depresija

DEPRESIJA

Kas ir depresija?

Depresija ir stāvoklis, kad cilvēks jūtas bēdīgs, bezcerīgs un nevarīgs. Šis stāvoklis var ilgt īsāku vai garāku laika periodu. Depresija var izpausties gan kā viegla grūtsirdības, gan kļūt tik smaga, ka pilnībā sagrauj cilvēka dzīvi. Depresija ir kā liels mākonis, kas aptumšo visu un atņem dzīvotprieku. Par laimi, vairums šo gadījumu ir ārstējami.

Kā pazīt depresiju?

Atpazīstot vienu vai vairākas no šīm pazīmēm, Tev ir jāsaprot, ka tā ir depresija un tas nozīmē, ka kaut kas vairs nav kārtībā.

• Domas pa

a
ar pašnāvību un varbūt pat mēģinājums to izdarīt;

• Jūties bēdīgs, iztukšots vai arī bieži raudi;

• Tevi bieži vai praktiski visu laiku nomoka bezcerība un vainas apziņa;

• Tev ir traucēts miegs vai arī guli daudz vairāk, nekā to esi darījis iepriekš;

• Tev kļuvušas vienaldzīgas Tavas iepriekšējās aktivitātes, Tu negūsti no tām nekādu prieku;

• Tu esi kļuvis vienaldzīgs pats pret sevi – nemazgājies, netīri zobus, nemaini apģērbu;

• Tu bieži esi noguris, Tev nav enerģijas kā iepriekš;

• Tev ir problēmas koncentrēties, pieņemt lēmumus;

• Tev ir izteikti samazinājusies, vai arī gluži pretēji, palielinājusies ap
p
petīte un līdz ar to ir izmainījies svars;

• Jūties smagnējs, bremzēts un kūtrs;

• Tevī ir tik daudz nervozas enerģijas, ka tas ļoti apgrūtina Tevi relaksēties un saglabāt mieru;

• Tu izvairies no saviem draugiem un cilvēkiem, kuri rūpējas par Tevi;

• Kad jūties bēdīgs vai dusmīgs, ta
a
ad šīs sajūtas mēģini remdēt ar alkoholu vai narkotikām;

• Tev nav vairs interese par seksu kā iepriekš;

• Tu jūties uzbudināts daudz biežāk nekā agrāk;

Daži mīti par depresiju:

“Tās ir tikai iedomas.”

“Tev vienkārši ir sevis žēl.”

“Cilvēki, ka runā par pašnāvību, to nekad neizdara.”

“Tā tas diemžēl ir un tur neko nevar darīt.”

“Pie depresijas ir jāpierod, jo nekur jau tā nepazudīs.”

TĀ NAV TAISNĪBA! Depresija ir reāla slimība ar reāliem simptomiem, kas izraisa reālas problēmas – attiecībā uz Tavu veselību, ģimenes dzīvi un darbu. Tā kā depresija attiecās uz garīgo veselību, daudzi cilvēki kautrējās par to runāt. Visa tā rezultātā daudzi cilvēki ar depresiju nemaz nezina, ka viņiem var palīdzēt, vai arī domā, ka viņi nav tie, kam šī palīdzība ir nepieciešama.

Mēs varam palīdzēt kliedēt šos mītus. Mēs varam ie

e
emācīties atpazīt depresijas pazīmes. Mēs varam meklēt pēc palīdzības, ja esam depresēti. Visbeidzot – mēs varam veicināt to, ka mūsu mīļotiem cilvēkiem tiek sniegta palīdzība, kas var uzlabot un pat glābt viņu dzīvi.

Garastāvokļa traucējumi ir bieži sastopami starp cilvēkiem, kuriem ir hroniski veselības traucējumi. Tajā skaitā arī cilvēkiem ar muguras smadzeņu bojājumiem. Pēc muguras smadzeņu bojājuma ar cilvēku un viņa dzīvi notiek milzīgas izmaiņas. Šīs izmaiņas var prasīt laiku un palīdzību. Lai nu kā, bet depresija var pārvilkt svītru dzīvei jebkurā br

r
rīdī, nostādot cilvēku izvēles priekšā – vai nu būt spējīgam ar to tikt galā vai nē.

Cilvēkiem ar muguras smadzeņu bojājumu depresija var veicināt:

• Izgulējumu veidošanos;

• Urīnceļu infekcijas;

• Hroniskas sāpes;

• Ilglaicīgāku un biežāku atrašanos slimnīcā;

• Problēmas attiecībās ar personālu;

• Lielākas medicīniskās izmaksas.

