KĀ VAR IZVAIRĪTIES NO HIPODINAMIJAS?
Vairums cilvēku saprot, ka veselība ir jāsaudzē un par to jārūpējas. Taču praktiskā dzīvē bieži vērojam pretējo. Cilvēki dažkārt dara visu iespējamo, lai veselībai kaitētu un tādējādi saīsinātu savu dzīvi. “Nekas tā nesagrauj cilvēku kā ilgstoša fiziska bezdarbība,” rakstīja Aristotelis. Un arī es uzskatu, ka mūsdienu cilvēku veselības pasliktināšanās lielā mērā saistīta ar kustību nabadzību. Taču tikai daži zina kā var izvairīties no mazkustīguma jeb hipodinamijas.
Viens no iespējamajiem variantiem ir deja – lielisks veids, kā organismu uzturēt labā formā. Dejojot nav jāievēro olbaltumvielu un ogļūdeņražu diēta, nav jāievēro nekāda shēma. Dejošana neko neuzspiež, turklāt tā ķermenim dod daudz laba. Deja dziedē ķermeni neierobežojot, pretēji sportam. Šīs kustības nerada neērtības un neapnīk kā, piemēram, monotona skriešana. Deja uzlabo asinsriti, uzlabo locītavu stāvokli, mugurkauls atgūst kustību brīvību. Protams, dejojot muskuļu masa nepalielināsies, kā notiek, rūgstot rauga mīklai. Būtībā tas nav vajadzīgs ne sievietei, ne vīrietim. Trīs nodarbības nedēļā, un muskuļiem garantēts tonuss, vingrums, izturība un spēka pieaugums – tas ir viss, kas vajadzīgs. Kā zināms, pastāvīga hipodinamija maksā dārgi – viens gads, otrs, trešais…. Vārdu sakot, dejot ir derīgi, un tas palīdz saglabāt savu veselību labā stāvoklī.
Šodienas saspringtajā dzīves ritmā cilvēkiem ir maza sapratne par pastāvīgo, nogurdinošo darbu birojos. Dienu pēc dienas, nedēļu pēc nedēļas cilvēki strādā telpās, un pastāvīgais garīgo spēku sasprindzinājums grauj viņu organismu un vājina dzīvības tonusu. Ar viņiem negaidīti var notikt nelaime. Tāpēc tiem, kas mācās, ir jāatpūšas. Prātu nedrīkst piespiest pastāvīgi saspringti strādāt, jo tas ir smalks mehānisms, kas var iziet no ierindas. Atpūta un fiziskas aktivitātes, protams, reizēm izjauks parasto skolas nodarbību režīmu; bet pārtraukumi tomēr nebūs traucēklis. Cilvēkiem, kuri bērnību pavadījuši laukos, fiziski strādājuši līdz 20 gadiem, ir mazāk izteikts artēriju elastības zudums. Fiziskais darbs laukos svaigā gaisā, labvēlīgi ietekmē arī nervu sistēmu, jo ievērojami mazina psihisko spriedzi. Ja cilvēkam ir tāds darbs, kurā iespējams kustēties, es ieteiktu visur doties ar kājām. Attiecībā uz cilvēkiem, kuriem ir sēdošs darbs – izkustēties pirms vai pēc darba.
Vēl viens līdzeklis cīņā pret hipodinamiju ir ūdens, kas rada labsajūtu un uztur veselīgu tonusu visā ķermenī. Nelaid garām izkustēties siltā ūdenī, spoži spīdot nevis baseina spuldzēm, bet – saulei! Lai peldēšanu varētu saukt par treniņu un organismam būtu fiziska slodze, kā arī trenētu muskuļus, nepieciešams bez apstājas peldēt vismaz 20 minūtes vai pusstundu. Guļot uz muguras viļņos, tikai nedaudz kustoties, – lai noturētu līdzsvaru, tādejādi atslābinot mugurkaulu un plecu joslu. Var arī nodarbināt kāju muskuļus, soļojot vai skrienot pa ūdeni. Taču gan pirms, gan pēc treniņa kārtīgi jāizstaipās, lai iesildītu muskuļus. Labāks variants – rīkojies kā peldbaseinā: peldēt desmit reizes pa 20 metriem. Ar šādu peldi var ne tikai nostiprināt visus ķermeņa muskuļus, bet arī trenēt izturību. Ūdens stiprina muguru- ja tev ir muguras sāpes, tad ūdens tev ir kā radīts, jo tajā ir iespējams kustēties un pat sportot, neradot slodzi mugurkaulam. Ūdenī cilvēks atrodas it kā bezsvara stāvoklī. Un kaut nelielas aktivitātes ūdenī nodrošina lielisku cīņu pret hipodinamiju.
Es uzskatu, ka katram pašam jāsameklē sava laimes un veselīga dzīvesveida recepte. Kā zināms kustībā ir dzīvība… Un tieši jebkura veida kustība palīdz cilvēkiem izvairīties no hipodinamijas. Tāpēc kustēsimies un būsim veseli, jo tikai veselā ķermenī mājo vesels gars!