Banku sistēma latvijā

Latvijas Universitâtes

Rìgas Humanitârais institúts

Vadìbu Zinìbu katedra

BANKU STABILITÂTES NOVÈRTȨANAS METODES

izstrâdâja

Vadìbu Zinìbu katedras

3. kursa studente

Kristìne Rengarde

Rìga 1999. gads

Saturs

1. Ievads _________________________________________________2.

2. Par a/s “Multibanka” aizvadìto gadu__________________________3.

3. Prese par Latvijas komercbanku darbìbu 1998.gadâ______________5.

4. Banku stabilitâtes novèrtè¸anas metodes______________________6.

5. Secinâjumi_____________________________________________11.

Ievads

¨ajâ referâtâ nolèmu apskatìt kredìtiestâdes ekonomiskus râdìtâjus. Tas man ¸¿iet interesanti un aktuâli tie¸i ¸âjâ periodâ, jo pavisam nesen – lìdz 1.aprìlim visâm Latvijas Komercbankâm Latvijas Bankâ bija jâiesniedz auditètie gada pârskati par aizvadìto gadu.

1. aprìlis komercbankâm ierasti ir diena, lìdz kurai LB iesniedzami auditètie gada pârskati. ¨ajâ gadâ ¸o LB prasìbu izpildìja visas Latvijâ darbojo¸âs ba

a
ankas. Tradicionâli vienìgais izðèmums ir Francijas bankas Societe Generale Rìgas nodaîa, kura savu pârskatu iesniedz vèlâk, saskaða ar Francijâ pastâvo¸o likumdo¸anu. Banku peîðas/zaudèjumu ziðâ nekâdi ìpa¸i pârsteigumi vairs neradâs – 1998.gads Latvijas komercbankâm bija zaudèjumu gads, kas gan izrâdìjâs ievèrojami lielâki, nekâ sâkotnèji tika prognozèts. Par zinâmiem pârsteigumiem parúpèjâs atsevi¸¿as komercbankas, gada pârskatos norâdot, ka to kapitâls un rezerves neatbilst kredìtiestâýu likumâ noteiktajiem Ls 2 milj. – tâs bija Multibanka, Trasta komercbanka, Krâjbanka un Kredìtbanka.

Paðèmu a/s “Multibanka” gada pârskatu un mèåinâju apskatìt to râ
â
âdìtâjus no 8 svarìgâko analitisko râdìtâju viedokîa.

A/s “Multibanka” pabeidza finansiâlo gadu ar zaudèjumiem. Referâta sâkumâ paskaidro¸u kâdu apstâkîu dèî tie bija radu¸ies. Turpinâ¸u ar ekonomisko apskatu Latvijâ.

Visas summas ir uzskaitìtas túksto¸os latu.

Par a/s “Multibanka” aizvadìto gadu

Aizvadìtais gads rakturojams ar notikumiem, ka

a
as atstâja nelabvèlìgu ietekmi uz tautsaimniecìbas attìstìbu un bankas sistèmu kopumâ. Tas sâkâs pasaules vado¸o fondu tirgu krìzes iespaidâ, kam sekoja ievèrojams uzðèmumu akciju cenu kritums gan Latvijas, gan Austrumu tirgus. Vèl vairâk situâciju pasliktinâja Krievijas finansiâlâ krìze un tâs sekas, kâ rezultâta bankai gads finansiâli ir noslèdzies ar zaudèjumiem. Tomèr nelabvèlìgo faktoru esamìba neietekmèja bankas darbìbas ierasto ritmu un attìstìbas plânus.

