CO2 ietekme uz vidi
Tīrs atmosfēras gaiss satur skābekli (21%), slāpekli (78%), ogļskābo gāzi (0,03%), vairākas inertās gāzes (piemēram, argonu (0,93%)), kā arī ūdens tvaikus (līdz 4% tilpuma). Cilvēka izelpā CO2 palielinās līdz 3%, bet tas taču ir sīkums, jo kam gan paredzēti koki un zaļumi, kas aug visapkārt, tad kāpēc gan būtu jāuztraucas par šo gāzi, ja tā cilvēka ķermenī atrodas gandrīz nepārtraukti?
Patiesība ir ļaunāka kā varētu domāt, un kad šī jautājuma skeptiķi nāks pie prāta, ūdens viņiem smelsies mutē jau tiešā nozīmē. Stāsts varētu sākties ar to, ka Zemei abos galos ir mūžīgais sasalums, kas uztur noteiktu klimata līdzsvaru uz planētas, kā arī uz Zemes izvietoti milzumdaudz koku un augu, kas elpo pārvēršot CO2 par O2, ja tas tā nebūtu mums nebūtu ko elpot. Šie koki bija paredzēti cilvēces apgādāšanai ar skābekli, taču cilvēces gudrie prāti izgudroja tādas lietas kā dažādas mašīnas, motorus, rūpnīcas, kuru darbība nav iedomājama bez ķīmiskām reakcijām, kuru rezultātā rodas gan grami, gan tonnas ar CO2. Tā kā tā ir gāzei, tai vieta ir gaisā, nokļūstot atmosfērā tā nekur tālāk netiek jo to aiztur ozona slānis, CO2 „karājas gaisā” vairākus gadus, un ne bez sekām, tas atmosfērā aiztur saules siltumu, Zeme šo siltumu nespēj atstarot un galarezultātā atmosfēra sasilst. Tālāk šis siltums ķeras pie abiem Zemes poliem, kausējot tos, tā kā Zeme ir veidota apaļa ūdens nošļūk no poliem uz kontinentiem, palielinoties ūdens līmenim jūrās un okeānos, ūdens kāpj un sāk appludināt sauszemi… Zinātnieki ar sarežģītu datorprogrammu palīdzību izdarījuši secinājumus, ka celsies jūras līmenis un applūdīs milzīgas teritorijas, tādas dabas katastrofas, kā vētras, orkāni un plūdi kļūs arvien biežāka parādība, savukārt citviet pasaulē valdīs ilgstoši sausuma un karstuma periodi. Izmaiņas saldūdens sistēmās ietekmēs dzeramā ūdens krājumus un, iespējams, arī tā kvalitāti. Jau šobrīd 40 miljoni pasaules iedzīvotāju cieš no ūdens trūkuma. Tiek prognozēts, ka 2050. gadā 2 miljardi cilvēku izjutīs ūdens resursu trūkumu. Es uz savas ādas izjūtu vēja pieaugošo spēku jau tagad, un tāpēc ticu, ka šīs prognozes var piepildīties, bet cerams tas nenotiks pārāk strauji, tas atkarīgs no cilvēku attieksmes. Liela daļa cilvēku domā ka tās ir tikai pasakas un kārtējās runas par pasaules galu, bet tas tā nav, viņiem vajadzētu noskatīties Ala Gora veidoto filmu „Neērtā patiesība”, tur viss pateikts samērā skaidrā valodā, arī „Discovery” kanāls pēdējā laikā vairāk pievēršas šai tēmai, rādot dažādas dokumentālas filmas, viena no tām par zinātnieku pētījumiem Grenlandē, viņi secināja – ja Grenlandes ledus iekļūs Golfa straumē, Eiropā ledus laikmets var iestāties ne vairāk, ne mazāk kā desmit gadu laikā. Arī ES sākusi domāt par globālo sasilšanu, 2005. gada 16. Februārī stājās spēkā Kioto protokols, kas paredz, ka Kioto protokolu parakstījušās valstis ir
apņēmušās līdz 2012. gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazināt par 5,2%. Tomēr ASV, kas ir lielākais pasaules piesārņotājs, šo protokolu neparaksta, jo baidās ka tas sagraus viņu ekonomiku, aiz tā slēpjas ASV naftas kompānija Esso, kas ir lielākā uz planētas, tā katru gadu izšķiež milzīgas naudas summas, lai valdība šo līgumu neparakstītu. Tā kā ar šādiem gigantiem cīnīties nav vērts, tad katrs cilvēks pats var vismaz kaut ko darīt lietas labā. Izslēgt elektroierīces, kuras nav vajadzīgas vienlaicīgi, izejot no mājas neatstāt degot spuldzītes, nomainīt parastās spuldzes pret ekonomiskajām, pēc iespējas vairāk censties braukt ar velospēdu un neizmantot mašīnas, stādīt kokus.
Es uzskatu, ka nav jāgaida rītdiena, lai kaut ko sāktu darīt, jau tagad cenšos pēc iespējas mazāk nelietderīgi tērēt elektroenerģiju, būs jāiestāda arī kāds koks. Varbūt liekas, ka CO2 ir tikai tāda nieka gāze, bet tā var izrādīties spēcīgāka par visiem. Dabas likums ir ka tā izstumj lieko, bet varbūt nākamais būs cilvēks?