Fausts

Fausts

(Johans Volfgangs Gēte)

Dzejnieka sarunas ar Direktoru. Pa vidu jaucas jautrā persona. Direktors uzskata kāda Dzejnieka dzeju par nederīgu. Rafaels, Gabriels, Miķelis un Mefistofels nes tam Kungam bēdu ziņas. Kungs liek Mefistofelim kontrolēt Fausta nodarbošanos, darīt ar viņu, ko grib.

Traģēdijas pirmā daļa: Fausts (viņš mācās, lasa, bet nevar ciest ticības mācību) atklāj savu talantu- skolotājs ar augstu izglītību, ir nabadzīgs. Atklāj mācīt citiem zinātnes bezjēdzīgi filozofisko jēgu (pats atrodas gotiskā istabiņā un šķirsta grāmatu). Gars pēkšņi iznāk no grāmatas un sākas sa

a
arunas ar Faustu (saruna bija īsa).Ienāk Vāgners rīta svārkos apciemot Faustu, kas čīkst par grūtumu. Fausts sevi uzskata par tārpu.(grāmatu?) un uzskata sevi par tik vecu, ka sevi noniecina (pa vidu iejaucas eņģeļu un mācekļu koris). Tikmēr ārpus telpām notiek liela, dažādu iedzīvotāju tipa kņada, kas sarunājas par dažādām lietām. Tikmēr atpakaļ telpā Fausts ar Vāgneru vēlas pastaigāt, bet viņš to nevar, jo visur viņš ir ienaidnieks. Pūlis Faustu slavina un ciena, bet viņš pats to noliedz. Vāgners attaisno noliegumus ar
r
r viņa tēva centieniem. Fausts nevēlas dzīvot, jo neredz dzīves jēgu, bet Vāgners izpalīdz šādām lietām nenotikt. Fausts ar Vāgneru ierauga interesantu suni- pūdeli un paņem to uz māju. Suns mājās ir ļoti nemierīgs un rej, tad pēkšņi pārvēršas tas mi
i
iglā. Fausts tajā momentā ir ļoti nobijies un tur krustu, bet tad parādās no miglas Mefistofels. Abi stādās priekšā. Sarunas starp abām personām, sāk palikt draudzīgāki. Sarunā Fausts nolād sievu, bērnus, mājas, tīrumus- savējos un tml., bet Mefistofels pasaka, kas viņam jādara attiecībā pret Faustu, tas ir, darīt visu, ko Fausts vēlas ar noteikumu, ka viņa pasaulē darīs tāpatās. Fausts veic derības ar Mefistofelu, ka, ja pievērsīs viņam uzmanību, viņš gatavs krist. Pamatojums- juteklību un patosa pilns. Mefistofels nevar sagaidīt, kad Fausts padosies. Ienāk pie Mefistofeļa (Fausta telpās) skolnieks, kas vēlas mācīties. Viņš viņu laipni aicina. Skolnieks nevar izlemt, kur tieši iestāties. Grūti tomēr izdomāja un ejot prom Mefistofelim iedos albumu pierakstei.

Mefistofels ar Faustu atrodas Auerbaha pagraba krogā Leipcigā, kur vi
i
iņš parāda, kas ir jautrība un kā vajag uzdzīvot. Faustam tas viss nepatīk. Tad Mefistofels „pielaiž uguni” Zībelim. Pārējie pēc šāda uzbrukuma metas Mefistofelim virsū ar nažiem. Bet Mefistofels ar viltu viņus apmāna un abi aizmūk. Pēc tam abi dodas pie raganas. Arī Faustam nepatīk atrasties, bet Mefistofels to negrib, lai viņš aiziet. Parādās Ragana un pēc laiciņa nelieliem ķīviņiem viens otru atpazīst. Mefistofels prasa „pazīstamo sulu”. Pēc Raganas buršanās Faustam to liek iedzert. Pēc laiciņa uz ielas paiet abiem ga
a
arām Margrieta un Fausts uzreiz viņā pēkšņi iemīlas un liek Mefistofelim viņu dabūt. Tikmēr Margrieta mājās domā pie sevis, kas bija tas staltais cilvēks. Tikmēr arī ienāk Fausts ar Mefistofelu. Fausts sāk apšaubīt, ko dara, un tomēr noliek Mefistofeļa gādāto kastīti uz Margrietas balkona un aiziet. Margrieta to ierauga nejauši un atver: ierauga rotas, kas viņai iepatīkas, bet pati nezin, ka tās ir no Fausta. Fausts pēc nelielas sarunas liek Mefistofelism sagādāt vēlvienu rotu bez ierunām! Mefistofels to izdara. Pēc tam ierodas pie viņas ciemos personīgi (ir arī Marta telpā). Viņš pasaka, ka Martas vīrs ir miris. Marta sabēdājusies, bet tad prasa viņam miršanas apliecību, taču Mefistofels piedāvā divus lieciniekus.

Fausts ar Mefistofeli mānās par Martas vīra nāvi un izliekas par lieciniekiem (mērķis- iekarot tēva vietu saimniecībā kā palīgs Margrietai). Fausts- Margrieta, Mefistofels- Marta=kopīgas romantiskas sarunas un pasēdēšana. Margrieta pēkšņi ari Faustā iemīlas. Fausts tāpat to atklāj sarunā ar Mefistofelu, bet viņš to kritizē, ironizē šo savstarpējo mīlestību. Bet Grietiņa (Margrieta) atkal ir sirds pārpilnībā ar mīlestību pret Faustu.

Martas dārzs (Fausts ar Grietiņu). Grietiņa pauž nožēlu par Fausta ticības nīšanu un draudzību ar viņa “draugu”(Mefistofels šis sarunas noklausījās). Mefistofels pēc Grietiņas iziešanas pasaka Faustam, ka viņa viņu vazā aiz deguna, bet Fausts to noraida. Fausts, ieraugot Margrietas brāli sarunājamies, paliek greizsirdīgs un kopā ar Mefistofelu viņu nodur. Uz miršanu Grietiņai pasaka pārmetumus ar ko viņa sagājusies.

Grietiņa apmeklē baznīcu pēc šā notikuma. Tikmēr Mefistofels ar Faustu pastaigājas pa kalniem pavadība dzied koris(Balss; Raganas; Gari).

Fausts pārdzīvo izdarīto, jo baidās zaudēt Grietiņu atkal pa šo notikumi ir sapriecājies. Fausts dodas glābt Grietiņu no cietuma. Grietiņa cietumā satraukusies par bērniņu. Fausts vēlas, lai Grietiņa ietu līdzi viņam, bet viņa gaida skūpstu un atsaka rosinājumu Faustam iet līdzi. Pasaka, lai glābj bērniņu. Mefistofels uzrodas un saka, ka jāsteidzas. Cietuma tālumā Faustam noskan viņas balss....

Leave a Comment