1948. gadā tika izveidota Izraēla un tūkstošiem palestīniešu pameta savas mājas un devās bēgļu gaitās uz Jordāniju un citām arābu valstīm. Pašlaik Jordānijā mīt 1,8 miljoni bēgļu un daudzi ir dzimuši un izauguši bēgļu nometnēs. Šādas situācijas dēļ, Jordānijas valdībai nākas risināt problēmas saistībā ar savas mentalitātes saglabāšanu.
Laikā, kad tika veidota Izraēla, arābu valstīm palestīniešu liktenis neinteresēja. Pēc uzvaras Izraēla iekļāva savā teritorijā 80% no bijušās mandāta Palestīnas, viņuprāt, būtu aplami gaidīt, ka pēc agresijas atvairīšanas Izraēla nepaplašinātu savas robežas. Pārējo daļu okupēja Jordānija, kura nekad nevēlējās tajā izveidot nekādu neatkarīgu palestīniešu valsti, lai arī cik mazu. Piecu arābu valstu agresija un tās sakāve radīja palestīniešu bēgļu problēmu – sāpīgu un traģisku, bez šaubām, bet – pašu arābu radītu. Tā kā bēgļiem tiek ierobežots ūdens, pārtikas, degvielas un medikamentu patēriņš, tad viņi bieži sarīko dažādus grautiņus un piketus, kuru laikā vēlas panākt, lai tiek ievērotas viņu tiesības. Manuprāt, tas noteikti pieskaitāms pie Jordānijas problēmām, jo valstij nākas pārtraukt nemierus. Bet šādas nekārtības nenotiktu, ja Palestīnas bēgļiem būtu tādas pašas tiesības kā pārējiem Jordānijas iedzīvotājiem.
Es domāju, ka Jordāniju noteikti uztrauc jautājums par to, ka procentuāli samazinās pašu jordāniešu skaits, zūd tradīcijas un laikā gaitā draud pavisam izzust viņiem kā tautai. Šo jautājumu kontrolējot, vajadzētu liegt bēgļiem ierasties Jordānijā un apmesties tur uz dzīvi. Vēl man liekas, ka Jordānijā jācieš no tā, ka Palestīnas bēgļi cenšas celt gaismā savu reliģiju, savas tradīcijas un mentalitāti. Tā kā valsts iekšienē pārvietotās personas bieži vien ir cilvēktiesību pārkāpumu upuri, tad viņi pieprasa valsts atbalstu, bet Jordānija neatbild par bēgļu labklājību, jo uzskata, ka priekš tam viņiem ir pašiem sava valsts ar savu valdību. Un līdz ar to Jordānijā drošība ir nopietni pasliktinājusies, ja tagad Palestīnas bēgļi par nesaņemto atbalstu pauž savu neapmierinātību grautiņu veidā.
Es domāju, ka Jordānijas valdība pati ir vainīga par tagadējo stāvokli valstī, jo nevienam neaizliedza apmesties uz dzīvi šeit. Noteikti, ka bija iespējams kontrolēt un ierobežot bēgļu iekļūšanu valstī, bet tajos laikos tas viņus neuztrauca, par to viņi sāka domāt tikai tad, kad saprata, ka Palestīnas bēgļi ir iekarojuši savu vietu Jordānijā, tādējādi izjaucot Jordānijas etnisko sastāvu valstī.