Atkarība no alkohola
Psihiskā atkarība
Alkoholam ir labsajūtu radoša iedarbība, kura veicina atkārtotu alkohola lietošanu. Alkohola lietošanas rezultātā, izmainās CNS neirofizioloģiskajie procesi, līdz ar to tas var novest pie arvien lielāka alkohola daudzuma lietošanas un alkohola atkarības veidošanās. Psihiskajai atkarībai ir raksturīga tieksme, piespiedu vēlme dabūt alkoholu un nespēja atturēties no tā kā arī, lietojot alkohola daudzumu attīstījusies tolerance un fiziskā atkarība, ar ko, alkohola lietošanu pārtraucot, var saistīties abstinences simptomi. Ar alkohola lietošanas pārtraukšanu saistītās negatīvās sajūtas var veicināt arī alkohola lietošanas atsākšanu. Atkarību no alkohola raksturo arī indivīda veselības un sociālās labklājības pasliktināšanās.
Fiziskā atkarība, abstinences simptomi un paģiras
Pastāvīgas un liela daudzuma alkohola lietošanas rezultātā attīstās fiziskā atkarība. Bieži tā atklājas kā abstinences simptomi, ja pārtrauc alkohola lietošanu un alkoholam izdaloties no organisma. Fiziskās atkarības attīstībai svarīgi, lai indivīds nepārtraukti būtu pakļauts alkohola iespaidam jeb asinīs nepārtraukti būtu alkohols. Alkoholam izdaloties no organisma, pielāgošanās alkohola paralizējošai iedarbībai izpaužas kā nervu sistēmas pārkairinājums un abstinences simptomi. Abstinences simptomi sāk parādīties 12 – 48 stundas pēc alkohola lietošanas pārtraukšanas un to stipruma pakāpe un parādīšanās laiks ir atkarīgi no alkohola lietošanas intensitātes.
Diagnostiskie kritēriji
Kritēriji, kas liecina par alkohola atkarību:
Þ Pastāv spēcīga tieksme vai piespiedu vēlēšanās lietot alkoholisko dzērienu.
Þ Spēja kontrolēt apreibinošās vielas lietošanas sākšanu, daudzumu vai izbeigšanu ir mazinājusies.
Þ Pastāv abstinences simptomi, beidzot lietot vai samazinot alkohola lietošanu.
Þ Aug tolerance (panesamība), kas izpaužas:
o iepriekšējo lietoto devu palielina, lai sasniegtu reibumu vai
o turpinot lietošanu, iepriekšējā deva sniedz jūtami vājāku iedarbību.
Þ Lietošana izveidojas par svarīgu dzīves sastāvdaļu.
Þ Lietošana turpinās, neskatoties uz tās izraisītajiem neapstrīdamiem kaitējumiem, kurus lietotājs apzinās vai var izteikt pieņēmumu, ka viņš tos apzinās.
Alkoholisms, tā ietekme uz organismu
Mūsdienās, redzot plašo alkoholisko dzērienu piedāvājumu un pielietojumu, tiek aizmirsta to patiesā ietekme uz organismu. Pastāv uzskats, ka alkohols palīdz atbrīvoties no ikdienas problēmām, ļauj justies pacilātiem un jautriem, vairo drosmi un pašapziņu. Taču tās ir maldīgas izjūtas. Alkohols ir spēcīga narkotika, kas rada atkarību, īpaši, ja tas tiek lietots daudz un bieži.
Alkohola ķīmiskais nosaukums ir etanols, un pēc uzbūves tas pieder pie vienvērtīgiem spirtiem (C2H5OH). Etanols ir narkotiskā viela, kas toksiski darbojas uz centrālo nervu sistēmu. Alkohola lietošana cilvēka organismā izraisa divējādas sekas.
Tūlītējas sekas, kas rodas iedzerot pirmo alkohola devu, kā pirmā reakcija ir nedabīgi pacilāts gara stāvoklis, atraisītība, vaļsirdība un dažādi citi uzvedības traucējumi.
Savukārt ilgstoša alkohola lietošana izraisa neatgriezeniskas sekas: cilvēka pilnīgu atkarību no alkohola ar personības degradāciju, daudzu orgānu un to sistēmu bojājumus.
