internetatkariba

Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija

Jelgavas 1.ģimnāzija

Internetatkarība

Autores: Jelgavas 1.ģimnāzijas

10.b klases skolnieces

Dace Grīnvalde

Liene Kļaveniece

Darba vadītāja: Jelgavas 1.ģimnāzijas

skolas psiholoģe

Ludmila Soldatenoka

Jelgava 2006

Saturs

Ievads.......................... 3.lpp.

1.Faktori, kas ietekmē cilvēka attīstību...........4.lpp.

1.1.Jauno tehnoloģiju atkarības psiholoģiskie cēloņi......4.lpp.

1.2.Atkarības izaugsme.................5.lpp.

2.Datoratkarība, tās veidi.................6.lpp.

3.Internetatkarība.....................7.lpp.

3.1.Internetatkarības veidi...............7.lpp.

3.2.Internetatkarības cēloņi................8.lpp.

3.3.Rašanās iemesli..................9.lpp.

3.4.Ārstēšana....................10.lpp.

4.Anketēšanas apkopojuma rezultāti.............11.lpp.

Secinājumi........................15.lpp.

5.Termini ........................16.lpp.

6.Izmantotā literatūra...................16.lpp.

7.Pielikums.........................17.lpp.

Ievads.

Viens no vispasaules saziņas līdzekļiem ir internets. Informācijas iespējas internetā rada neapstrīdamu ietekmi uz cilvēku, t.s. arī jauniešu, ikdienu.

Ar vien vairāk tiek novēroti gadījumi ar pārmērīgu interneta lietošanu radīta atkarība, kuras pazīmes ir skolas neapmeklēšana, sekmju pasliktināšanās, agresīva izturēšanās pret citiem cilvēkiem, u.

.
.c. Galvenā riska grupa ir jaunieši, jo internets tiek izmantots gan mācībās, gan brīvajā laikā. Aktuāla ir arī šīs atkarības ārstēšana. Internetatkarības cēloņi un ārstēšana tiek mūsdienās pētīta, turklāt ar rezultātiem, kuri ir jāpapildina, jo tikai 1990. gadā tika ieviests kā internetatkarības atkarības jēdziens. Tātad ļoti vēlu, savukārt internetatkarība progresē ļoti strauji.

Jāizglīto ne tikai jaunieši, bet arī viņu vecāki un visi ģimenes locekļi, jo savādāk nav iespējams noteikt atkarīgo skaitu, kā arī tas palīdzētu izkristalizēt galvenos faktorus, pēc kuriem varētu zināt ie
e
emeslus un risinājumus, kādēļ jaunieši kļūst atkarīgi.

Laika gaitā noteikts, ka nav vēl izstrādāta tāda pētīšanas metode, kura precīzi noteiktu atkarīgo skaitu. Taču izmantojot kvalitatīvo metodi, var noteikt aptuvenāko atkarīgo skaitu, atkarības iestāšanās likumsakarības, kura tika izmantota arī šajā darbā aptaujas ve
e
eidā.

Metodes atrašana aizņem galveno daļu no pētījumu laika un darba.

Darbā, galvenokārt, izmantota psiholoģijas literatūra, materiāli no interneta.

Mērķis: informēt jauniešus par internetatkarības cēloņiem un ārstēšanu.

Uzdevumi:

1. Informācijas apkopošana un analīze,

2. Hipotēzes un secinājumu izvirzīšana,

3. Anketu izdale,

Hipotēze: jaunieši ir vairāk atkarīgi no interneta nekā jaunietes vecumā no 16- 18 gadiem.

1.Fak¬to¬ri, kas no¬sa¬ka cil¬vē¬ka at¬tīs¬tī¬bu.

Cil¬vē¬ka at¬tīs¬tī¬bas kop¬ai¬na lie¬ci¬na par dau¬dzām da¬žā¬dām sa¬ka¬rī¬bām. Evo¬lū¬ci¬jas psiho¬lo¬gi tie¬cas uz¬svērt četr¬as šīs at¬tīs¬tī¬bas sfē¬ras:

 Fi¬zis¬ko,

 Psiho¬lo¬ģis¬ko,

 So¬ci¬ālo,

 Iz¬zi¬ņas(kog¬ni¬tī¬vo).

Turp¬māk tiks pie¬vēr¬sta lie¬lā¬ka uz¬ma¬nī¬ba tie¬ši psiho¬lo¬ģis¬ka¬jai un so¬ci¬āla¬jai at¬tīs¬tī¬bai.

Fak¬to¬ri, kas ie¬tek¬mē cil¬vē¬ka at¬tīs¬tī¬bu ir ļo¬ti daudz un da¬žā¬di, tā¬dēļ tiks ap¬ska¬tī¬ti ti¬kai di¬vi gal¬ve¬nie fak¬to¬ri, pro¬ti, ģi¬me¬ne un sa¬bied¬rī¬ba.

Tā¬pat dau¬dzi fak¬to¬ri ie¬tek¬mē kat¬ra cil¬vē¬ka in¬di¬vi¬du¬ali¬tā¬ti, ša¬jā at¬tē¬lā pa¬rā¬dī¬ti un uz¬skai¬tī¬ti da¬ži no tiem:

ra¬se fi¬nan¬ses re¬li¬ģi¬ja kul¬tū¬ra kli¬mats drau¬gi

gē¬ni uz¬turs

ģi¬me¬ne iz¬glī¬tī¬ba

dis¬cip¬lī¬na in¬di¬vīds IQ(in¬te¬li¬ģen¬ces ko¬efi¬cients)

emo¬ci¬jas sa¬bied¬rī¬bas at¬tiek¬sme

dzi¬mums

bi¬olo¬ģis¬kā no¬brie¬ša¬na u.c.

Ģi¬me¬ne-

tās pri¬mā¬rā un gal¬ve¬nā fun¬kci¬ja at¬tie¬cī¬bā pret bēr¬niem ir fi¬zis¬kā ap¬rū¬pe. Tā jā¬nod¬ro¬ši¬na līdz bēr¬ni sāk pa¬ši par se¬vi rū¬pē¬ties. Ot¬rā – bēr¬nu so¬ci¬ali¬zē¬ša¬na, ie¬mā¬cīt vi¬ņiem iz¬prast so¬ci¬ālās vēr¬tī¬bas un at¬bil¬sto¬šu uz¬ve¬dī¬bu sa¬bied¬rī¬bā. Tre¬šā – ra¬dīt ko¬pī¬bas un pie¬de¬rī¬bas sa¬jū¬tu vi¬siem ģi¬me¬nes lo¬cek¬ļiem. Ce¬tur¬tā – emo¬ci¬onā¬lā at¬bal¬sta un pie¬ķer¬ša¬nās sai¬šu no¬dro¬ši¬nā¬ša¬na. Mai¬gu¬ma, mī¬les¬tī¬bas un sav¬star¬pē¬jā at¬bal¬sta no¬dro¬ši¬nā¬jums ir veids, kā var vei¬ci¬nāt at¬tīs¬tī¬bu.

Sa¬bied¬rī¬ba-

so¬ci¬olo¬ģi¬ja un an¬tro¬po¬lo¬ģi¬ja ir pie¬rā¬dī¬ju¬si, ka sa¬bied¬rī¬bas pa¬ra¬du¬mi un at¬tiek¬sme ir ļo¬ti no¬tei¬co¬ši fak¬to¬ri. No tā iz¬riet, ka ik¬viens no

o
o¬teik¬tā vi¬dē iz¬tu¬rē¬sies at¬bil¬sto¬ši tur pie¬ņem¬ta¬jām tra¬dī¬ci¬jām, val¬do¬ša¬jiem vie¬dok¬ļiem. Tie¬ši sa¬bied¬rī¬bā tiek pār¬bau¬dīts, kā in¬di¬vī¬dam ir ie¬audzi¬nā¬tas tās vēr¬tī¬bas un stan¬dar¬ti.

