Kas mainītos manā dzīvē, ja pazustu visas baktērijas?
Baktērijas ir ļoti īpaši mikroorganismi, (senākās atrastās fosilijas ir tieši baktērijas – 3,5 miljardi gadu atpakaļ tās jau bija uz Zemes), sevišķi tāpēc, ka tās spēj labi pielāgoties vides izmaiņām un ātri vairoties. Šī iemesla dēļ tās dažkārt var būt arī ļoti bīstamas. Ikdienā daudzi no mums pat nespēj iedomāties, ka baktērijas piedalās daudzos mums tik labi zināmos procesos.
Vispirms minēšu, kas mainītos uz slikto pusi, ja nebūtu baktēriju:
1. Nenotiktu organisko vielu trūdēšana, tātad jūs varat iedomāties kā izskatītos apkārtne. Visapkārt mētātos visādi beigti dzīvnieki, apgāzti koki un dažādi augi, kuri bez baktērijām nevar nekur izzust (satrūdēt). Kā arī netiktu noārdītas organiskās vielas un neveidotos augsnes virskārta, nevarētu pilnvērtīgi augt dažādi augi ( traucēta fotosintēze – iespējam, sāktu trūkt skābekļa), daudzas dzīvās būtnes paliktu bez pārtikas.
2. Baktērijas izdala enzīmus, kas pārvērš slāpekli amonjakā, bagātina augsni, ja tas nenotiktu, augi būtu novājināti, tajos nebūtu tik daudz vitamīnu, tie nevarētu normāli uzņemt nepieciešamās vielas, jo augsnē to trūktu, iespējams, tas ietekmētu dzīvnieku (lietojam uzturā gan, piemēram, dzīvnieku gaļu, gan to saražotos produktus, piemēram, pienu) un cilvēku veselību.
3. Baktērijas piedalās skābēšanas procesos, tā, savukārt, ir metode, kā saglabāt pārtikas vielas ziemas sezonai, ja tas nebūtu iespējams un nebūtu attīstīts imports, Latvijas iedzīvotājiem trūktu pārtikas.
4. Nebūtu iespējams alkohola rūgšanas process, ko izmantojam gan uzturā, gan kā dezinfekcijas līdzekli, arī dažādos medikamentos. Līdz ar to pasliktinātos cilvēku veselība, ārstēšanas iespējas.
5. Skābšanas procesi nepieciešami dažādu piena produktu veidošanā, tie satur daudz kalcija, olbaltumvielu, kas ļoti nepieciešamas mūsu pilnvērtīgai augšanai, īpaši pusaudža vecumā. Ja to nebūtu, mūsu kauli būtu trauslāki, zobi nebūtu izturīgi un mums, iespējams, trūktu A,C,D vitamīnu.
Protams, ir arī pozitīvie aspekti, kurus izraisītu baktēriju pazušana:
1. Samazinātos slimību skaits. Cilvēkiem pazīstamas ir tādas baktēriju izraisītas slimības kā tuberkuloze, holēra, sifiliss, stingumkrampji un daudzas citas. Lai gan esam iemācījušies daudzas no tām ārstēt, tik un tā ir cilvēki, kas no šīm slimībām ļoti cieš.
2. Pēdējā laikā parādījušās arī jaunas baktērijas, kas ir imūnas pret antibiotikām, nav izstrādāti medikamenti, kas varētu ar tām cīnīties. Šis faktors ir īpaši nozīmīgs, jo cilvēki ir ļoti minimāli informēti, daudz vieglāk būtu, ja šo baktēriju nebūtu.
3. Ir baktērijas, kas ierosina tieši augu slimības, bez šīm baktērijām uzlabotos veģetācija, iespējams tiktu kontrolēta kādas konkrētas augu sugas izmiršana u.tml. Tas savukārt varētu uzlabot gan mūsu veselību, gan arī zināmā mērā iegrožotu dzīvnieku izmiršanu (ja dzīvnieks pārtiek no konkrēta auga, kas lielā apgabalā inficēts) – saglabātos populācija.
4. Īpaši bīstamas ir slimības, kas saistītas ar saindēšanos ar ēdienu (šigelloze, salmonelloze), jo sākotnēji, iespējams, pat nepamanām, ka kaut kas nav kārtībā (pazīmes ir vēdera krampji, nelabums, vemšana, drudzis – notiek organisma dehidrācija), un sekas var būt letālas. Tās ļoti var ietekmēt cilvēkus ar vāju imunitāti, bērnus, vecus cilvēkus, grūtnieces un viņu augļus.
5. Baktērijas piedalās arī tabakas žāvēšanas procesā, tas ir nozīmīgi, jo cilvēki arvien biežāk sirgst ar kaitēm, ko izraisa smēķēšana, pie tam viņi bojā veselību ne tikai sev, bet arī apkārtējiem, jo apkārtējiem gribot negribot nākas ieelpot smēķētāja izelpotos dūmus ekosistēmā izdalās dažādas indīgas vielas.
Kopsavilkums.
Ir divu veidu baktērijas- labvēlīgas, kas palīdz uzturēt dzīvnieku un augu imunitāti, rada labvēlīgus apstākļus dažādu nepieciešamu procesu norisei, izstrādā pretvielas, un tādas, kas gluži pretēji ir nelabvēlīgas (patogēnās) un var nodarīt lielus kaitējumus dzīvajiem organismiem. Ir gan daudz labvēlīgu, gan nelabvēlīgu procesu, kuros baktērijas piedalās un bez tām, mūsu dzīve krietni vien sarežģītos.