LATVIJAS EKONOMIKAS APSKATS

Latvijas Republikas makroekonomiskie râdìtâji 1998. gadâ visumâ bija pozitìvi, neskatoties uz negatìvu iespaidu, ko atstâja finansu krìze Krievija. Iek¸èjais kopprodukts (IKP) palielinâjâs par 3,7%. Valsts budýets 1998. gadâ tika izpildìts bez finansu deficìta.Visa gada ietvaros saglabâjâs zems inflâcijas lìmenis. 1998. gada decembrì, rè¿inot pret 1997. gada decembri, inflâcija bija 2.8%. Valsts tautsaimniecìbas stabilâs attìstìbas un ârvalstu ieguldijumu piesaistes potenciâla apliecinâjums ir starptautiskâs kredìtreitingu aå

å
åentúras Standard&Poor`s lèmums nemainìt 1998. gada maijâ pie¸¿irto ârvalstu investìcijâm labvèlìgo kredìtreitingu. 1998. gadâ oktobrì Latvija tika uzðemta Pasaules Tirdzniecìbas organizâcijâ (PTO)., Komecbanku sektora darbìbu 1998.gadâ lielâ mèrâ iespaidoja Krievijas finansu krìze, kas samazinâja peîðu un banku kopèjos aktìvus. Kopumâ par 1998.gadu komercbanku aktìvi saruku¸i par 2,6% (47.6 milj.LVL), kapitâls un rezerves – par 10.8%(23.8 milj.LVL). Savukârt izsniegto kredìtu apjoms pieaudzis par 46%(231 milj.LVL). Aizvadìtais gads bija raksturìgs ar ârvalstu kapitâla klâtbútnes pastiprinâ¸anos Latvijas komercbankâs. Palielinâju¸ies Zviedrijas un Igaunijas investoru ieguldìjumi Latvijas komercbanku kapitâlos.

1998. gadâ Latvijâ tika pi
i
ieðemti divi likumi, kas bútiski iespaidos banku darbìbu. 1. júnijâ stâjâs spèkâ likums par noziedzìgâ ceîâ iegútu naudas lìdzekîu legalizâcijas novèr¸anu, ar 1. oktobri stâjâs spèkâ likums par fizisko personu noguldìjumu garantijâm.

No Krievijas finansu krìzes stipri cieta arì Latvijas fondu tirgus. Pèc ekspertu vèrtèjuma 1998. gada laikâ Latvijas fondu tirgus vèrtìba ir samazinâjusies aptuveni par 50%.

1998.gada 10. septembrì Saeima pieðèma likumu par hipotekârajâm ¿ìlu zìmèm. Paredzams, ka tas iedarbinâs hipotekâro sistèmu Latvijâ, kas iedzìvotâjiem dos iespèju saðemt ilgtermiða aizdevumus par zemâm procentu likmèm.

Prese par Latvijas komercbanku darbìbu 1998.gadâ

Latvijâ 1998. gadâ strâdâja 28 bankas, no kurâm àetras ¸obrìd atrodas daýâdâs maksâtnespèjas procesa stadijâs. Krievijas krìzes dèî tika apturèta trìs banku darbìba. 1998.gadâ bankâm bija zaudèjumi Ls 56,533 milj. apjomâ, bet par gúto peîðu paziðoja 8 bankas. To kopèjâ peîða bija Ls 3,544 milj.

Banka 1999. gada auditètie rezultâti 1999.gada provizoriskie rezultâti 1997.gada auditètie rezultâti

Parekss banka 1,210 5,575 9,078

Banka Paritâte 1,060 1,213 1,865

Hipotèku banka 0,535 0,546 0,355

VABB 0,358 0,514 0,781

Tirdzniecìbas banka 0,166 0,173 0,204

Mâras banka 0,136 0,156 0,149

Ogres komercbanka 0,067 0,208 0,191

LATEKO banka 0,012 0,038 1,226

Banka LAND -0,007 0,010 0,252

BSB -0,267 -0,275 0,098

Latvijas kredìtbanka -0,284 -0,117 0,062

Vereinsbank Riga -0,297 -0,297 -2,308

Investìciju banka -0,667 -0,524 0,247

Biznesa banka -0,681 -0.675 0,039

Rìgas Naftas un ¿ìmijas banka -0,848 -0,841 0,541

Multibanka -1,589 -1,568 0,582

Trasta komercbanka -1,868 -1,396 0,932

Saules banka -1,935 -1,524 0,623

HL -3,241 -2,985 0,915

Aizkraukles banka -4,780 -2,248 3,907

BTB -6,165 -3248 2,564

Krâjbanka –6,681 -1,900 1,089

Rietumu banka -12,214 -7,139 8,299

Unibanka -15,070 -8,715 6,759

VEF banka Nav datu 0,147 0,493

Banku stabilitâtes novèrtè¸anas metodes

Latvijas Komercbanku Asociâcija jau vairâkus gadus veido precìzâko banku reitingus, izmantojot starptautisku metodiku. Reitinga pamatâ ir 8 svarìgâkie analìtiskie râdìtâji. Katram râdìtâjam ir noteikts maksimalais punktu daudzums, kuri kopâ sastâda 100 punktus.

