Inflācija Latvijā

Inflācija Latvijā.

Inflācija ir vispārēja vidējā cenu līmeņa celšanās, kas rada naudas vērtību krišanos. Izšķir divu veidu inflāciju – pieprasījuma un izmaksu inflācija. Pieprasījuma inflācija – preču pieprasījums palielinās ātrāk nekā ražošanas iespējas to apmierināt. Izmaksu inflācija – cenas palielinās ražošanas izmaksu paaugstināšanās dēļ. Latvijā salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kad vidējais inflācijas līmenis valstī bija 2 – 3% robežās, 2004. gadā inflācijas līmenis valstī bija virs 7%. Kāpēc, neskatoties uz virkni valdības veikto pasākumu inflācijas samazināšanai, 2005. gadā inflācijas līmeni sola ap 5%.

Latvijā 2004. gadā cenu celšanos izraisīja gan pieprasījuma inflācijas, ga

a
an piedāvājuma inflācija.

Pieprasījuma inflāciju veicināja ažiotāža pirms iestāšanās Eiropas Savienībā, kad daudzi tirgotāji varēja iegūt lielākus naudas līdzekļus, jo patērētāji pirka vienu, otru, trešo preci, domādami, ka to cenas, iestājoties Eiropas Savienībā, krasi izmainīsies. Kā arī minimālās darba algas paaugstināšana, kas sekmēja cilvēku pirktspējas palielināšanos, kas palielināja pieprasījumu, kuru ražotāji nevarēja apmierināt.

Izmaksu inflāciju veidoja enerģijas tarifu paaugstināšana, ko ietekmēja naftas cenu celšanās visā pasaulē, kuras galvenokārt palielinājās Irākas kara dēļ un ASV naftas rezervju fondu samazināšanās dēļ. Tika paaugstinātas cenas gā
ā
āzei un elektrībai, arī degvielai, kas izraisīja dažādu preču cenu celšanos. 2004. gada sākumā vērojamas cenu celšanās atsevišķām pārtikas grupām, piemēram, pienam, kas ietekmēja citu produktu cenu kāpumu, kuru ražošana saistīta ar to. Vēl inflāciju ietekmēja arī atsevišķu nodokļu izmaiņas, kas sa
a
aistītas ar iestāšanos Eiropas Savienībā (PVN apliekamās bāzes paplašināšana), kā arī degvielas akcīzes nodokļa palielināšana.

Valdība veicina dažādus pasākumus, lai samazinātu inflāciju. Viens no galvenajiem pasākumiem ir ievērot stingru fiskālo-monitoro politiku, tas nozīmē noteikt atbilstošas procentu likmes nodokļiem un panākt minimālu budžeta deficītu. To var izdarīt, ja izvairās no izdevumu palielināšanas vai samazina tos, izvairoties no naudas tērēšanas ražošanas vajadzībām. To atstājot privātā sektora ziņā. Kā arī samazinot algas valsts sektorā strādājošajiem, bet to neatbalstītu daudzi valsts iestāžu darbinieki, kā ministri un citi ierēdņi. Vai otrs veids ir palielināt ieņēmumus, ko varētu panākt, ja valsts kontrolētu nodokļu pareizu nomaksu. Tas palielinātu ieņēmumus valsts kasē, jo nodokļu maksātāji būtu spiesti maksāt paredzēto procentu likmi, nevis apiet to. Lai izvairītos no nodokļu ne
e
emaksātājiem valstij būtu nepieciešams izstrādāt valsts iedzīvotājiem pieņemākākās nodokļu likmes, ko iedzīvotāji būtu ar mieru nomaksāt.

Nākošais pasākums ir izvairīšanās no straujiem cenu kāpumiem. Tas iespējams, ja administratīvi nepaceļ cenas un rūpīgi apdomā regulējamo cenu (gāzei, elektrībai) kāpumu. Kā arī, ja veicina konkurences iespējas sektoros, kuros novērojami strauji cenu kāpumi. Tas ļautu valstī ieviest cenu dažādību un nedotu iespēju vienam uzņēmumam noteikt sev izdevīgāko cenu. Tātad valstij jāizvairās no monopoldarījumiem un monopolstāvokļa.

Trešais pasākums, ko valsts varētu veicināt ir nepalielināt minimālo algu, un
n
n Latvijas Bankai vajadzētu veikt pasākumus kreditēšanas ierobežošanai, lai izvairītos no pieprasījuma palielināšanās, kas veicinātu preču cenu celšanos.

2005. gadā inflāciju nevar samazināt, jo ir paaugstinātas dažas administratīvi regulējamās cenās, piemēram, gāzei par 16%. Cenu pieaugumu var veicināt arī plānotais akcīzes nodokļu palielinājums degvielai. Liela ietekme būs arvien pieaugošajam iekšzemes pieprasījumam, ko izraisa algu pieaugums un kreditēšanas paplašināšanās, jo cilvēki, rodoties papildus līdzekļiem, piepilda savas vēlmes, kas nereti ir saistītas ar jaunu preču iegādāšanos. Inflāciju bremzējošo pasākumu neizdošanos ietekmējusi Latvijas Bankas pietiekoši neefektīvā rīcība – lata likmju paaugstināšana un obligāto rezervju palielināšana. Valsts, lai nekāptu transportlīdzekļu pakalpojumu cenas, samazina PVN autotransportam no 18% uz 5%, lai nepalielinātos transportlīdzekļu pakalpojumu cenas. Tādējādi cerēdami kaut nedaudz samazināt inflācijas līmeni valstī.

Latvijā inflācijas temps ir straujāks nekā kaimiņvalstīm un citām jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. No tā varam secināt, ka tam nav nekāda sakara ar iestāšanos Eiropas Savienībā. Preču cenām nevajadzēja celties, jo Eiropas Savienībā nepastāv tādas direktīvas, kuru rezultātā cenām būtu iemesls celties. Toties daudzi tirgotāji izmantoja šo situāciju, lai manipulētu ar patērētājiem un nelikumīgi palielinātu savus ieņēmumus, nevajadzīgi palielinot preču cenas. Inflācijas līmeņa celšanos ietekmēja arī naftas cenas celšanās. Vēl tik augsts inflācijas līmenis ir vienīgi Slovākijā un Ungārijā. Es uzskatu, ka Latvijā valda lielas korupcijas iespējas, kas samazina mūsu valsts attīstības iespējas. Korupcija apkrāpj valsti un tās kasi, nemaksājot atbilstošos nodokļu, kā arī neuzrādot īstos ienākumus, maksājot kukuļus un apejot likumus. Domāju, lai valstī samazinātu šīs problēmas, kas skar arī inflāciju, būtu jāsakārto likumdošana, jāmaina likumi un sodi. Manuprāt, lai Latvijā samazinātu inflāciju, valdībai būtu godprātīgi jāstrādā pie budžeta sastādīšanas, izvairoties no pašlabuma meklēšanas.

Leave a Comment