1.1. Jaun¬o teh¬no¬lo¬ģi¬ju at¬ka¬rī¬bas psiho¬lo¬ģis¬kie cē¬lo¬ņi.

Ru¬nā¬jot ko¬pu¬mā par Lat¬vi¬ju, bū¬tī¬bā paš¬rei¬zē¬jo si¬tu¬āci¬ju var sa¬lī¬dzi¬nāt ar to, kas no¬ti¬ka ap¬mē¬ram 6-7 ga¬dus at¬pa¬kaļ nar¬ko¬ti¬ku lie¬to¬ša¬nas jo¬mā. Ta¬jā lai¬kā jaun¬ieši ne¬bi¬ja pie¬tie¬ka¬mi in¬for¬mē¬ti par nar¬ko¬ti¬ku at¬ka¬rī¬bas vei¬do¬ša¬nos, kā tas no¬tiek ta¬gad ar da¬to¬rat¬ka¬rī¬bu. Ja da¬tors ir pie¬ejams mā¬jās, tad nav īs¬tas skaid¬rības, kur va¬ja¬dzē¬tu no¬spraust to ro¬be¬žu, ku¬ru pār¬kāp¬jot ,bū¬tu jā¬sāk uz¬trauk¬ties par pus¬audža aiz¬rau¬ša¬nos ar to. Kur ir tā ro¬be¬ža, kad da¬tors vairs nav pa¬līgs pus¬audzim?

Ie¬spē¬jams, ka da¬tors ir vie¬nī¬gā nar¬ko¬ti¬ka, ko ve¬cā¬ki pa¬ši no¬pērk un mu¬di¬na lie¬tot.

Vien¬vār¬dsa¬kot, ne¬var ig¬no¬rēt, ka mū¬su dzī¬vē ir ie¬nā¬ku¬šas jaun¬as vēs¬mas, jaun¬ākā teh¬ni¬lo¬ģi¬ja, gan sabied¬rī¬bā, gan ik¬die¬nā. Tā¬dē¬jā¬di nā¬kas no¬prast, ka ir kā¬da cil¬vē¬ku gru¬pa, ku¬ra ir pa¬kļau¬ta ris¬kam un var kļūt at¬karī¬gi.

Sa¬ka¬rā ar to, ka nav pie¬eja¬ma va¬ja¬dzī¬gā vai pat ne¬pie¬cie¬ša¬mā in¬for¬mā¬ci¬ja par at¬ka¬rī¬bas iz¬paus¬mēm, ra¬da ne¬ēr¬tī¬bas vai grū¬tī¬bas sav¬lai¬cī¬gā pro¬fi¬lak¬ses dar¬bā ar at¬ka¬rī¬go. Tas arī ka¬vē sa¬bied¬rī¬bai at¬pa¬zīt at¬ka¬rī¬gos, jo tā pa¬ma¬na ti¬kai fi¬zis¬kās pa¬zī¬mes vai sim¬pto¬mus, kas no¬rā¬da uz at¬ka¬rī¬bu, un ne¬pie¬vērš īpa¬šu uz¬ma¬nī¬bu at¬ka¬rī¬bas ga¬rī¬ga¬jiem as¬pek¬tiem. Va¬ja¬dzē¬tu ie¬lā¬got, ka at¬ka¬rī¬bas re¬zul¬tā¬tā iz¬mai¬ņas var no¬vē¬rot vis¬pirms emo¬ci¬onā¬la¬jā sfē¬rā un ga¬rī¬gu¬mā, un ti¬kai pēc tam fi¬zis¬ka¬jā, kad ie¬stā¬jas jau pil¬nī¬ga at¬ka¬rī¬ba.

At¬tē¬lots, kā at¬ka¬rī¬ba ie¬tek¬mē cil¬vē¬ku un kā no¬tiek at¬ve¬se¬ļo¬ša¬nās pro¬cess, ko skar vis¬pirms un ko lai¬ka gai¬tā.

1.2. At¬ka¬rī¬bas iz¬aug¬sme

At¬ve¬se¬ļo¬ša¬nās

Ga¬rī¬gums Ķer¬me¬nis

Prāts Prāts

Ķer¬me¬nis Ga¬rī¬gums

Var jau¬tāt, kā¬di ir tie ie¬mes¬li, ku¬ri ra¬da at¬ka¬rī¬bu?

To var iz¬skaid¬rot ar to ,ka katrs cil¬vēks pēc ik¬die¬nā iz¬jus¬tā stre¬sa, ne¬mie¬ra, sprie¬dzes, mēdz reg¬re¬sēt, īs¬lai¬cī¬gi at¬pūs¬ties no ik¬die¬nas. To var no¬saukt par īs¬lai¬cī¬gu pa¬līg¬lī¬dzek¬li. Tas ir va¬ja¬dzī¬gas jeb¬ku¬ram cil¬vē¬kam, ne¬at¬ka¬rī¬gi no ve¬cu¬ma. Diem¬žēl pas¬tāv reg¬ress, kas no¬da¬ra ļau¬nu per¬so¬nī¬bai. Pre¬tē¬ji īs¬lai¬cī¬gam pa¬līg¬lī¬dzek¬lim, tas ir do¬mi¬nē¬jošs fak¬tors jeb des¬truk¬tīvs.

Sais¬tot reg¬re¬su ar cil¬vē¬ku, va¬ram ap¬gal¬vot, ka des¬truk¬tī¬vo reg¬re¬su iz¬vē¬las tas, kurš nav at¬ra¬dis vai pra¬tis iz¬man¬tot īs¬lai¬cī¬go reg¬re¬su. Sais¬tot to ar da¬to¬ru, gal¬ve¬nais as¬pekts ir tāds, ka nav īpa¬ši fi¬zis¬ki jā¬pie¬pū¬las, lai at¬ras¬tu sev la¬bā¬ko un pie¬mē¬ro¬tā¬ko.

Ie¬sais¬tot psiho¬lo¬ģis¬kos cē¬lo¬ņus, ir ob¬li¬gā¬ti jā¬min pus¬audžu ga¬di, jo iz¬man¬to¬jot un ap¬ko¬po¬jot Ē.Erik¬so¬na pē¬tī¬ju¬mos la¬sī¬to, var dro¬ši ap¬gal¬vot, ka tie¬ši ša¬jā lai¬kā vei¬do¬jas jaun¬ieša per¬so¬nī¬ba, in¬du¬vi¬du¬ali¬tā¬te, skats uz dzī¬vi, no¬sta¬bi¬li¬zē¬jas vai¬rāk vai ma¬zāk vēr¬tī¬bu ska¬la u.c.. Der piebilst, ka līdzko indivīds saskaras ar kaut ko jaunu, tā pārdzīvo krīzi. Apkārtējā vide ietekmē šo krīzi, veidojot personībā jaunveidojumu, kurš var būt gan pozitīvs, gan negatīvs.

Tieši pusaudža vecumā pozitīvās iezīmes ir morālā un profesionālā pašnoteikšanās,bet negatīvā -identitātes difūzija.

