BASKETBOLA BUMBAS METIENI GROZĀ NO BIOMEHĀNIKAS VIEDOKĻA
No biomehānikas viedokļa sporta spēles tiek raksturotas kā noteikta ātruma veikšana un bumbas kustība sākas no miera stāvokļa paša spēlētāja kustībā.
Bumbas ātruma palielināšanai tiek izmantoti divi veidi:
• Ar metienu
• Ar sitienu
Tādā veidā tiek izmantota sakarība starp metienu un sitienu.
Ātruma un precizitātes lielumi atrodas pretstatā. Pārāk liels ātrums samazina telpisko precizitāti. Izpildot bumbas metienus grozā ar vienu vai divām rokām no dažādiem sākuma stāvokļiem- no krūtīm, no augšas, no pleca- visos variantos var izdalīt trīs fāzes:
• Sākuma stāvokļa ieņemšana, visraksturīgākā metienos no vietas
• Sagatavošanās darbībai, kad notiek kāju un ķermeņa darbība, kā arī ar pleciem, kas tiek pietuvināti roku noslēguma kustībai
• Noslēguma fāze- kustība notiek plaukstas locītavā, kas galīgi nosaka lineāro un leņķveida sākuma bumbas ātrumu
No šīm trim fāzēm visvairāk izteikta noslēguma fāze, kurai raksturīga vislielākā precizitāte. Toties sagatavošanas fāzei ir raksturīgs liels kustību mainīgums, kas ļauj iegūt labu metiena precizitāti, neatkarīgi no pretinieku apspēlēšanas.
Precīzam metienam galvenais nosacījums ir kustību ātrums un precizitāte, atkarībā no situācijas laukumā. Sākuma stāvokļi var būt no vietas un kustībā. Metiena precizitāti nodrošina kustību saskaņotība dažādās locītavās. Tā kā sākuma stāvokļi ar bumbu ir dažādi, tad kustības plecu joslas locītavās ir ļoti dažādas. Elkoņa locītavās gandrīz visos metienu veidos rokas tiek iztaisnotas. Šī kustība ir ļoti vienveidīga. Galveno bumbas vadīšanas funkciju pilda plaukstas kustība plaukstas locītavā. Tieši tā nobeidz kustību un piedod bumbai sākuma ātrumu. No kustību apgūšanas viedokļa sākumā labāk atstrādāt roku kustību automātiskumu. Metieni grozā arī notiek no vietas , izpildot soda metienus. Tiem ir gan laiks, gan telpas plašums, lai izpildītu koordinētas saskaņotas darbības. Pirmkārt tās ir iztaisnošanās kustības kājās un ļoti nenozīmīga ķermeņa kustība. Svarīgākais arī šajā metienā ir plaukstas kustības.
Cilvēki nevar absolūti vienādi izpildīt vienu un to pašu kustību vairākas reizes pēc kārtas. Lai arī kustību rezultāts būtu viens un tas pats, katru reizi tā tiks organizēta citādāk. Lai nodrošinātu viena un tā paša uzdevuma sekmīgu realizāciju, kustības izpildes laikā notiek korekcija. Kļūdu labošana- kustības raksturlielumu noviržu vai kļūdu novēršana. Lai izdarītu tāda vai cita rakstura sensoro korekciju , tam aiziet laiks. Vizuālā korekcija notiek 120- 200 sekundēs. Jo ātrāka kustība, jo īsākā laikā attiecīgais kustības elements jāizpilda un, jo mazāk iespēju koriģēt kustību izpildes laikā. Svarīgs ir arī kustībā iesaistīto ķermeņa posmu skaits. Jo vairāk posmu, jo lielākas iespējas izlabot kļūdu, kura radusies kāda atsevišķa posma darbības ietekmē. Piemēram, izpildot basketbola soda metienus. Ja kvalificēta basketbolista kājas, izpildot metienu, kustību uzsākušas lēnāk kā nepieciešams, roka ar bumbu iztaisnosies ātrāk, nodrošinot to bumbas izlidošanas ātrumu, kas nepieciešams, lai tā iekristu grozā. Ja šāda korekcija nenotiktu metiens būs neprecīzs. Saskaņojot ķermeņa daļu ātrumus, sportistam izdodas nodrošināt vienu un to pašu bumbas izlidošanas ātrumu vēlamajā virzienā. Metienos no lielāka attāluma precizitāte samazinās. Lai bumbas pa attiecīgo trajektoriju nolidotu lielāku
attālumu, tai jālido ar lielāku ātrumu, jo lielāks bumbas izlidošanas ātrums, jo mazāks metiena izpildes laiks. Un jo ātrāk jākustas metiena iesaistītajām ķermeņa daļām. Attiecīgi samazinās korekcijas iespējas un līdz ar to metiena precizitāte. Zemākas klases basketbolistiem šādu ķermeņa daļu mijiedarbību neizdodas nodrošināt. Tāpēc metiena precizitāte ir daudz zemāka.
Daudzos speciālistu pētījumos noskaidrots, ka sarežģītu kustību organizācijā eksistē noteiktas likumsakarības:
• Kustības kopējais vai kādas tās daļas izpildes laiks variē mazāk nekā to sastāvdaļu laika rādītāji
• Kustības sākuma un nobeiguma daļas tehnikas raksturlielumu variācija
ir lielāka par galvenās (fināla) daļas raksturlielumu variāciju
• Kinemātisko rādītāju variācija ir mazāka par dinamisko rādītāju variāciju
• Apgūstot sporta veida tehniku, tehnikas elementu izpildes stabilitāte tiek sasniegta ātrāk nekā tehnikas efektivitāte
Precizitāte- spēja izpildīt kustību atbilstoši kustības uzdevumam, jo izpildot metienus spēles laikā saskaņotas darbības ir mazāk un, jo aktīvāk darbojas aizsardzībā, iespējamais metiena izpildes procents ir mazāk precīzs. Atsevišķu pētījumu rezultāti liecina, ka kustību organizācijas pamatprincipi mešanas kustībās nav atkarīgi no metienā izmantotā rīka, kustības veida un ātruma, kas šajā gadījumā nozīmē basketbola bumbu. Lai gan sākumā jāapgūst katra specifiskā rīka turēšana un kustība, pēc tam mācot pašu izmetienu kustību. Neatkarīgi no metiena veida, galvenie kustību pedagoģiskie izpildes nosacījumi ir vienādi- maksimāli saglabāt iegūto ātrumu, uzsākot metiena fināla daļu. Svarīgi ir arī nodrošināt ķermeņa posmu pakāpenisku „no apakšas uz augšu” ieslēgšanos aktīvā darbībā izmetiena sākuma daļā un izslēgšanos no „ augšas uz apakšu” beigu daļā. Būtiski ir saglabāt kontaktu ar balstu līdz rīka izlidošanas momentam, iespējami pagarinot spēka pielikšanas ceļu. Visos mešanas veidos ir viens un tas pats kustības uzdevums, lidojuma tālums ir viena un tā paša mehāniska faktora funkcija. Tas savukārt prasa vienveidīgu speciālo fizisko sagatavotību.
Bumbas lidojuma tālums
Aerodinamiskie faktori
Izlidošanas izlidošanas izlidošanas vides
vieta ātrums virziens faktori
bumbai pieliktais spēks spēka darbības laiks spēka darbības ceļš
ķermeņa uzbūves radītāji
fiziskās sagatavotības līmenis
leņķiskā un lineārā kinemātika
ātruma dinamika
iekšējie un ārējie spēki
starpmuskuļu koordinācija
ķermeņa daļu darbība un mijiedarbība