Informācija ģimenei, draugiem un aprūpētājiem.

Garastāvokļa un uzvedības depresīvās izmaiņas var izpausties dažādi. Ja Jūsu aprūpē ir cilvēks ar muguras smadzeņu bojājumu, tad Jums jāmācās atpazīt depresijas pazīmes, kuras bija minētas iepriekš. Ja jūs konstatējat savam aprūpējamajam kaut vai vienu no šīm pazīmēm, saasiniet uzmanību uz šo problēmu, iesakiet un atbalstiet apmeklēt savu ārstu vai psihologu, vai psihoterapeitu. Būtu labi, ja Jūs pats pasekotu, vai kāda no iepriekš minētajām depresijas pazīmēm neparādās arī Jums. Skaidrs, ka depresija “nelīp”, bet atrodoties nepārtrauktā depresīvas atmosfēras ielenkumā, Jūs pats varat sākt justies nomākts. Ja rūpējoties par kādu, Jūs jūtat bezcerību, nomākumu, uzticieties saviem draugiem, izrunājaties ar savu ārstu.

Kam šī informācija ir svarīga?

Depresija var sagraut dzīves. Cilvēki ar muguras smadzeņu bojājumiem ietilpst riska grupā, kura ir īpaši jūtīga pret depresiju un tās izraisītajiem efektiem. Ir trīs lietas, kuras katram būtu jāzina par depresiju:

• Tas ir bieži sastopams stāvoklis. Depresija skar 7% – 12% no visiem populācijas vīriešiem un 20% – 25% no visām populācijas sievietēm vismaz reizi dzīvē, ne tikai cilvēkus ar muguras smadzeņu bojājumu.

• Tā ir ļoti nopietna problēma. Depresija var ietekmēt gan Tavu fizisko, gan mentālo veselību, gan Tavu dzīves kvalitāti, kā arī Jums tuvo cilvēku pašsajūtu.

• Tā ir efektīvi ārstējama. Lielākais vairums cilvēku, kuri ir ārstēti pret depresiju, ir guvuši labus rezultātus.

Depresija var parādīties jebkurā dzīves posmā. Tā var arī skart tos, kuri spiesti atrasties starp depresētajām personām. Ir grūti būt kopā ar kādu, kurš vienmēr ir grūtsirdīgs un skumīgs. Atbilstoša ārstēšana var dot labumu ikvienam, tā var uzvarēt depresiju. Ārstēšana palīdzēs justies labāk un darboties veiksmīgāk. Pārāk daudziem cilvēkiem ir nepareizs priekšstats par depresiju.

Kas izraisa depresiju?

Daudzi apstākļi var izraisīt vai veicināt depresiju. Protams, tā ir arī tiešās muguras smadzeņu bojājuma sekas, gan dažādas dzīves situācijas, citas saslimšanas, daži medikamenti, alkohols un narkotikas.

Vainas apziņa, skumjas, izmaiņas fiziskajā ķermenī, situācijas maiņa no neatkarības līdz pilnīgai atkarībai no citu rūpēm, hobiju zaudēšana.

Dzīves rezultāts. Šķiršanās no darba, no mājām, no mīļotās personas. Vientulība.

Cilvēka dzīves epizodes. Finansiālas problēmas, nespēja strādāt, piekļūšanas problēmas ar invalīdu ratiņiem gan mājās, gan darbā, nepietiekams atbalsts no ģimenes un draugu puses, vientulība un izolācija, ģimenes slimību vēsture attiecībā uz depresiju.

Citas saslimšanas. Ķīmiskā līdzsvara izmaiņas smadzenēs, kuras var izraisīt sirds infarkts, migrēna, viegli smadzeņu bojājumi, nieru dialīze. Šīs ir tikai dažas no saslimšanām, kuras var novest līdz depresijai.

Medikamenti. Daudzi medikamenti, kurus cilvēki ar muguras smadzeņu bojājumu lieto citu stāvokļu, kā piemēram, spasticitātes vai sāpju remdēšanai, var ietekmēt viņu garastāvokli.

Kāpēc būtu jāuztraucas par šīm lietām?

