varētu būt tādēļ, ka šveiciešu iedzīvotāji ir turīgāki un var atļauties uzturā lietot vairāk pārtikas un valsts vienmēr būs spējīga nodrošināt iedzīvotājus ar to. Šveiciešiem ir vajadzīgs liels kcal patēriņš, jo strādājošs cilvēks šīs kcal patērē garajā darba dienā.
Bolīvijā lauksaimniecībā nodarbinātie ir 43% iedzīvotāju, tas jau ir daudz vairāk nekā Šveicē. Galvenais iemesls tam ir ne tik ļoti labi attīstīta tehnika un zinātne. Lai lauksaimniecība šajā valstī būtu efektīva un ar pārtiku varētu nodrošināt visus valsts iedzīvotājus, ir nepieciešams daudz vairāk darbaspēka tieši lauksaimniecībā. Tomēr šī valsts jau tagad nespēj pietiekami saražot pārtikas un citas izejvielas, lai vārētu Bolīvijas iedzīvotājus nodrošināt ar pilnvērtīgiem dzīves apstākļiem. Viena Bolīvijas iedzīvotāja pārtikas patēriņš ir 1968 kcal diennaktī. Lai gan šīs valsts iedzīvotāji patērē daudz mazāk kcal dienā, tomēr tas ir saprotams, jo viņi dzīvo daudz sausākā klimatā un organismam nav nepieciešams lietot vairāk kcal dienā.
Mali ar lauksaimniecību nodarbojas 81% no kopējā nodarbināto iedzīvotāju skaita. Šajā valstī lauksaimniecība ir galvenais iztikas pelnīšanas veids, jo Mali ir ļoti nabadzīga valsts un līdz ar to šajā valstī ir ļoti daudz neizglītoti cilvēki, tādēļ tie nespēj strādāt labi apmaksātā darbā. No šīs valsts lauksaimniecības ir maz efektivitātes, cilvēki nespēj un nestrādā tik ātri, lai varētu nodrošināt labi attīstītu lauksaimniecību. Arī tādēļ, ka Mali iedzīvotāji ir neizglītoti cilvēki, šajā valstī nav attīstīta ne tehnika, ne zinātne, kas varētu uzlabot lauksaimniecību. Lielā karstuma dēļ cilvēki šeit strādā ļoti maz darba stundu un tāpēc viņiem nav nepieciešams liels kcal patēriņš. Kā liecina tabulas dotie dati, Mali iedzīvotāji patērē tikai 1621 kcal dienā. Par galveno problēmu mazajam pārtikas patēriņam ir lielā nabadzība, kas ir Mali valstī, šie cilvēki, kas strādā lauksaimniecībā, nespēj pabarot pat paši sevi. Pārtikas šajā valstī tiek tik minimāli saražota, ka varētu pat teikt to, ka Mali ir bada valsts.
Pārtikas problēmas ir ļoti daudzās valstīs, galvenokārt jau tajās, kurās ir maz efektivitātes no lauksaimniecības, kurās netiek pielietoti tehnoloģiskie un zinātniskie izgudrojumi, lai varētu attīstīt lauksaimniecības nozares. Šajās valstīs ir ļoti liels neēdušo cilvēku skaits, viņi sevi nevar nodrošināt ar pārtiku tādēļ, ka valstī, kurā viņi dzīvo ir tik liela nabadzība, ka nepietiek pat ne pusei iedzīvotāju pārtikas, kas ir valstī pieejamas. Lai šīs pārtikas problēmas kaut nedaudz varētu atrisināt, nepieciešami ārēji līdzekļi nabadzīgajām valstīm, lai izglītotu cilvēkus un tie varētu attīstīt savā valstī tehnikas pielietojumu lauksaimniecībā, un līdz ar to varētu pietiekami saražot pārtikas valstī