eriksons

ÈRIKA ÈRIKSONA PERSONÌBAS PSIHOSOCIÂLÂS ATTÌSTÌBAS 8 PAKÂPJU SISTÈMA DARBÂ “BÈRNÌBA UN SABIEDRÌBA“
(Izmantots izdevums _________________________________________________________________________________________________________)

Èriks Èriksons, apguvis psihoanalìzi pie pa¸a tâs tèva Zigmunda Freida, savos darbos ir spèjis attìstìt psihoanalìzi tâdèjâdi, ka parâdìjis tâs nozìmi cilvèka un sabiedrìbas attiecìbâs.
Èriksona pètìjumi un teorètiskie secinâjumi skar galvenokârt personìbas formè¸anâs psihosociâlos aspektus.
Summèjot savas 15 gadus ilgâs darbìbas rezultâtus È.Èriksons ir postulèjis trìs svarìgas tèzes cilvèka “Es“ izziðas procesâ :
1) È.Èriksons secinâja, ka paralèli Z.Freida aprakstìtajâm psihoseksuâlâs attìstìbas stadijâm (orâlâ, anâlâ, falliskâ un åenitâlâ), kuru laikâ mainâs tieksmju virzìba no autoerotisma uz ârèju objektu, eksistè arì “Es“ psiholoåiskâs attìstìbas stadijas, kuru laikâ indivìds nosaka savus pamatorientierus attiecìbâ uz sevi un savu sociâlo vidi,
2) È.Èriksons apgalvoja, ka personìbas veido¸anâs un attìstìba neapstâjas pusaudýa vecumâ, bet turpinâs visâ indivìda dzìves laikâ,
3) un beidzot, È.Èriksons sacìjis, ka katrai attìstìbas stadijai raksturìgi savi, tai vien raksturìgi attìstìbas parametri, kuriem var piemist gan pozitìvas, gan negatìvas vèrtìbas.
1.Uzticè¸anâs un neuzticè¸anâs. Cilvèka pirmâ attìstìbas stadija atbilst klasiskâs psihoanalìzes orâlajai stadijai un parasti ilgst pirmo dzìves gadu. ¨ajâ periodâ, no È.Èriksona viedokîa, attìstâs sociâlâs mijiedarbìbas parametri, kuru “+“ pols ir uzticè¸anâs,“-“ pols ir neuzticè¸anâs.
Uzticè¸anâs pakâpe, ar kâdu bèrns attiecas pret apkârtèjo pasauli, citiem cilvèkiem un pats pret sevi, ir atkarìga no rúpèm kâdas viðam tiek izrâdìtas.
Bèrns , kur¸ saðem visu ko vèlas, kura vèlmes âtri tiek ìstenotas, kuru mìl un lutina, ar kuru sarunâjas un rotaîâjas, pârliecinas ka padsaule ir pievilcìga un îaudis – labvèlìgi radìjumi. Pretstatâ tam – bèrns , kuram netiek pievèrsta vajadzìgâ uzmanìba, dâvâts maigums un mìlestìba – attìsta sevì bailes un aizdomìgumu pret pasauli vispâr un atsevi¸¿iem cilvèkiem, nezdams ¸ìs izjútas sev lìdzi turpmâkajâ dzìvè.
Tâàu nedrìkst neuzsvèrt, ka atbilsto¸u È.Èriksona personìbas attìstìbas modelim, tas kuras ìpa¸ìbas – uzticè¸anâs vai neuzticè¸anâs dominès, netiek noteikts reizi par visâm reizèm dzìves pirmajâ gadâ, bet no jauna tiek risinâts katrâ nâko¸ajâ attìstìbas posmâ. Tas dod cerìbu tiem, kuri ¸ajâ posmâ nav saðèmu¸i pioetieko¸i mìlestìbas un rada draudus tiem, kuri var nokîút nelabvèlìgos apstâkîos citos dzìves periodos.