Jebkurai personai jebkurā situācijā nevar būt vienas un tās pašas emocijas. It īpaši , ja runa ir par tādu nelaimi, kā muguras smadzeņu bojājums, kas ir milzīgs šoks ik vienam, ar kuru tas ir atgadījies. Un tādēļ nevar būt ne runas par to, ka kādam no jums būtu “pareizas” vai “nepareizas” izjūtas. Bet sajūtām ir liela loma ķermeņa un prāta veselībā. Tavs prāts un ķermenis ir savstarpēji saistīti. Pētījumi rāda, ka depresija var spēlēt lielu lomu dažādās ar veselību saistītās situācijās. Depresijas spēj izmainīt gan pašu cilvēku, gan viņa dzīvi. Kad Tev ir depresija, tad tas izskatās tā, it kā viss, kas atrodas ap Tevi vai notiek ar Tevi, ir nepareizi un Tev ir sajūta, ka neko nespēj darīt, lai kaut ko vērstu par labu. Ir ļoti svarīgi veltīt uzmanību savām izjūtām. Sajūtas ir kā “izkārtne”, kura dažreiz ir nesaprasta, kura bieži tiek mainīta.

Tas nozīmē:

Vai apzinies, ko Tu jūti?

Kāpēc Tu tā jūti?

Mēģini izanalizēt šo sajūtu pirmsākumus.

Runā ar cilvēkiem, kuriem Tu uzticies – draugiem, ģimenes locekļiem, cilvēkiem, kuri profesionāli par Tevi rūpējas. Negaidi, ka cilvēki Tev zvanīs, dari to pats. Pat draudzīgi pārmīts vārds ar kaimiņu var Tavu dienu darīt gaišāku. Pēc iespējas vairāk iesaistoties dažādās aktivitātēs, kuras vienlaicīgi mazinās Tavu koncentrēšanos uz dažādajām problēmām, Tu vari iegūt pilnvērtīgāku un daudzreiz interesantāku dzīvi. Atceries, ka palīdzība vienmēr ir pieejama.

Kur es varu saņemt palīdzību?

Sākumā aprunājies ar savu ārstu. Viņš Tev palīdzēs izprast, vai Tava problēma patiesi ir saistīta ar depresiju. Tavs ārsts var arī ieteikt Tev speciālistu, kurš tieši nodarbojas ar depresiju ārstēšanu. Ja gadījumā Tev nav sava ģimenes ārsta, tad vari griezties pēc palīdzības rehabilitācijas centrā.

Kā ārstē depresiju?

Depresijas gadījumā ir divas profesionālas pamatārstēšanas metodes. Psihoterapija ir prāta un emocionālā stāvokļa ārstēšana ar sarunu terapiju, nepielietojot medikamentus. Psihofarmakoloģija ir šo stāvokļu ārstēšana ar medikamentiem. Šīs abas ārstēšanas metodes var tikt pielietotas gan atsevišķi, gan kopā. Nav viens konkrēts paņēmiens depresijas ārstēšanā. Ārstēšana tiek pielāgota katram pacientam individuāli. Ārstēšanas procesā var būt ietverti vairāki aspekti, gan analizējot depresijas cēloni Tavā konkrētajā gadījumā, gan Tavu personisko situāciju, gan arī aplūkojot Tavu personību, izprotot, kā Tu spēj tikt galā ar problēmām. Tavs ārsts tad ieteiks, kura no sarunu formām Tev ir visatbilstošākā.

Sarunu veidi:

Tu un kāds no garīgās veselības speciālistiem

sarunu veidi ir tādi, kurās piedalās vēl citi cilvēki

grupveida terapija, kurā ir iesaistīti citi cilvēki

Pašnāvība.

Neārstēta depresija var nogalināt.

Depresija ir pats lielākais pašnāvības riska faktors. Citi riska faktori ir:

Atkarība no alkohola un narkotikām.

Pašnāvību profilaksē vieni no vissvarīgākajiem faktoriem ir depresijas savlaicīga atpazīšana un tūlītējas terapijas uzsākšana

Ja Tu domā par pašnāvību, pieņem palīdzību! Atcerieties, ka depresija met ēnu pār visu. Tava apkārtējā pasaule izskatīsies pavisam savādāk, kad Tava depresija tiks ārstēta un garastāvoklis pakāpeniski uzlabosies. Un, ja Tu domā, ka Tavai ģimenei bez Tevis būs labāk, tad zini, tādas domas ir viena vienīga aplamība. Pašnāvība uzveļ mīļotajiem cilvēkiem milzīgu nastu ar vainas apziņu un bēdām. Viņi nekad nespēs tikt tam pāri. Pavaicājiet to kādam, kurš šādi ir zaudējis sev tuvu un mīļu cilvēku.

Leave a Comment