Kā no¬vē¬ro¬jis un iz¬pē¬tī¬jis Ž.Pi¬ažē, tad tie¬ši sā¬kot no pus¬audža ga¬diem ie¬stā¬jas vi¬saug¬stā¬kais in¬te¬lek¬tu¬ālais lī¬me¬nis -uz¬tver daudz in¬for¬mā¬ci¬jas, at¬tīs¬tās pras¬mes, ie¬ma¬ņas, spē¬ja ab¬strak¬ti do¬māt, iz¬vir¬zīt hi¬po¬tē¬zi. Šis posms ilgst vi¬su at¬li¬ku¬šo mū¬žu.

Ša¬jā pe¬ri¬odā no¬zī¬mī¬gi ir:

 so¬ci¬ālā at¬tīs¬tī¬ba,

 paš¬vēr¬tē¬jums,

 per¬so¬nī¬bas pa¬mat¬ie¬zī¬mes.

Pus¬audža pe¬ri¬ods ir no¬slē¬gu¬ma posms vai kop¬sa¬vil¬kums pā¬rē¬jiem at¬tīs¬tī¬bas pos¬miem. Ša¬jā lai¬kā ir ap¬zi¬nā¬ta vē¬lē¬ša¬nās kļūt par pie¬augu¬šo un ne¬vē¬lē¬ša¬nās ne¬ap¬zi¬nā¬ti ne¬šķir¬ties no bēr¬nī¬bas. At¬tie¬ci¬not tie¬ši uz da¬to¬rat¬ka¬rī¬bu, bie¬ži tie¬ši da¬tors ir lī¬dzek¬lis, ar ku¬ru cer pār¬va¬rēt, ie¬spē¬jams, ne¬ga¬tī¬vo at¬da¬lī¬ša¬nos no ve¬cā¬kiem. Ir ļo¬ti ne¬sta¬bils emo¬ci¬onā¬lais stā¬vok¬lis, tā¬dē¬jā¬di jeb¬ku¬ri jaun¬i ie¬spai¬di, no¬ti¬ku¬mi vai at¬tiek¬sme pret pus¬audzi, vi¬ņu ļo¬ti ie¬tek¬mē, pus¬audzim to pat pa¬šam ne¬ap¬zi¬no¬ties.

Ša¬jā lai¬kā gal¬ve¬nie stre¬sa cē¬lo¬ņi, ku¬ri var no¬vest pie at¬ka¬rī¬bas:

 ve¬cā¬ku pie¬pra¬sī¬jums būt priekš¬zī¬mī¬gam,

 ne¬ga¬tī¬va at¬tiek¬sme no vie¬nau¬džu pus¬es(iz¬smiekls, drau¬dzī¬bas at¬teik¬ša¬na u.c.),

 no¬zī¬mī¬gas drau¬dzī¬bas vai drau¬ga zau¬dē¬ša¬na,

 ,ja ve¬cā¬ku sav¬star¬pē¬jās at¬tie¬cī¬bas ir ne¬ga¬tī¬vas,

 pus¬audzis ir pā¬rāk no¬slo¬gots,

 uz¬stā¬jīgs vai ne¬ga¬tīvs ap¬kār¬tē¬jo vie¬dok¬lis.

Ro¬das šau¬bas par se¬vi, ve¬cā¬kiem. Drau¬gi ir lie¬la au¬to¬ri¬tā¬te, jo ģi¬me¬nē tā¬du ne¬sa¬ska¬ta. In¬te¬re¬se vai¬rāk vēr¬sta uz ār¬ējo pa¬sau¬li, ne¬vis iek¬šē¬jo. Ir pa¬aug¬sti¬nāts jū¬tī¬gums. Asi re¬aģē uz kri¬ti¬ku. Rak¬stu¬rī¬ga paš¬ap¬lie¬ci¬nā¬šanās pā¬rē¬jo vie¬nau¬džu vi¬dū gan po¬zi¬tī¬vi, gan ne¬ga¬tī¬vi.

Psiho¬lo¬gi uz¬sver, ka no¬teik¬tu da¬ļu no at¬ka¬rī¬bas vei¬do¬ša¬nās vai ne¬vei¬do¬ša¬nās vei¬do at¬tie¬cī¬bas ģi¬me¬nē, piem. ve¬cā¬ku pa¬rau¬gam ģi¬me¬nē, ve¬cā¬ku at¬tiek¬smei pret jaun¬ieti un mī¬les¬tī¬bas iz¬paus¬mju iz¬rā¬dī¬ša¬na, ie¬spē¬jama var¬dar¬bī¬ba u.c.. Ļo¬ti bie¬ži at¬ka¬rī¬gie jaun¬ieši ir tie, ku¬ri ne¬jū¬tas pie¬tie¬ka¬mi no¬vēr¬tē¬ti, ne¬sa¬pras¬ti.

Šie fak¬ti no¬rā¬da uz to, ka ir jā¬uz¬sver ne ti¬kai ie¬rī¬ces vai pro¬ce¬sus, kas var būt bīs¬ta¬mi un vei¬dot at¬ka¬rī¬bu, bet gan arī ska¬tī¬ties uz ris¬ka fak¬to¬riem, kas ro¬si¬na at¬ka¬rī¬bu. Ie¬tei¬ca¬ma ir pro¬fi¬lak¬se, ku¬ra se¬vī ie¬tver ģi¬me¬nes iz¬glī¬to¬ša¬nu par at¬ka¬rī¬bu vis¬pār, pro¬fi¬lak¬ses pa¬sā¬ku¬mus, ku¬ri vei¬ci¬na ve¬se¬lī¬gu al¬ter¬na¬tī¬vu iz¬man¬to¬ša¬nu un da¬žā¬du pras¬mju at¬tīs¬tī¬ša¬nu, ir jā¬veic re¬gu¬lā¬ri un sav¬lai¬cī¬gi.

2. Da¬to¬rat¬ka¬rī¬ba, tās vei¬di un pa¬zī¬mes.

Da¬to¬rat¬ka¬rī¬ba tiek ie¬da¬lī¬ta:

 in¬ter¬ne¬tat¬ka¬rī¬ba,

 spē¬ļu at¬ka¬rī¬ba,

 ča¬ta at¬ka¬rī¬ba.

Sim¬pto¬mi:

 Psiho¬lo¬ģis¬kie:

• lab¬sa¬jū¬ta, tie¬kot pie da¬to¬ra,

• ne¬spē¬ja pār¬traukt ie¬sāk¬tās dar¬bī¬bas,

• lai¬ka pie¬augums, ko pa¬va¬da pie da¬to¬ra,

• ģi¬me¬nes un drau¬gu aiz¬mir¬ša¬na,

• pro¬blē¬mas sko¬lā un ģi¬me¬nē.

 Fi¬zis¬kie:

• sā¬pes mu¬gu¬rā,

• mig¬rē¬nas ti¬pa gal¬vas¬sā¬pes,

• mie¬ga trau¬cē¬ju¬mi,

• ēdien¬rei¬žu iz¬lai¬ša¬na.

Ta¬ču gal¬ve¬nais no sim¬pto¬miem ir kon¬tro¬les zu¬dums. Ne ti¬kai pār lai¬ku, bet arī par ik¬die¬nas dzī¬vi. Ru¬nā¬jot par in¬ter¬ne¬ta at¬ka¬rī¬bu, sva¬rī¬gi ir no¬spraust ro¬be¬žas, kur bei¬dzas prak¬tis¬ka in¬ter¬ne¬ta lie¬to¬ša¬na in¬for¬mā¬ci¬jas mek¬lē¬ša¬nai un kur sā¬kas at¬ka¬rī¬ba no in¬for¬mā¬ci¬jas mek¬lē¬ša¬nas.