Aknas
Alkohola mērķorgāns. Aknas ir ļoti jutīgas pret alkohola toksisko iedarbību. Ilgstošas alkohola lietošanas rezultātā rodas smagas pārmaiņas aknās: aknu taukainā hepatoze, iekaisums un ciroze.
Aknu taukaino hepatozi raksturo tauku uzkrāšanās aknās. Alkohola hepatīts ir nopietnāks un noris ar aknu šūnu iekaisumu un bojāeju. Šis stāvoklis, nelietojot alkoholu un ārstējoties, ir atgriezenisks, bet var arī beigties ar nāvi, ja ir pietiekoši nopietns un netiek ārstēts.
Visnopietnākā un dzīvību apdraudošākā no alkohola aknu bojājumiem ir ciroze – hronisks aknu iekaisums ar aknu šūnu bojāeju un rētaudu veidošanos. Lietojot alkoholiskos dzērienus daudz un regulāri attīstās ciroze.
Gremošanas orgānu sistēma
Tā kā alkohols iekļūst cilvēka organisma asinsritē tieši caur gremošanas orgāniem – mutes, galvenokārt kuņģa un zarnu gļotādām, uz kuņģi un zarnām alkohola toksiskā iedarbība ir novērojama visātrāk un visizteiktāk. Ja bieži tiek lietoti stipri alkoholiskie dzērieni, asinsvadi mutes dobumā, barības vadā paliek paplašināti, to gļotāda tiek stipri kairināta. Tādējādi reibinošo dzērienu lietotājiem nereti novēro mutes dobuma, rīklēs un barības vada gļotādas iekaisums.
Savukārt turpinot lietot alkoholiskos dzērienus un kairinot kuņģa gļotādu, tas var izraisīt akūtu, kā arī vēlāka hronisku gastrītu. Ar alkoholu bieža zarnu gļotādas kairināšana, izraisa dažādus zarnu gļotādas bojājumus un iekaisumu: tievas zarnas iekaisumu, kā arī tievas zarnas vēzi. Bieža alkohola lietošana var izraisīt arī aizkuņģa dziedzera iekaisumu- pankreatītu. Pankreatīts rodas, saistībā ar alkohola izraisītajiem asinsrites traucējumiem aizkuņģa dziedzerī. Tā rezultātā veidojas tūska, rodas asinsizplūdumi un visbeidzot atmirst aizkuņģa dziedzera audi.
Nieres
Alkoholatkarīgie cilvēki bieži slimo ar urīnceļu infekcijām un nieru bļodiņu iekaisumu, nieru mazspēju. Alus dzērājiem bieži vien ir slimas ne tik vien nieres, bet arī urīnpūslis un urīnceļi.
Asinsrites sistēma
Tūlīt pēc reibinošo dzērienu lietošanas paplašinās perifērie asinsvadi. Tādēļ iedzērušam cilvēkam seja kļūst sārta. Ja regulāri lieto alkoholu, ādas sīkie asinsvadi paplašinās. Alkohola ietekmē līdz ar ādas asinsvadu paplašināšanos paātrinās sirds darbība un skābekļa patēriņš sirds muskulī. Pat vienreizēja alkohola deva izraisa sirds darbības traucējumus.
Alkohols ietekmē asinsvadus un sirdi toksiski: izraisa hroniskus vielmaiņas traucējumus, ko apzīmē kā alkohola miokardiopātiju. Ja alkohols ir lietots ilgstoši, tad sirds muskulī alkohola ietekmē radušās izmaiņas ir jau neatgriezeniskas. Tādēļ sāpes sirdī, elpas trūkums strādājot, paātrināta sirdsdarbība, sirds ritma traucējumi tomēr pastāv un tikai nedaudz var mazināties, ja pārstāj lietot alkoholu.
Centrālā nervu sistēma
Līdzīgi citām narkotiskām vielām, arī alkohola iedarbībai uz centrālo nervu sistēmu ir 3 stadijas: uzbudinājuma, narkozes un agonālā stadija.
Sākotnēji, nonākot galvas smadzenēs, alkohols nomāc kavēšanas procesus smadzeņu garozā, un pārsvaru iegūst uzbudinājuma procesi. Tas izpaužas kā eiforija- pacilāts garastāvoklis un raksturīgais reibums. Šai stadijā cilvēks kļūst bezrūpīgs, pļāpīgs, zūd paškritika un paškontrole. Parasti palielinās ēstgriba un pieaug dzimumtieksme.