1. gada vidèjais kapitâls un rezerves (15 punkti)

a/s “Multibanka”

Emitètais un apmaksâtais 31/12/98 31/12/97

Akciju kapitâls Skaits LVL Skaits LVL

Parastâs akcijas LVL 50 60,000 3,000,000 45,603 2,280,150

1998.gadâ tika pabeigta parakstì¸anâs uz 4. emisijas akcijâm ar kopèjo apjomu LVL 892 150, jo saskaðâ ar LR likumdo¸anu par kredìtiestâdèm, prasìtais minimâlais dibinâ¸anas kapitâls un rezerves (pamatkapitâls) palielinâjies lìdz LVL 2 000 000 no 1998.gada 1.aprìîa. 1999.gada decembrì minimâlais kapitâls bús noteikts Eiro 5 000 000.

Kapitâls un rezerves 31/12/98 31/12/97

Akciju kapitâls 3,000 2,280

Akciju emisijas uzcienojums 182 101

Rezerves kapitâls 105 105

Zaudèjumi (1,589)

Kopâ kapitâls un rezerves 1,698 2,486

Pârskata gada nesadalìta peîða/(zaudèjumi) 31/12/98 31/12/97

(1,589) 153

Varam secinât, ka Krievijas krìze ietekmèja bankas peîðu. Pèc ¸ì râdìtâja, kâ redzams iepriek¸èjâ tabulâ a/s “Multibanka” atrodâs 16 vietâ.

2. gada vidèjie aktìvi (10 punkti)

Aktìvi parada bankas piesaistìto lìdzekîu un pa¸u lìdzekîu izlieto¸anu.

Kredìti 31/12/98 31/12/98

4,341 2,904

Obligâcijas un citi parâda vèrtspapìri

ar fiksètu ienâkumu 1,059 2,310

Akcijas un citi vèrtspapìri ar

nefiksètu ienâkumu 204 1,380

Pamatlìdzekîi 335 321

Kase un prasìbas uz pieprasìjumu

Pret centrâlajâm bankam 2,302 1,724

Aktìvi mèdz bút pelno¸ie, piemèram kredìti un ieguldìjumi citu uzðèmumu kapitâlos. 1998.gadâ izsniegto kredìtu kopsumma palielinâjas par 1437 LVL salìdzinâjumâ ar 1997.gadu. Akcijas un citi vèrtspapìri ar nefiksètu ienâkumu samazinâjâs par LVL 1176 un arì akcijas un citi vèrtspapìri ar fiksètu ienâkumu samazinâjâs par LVL 1251.

3. kapitâla pietiekamìba (15 punkti)=

Pa¸u kapitâls

= __________________________________

aktìvu kopsumma pèc riska pakâpes

2 084

Uz 31/12/98 = ___________________________ x 100 = 22,7%

9 185

2 465

Uz 31/12/97 = ___________________________ x 100 = 13,9%

17 783

Starptautiskie analìti¿i ¸o râdìtâju uzskata par vienu no svarìgâkajiem bankas darbìbas indikatoriem. Râdìtâjs atbilst Bazeles banku likumdo¸anas un uzraudzìbas komitejas konvencijai. Saskaðâ ar to visâm bankâm jâievero min 8% kapitâla attiecìba pret riskanto darìjumu kopsummu. Pèc Latvijas Bankas noteiktajiem normatìviem latvijas komercbankâm ¸im râdìtâjam jâbút 10%.

