Dzimis Priekuļu pagasta “Glāzniekos” saimnieka ģimenē. 1872 ģimene pārvākusies uz Mūrmuižas “Kalāčiem”. 1886 beidzis Rīgas guberņas ģimnāziju. 1887 uzsācis studijas Tērbatas universitātes Juridiskajā fakultātē. Veidenbauma interešu lokā ietilpa arī tautsaimniecība un vēsture, viņš piedalījās studentu zinātniski literārās biedrības “Pīpkalonija” dibināšanā. 1891. gada decembrī viņš pēc saaukstēšanās saslimst un nākamā gada pavasarī mirst, strauji progresējot tuberkulozei. Viņa dzejas sākotnēji izplatās rokrakstos, tās tiek publicētas tikai pēc viņa nāves. 1958. gadā “Kalāčos” iekārtots muzejs. 1968. gadā nodibināta Eduarda Veidenbauma literārā prēmija.
Eduarda Veidenbauma (1867 – 1892) liktenis bija neapskaužams: viņš nodzīvoja nepilnus 25
E, Veidenbaums ir mūsdienu modernās dzejas stila pamatlicējs. Viņa dzejas ideāls bija maksimāli skaidra valoda. Viņš centās izveidot tādu dzeju, kas atbilstu latviešu valodas īpatnībām. E.Veidenbaumam nav rakstu par latviešu valodas jautājumiem, kaut gan viņš lasījis daudz referātu par tiem.
Dzejnieks modināja latviešu tautu jauniem izaicinājumiem, jaunām traģēdijām un jauniem panākumiem. Viņa poētiskajā savrupībā skaidri sajūtams izmisums – gan personisks, gan sociāls. Dzeja ir asa, skaudri ironiska, šaustoša – simboliem, metaforām un vārdu spēlēm blīva. Acī trāpīta ironija ir prātā paliekoša. Par to Veidenbaums cauri laikiem arī ticis cienīts.
izstādes. Katru gadu maija pēdējā svētdienā un 3. oktobrī muzejs rīko literāri – muzikālus sarīkojumus.
un šeit” lietderības principam Veidenbaums kļuva par vienu no 20. gadsimta dzejas aizsācējiem.
Jau kopš gadsimtu mijas Veidenbaumu mēdz traktēt kā pesimistu, ku
Dzeja
Dzejas. Londona (1900)
Dzejas (1896)
Kopoti raksti
Kopoti raksti. 1—2. R.: LVI, (1961)
Raksti (1926)
Kopoti raksti. 1—6 (1907 – 1909)
Izlases
Dzejas. R.: Nordik (2005)
Domāju es domas dziļas. R.: Draugi N.I.M.S. (2000)
Brīvības cēlajais gars. R.: Liesma (1978)
Izlase. R.: LVI (1952)
Par autoru
Līvija Volkova. Eduards Veidenbaums. R. (1979)
A.Vilsons. Eduarda Veidenbauma dzīve. R. (1967)
Rūdolfs Egle. Eduards Veidenbaums dzīvē un darbos. Cēsis/R. (1926)