Tā kā mūsu dzintarkrasta valsts atrodas pie Baltijas jūras un Rīgas jūras līča, tad no robežu kopgaruma (1880 km) lielu daļu (800 km) aizņem krasta līnija. Ģeogrāfiskais stāvoklis un atšķirības attīstības gaitā radījušas šajā platibā samērā daudzveidīgus dabas apstākļus.
Jau 5. gs. pirms mūsu ēras sengrieķu vēsturnieks Hērodots rakstīja, ka ziemeļos atrodas jūra, kuras krastos var atrast dzintaru. Tā bija Baltijas jūra, kuru dēvēja par Dzintarjūru. Mūsu ēras 2. gs. grieķu astronoms un matemātiķis K.Ptolemajs to sauca par Vendu jūru. Senie slāvi to sauca par Varjagu jūru. 11. gs. ziemeļvācu hronikās jau parādās nosaukums – Baltijas jūra.
Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta līnijas kopējais garums Latvijas teritorijā ir 490 km. Baltijas jūras piekraste no Lietuvas robežas līdz Ovišiem – 182 km, bet Rīgas līča piekraste līdz Igaunijas robežai – 308 km. Rīgas jūras līci no Baltijas jūras atdala Kurzemes pussala un Monzunda arhipelāga salas. Latvijas piekrastē Baltijas jūras krasta līnija ir maz izrobota. Krasta līniju mūsdienās pārveido pati jūra un tajā ieplūstošās upes. Nogulsnējoties upju sanestajām dūņām un smiltīm, kā arī jūras straumēm pārvietojot tās, sauszemes platība piekrastē palielinās.
Baltijas jūra un Rīgas līča piekraste ievērojami bagātina Latvijas bioloģisko daudzveidību. Piekrastes ūdeņos ir bagāti zivju resursi. Rīgas līcis un Irbes šaurums ir nozīmīga ūdensputnu ziemošanas vieta, jūras piekraste ir iezīmīga ar tās rekrācijas resursiem. Jūras dziļūdens ieplakās atrodas nozīmīgas zivju nārsta vietas. Bioloģiskās daudzvedības saglabāšana piekrastē ir iespējama, tikai sabalansējot dažādu nozaru, tai skaitā, zivsaimniecības un dabas aizsardzības interses. Jūras dabisko procesu un eitrofikācijas ietekmē dziļūdens ieplakās veidojas skābekļa deficīta un sērūdeņraža zonas. Augsts organisko vielu un minerālvielu saturs ir jūrā iepludinātajos sadzīves, rūpniecības un lauksaimniecības notekūdeņos, kas butiski pasliktina ekoloģiskos apstākļus dziļūdens ieplakās, samazinot nārstam piemērotos rajonus un palielinot ikru un zivju mazuļu bojāeju.