Ru¬nā¬jot ar, no in¬ter¬ne¬ta at¬ka¬rī¬giem jaun¬iešiem, var ie¬vē¬rot ko sa¬vā¬du, piem. uz¬ska¬tus, ru¬nas sti¬lu, lie¬to¬jamos žar¬go¬nus, kas tiek lie¬to¬ti da¬tar¬prog¬ram¬mās vai in¬ter¬ne¬tā. Pa¬ejot kā¬dam lai¬ka pos¬mam, do¬mas un iz¬jū¬tas sais¬tās ti¬kai ar ki¬ber¬pa¬sau¬li, tās tiek pār¬nes¬tas ci¬tā re¬ali¬tā¬tē.

Šā¬dos ga¬dī¬ju¬mos var būt jaun¬ieša stā¬vok¬lis ir pie¬tu¬vi¬nā¬jies psiho¬zei. Lai līdz šim stā¬vok¬lim ne¬no¬nāk¬tu. ir jā¬no¬velk ro¬be¬ža, kur bei¬dzas ne¬pie¬cie¬ša¬mās in¬for¬mā¬ci¬jas ie¬gū¬ša¬na un kur sā¬kas va¬ja¬dzī¬ba pēc tās ie¬gū¬ša¬nas.

3. In¬ter¬ne¬ta at¬ka¬rī¬ba.

Jeb¬ku¬rai ko¬lek¬tī¬vas uz¬ve¬dī¬bas iz¬rai¬sī¬ša¬nai lie¬la no¬zī¬me ir ma¬su sa¬zi¬ņai jeb ko¬mu¬ni¬kā¬ci¬jai. Ma¬su sa¬zi¬ņas lī¬dzek¬ļu skai¬tā ir arī in¬ter¬nets. Tā mēr¬ķi var būt da¬žā¬di:

 in¬for¬mēt,

 aģi¬tēt,

 ie¬dves¬mot,

 mo¬bi¬li¬zēt,

 iz¬skaid¬rot,

 pār¬lie¬ci¬nāt.

Mūs¬die¬nās in¬ter¬nets ir ļo¬ti iz¬pla¬tīts, jo ir viens no vis¬lie¬lā¬ka¬jiem pa¬sau¬les in¬for¬mā¬ci¬jas avo¬tiem. Tā po¬zi¬tī¬vās īpa¬šī¬bas ir:

 sai¬tes āt¬rums,

 pla¬ša pie¬eja¬mī¬ba,

 dod ie¬spē¬ju iz¬man¬tot kā iz¬zi¬ņas ma¬te¬ri¬ālu,

 sa¬skar¬smes veids.

Psiho¬lo¬gi zin, ka cil¬vē¬ka psi¬he var at¬spo¬go¬ļot jeb¬ku¬ru re¬ali¬tā¬ti. Tas ap¬stip¬ri¬nā¬jās, kad ti¬ka iz¬gud¬ro¬ti jaun¬i teh¬nis¬ki lī¬dzek¬ļi.

In¬ter¬ne¬ta pa¬sau¬le ir vir¬tu¬āla, tā¬dēļ in¬di¬vī¬dam ro¬das klāt¬būt¬nes efekts. Tā¬dē¬jā¬di psi¬he var piln¬vei¬dot šo vir¬tu¬ālo pa¬sau¬li līdz pat piln¬vēr¬tī¬gam re¬ali¬tā¬tes lī¬me¬nim. Pro¬tams, tas dod ie¬spē¬jas mū¬su psi¬hi iz¬pē¬tīt vai¬rāk, bet ar kā¬diem lī¬dzek¬ļiem to var pa¬nākt?

Pro¬blē¬mas te¬orē¬tis¬kais pa¬ma¬to¬jums.

Šai at¬ka¬rī¬bai vel¬tī¬ti daudz ma¬te¬ri¬āli, ku¬ri at¬ro¬da¬mi ma¬su me¬di¬jos. Ār¬ze¬mēs šī pro¬blē¬ma ti¬ku¬si sāk¬ta pē¬tīt jau kopš 1994.ga¬da.

Vārds ”at¬ka¬rī¬ba” pie¬sais¬tīts no psi¬hi¬at¬ri¬jas vārd¬nī¬cas, lai at¬vieg¬lo¬tu pro¬blē¬mas iden¬ti¬fi¬kā¬ci¬ju, no¬teik¬ša¬nu. At¬ka¬rī¬bas de¬fi¬nī¬ci¬ja ir šā¬da -tiek¬sme pat¬stā¬vī¬gi pār¬dzī¬vot spe¬ci¬fis¬ku stā¬vok¬li.

In¬ter¬ne¬tat¬ka¬rī¬bas jē¬dziens(In¬ter¬net Ad¬dic¬ti¬on Di¬sor¬der) IAD pir¬mo rei¬zi ti¬ka ie¬viests 1990.ga¬dā,lai ap¬rak¬stī¬tu ne¬pār¬va¬ra¬mu tiek¬smi pēc in¬ter¬ne¬ta lie¬to¬ša¬nas.

Vi¬sā vi¬su¬mā var ie¬da¬līt 1-10 sim¬pto¬mus, ku¬ri no¬sa¬ka vai no¬rā¬da, ka lie¬to¬tājs ir pa¬li¬cis at¬ka¬rīgs vai tai tu¬vo¬jas.

Pētīšanas vēsture.

Pa¬sau¬lē pē¬tī¬ju¬mi ti¬ka or¬ga¬ni¬zē¬ti kā tīk¬la ap¬tau¬jas, in¬ter¬vi¬jas un gru¬pu ap¬sprie¬de ar da¬līb¬nie¬kiem, ku¬ri pa¬ši pau¬da vēl¬mi kon¬tak¬tē¬ties ar pē¬tī¬ju¬mu or¬ga¬ni¬zē¬tā¬jiem, juz¬da¬mi dis¬kom¬for¬tu. Diem¬žēl ap¬tau¬ju ie¬tva¬ros nav bi¬jis ie¬spē¬jam¬s iz¬vei¬dot kon¬tro¬les gru¬pas. Šo ie¬mes¬lu dēļ vēl nav at¬ras¬ta efek¬tī¬va un pre¬cī¬za pē¬tī¬ša¬nas me¬tode un tās ap¬strā¬de, ar ku¬ras pa¬lī¬dzī¬bu va¬rē¬tu no¬teikt pre¬cī¬zus in¬ter¬ne¬tat¬ka¬rī¬bas cē¬lo¬ņus, cik il¬gam lai¬kam jā¬pai¬et līdz ie¬stā¬jas at¬ka¬rī¬ba, no¬teikt cik in¬di¬vī¬di, ku¬rus var ie¬skai¬tīt ris¬ka gru¬pā, cik jau ir at¬ka¬rī¬gi. Tā¬dēļ šī lie¬ta aiz¬ņem vis¬lie¬lā¬ko da¬ļu pē¬tī¬ju¬mu prak¬sē.

Ta¬ču dro¬ši var teikt, ka in¬ter¬ne¬tat¬ka¬rī¬ba ne¬ro¬das tie¬ši tām pa¬šām li¬kum¬sa¬ka¬rī¬bām, ku¬ras at¬klā¬ja smē¬ķē¬tā¬ji, al¬ko¬ho¬li¬ķi, nar¬ko¬mā¬ni. Lai no¬skaid¬ro¬tu tra¬di¬ci¬onā¬lu at¬ka¬rī¬bu ir ne¬pie¬cie¬ša¬mi da¬ži ga¬di, bet in¬ter¬netat¬ka¬rī¬ba prog¬re¬sē neil¬gā lai¬ka pos¬mā: pēc Kim¬ber¬li¬jas Jan¬gas da¬tiem,25% at¬ka¬rī¬go in¬di¬vī¬du kļu¬vu¬ši pir¬ma¬jā pus¬ga¬dā,58%-ot¬ra¬jā pus¬ga¬dā, un 17%-pēc ga¬da.