Ja alkohola koncentrācija asinīs turpina pieaugt, tiek nomākti arī uzbudinājuma procesi galvas smadzenēs- cilvēks kļūst miegains, var būt apziņas traucējumi un pat bezsamaņa. Lielas alkohola devas rada gan galvas, gan muguras smadzeņu nomākumu. Šai stadijā izzūd refleksi, atslābst muskulatūra, var apstāties sirdsdarbība un elpošana, jo tiek nomākti dzīvībai svarīgi centri iegarenajās smadzenēs.
Elpošanas orgānu sistēma
Alkoholatkarīgajiem ir trīs reizes biežāki plaušu bojājumi nekā alkohola nelietotājiem. Alkohols rada izmaiņas rīklē, elpvadā, bronhos un plaušās. Alkohols kā spēcīga kairinātājs ir viens no provocējošajiem faktoriem tam, ka pēc alkohola lietošanas var attīstīties balss aizsmakumu un klepus, bronhīts un pat plaušu karsonis. Dažkārt var pievienoties arī aizdusa, kas pastiprinās fiziskas slodzes laikā.
Tāpat alkoholatkarīgie daudz biežāk slimo ar pneimosklerozi (pastiprināta saistaudu veidošanās plaušās) un bronhektāzēm – maisveidīgiem vai cilindriskiem bronhu paplašinājumiem, kas klīniski izpaužas ar elpas trūkumu.
Balsta un kustību orgānu sistēma
Alkohols veicina organisma priekšlaicīgu novecošanu: alkoholiķiem izkrīt zobi un mati, lūst nagi, rodas grumbas, āda zaudē elastību un kļūst pelēka. Alkohols veicina ne tikai osteoporozi, bet arī pie kauliem piestiprinātās muskulatūras bojājumus un atrofiju.
Reproduktīvā sistēma
Alkohola lietošana kā vīriešiem tā sievietēm izsauc reproduktīvo funkciju pasliktināšanos. Vīriešiem tā iespaido dzimumhormonus, nervu sistēmas lomu seksuālo funkciju izpildē un spermas produkciju. Sievietēm – attīstās olnīcu disfunkcija.
Grūtniecība un alkohols
!Pat mazas alkohola devas palielina risku, ka jaundzimušā bērna svars būs nepietiekams, tāpat lietojot alkoholu, pieaug risks, ka bērnam var iedzimt dažādas kroplības. Mātēm, kuras lieto alkoholiskos dzērienus ir palielināts spontānu abortu vai priekšlaicīgu dzemdību risks. Sistemātiski lietojot alkoholu iedzimtie defekti var būt smagāki. Šos defektus ārsti ir nosaukuši par alkohola fetālo (augļa) sindromu:
Þ Prāta atpalicība (smadzeņu bojājums) – bērns nekad nespēs sasniegt normālu prāta attīstības līmeni;
Þ Roku, kāju, sejas kroplības – šiem bērniem ir nepareizi locekļu savienojumi, grūtības kustību koordinācijā un gaitas traucējumi, viņiem ir mazāka izmēra galva, plakani deguni, atstatus novietotas acis un platas mutes;
Þ Sirds defekti – nepareizi strādā sirds muskulis un tas var būt bērna nāves iemesls pirmajā dzīves gadā;
Þ Augšanas grūtības – piedzimstot šiem bērniem ir samazināts svars un viņi ir mazāki, paliek tādi visu mūžu un nekad nesasniedz normāla izmēra augumu.
Bieži šie iedzimtie defekti ir kombinēti.
Saindēšanās ar alkoholu
Ja persona ir stiprā alkohola reibuma stāvoklī klīniski ir skaidrs, ka ir saindēšanās ar alkoholu. Ja persona reibumā ir zaudējusi samaņu, tādā gadījumā var būt arī trauma vai kāda cita slimības lēkme (sirds ritma traucējumi, hipoglikēmija, epilepsija, smadzeņu asinsrites traucējumi utt.), kuras rašanos alkohols varēja veicināt.