4. Kapitâla atdeve (15 punkti) ROE=

Peîða pirms nodokîiem

= _________________________________

kapitâls un rezerves

-1,589

Uz 31/12/98 = ______________________________ = -3.734

425.5

773

Uz 31/12/97 = ______________________________ = 2.798

276.22

Atspoguîo akcionâru ieguldìtâ kapitâla atdevi. Saprotams, ka Krievijas krìzes un zaudèjumu dèî 1998.gadâ kapitâla atdeve bija ar “mìnus” zìmi.

5. Aktìvu atdeve (10 punkti) ROA=

Peîða pirms nodokîiem

= _________________________________

gada vidèjie aktìvi

Raksturo aktìvu izmanto¸anas efektivitâti.

-1 588

Uz 31/12/98 = _______________________________ = -0.063

25 166.5

773

Uz 31/12/97 = ________________________________ = 0.031

25 166.5

ROE un ROA ir savstarpèji îoti cie¸i saistìti râdìtâji. Tiem ir viens skaitìtais un abi ir atdeves râdìtâji.

Banka ar zemu ROA lìmeni var sasniegt augsto ROE lìmeni, ja darbìbâ tiek izmantoti piesaistìtie lìdzekîi nevis pa¸u kapitâls.

ROE un ROA mijedarbìba râda saistìbu starp risku un peîðu.

6. Peîða pirms nodokîiem (15 punkti)

Parâda starpìbu starp bankas ieðèmumiem un izdevumiem pârskata gadâ.

Peîða pirms nodokîiem = ROA x gada vidèjie aktìvi.

7. Tìrais procentu ienesìgums NIM (10 punkti) =

Tìrie procentu ieðèmumi

= ______________________________________

gada vidèjie aktìvi

1 130

Uz 31/12/98 = ________________________________ = 0,044

25 166.5

639

Uz 31/12/97 = ____________________________ = 0.253

25 166.5

Procentu ienesìgums samazinâjâs salidzinâjumâ ar iepriek¸èjo gadu par LVL 0.209.

8. Ieðèmumu izmaksu koeficients CIN (10 punkti) =

Kopèjie neprocentu izdevumi

= _________________________________ + parèjie ieðèmumi

tirie procentu ieðèmumi

1280

Uz 31/12/98 = _________________________ + 944 = 945.13

1 130

1360

Uz 31/12/97 = _________________________ + 762 = 764.12

639

Secinâjumi

1. Nelabvelìgo faktoru esamìba neietekmèja bankas darbìbas ierasto ritmu un attistìbas plânus.

2. Tirgus apstâkîu izmaiðu rezultâtâ jau atskaites gada sâkumâ tika pârskaitìta un izmainìta bankas ieguldìjumu politika. Ðemot vèrâ kreditè¸anas vides un kredìtðèmèju finansiâlâ stâvokîa uzlabo¸anos valstì, atskaites gadâ tika palielinâts kretitè¸anas apjoms un uzlabota kredìtportfeîa kvalitâte.

3. Neskatoties uz krìzi, a/s “Multibanka” bija viena no daýâm bankam Latvijâ, kas visu gadu turpinâja izsniegt saviem klientiem kredìtus un piedâvâja klientiem nepiecie¸amos pakalpojumus, papla¸inot to spektru, vienlaicìgi uzlabojot to kvalitâti un servisu, kâ arì izstrâdâjot jaunus pakalpojumus. Jâatzìmè, ka, neskatoties uz ievèrojamu kreditè¸anas procentu pieaugumu finansu nozarè kopumâ, banka saglabâja un turpina piedâvât saviem klientiem visizdevìgâkos nosacìjumus.

4. Veikti pasâkumi arì infrastruktúras pilnveido¸anâ maksâjumu kar¸u lietotâjiem – uzstâdìti pirmie a/s Multibanka bankomâti Rìgâ un Ventspilì.

5. Klientu atteiksme pret banku, kas ¸ogad realizèjusies tâdâ kvalitâtè, kâ klientu skaita un to aktivitâtes pieaugums, termiðdepozìtu divkâr¸ais pieaugums u.c., îauj bankai cerìgi raudzìties nâkotnè.