3.1. In¬ter¬ne¬tat¬ka¬rī¬bas vie¬di:

 Ki¬ber-sek¬su¬ālā at¬ka¬rī¬ba -ne¬pār¬va¬ra¬ma tiek¬sme pēc por¬no¬sai¬tu apmek¬lē¬ša¬nas un ki¬ber-sek¬sa no¬dar¬bī¬bām,

 In¬for¬mā¬ci¬jas pār¬slo¬go¬jums(uz¬mā¬cī¬ga web -sēr¬fo¬ša¬na)-il¬gi un bez¬jē¬dzī¬gi tīk¬la ce¬ļo¬ju¬mi, mek¬lē¬ša¬na da¬tu bā¬zēs un mek¬lē¬ša¬nas sis¬tē¬mās,

 Uz¬mā¬cī¬ga tīk¬la va¬ja¬dzī¬ba -on-li¬ne azart¬spē¬ļu spē¬lē¬ša¬na, pat¬stā¬vī¬gi e-pir¬ku¬mi vai pie¬da¬līš¬nās e-ūt¬ru¬pēs,

 Vir¬tu¬ālās ie¬pa¬zīša¬nās tiek¬sme -pa¬zi¬ņu un drau¬gu pār¬pil¬nī¬ba tīk¬lā,

 At¬ka¬rī¬ba no da¬tor¬spē¬lēm -uz¬mā¬cī¬ga da¬tor¬spē¬ļu spē¬lē¬ša¬na(Do¬om, Quake, Un¬re¬al, kves¬ta spē¬les utt.).

3.2. In¬ter¬ne¬tat¬ka¬rī¬bas cē¬lo¬ņi.

Viens no gal¬ve¬na¬jiem cē¬lo¬ņiem ir sa¬skar¬smes pro¬blē¬ma.

Jeb¬ku¬ros ap¬stāk¬ļos in¬di¬vī¬dam pie¬mīt da¬žā¬das lo¬mas. Re¬āla¬jā pa¬sau¬lē per¬so¬nām pie¬mīt da¬žādas iden¬ti¬tā¬tes da¬žā¬dās si¬tu¬āci¬jās, glu¬ži tā¬pat tas ir ki¬bervi¬dē. Mū¬su da¬to¬ri¬zē¬tās pa¬sau¬les ap¬stāk¬ļos de¬za¬dap¬tē¬ta per¬so¬na var aiziet in¬ter¬ne¬tā, kur lo¬mu spē¬lē¬tā¬ju vie¬tā var no¬kļūt re¬ālās dzī¬ves per¬so¬nas ek¬rā¬na ot¬rā pus¬ē.

Ta¬ču pas¬tāv at¬šķi¬rī¬ba starp re¬ālo un da¬to¬ri¬zē¬to pa¬sau¬li, re¬āla¬jā vi¬dē ir no¬teik¬tas nor¬mas, tā ir reg¬la¬men¬tē¬ta ar li¬ku¬miem u.c., bet in¬ter¬net¬pa¬sau¬lē ir ab¬so¬lū¬ta anar¬hi¬ja, jo tā vien¬lai¬cī¬gi pie¬der vi¬siem un tai pa¬šā lai¬kā ne¬vie¬nam.

Tā kā cil¬vē¬ki, jo se¬viš¬ķi pus¬audži, pēc sa¬vas bū¬tī¬bas ļo¬ti at¬šķi¬ras, un lie¬to¬tā¬ji, kam ir no¬piet¬nas psiho¬lo¬ģis¬kas pro¬blē¬mas, va¬rē¬tu iz¬vē¬lē¬ties “vieg¬lā¬ko ce¬ļu”, iz¬vē¬lē¬ties vir¬tu¬ālās at¬tie¬cī¬bas kā pa¬mat¬saskar¬smes vei¬du un sa¬ka¬rā ar to pas¬tip¬ri¬nāt sa¬vas pro¬blē¬mas.

Šo lē¬mu¬mu bie¬ži ie¬tek¬mē kon¬flik¬ti, gan iek¬šē¬jie, gan ār¬ējie. Kon¬flik¬ta pa¬ma¬tā ir cī¬ņa par kā¬du vēr¬tī¬bu, kaut ko cil¬vē¬kam no¬zī¬mī¬gu. Par no¬žē¬lu nav ie¬spē¬jams iz¬bēgt no kon¬flik¬tiem, jo tie ir dzī¬ves sa¬stāv¬da¬ļa.

Var dro¬ši ap¬gal¬vot ,ka bez sa¬skar¬smes cil¬vē¬ki ne¬va¬rē¬tu ek¬sis¬tēt, jo tā ir sais¬tī¬ta ar in¬for¬mā¬ci¬jas ap¬mai¬ņu, ku¬rā in¬for¬mā¬ci¬ja ir ie¬tver¬ta vār¬dos, žes¬tos, mī¬mi¬kā, ska¬tie¬nos, kus¬tī¬bās, balss in¬to¬nā¬ci¬jās u.c.

Sa¬skar¬smes ie¬ma¬ņas ir vie¬nas no sva¬rī¬gā¬ka¬jām dzī¬vē. Cil¬vēks pie¬dzimst ar sa¬skar¬smes spē¬ju ,ta¬ču tā nav ne¬mai¬nī¬ga. Šī spē¬ja ir jā¬at¬tīs¬ta un jā¬pil¬nvei¬do vi¬su mū¬žu.

At¬tīs¬tot tās, uz¬la¬bo¬jas:

 Paš¬sa¬jū¬ta,

 At¬tie¬cī¬bas ar ci¬tiem cil¬vē¬kiem,

 Kar¬je¬ras ie¬spē¬jas.

Sa¬skar¬sme ir sa¬rež¬ģīts pro¬cess, ku¬ru vei¬do sav¬star¬pē¬ji sais¬tī¬tas da¬ļas.

Vēl viens cē¬lo¬nis -pro¬blē¬mas sko¬lā.

Paš¬laik in¬ter¬ne¬tat¬ka¬rī¬ba var kļūt par ne ti¬kai per¬so¬nī¬go pro¬blē¬mu, bet arī par sa¬bied¬rī¬bas. to var iz¬skaid¬rot ar to, ka vir¬tu¬āla¬jā pa¬sau¬lē jaunieši

Sociālā percepcija Cilvēku savstarpējā

Uztvere un sapratne Galvenie sociālās

uztveres mehānismi:

• Identifikācija

• Empātija

• Refleksija

• Stereotipizācija

Komunikācija A Apmaiņa ar informāciju Komunikācijas procesā

Izmanto:

Verbālo(vārdisko)

saskarsmi

Neverbālo(nevārdisko)

saskarsmi

Interakcija Saskarsmes partneru

mijiedarbība Interakcija izpaužas:

• Sadarbība

• Konkurence

var da¬rīt ie¬do¬mā¬tās, des¬truk¬tī¬vās lie¬tas, ku¬ras ne¬kad ne¬va¬rē¬tu da¬rīt re¬āla¬jā dzī¬vē. Vir¬tu¬āla¬jā pa¬sau¬lē var jus¬ties dro¬ši ano¬ni¬mi¬tā¬tes dēļ, t.s. in¬kog¬ni¬to, var teikt, ka tie¬ši tā pat pa¬mu¬di¬na uz in¬ter¬ne¬ta pār¬mē¬rī¬gu lie¬to¬ša¬nu.