Alkohols palielina arī daudzu medikamentu (tai skaitā opioīdu, miega zāļu) centrālo nervu sistēmu paralizējošo iedarbību (tajā skaitā elpošanas paralīzi) un kopā ar šiem medikamentiem viegli var izraisīt nāvi.
Četru promiļu etanola līmenis asinīs var izraisīt nāvi pie alkohola nepieradušam cilvēkam, toties alkoholatkarīgais ar tik augstu etanola līmeni asinīs var būt pie pilnas samaņas. Bezsamaņā esošs cilvēks vienmēr ir potenciālā veselībai bīstamā stāvoklī – elpošana bieži ir gārdzoša, parasti iereibušais nereaģē uz sāpēm, pulss ir ātrs un virspusējs, acu zīlītes reaģē uz gaismu vāji, bet refleksi ir pavājinājušies.
Ja ir notikusi saindēšanās ar alkoholu, jāmeklē medicīniskā palīdzība, persona tiek stacionēta un tiek sniegta medicīniskā palīdzība.
Alkohols un spēja vadīt transporta līdzekļus
Situācija, kad daudzi autovadītāji sēžas pie automašīnas stūres alkohola reibumā, ir diezgan izplatīta. Alkohola reibumā liela daļa vadītāju ir pārliecināti par savu braukšanas māku un spēju reaģēt jebkurā situācijā, viņu pārgalvībai nav robežu. Tomēr dzīve rāda pretējo. Šīs pārgalvības un bezatbildības dēļ tiek izraisītas simtiem avāriju, kuru rezultātā cieš daudzi cilvēki. Te varētu minēt gan fiziskas ciešanas, gan morālas, jo runa ir ne tikai par cilvēkiem, kuri ir ieguvuši ievainojumus ceļu satiksmes negadījuma rezultātā. Ir jāpadomā arī par tiem, kuri šo nelaimju rezultātā ir zaudējuši sev tuvus cilvēkus.
Vadīt transporta līdzekli alkohola reibumā ir bīstami, jo vadītājam šādā stāvoklī palielinās reakcijas laiks, samazinās redzes lauks un situācija uz ceļa netiek reāli novērtēta. Vadītājam, esot reibuma stāvoklī, ir 40 reizes lielāka iespēja iekļūt ceļu satiksmes negadījumā, nekā automašīnas vadītājam, kurš nav lietojis alkoholu.
Alkohola sadegšanas process organismā notiek ar ātrumu vidēji 0,15 promiles stundā. Šo procesu nevar pasteidzināt ne ar miegu, pirti, zālēm vai atpūtu. Daudzi autovadītāji neapzinās vai vienkārši nevēlas apzināties šīs situācijas bīstamību un pašpārliecināti sēžas pie stūres reibumā. Par transportlīdzekļa vadīšanu dzērumā Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz bargus sodus.
Jāatceras: ja ir lietots alkohols, tad ar auto braukt nedrīkst. Ja tiks ievērots šis princips, tad ikdienu un svētku dienas neaizēnos liekas problēmas.
1. mīts. Alkohols palielina apetīti
Alkohols patiešām rosina apetīti. Tomēr vieglu izsalkuma sajūtu provocē tikai stiprie dzērieni, turklāt mazā daudzumā. Runa ir par 20 – 25 gramiem degvīna, kas iedarbojas uz sāta sajūtu un uz mirkli to «iemidzina». Process notiek ne mazāk kā 15 – 20 minūtes, tāpēc nav pareizi iedzert “apetītes veicināšanai” tieši pirms ēšanas – apetīte taču neparādīsies pāris sekunžu laikā!
Turklāt alkohols pirms ēšanas arī nav pareizā izeja. Tas pārāk agresīvi iedarbosies uz tukšā kuņģa gļotādu, tāpēc pastiprināti izdalīsies kuņģa sula.
2. mīts. Alkohols likvidē stresu
Ļoti bieži noguruši cilvēki mēģina sev uzlabot garastāvokli, lietojot alkoholu, kaut arī tas nav īsti pareizi. Lai mazinātu iekšējo saspringumu un atslābinātos, var iedzert pavisam nedaudz – 20 – 30 ml degvīna vai konjaka vai 40 ml vīna vai Martini.
