1948. gadā tika izveidota Izraēla un tūkstošiem palestīniešu pameta savas mājas un devās bēgļu gaitās uz Jordāniju un citām arābu valstīm. Pašlaik Jordānijā mīt 1,8 miljoni bēgļu un daudzi ir dzimuši un izauguši bēgļu nometnēs. Šādas situācijas dēļ, Jordānijas valdībai nākas risināt problēmas saistībā ar savas mentalitātes saglabāšanu.
Laikā, kad tika veidota Izraēla, arābu valstīm palestīniešu liktenis neinteresēja. Pēc uzvaras Izraēla iekļāva savā teritorijā 80% no bijušās mandāta Palestīnas, viņuprāt, būtu aplami gaidīt, ka pēc agresijas atvairīšanas Izraēla nepaplašinātu savas robežas. Pārējo daļu okupēja Jo
Es domāju, ka Jordāniju noteikti uztrauc jautājums par to, ka procentuāli samazinās pašu jordāniešu skaits, zūd tradīcijas un laikā gaitā draud pavisam izzust viņiem kā tautai. Šo jautājumu kontrolējot, vajadzētu liegt bēgļiem ieeerasties Jordānijā un apmesties tur uz dzīvi. Vēl man liekas, ka Jordānijā jācieš no tā, ka Palestīnas bēgļi cenšas celt gaismā savu reliģiju, savas tradīcijas un mentalitāti. Tā kā valsts iekšienē pārvietotās personas bieži vien ir cilvēktiesību pārkāpumu upuri, tad viņi pieprasa valsts atbalstu, bet Jordānija neatbild par bēgļu labklājību, jo uzskata, ka priekš tam viņiem ir pašiem sava valsts ar savu valdību. Un līdz ar to Jordānijā drošība ir nopietni pasliktinājusies, ja tagad Palestīnas bēgļi par nesaņemto atbalstu pauž savu neapmierinātību grautiņu veidā.
Es domāju, ka Jordānijas valdība pati ir vainīga par tagadējo stāvokli valstī, jo nevienam neaizliedza apmesties uz dzīvi šeit. Noteikti, ka bija iespējams kontrolēt un ierobežot bēgļu iekļūšanu valstī, bet tajos laikos tas viņus neuztrauca, par to viiiņi sāka domāt tikai tad, kad saprata, ka Palestīnas bēgļi ir iekarojuši savu vietu Jordānijā, tādējādi izjaucot Jordānijas etnisko sastāvu valstī.