Klimata izmaiņu tēma, iespējams, ir viens no vissvarīgākajiemm un neatliekamākajiem vides problēmjautājumiem, kas ar vien vairāk un vairāk ieinteresē mūs. Zemes gaisa, ūdens un sauszemes sistēmas vienmēr ir pastāvējušas dinamiskā līdzsvarā. Klimata pētījumi pagātnē rāda, ka arī tad ir bijuši mainīgi globālas sasilšanas un globāla aukstuma periodi. Klimata pārmaiņas bijušas gan straujākas, gan lēnākas, taču vienmēr saistītas ar dabā notiekošajiem procesiem un cilvēka darbību tajā. Šodienas pētījumi un notikumi, diemžēl, to apstiprina. Pēdējo gadu laikā plašsaziņas līdzekļus arvien vairāk pārpludina sensacionāli raksti par mūsdienu civilizācijas lielāko draudu — globālo sasilšanu —, kuru esot izraisījusi vai vismaz būtiski veicinājusi cilvēku saimnieciskā darbība un tās radītais piesārņojums. Pienāk aizvien apokaliptiskākas ziņas — globālā sasilšana notiekot neticamā ātrumā. Pie tā visa vainīgi pārsvarā tikai paši cilvēki, viss rodas to darbības rezultātā- atmosfēras piesārņotības dēļ. Dedzinot naftas produktus, akmeņogles rodas siltumnīcas effekts. Arī mežu izciršana to veicina (sakot,ka līdz gadsimtu mijai Amazones tropu meži būs izcirsti pilnībā), un rezultātā drīz būšot izkusuši polu ledāji, zem ūdens pazudīšot daudzas salas un plaši piekrastes apgabali, arī lielpilsētas, esot gaidāma masveidīgākā sugu izzušana. Piesārņojums, tātad arī temperatūra palielinās. Bet ir arī fakti un domas, kas liecina par pretējo, piemēram, Silšana ir mazāk izteikta, nekā parasti tiek ziņots. Vienīgos patiesi globālus temperātūras mērījumus sniedz meteopavadoņi, un tie rāda, ka kopš 1998.g. silšana nav vērojama, nav domājams, ka jūras līmeņa celšanās paātrinātos. Augstāka temperātūra un ogļskābās gāzes saturs veicina augu augšanu un ir veselīgāki cilvēkam. Temperātūras celšanās līdz holocēna klimata optimumam kopumā būtu labvēlīga. Bet šīs domas atbalstītājus virza vairāk tā doma, ka reālāka ir globātlā atdzišana nevis sasilšana. Jo jau dažādas Amerikas vietas tuvu ziemas rekordiem. Irānā, Afganistānā un Kašmirā bojā iet tūkstošiem cilvēku un lopu. Austrālijā, Bagdādē pēdējā vasaras dienā pirmais sniegs, Bombeja „salst nost”, Arktikas ledus sega biezāka par vidējo par 10-20cm. Bet kam ticēt- jāsecina pašiem no izrietošām sekām. Īsāk sakot, un pašai ticamāk ir tas, ka tā ir tik tiešām nopietnākā problēma, jo tai ir arī visvairāk negatīvu seku, tāpēc nepiekristu otrai domai. Pārāk liels piesārņojums, koncentrējoties lielāko ties, gar lielpilsētu rūpnīcām (taču vējš aiznes piesārņojumu arī daudz tālāk), novedis mūs līdz tam, ka varam „izbaudīt” skābos lietus. To rada slāpekļa oksīdi un sēra dioksīds. Rodas rūpnīcu, vulkānu, pūšanas, degsanas rezultātā. Tie ļoti ietekmē tieši dabasvidi- iet bojā koki, celtnes, pieminekļi. Šāda dabas parādība liek aizdomāties par rūpnīcu nepieciešamību un lielo kaitējumu dabai. Japānā tika noslēgts Kioto līgums (2000.gadā), kas paredz popularizēt un izplatīt pasākumus izplūdes gāžu mazāku nonākšanu atmosfērā. Notikušas daudz pārmaiņas dabā, cilvēku dzīvē un kopumā uz pasaules, pie kā vainojamas klimata izmaiņas, kuras virza uz priekšu pats cilvēks. No tā izrietošām sekām var rezumēt to, ka ir jāaizdomājas kādu dzīvesveidu tu dzīvo- jo tu esi viens no mums, kas visu maina.