Ek¬sis¬tē arī div¬pu¬sē¬jais efekts- līdz¬īgā ār¬stē¬ša¬na ar līdz¬īgo.

Glu¬ži tā¬pat, kā jeb¬ku¬ru jaun¬u teh¬no¬lo¬ģi¬ju, in¬ter¬ne¬tu iz¬man¬to kā psiho¬pa¬ta¬lo¬ģi¬jas ār¬stē¬ša¬nas lī¬dzek¬li, gan kā psiho¬te¬ra¬pi¬jas lī¬dzek¬li. Pas¬tāv jē¬dziens “ki¬bervi¬des te¬ra¬pi¬ja”, ”on-li¬ne psiho¬lo¬ģi¬ja” u.c.

Tiek¬smes mo¬de¬lis.

Gal¬ve¬nie jē¬dzie¬ni in¬ter¬netat¬ka¬rī¬bas at¬tīs¬tī¬bas pro¬ce¬sā ir pie¬eja¬mī¬ba, kon¬tro¬le un uz¬bu¬di¬nā¬jums, ko ap¬stip¬ri¬na Dr.Kim¬ber¬li¬jas jan¬gas 1999.ga¬da mo¬de¬lis ACE (Accessibility, Con¬trol, and Excite-ment). Sais¬tot ar ACE mo¬de¬li, in¬ter¬netat¬ka¬rī¬ba at¬tīs¬tī¬ta pēc trim gal¬ve¬na¬jiem fak¬to¬riem:

 in¬for¬mā¬ci¬jas, in¬ter¬ak¬tī¬vās zo¬nas un por¬no¬grā¬fi¬jas at¬tē¬lu pie¬eja¬mī¬ba,

 pār¬rai¬dā¬mās in¬for¬mā¬ci¬jas per¬so¬nā¬lā kon¬tro¬le un ano¬ni¬mi¬tā¬te,

 iek¬šē¬jās jū¬tas, ku¬ras var iz¬rai¬sīt zem¬ap¬zi¬ņas lī¬me¬nī augst¬āko uz¬ti¬cī¬bas lī¬me¬ni tīk¬lā.

Ar šī mo¬de¬ļa pa¬lī¬dzī¬bu var at¬vieg¬lot pa¬mat¬prob¬lē¬mu iz¬prat¬ni un vei¬ci¬na ār¬stē¬ša¬nas prog¬ram¬mas efek¬tī¬vā¬ku plā¬no¬ša¬nu.

3.3. Ra¬ša¬nās ie¬mes¬li.

Pēc pē¬tī¬ju¬miem var no¬teikt, ka vis¬bie¬žāk at¬ka¬rī¬gās per¬so¬nas lie¬to ča¬tu(37%), MUDs(28%),tele¬kon¬fe¬rences(15%),e-pas¬tu(13%),www(7%) un in¬for¬mā¬ci¬jas pro¬to¬ko¬lus Gop¬her, FTP(2%).

Tīk¬la pa¬kal¬po¬ju¬mus var ie¬da¬līt 2 gru¬pās:

 ča¬ti, MUDs, e-pasts u.c., ku¬ri sais¬tī¬ti ar sa¬skar¬smi,

 FTP, Gop¬her- ku¬ri sais¬tī¬ti ar in¬for¬mā¬ci¬jas ie¬gū¬ša¬nu.

Pēc dau¬dzu pēt¬nie¬ku do¬mām, in¬ter¬netne¬at¬ka¬rī¬gie vis¬vai¬rāk lie¬to in¬ter¬ne¬ta as¬pek¬tus in¬for¬mā¬ci¬jas sa¬vāk¬ša¬nai un ek¬sis¬tē¬jo¬šo kon¬tak¬tu at¬bal¬stī¬ša¬nai, bet at¬ka¬rī¬gie-ie¬pa¬zī¬ša¬nās, ide¬ju ap¬mai¬ņas ar jaun¬iem par¬tne¬riem u.c. Tas no¬zī¬mē, ka lie¬lā¬ko¬ties, at¬ka¬rī¬gās pe¬rso¬nas lie¬to vir¬tu¬ālās vi¬des sa¬skar¬smes vei¬dus.

Jeb¬ku¬ra at¬ka¬rī¬bas vei¬do¬ša¬nās bal¬stī¬ta uz no¬teik¬ta per¬so¬nī¬bas ti¬pa, ku¬ram pie¬mīt šā¬das īpa¬šī¬bas:

 Ār¬kār¬tī¬ga ne¬pa¬stā¬vī¬ba,

 Vā¬ja gri¬ba, ne¬spē¬ja iz¬paust at¬teik¬ša¬nos, bai¬do¬ties no ci¬tu cil¬vē¬ku at¬rai¬dī¬ju¬ma,

 Kri¬ti¬zē¬ša¬nas vai ne¬at¬zī¬ša¬nas viegls aiz¬vai¬no¬jums,

 Ne¬uz¬ņe¬mas at¬bil¬dī¬bu, at¬sa¬kās pie¬ņemt lē¬mu¬mus, re¬zul¬tā¬tā- pa¬kļau¬jas no¬zī¬mī¬giem cil¬vē¬kiem.

Viss ie¬priekš¬mi¬nē¬tais rak¬stu¬ro dzī¬ves pa¬sī¬vo po¬zī¬ci¬ju, kad cil¬vēks at¬sa¬kās no ār¬ējā kon¬tak¬ta un lē¬mu¬mu pie¬ņem¬ša¬nas.

Līdz ar to, at¬ka¬rī¬gai per¬so¬nai pie¬mīt bai¬les no vien¬tu¬lī¬bas un vēl¬me iz¬vai¬rī¬ties no tās, ek¬sis¬tē so¬ci¬ālā de¬za¬dap¬tā¬ci¬ja, ku¬ru rak¬stu¬ro:

 Šaurs sa¬skar¬smes loks(ne¬no¬zī¬mī¬gas, virs¬pu¬sē¬jas at¬tie¬cī¬bas),

 Ne¬spē¬ja iz¬teik¬ties, da¬lī¬ties sa¬vos pār¬dzī¬vo¬ju¬mos,

 Tu¬vu at¬tie¬cī¬bu trū¬kums,

 Im¬pul¬si¬vi¬tā¬te,

 Lai¬ka plā¬no¬ša¬nas, mēr¬ķu sa¬snieg¬ša¬nas ne¬spē¬ja,

 Dep¬re¬si¬ja.

Se¬ci¬nā¬jums- in¬ter¬ne¬taat¬ka¬rī¬gās per¬so¬nas lie¬to tīk¬lu so¬ci¬ālā at¬bal¬sta dēļ(lai pie¬kļū¬tu kā¬dai no¬teik¬tai so¬ci¬ālai gru¬pai)sek¬su¬ālā ap¬mie¬ri¬nā¬ju¬ma dēļ, vir¬tu¬ālā va¬ro¬ņa iz¬vei¬do¬ša¬nas dēļ(jauns ES),kas vei¬do klāt¬eso¬šo no¬teik¬tu re¬ak¬ci¬ju, at¬zi¬nī¬bas sa¬ņem¬ša¬nas dēļ.