Diemžēl visbiežāk šim mērķim tiek patērēti daudz lielāki alkohola daudzumi, un šajā gadījumā scenārijs var attīstīties divējādi. Viens variants – palielinās nogurums, pasliktinās garastāvoklis un parādās savdabīga depresija, kas liek justies vēl sliktāk. Otrs variants – alkohola izraisīta eiforija, kas neizbēgami beidzas ar depresiju. Nevienā no variantiem stress nemazinās.
3. mīts. Alkohols paaugstina darbaspējas
Daudzi ir pārliecināti, ka alkohola ietekmē ir vieglāk strādāt. Runa nav par vidēju vai augstu reibuma pakāpi, kad notrulinās visas jūtas un reakcijas, bet gan par nelielu alkohola devu, kas aktivizē domāšanu.
Tomēr šī sajūta ir pilnīgi subjektīva, kā pavisam nesen pierādīja kāds austrāliešu zinātnieks, kas veica dažādus pētījumus. Izrādās, viegli iereibušiem cilvēkiem domāšana un reakcija var paātrināties, tomēr tā bieži mēdz būt kļūdaina. Turklāt pat nelielas alkohola devas pazemina koncentrēšanās un spriestspējas kvalitāti.
4. mīts. Alkohols pazemina asinsspiedienu
Daudzi hipertoniķi domā, ka var pazemināt spiedienu, iedzerot kādu glāzīti, jo alkohols taču paplašina asinsvadus… Jā, zināma taisnība šajā apgalvojumā ir – nelielas alkohola devas tik tiešām mazina asinsvadu sieniņu tonusu.
Tomēr jāņem vērā arī tas, ka alkohols paātrina sirds darbību, savukārt arteriālais spiediens vistiešākajā veidā ir atkarīgs no asins apjoma, ko izpumpē sirds. Jo lielāks apjoms, jo augstāks spiediens. Tādēļ nekādā gadījumā alkoholu nedrīkst uzskatīt par zālēm hipertonijas ārstēšanai.
5. mīts. Kvalitatīvs alkohols nav kaitīgs
Nekvalitatīvs alkohols, protams, ir kaitīgāks par kvalitatīvu, tomēr jebkurš alkoholiskais dzēriens indē organismu.
6. mīts. Alkohols ir labas zāles pret saaukstēšanos
Neskaitāmi cilvēki ārstējas no saaukstēšanās ar degvīnu – pievienojot ābolus, medu, piparus un vēl daudz ko citu. Uzskata, ka šāds “kokteilis” gan pazemina temperatūru, gan ārstē iesnas un mazina kakla sāpes. Neviens gan nezina, kā radusies šāda ideja, un uzskata, ka senatnē visi ārstējās ar šo metodi. Mūsdienu medicīna gan šādu ārstēšanās veidu neatzīst.
7. mīts. Alus nav alkohols
Valda uzskats, ka, tā kā alus ir vājš alkoholiskais dzēriens, tas nekaitē veselībai. Šim maldam var būt katastrofālas sekas. Alū tik tiešām nav daudz alkohola, tomēr tas nenozīmē, ka šis dzēriens ir nekaitīgs. Tas, tāpat kā citi alkoholiskie dzērieni, izraisa nopietnu atkarību.
Ne velti pēdējā laikā aizvien biežāk tiek runāts par tā saukto alus atkarību. Pierādīts, ka apiņu dzēriens ļoti nelabvēlīgi ietekmē aknas un sirdi un citas organisma sistēmas. Ņemot to vērā, nedrīkst alu uztvert kā limonādi un ik dienu patērēt vairākus litrus.
8. mīts. Alkoholam nav kaloriju
Daudzas sievietes veic visu apēsto kaloriju uzskaiti, taču aizmirst par izdzerto. Alkoholam ir ļoti augsta enerģētiskā vērtība, turklāt, jo dzēriens ir stiprāks, jo vairāk kaloriju tam ir. Viens no kalorijām visbagātākajiem dzērieniem ir degvīns, turklāt šīs kalorijas ir nevērtīgas, jo tās veido tikai spirts.
Nedaudz citādāka situācija ir ar vīnu. Šā dzēriena enerģētisko vērtību daļēji nodrošina ogļhidrāti, kas viegli šķeļas un pārstrādājas. Tādēļ vīns tik ļoti neietekmē cilvēka figūru.