Ugunsgrēki un to likvidēšana enerģētikas uzņēmumos.

Ugunsgrēki un to likvidēšana enerģētikas uzņēmumos. Elektrostaciju lielākā daļa darbojas vienotā energosistēmā. Nesavlaicīga ugunsgrēka likvidācija vienā objektā var izsaukt pilsētu un uzņēmumu energoapgādes traucējumus. Ugunsgrēki elektrostacijās var būt ievērojami, sevišķi, ja notiek ģenerātora eļļošanas sistēmas plīsums, transformatoru un eļļas jaudas slēdžu sprādzieni vai bojājumi. Šādā gadījumā noteicošais ugunsgrēka perēklis – izlieta eļļa, kuras daudzums var sasniegt 100 tonnas un vairāk. Nav retums arī ugunsnelaime spēka kabeļu tuneļos un kanālos, kuri elektrostacijās veido komplicētu tīklu. Šādos gadījumos praktiski vienmēr pastāv tiešas briesmas ugunij pārcelties uz vadības un releju paneļiem. Ģeneratora tinuma uzliesmojums, ja savlaicīgi netiek veikti ugunsdzēšanas pasākumi, var novest pie liela ugunsgrēka. Ūdeņraža uzliesmojums ūdeņraža dzesēšanas sistēmas bojājumu gadījumā, vai gaisa iekļūšana šajā sistēmā var pakļaut ugunsgrēka briesmām un radīt uguns izplatību spēka kabeļu tuneļos, spēka kabeļos, un eļļošanas sistēmā. Ugunsgrēki katlu ceha galvenajā ēkā un palīgēkās ir saistīti arī ar lielu kurināmā daudzuma atrašanos cehā: ogles putekļu sagatavošanas nodalījumos ir iespējami akmeņogles putekļu sprādzieni; cehos, kur izmanto mazutu, ir iespējami lieli ugunsgrēki un neaizsargātās metāliskās kolonnas jau pēc 10…20 minūtēm deformējas. Ugunsgrēki apakšstacijās visbiežāk notiek ar spēka transformatoriem, eļļas jaudas slēdžiem un kabeļiem. Elektrostacijas un lielākas apakšstacijas ir nodrošinātas ar tālvadības pultīm, visos objektos ir drošas avārijas aizsardzības un ... Read more...

valsts ugunsdzēsība un ugunsdrošība

mērķis ir apskatīt ugunsdrošību, ugunsdzēsību, to iesaistītās organizācijas, dienestus, to darbību un būtību, kā arī apskatīt situācijas, kad visvairāk notiek ugunsgrēki un kāpēc. Ar analīzes palīdzību, apskatam šo augstākminēto jomu, kā galveno priekšmetu.

eiropas savieniba

Eiropas Savienība Vikipēdijas raksts Pārlēkt uz: navigācija, meklēt Eiropas Savienība1 Moto: In varietate concordia (latīņu: Vienotība atšķirībās) Himna: Oda priekam Oficiālās valodas Skat. ES valodas2 Padomes prezidents Franks Valters Šteinmeiers (Vācija3) Komisijas prezidents Žans Manuels Durao Barozo Parlamenta prezidents Hanss Gerts Poterings Platība – Kopējā 7. vieta4 4,325,675 km² Iedzīvotāju skaits – Kopējais (2006) – Blīvums 3. vieta4 496,000,000 115 cilvēki/km² IKP (PPS) (2004) – Kopējais [1] – Per capita [2] 2. vieta4 €10,202,336,800,000 €22,300 Izveidošanās Kā EEK – Parakstīts – Stājies spēkā Kā ES – Parakstīts – Stājies spēkā Romas līgums – 1957. gada 25. marts – 1958. gada 11. janvāris Māstrihtas līgums – 1992. gada 7. februāris – 1993. gada 11. novembris Valūtas Eiro (EUR jeb €)5 Laika zona UTC 0 līdz +26 Augšējā līmeņa domēns .eu (no 2005. gada); tiek lietots otrā līmeņa .eu.int Tālsarunu kodi +37 (projekts) Piezīme 1: Skat. citus oficiālos nosaukumus Piezīme 2: Dalībvalstīm var būt citas oficiālās valodas Piezīme 3: Kopš 2007. gada 1. janvāra Piezīme 4: ja skaita kā vienu vienību Piezīme 5: Lieto Eirozonas dalībvalstis un ES institūcijas Piezīme 6: Vasaras laikā +1 līdz +3; Franču aizjūras departamentus UTC -4 līdz +4 Piezīme 7:Katrai dalībvalstij ir savs tālsarunu kods, zonās 3 ... Read more...

Muitas procedūras “Izvešana uz pārstrādi” analīze

Latvijā lielākā daļa saimnieciskās darbības ir saistīta ar ārējo tirdzniecību. Valsts muitas politikas instrumenti ir:  nodokļi (muitas nodoklis, akcīzes, pievienotās vērtības, dabas resursu nodoklis un neieskaitot šos nodokļus ir arī valsts nodevas par muitas pakalpojumiem, kuras mainās atkarībā no pakalpojuma veida (1 Ls  20 Ls). Nodokļu un nodevu iekasēšana uzticēta muitai;