3.4. In¬ter¬netat¬ka¬rī¬bas ār¬stē¬ša¬na.

Ar internetatkarības ārstēšanu nodarbojas tādi speciālisti kā psihoterapeiti un psihologi.

Ārstēšanu vēlams uzsākt atkarības sākumstadijā, diemžēl lielākā vecāku kļūda ir tā, ka viņi nepievērš lielu uzmanību jaunieša uzvedības izmaiņām, garastāvokļa svārstībām.Tās nereti tiek pieskaitītas par pubertātes vecumam atbilstošām. Katras ārstēšanas iesākumā jāprot pareizi jaunieti motivēt, jo jaunietis domā, ka viņam tiek atņemts kaut kas svarīgs, kas dod daudz emociju, kuras jaunietim ir tik ļoti nepieciešamas .Šajā posmā ir ļoti svarīgi izglītot gan jaunieti, gan viņa vecākus par atšķirību, kura pastāv starp normālu interneta lietošanu un atkarību.

Turpmākajā darbā tiek izstrādāti sasniedzami mērķi un pārrunāta to realizēšana. Ļoti bieži jaunietim ir svarīga vecāku un ģimenes locekļu iesaistīšanās, kuri var palīdzēt atgūt kontroli, likt saprast robežas.

Nākamajā posmā parasti pielieto kognitīvi-bihevioriālo terapiju, ar kuras palīdzību tika mainīta aplamā domāšana un iemācīšanās noteikt, kad rodas domas un iemācīties jaunus uzvedības veidus noteiktās situācijās, kas var izraisīt recidīvu.

In¬di¬vi¬du¬ālā vai gru¬pas ki¬ber-te¬ra¬pi¬ja.

Bal¬sto¬ties uz pē¬tī¬ju¬miem, var se¬ci¬nāt, ka at¬ka¬rī¬ga¬jai per¬so¬nai pie¬mīt pa¬aug¬sti¬nā¬tas trauk¬smes lī¬me¬nis, kurš lie¬ci¬na par de¬za¬dap¬tā¬ci¬ju, par ne¬adek¬vā¬tu se¬vis un ap¬kār¬tē¬jās vi¬des uz¬tve¬ri. Trauk¬smes kā¬pi¬nā¬jums ir pa¬ra¬lēls di¬so¬nan¬sei starp “vir¬tu¬ālo ES”, kurš ir ne¬mir¬stīgs un vis¬spē¬cīgs, un “re¬ālo ES”, kurš ir vien¬kāršs cil¬vēks. In¬ter¬net- di¬alo¬gā ar at¬tā¬li¬nā¬to lie¬to¬tā¬ju ir ie¬spē¬jams vei¬dot in¬di¬vi¬du¬ālo vai gru¬pas te¬ra¬pi¬ju, ar on-li¬ne se¬an¬sa tek¬sta re¬žī¬ma pa¬lī¬dzī¬bu.

Par no¬žē¬lu jā¬sa¬ka, ka ne¬kas nav piln¬vēr¬tīgs simt¬pro¬cen¬tī¬gi, tā¬pat arī ki¬ber-te¬ra¬pi¬ja. Tās trū¬ku¬mi at¬spo¬guļo¬jas tie¬ši ta¬jā, ka tā no¬ris ar in¬ter¬ne¬ta pa¬lī¬dzī¬bu. Te¬ra¬peits ne¬redz sa¬vu klien¬tu, tā¬dē¬jā¬di klien¬tam ir vai¬rāk lai¬ka no¬for¬mu¬lēt do¬mu. Kā arī te¬ra¬pei¬tam nav zi¬nāms, vai klients neiz¬man¬to sa¬vu “vir¬tu¬ālo ES” un vai viss klien¬ta teik¬tais ir uz¬tve¬rams kā pa¬tie¬sī¬ba.

To¬mēr bū¬tu ie¬tei¬cams veikt klā¬tie¬nes te¬ra¬pi¬jas. Tās va¬rē¬tu būt prog¬re¬sī¬vā¬kas, jo bal¬stī¬tos uz klien¬ta un te¬ra¬pei¬ta uz¬ti¬cē¬ša¬nos viens ot¬ram, kā arī klien¬tam bū¬tu jū¬ta¬ma dro¬šī¬bas sa¬jū¬ta.

Domājot par ārstēšanu tieši Latvijā nav skaidri zināms, vai tiešām valsts palīdzēs finansēt jaunieša atveseļošanos, jo Latvijā internetatkarība netiek vēl uzskatīta par slimību, piemēram, kā narkomānija vai alkoholisms.

Anketēšanas apkopojuma rezultāti

Mēs izvēlējāmies anketēt jauniešus. Šajā aptaujā tika izjautāti 35 jaunieši, no kuriem 20 meitenes un 15 zēni. Anketā bija 10 jautājumi, uz kuriem likām jauniešiem atbildēt.

1.Lai lietotu i-netu, tu izmanto?

Vairākums aptaujāto jauniešu izmanto I-neta pieslēgumu mājās un nedaudz mazāk datorsalonus. Jaunieši neizmanto I-neta kafejnīcas tāpēc, ka Latvijā tās nav tik izplatītas kā datorsaloni un pieslēgums mājās.

2.Cik ilgi jūs pavadāt laiku I-netā?

Zēni I-netā pavada ~9 h vairāk nekā meitenes

Vairums no aptaujātajām meitenes I-netā pavada mazāk par 2h.

3.Kapēc jūs lietojiet I-netu?

10% no aptaujāto meiteņu i-netu lieto e-pasta pārbaudei un 13% informācijas iegūšanai.

4.Vai jūsu atzīmes pasliktinās lietojot I-netu?

Vairākums, aptaujāto meiteņu, kas lieto i-netu atzīmes nepasliktinās, bet 2% no aptaujāto zēnu atzīmes pasliktinās regulāri.

Tas nozīmē, ka I-nets ietekmē zēnus, un vajadzētu uzmanīties ar I-neta lietošanu.

5.Cik ilgi jūs varat iztikt bez I-neta?

4% no meitenēm un tikpat zēnu atbildēja, ka bez interneta var iztikt 1-2 nedēļām.

3% no zēniem un meiteņu atbildēja, ka bez i-neta var iztikt 1-3 dienām.

Jaunieši, kas bez I-neta lietošanas varētu iztikt 1-3 dienas, viņi ir riska grupā saslimt ar I-neta atkarību.

6.Vai jūs bieži spēlējiet on-line spēles?

1% meiteņu bieži spēlē on-line spēles un 1% zēnu spēlē regulāri.

Pārējie aptaujātie on-line spēles spēlē reti vai vispār nespēlē.

7. Vai jūs apmeklējiet pornosaitus?

Visas no aptaujātajām meitenēm neapmeklē pornosaitus, bet ~51% aptaujāto zēnu apmeklē. Varbūt, ka meitenes uz šo jautājumu ir atbildējušas negodīgi, jo vismaz vienreiz cilvēks ieskatās ziņkārības vadīts.

8.Pēc jūsu domām, diena bez I-neta šķiet neinteresanta, tukša, vienmuļa?

Vairums meiteņu domā, ka diena bez I-neta nav nedz vienmuļa, nedz tukša.

Bet vairākums zēnu domā, ka diena bez i-neta ir tukša un vienmuļa

Tas nozīmē, ka iespējams zēni ir vairāk atkarīgi no I-neta un viņiem ir jāuzmanās, lai nemanot nepaliktu par atkarīgiem no I-neta.

9.Pēc jūsu domam, vai jūs esat atkarīgs(a)?

Vairums aptaujāto jauniešu uzskata, ka viņi nav atkarīgi no i-neta.