2.Patstâvìba un neizlèmìba. Otrâ stadija ir otrais un tre¸ais cilvèka dzìves gads, kas sakrìt ar freidisma anâlo stadiju. ¨ajâ periodâ no È.Èriksona viedokîa bèrnam attìstâs patstâvìba, kas balstâs uz viða motoro un psihisko spèju attìstìbu. Bèrns izbauda un lepojas ar savâm jaunajâm spèjâm (râpot, staigât, turèt, atlaist, sviest, u.t.t.), cen¸as visu darìt pats. Ja vecâki îauj bèrnam darìt to uz ko við¸ pats ir spèjìgs, nesteidzina viðu, bèrnam rodas apziða, ka við¸ pârvalda savus muskuîus, savas tieksmes, pats sevi un lielâ mèrâ – savu vidi, t.i. vinâ rodas patstâvIba.
Taàu , ja vecâki ir nepacietìgi un veic ¸ìs funkcijas bèrna vietâ, bèrna personìbâ attìstâs biklums un neizlèmìba. Protams, ne jau atsevi¸ki gadìjumi, bet gan valdo¸â vecâku uzvedìbas tendence formè bèrnâ ¸ìs ìpa¸ìbas.
Bèrns, kur¸ bús izstrâdâjis sevì pârsvarâ patstâvìbu, nekâ neizlèmìbu, bús daudz labâk sagatavots turpmâkai dzìvei. Un atkal – attiecìbas starp patstâvìbas un neizlèmìbas “devu“ bèrna raksturâ var mainìties sekojo¸u notikumu iespaidâ visâ turpmâkajâ dzìves laikâ.
3.Uzðèmìba un vaiðas apziða. Tre¸â stadija parasti tiek attiecinâta uz 4 lìdz 5 gadu vecumu. Pirmskolniekam jau piemìt daudzas fiziskas iemaðas. Við¸ pats sâk izdomât sev nodarbes, ne vien atdarinât citus. ¨ìs stadijas sociâlais parametrs, saka Èriksons, attìstâs starp uzðèmìbu un vaiðas apziðu.
Bèrni, kuriem tiek atîauta motorâs attìstìbas iniciatìva, attìsta sevì uzðèmìbu. To nostiprina arì vecâku gatavìba atbildèt uz bèrna jautâjumiem un veicinât tâ fantâziju tâdèjâdi radot arì intelektuâlu uzðèmìbu. Pretèji, ja vecâki norâda, ka bèrna aktivitâtes ir traucèjo¸as, bèrns sâk justies vainìgs un tâlâkajâ dzìvè tâ rìcìbu noteiks vainas apziða.
4.Mâka vai nepilnvèrtìba. Ceturtâ stadija – vecums no 6 lìdz 11 gadiem, ir vecums , ko klasiskâ psihoanalìze definè kâ latento fâzi. ¨ajâ periodâ dèla mìlestìba pret mâti un greizsirdìba pret tèvu (meitenèm otrâdi) vèl atrodas slèptâ stâvoklì. ¨ajâ periodâ bèrnam attìstâs dedukcijas spèja, organizatoriskâs spèjas un spèjas piedalìties reglamentètâs nodarbès. Pèc È.Èriksona ¸ìs stadijas psihosociâlos parametrus raksturo mâkas (iemaðas) no vienas puses un nepilnvèrtìbas apziða – no otras puses. Vecâki ietekmè ¸ìs stadijas iznâkumu veicinot vai bremzèjot bèrna darba aktivitâtes.
¨ajâ vecumâ bèrna pasaule neaprobeýojas ar mâjâm. Attìstìbas krìzès liela nozìme ir citiem sabiedriskiem institútiem. Tâdèjâdi, ¸eit Èriksons papla¸ina psihoanalìzes jomu, kura lìdz ¸im aprobeýojâs tikai ar vecâku ietekmi uz bèrna attìstìbu. Bèrna atra¸anâs skolâ un attieksme no citu pieaugu¸o puses kuru við¸ skolâ un ârpus tâs izjút, stipri ietekmè bèrna psihes lìdzsvarotìbu starp mâku un nepilnvèrtìbas apziðu.