Tikai 1% saka, ka ir atkarīgi no i-neta un 2% zēnu un meiteņu nezin vai ir atkarīgi.2% meiteņu saka, ka varbūt ir atkarīgas no I-neta.

10. Vai jūs zināt kas ir I-neta atkarība?

Aptuveni 60% no aptaujātajiem jauniešiem zina kas ir I-neta atkarība un 40% nezin kas ir atkarība no I-neta. 40% cilvēkiem ir risks palikt atkarīgiem no I-neta, viņiem jāpiedomā kā pavadīt laiku mazāk lietojot I-netu.

Se¬ci¬nā¬ju¬mi.

• Gandrīz puse (40%) cilvēku nezin, kas ir Interneta atkarība. Pēc mūsu domām, tas ir tāpēc, ka par Interneta atkarību maz runā.

• Zēni no Interneta ir vairāk atkarīgi nekā meitenes, jo veicot aptauju, vairākums zēnu atbildot uz jautājumu (pēc Tavām domām, vai diena bez Interneta šķiet vienmuļa un neinteresanta?) atbildēja ar apstiprinošu atbildi.

• Jaunieši Internetu izmanto e-pasta pārbaudei, mācībām, informācijas ieguvei u.c. lietām.

• Jaunieši vidēji dienā pie Interneta pavada 2-5 h.

• Dažiem jauniešiem pasliktinās atzīmes lietojot Internetu.

• Meitenes bez Interneta var iztikt no 5 dienām līdz 2 nedēļām un vairāk.

• Zēni bez Interneta var iztikt no 3dienām līdz 2 nedēļām un mazliet vairāk.

Mūsuprāt, ka vajadzētu vairāk pievērst uzmanību Interneta atkarībai, jo mūsdienās Internets ir viens no lielākajiem saziņas, izklaides un informācijas iegūšanas līdzekļiem. Un Internetu izmanto gandrīz visās pasaules valstīs. Un palielinās iespēja saskarties ar cilvēkiem, kas ir atkarīgi no Interneta. Lai to novērstu vajadzētu vairāk informēt cilvēkus, īpaši jauniešus, ka Internetam ir arī negatīvas ietekmes uz cilvēkiem un uz viņu veselību.

Ter¬mi¬ni.

Empātija- spēja līdzpārdzīvot, līdzjust citiem.

Identifikācija-indivīda iejuušanās citu cilvēku darbībā vai garastāvoklī, kad viņš mēģina just un domāt kā cits cilvēks.

Kognitīvi-bihevioriālā terapija-aplamās domāšanas maiņa un iemācīšanās noteikt, kad domas rodas, piem., par datora lietošanu, un iemācīties jaunus uzvedības veidus šajās situācijās, kas var izraisīt atkarības recidīvu.

Psiho¬ze-psihiska slimība, kuras dēļ zūd spēja pareizi atspoguļot ārpasauli, analizēt un sintezēt saņemtos kairinājumus.

Psiho¬logs-spe¬ci¬ālists, kurš, uz¬klau¬sot cil¬vē¬ku ,cen¬šas vi¬ņam pa¬lī¬dzēt at¬rast iz¬eju no sa¬rež¬ģī¬tās si¬tu¬āci¬jas un ri¬si¬nāt psiho¬lo¬ģis¬ka rak¬stu¬ra pro¬blē¬mas.

Psiho¬te¬ra¬peits-ārsts spe¬ci¬ālists ar ļo¬ti augs¬tu kva¬li¬fi¬kā¬ci¬ju, vi¬ņa uz¬de¬vums- iz¬man¬to¬jot da¬žā¬das psiho¬te¬ra¬pi¬jas me¬to¬des, pa¬lī¬dzēt klien¬tam mai¬nīt trau¬cē¬jo¬šas do¬mā¬ša¬nas, uz¬ve¬dī¬bas u.c. iz¬paus¬mes, pa¬lī¬dzēt at¬tīs¬tīt per¬so¬nī¬bu, ku¬ras iz¬aug¬sme ir ap¬stā¬ju¬sies psiho¬lo¬ģis¬ku ap¬stāk¬ļu dēļ.

Re¬flek¬si¬ja-par¬tne¬ra ap¬zi¬ņa, par to, kā¬du ie¬spai¬du viņš at¬stāj ci¬tiem cil¬vē¬kiem.

Ste¬reo¬ti¬pi¬zā¬ci¬ja-ci¬tu cil¬vē¬ku uz¬tve¬re, kas bal¬stī¬ta uz ie¬priekš iz¬vei¬do¬tiem priekš¬sta¬tiem.

Sociālā dezadaptācija-sociālās adaptācijas traucējumi, zūdot cilvēka spējai pielāgoties sociālajiem apstākļiem.

Iz¬man¬to¬tā li¬te¬ra¬tū¬ra:

1. ma¬te¬ri¬ālu ap¬ko¬po¬jums” Azart¬spē¬ļu un jaun¬o teh¬no¬lo¬ģi¬ju at¬ka¬rī¬ba. Pro¬blē¬mas un ri¬si¬nā¬ju¬mi.” Rī¬gas pil¬sē¬tas kon¬fe¬ren¬ce(2003),

2. I.Kreiš¬ma¬ne, R.Val¬ga¬re, K.Gul¬be “Ie¬vads psiho¬lo¬ģi¬jā.” R.,Pē¬ter¬gai¬lis,(2000),

3. LE¬MON (Le¬ar¬ning Ma¬te¬ri¬als On Nur¬sing) 2.gr. “Ap¬rū¬pe un so¬ci¬ālās zi¬nāt¬nes.”5.-8.lpp.(1996),

4. Rīgas Atkarības profilakses centra atskaite par 2005. gadu,

5. Psiholoģijas vārdnīca, Zvaigzne ABC(1998),

6. www.apollo.lv,

7. www.google.lv,

8. Pielikums

Anketa

Sveiki!Būtu ļoti jauki,ja Tu mums palīdzētu zinātniskā darba tapšanā.Tev tikai godīgi jāatbild uz šiem jautājumiem.

Tu esi:

• zēns

• meitene

1. Lai lietotu I-netu,Tu izmanto:

• I-neta kafejnīcas

• Datorsalonus

• I-neta pieslēgumu mājās

2. Cik ilgi parasti Tu lieto I-netu?

• Vairāk par 7 h

• 5-7 h

• 3-5 h

• mazāk par 2 h

3. Kāpēc Tu lieto I-netu?

• E-pasta pārbaudei

• Mūzikas,video u.c. lejupielādei

• Nepieciešamās informāciajs iegūšanai

• Mācībām

4. Vai Tavas atzīmes pasliktinās,ja Tu laiku pavadi I-netā?

• Regulāri

• Bieži

• Reti

• Nekad

5. Kā Tu domā,cik ilgi Tu varētu iztikt bez I-neta lietošanas?

• 1-3 dienas

• 3-7 dienas

• 1-2 nedēļām

• citi

6. Vai Tu bieži spēlē on-line datorspēles?

• Regulāri

• Bieži

• Reti

• Nekad

7. Vai Tu apmeklē pornosaitus?

• Jā

• Nē

8. Kā Tu domā,vai ikdiena bez I-neta būtu neinteresanta,tukša,vienmuļa?

• Jā

• Nē

9. Vai Tu zini kas ir I-neta atkarība,kādi ir tās cēloņi?

10. Pēc Tavām domām,Tu esi atkarīgs(-a)?

• Jā

• Varbūt

• Nezinu

• Nē

Paldies Jums!