5.Personìbas identifikâcija un lomu sajukums. Pârejot uz piekto attìstìbas stadiju (12-18 gadi), atbilsto¸i klasiskajai psihoanalìzes shèmai bèrnâ mostas “mìla un greizsirdìba“ pret vecâkiem. È.Èriksons nenoliedz ¸ìs problèmas ra¸anos pusaudýu vecumâ, bet norâda, ka eksistè arì citas grútìbas ar kurâm jâsaskaras. Pusaudzis nobriest gan fizioloåiski, gan psihiski. Jaunajâm izjútâm un vèlmèm attìstâs arì jauni uzskati, jaun attieksme pret dzìvi. Svarìga loma ir interesei par citu cilvèku domâm, par pa¸a uzskatiem. Pusaudýi rada sev domâs åimenes, reliåijas , sabiedrìbas ideâlus, salìdzinot ar kuriem ìstenìbai piemìt daudz vairâk trúkumu. Pusaudzi labprât pieðem visas teorijas, kuras sola novèrst ¸os trúkumus. Tas ir vecums , kurâ liekas ka domâs radìtos ideâlos modeîus viegli var ìstenot arì dzìvè – tas ir nesamierinâma ideâlisma periods.
È.Èriksons uzskata , ka parametrs, kur¸ ¸inì vecumâ reglamentè attiecìbas ar apkârtèjo pasauli, svârstâs starp pozitìvo “Es“ identifikâcijas polu un lomu sajumuma negatìvo polu. Citiem vârdiem sakot, pusaudzim, kur¸ ir apguvis vispârinâ¸anas spèju rodas arì uzdevums – apkopot visu, ko við¸ zina par sevi kâ personìbu, apvienot visas savas daýâdâs lomas (bèrns, draugs, skolnieks, u.tml.) vienâ veselumâ, apzinât ¸o veselumu, saistìt ar pagâtni un projicèt nâkotnè. Ja pusaudzis sekmìgi veiks ¸o psihosociâlo identifikâciju, viðâ izveidosies un stabilizèsies sava “es“ apziða, vieta pasaules kopèjâ ainâ un turpmâkais dzìves ceî¸.
At¸¿irìbâ no iepriek¸èjâm stadijâm, kuras vecâku rìcìba ietekmèja tie¸i, ¸ajâ stadijâ viðu ietekme ir pastarpinâtâka. Ja iepriek¸èjâs stadijâs vecâki bèrnam palìdzèju¸i iegút “+“ vèrtìbas, tad izredzes pa¸identificèties ir daudz lielâkas.
Jâsecina, ka vispusèjas psihosociâlas pa¸identifikâcijas pamati tiek likti, jau sâkot ar dzim¸anas brìdi.
Arì ¸ajâ stadijâ jâsecina, ka pozitìvs vai negatìvs identifikâcijas iznâkums vèl negarantè stabilitâti visâ sekojo¸â dzìvè. Situâcijas un fakti ar kuriem nâksies saskarties dzìves ceîâ, var gan apdraudèt veiksmìgu pa¸identifikâciju, gan veicinât sava“es“ apjèg¸anu un lomas izvèli citos dzìves posmos.
6.Tuvìba un vientulìba. Sestâ dzìves cikla stadija ir brieduma sâkums, t.i. jaunìbas beigas un vidèjâ vecuma sâkums. Klasiskâ psihoanalìze ¸eit nesaskata neko jaunu vai nozìmìgu.
Èriksons, ðemot vèrâ iepriek¸èjâ stadijâ notiku¸o “es“ identifikâcuju un iekîau¸anos darba dzìvè, norâda, ka ¸ai stadijai raksturìgs parametrs, kura pozitìvais pols ir “tuvìba“, negatìvais – “vientulìba“.
Ar tuvìbu Èriksons saprot ne vien fizisko tuvìbu, bet arì spèju rúpèties par citu cilvèku, dalìties visâ sev bútiskajâ, nebaidoties pazaudèt savu “es“. Arì ¸ajâ stadijâ veiksmìgs vai neveiksmìgs iznâkums vairs nav nepastarpinâti atkarìgs no vecâkiem, bet gan no tâ kâ atrisinâju¸âs iepriek¸èjâs stadijas. Sociâlie apstâkîi var veicinât vai apgrútinât tuvìbas sasnieg¸anu. ¨is jèdziens nav burtiski jâidentificè ar seksuâlâm tiek¸mèm, bet jâvispârina arì attiecìbâ uz draudzìbu un koleåiâlajâm attiecìbâ. Ja cilvèks nespèj sasniegt tuvìbu ne mìlâ, ne draudzìbâ, tad vienìgâs viða izredzes ir – vientulìba.
7.Vispârcilvècìgums un pa¸mèr¿ìgums. Septìtâ stadija – briedums. Bèrni ir kîuvu¸i pusaudýi, vecâkiem ir konkrèts darbìbas lauks. ¨ajâ periodâ parâdâs jauns personìbas parametrs, kuru raksturo vispârcilvècìgums vienâ polâ un pa¸mèr¿ìgums – otrâ.
Ar vispârcilvècìgumu Èriksons saprot spèju interesèties par cilvèces likteðiem, cilvèces, sabiedrìbas nâkotni, neaprobeýoties ar åimenes loku. Tas nebút nav tie¸i saistìts ar to , vai cilvèkam ir vai nav bèrni – bútiskais ir aktìva dzìves pozìcija un interese par nâkotni. Savas un cilvèces kopìbas apziða. Ja ¸ì kopìbas apziða nav izveidojusies – cilvèks kîúst pa¸mèr¿ìgs, tâ galvenais un vienìgais mèr¿ius ir savu vajadzìbu un komforta nodro¸inâjums.
8.Dzìves pilnvèrtìguma vai bezcerìguma izjúta. Astotâ un pèdèjâ stadija Èriksona klasifikâcijâ aptver to cilvèka dzìves periodu, kad aktìvâ darbìba ir beigusies vai ierobeýota un iestâjies pârdomu un darbo¸anâs ar mazbèrniem, ja tâdi ir , laiks. ¨ì perioda psihosociâlai parametrs svârstâs starp dzìves pilnvèrtìguma vai bezcerìguma izjútâm. Ja cilvèks, atskatoties uz nodzìvoto periodu izjút gandarìjumu, viðu pârðem dzìves pilnvèrtìguma apziða. Pretèjâ gadìjumâ – bezcerìba. Sâkt no jauna – nav iespèjams un cilvèks saskata vien garâm palaistas iespèjas un neìstenotas vèlmes.

Papla¸inot personìbas formè¸anâs laiku attiecìbâ uz visu cilvèka dzìves periodu Èriks Èriksons apgalvo, ka katram dzìves posmams raksturìgas savas emocionâlâs krìzes. Tas îauj pieaugu¸a cilvèka problèmâs saskatìt ne tikai bèrnìbas traumu sekas , bet arì konfliktus, kas raksturìgi brieduma gadiem un tâtad, kuri ir koriåèjami visos dzìves posmos.
Pie tam ¸âds skats uz personìbas formè¸anos sadala atbildìbu par personìbas formè¸anos starp vecâkiem, pa¸u indivìdu un sabiedrìbu. Galu galâ tâdâ veidâ papla¸inot klasisko psihoanalìzi, Èriksons rada músos cerìbu, ka katrai dzìves stadijai ir ne vien vâjâs , bet arì stiprâs puses; neveiksme vienâ stadijâ var veiksmìgi tikt labota sekojo¸os dzìves posmos.