Kristofors Kolumbs

Viens no pasaulē plaši zināmiem cilvēkiem un izcilām personībām bija Kristofors Kolumbs (1451-1506) – ievērojams jūrasbraucējs, kurš šķērsoja Atlantijas okeānu un 1492. gadā zem spāņu karoga sasniedza Amerikas krastus. Viņš domāja, ka Zeme ir salīdzinoši neliela lode un ka, braucot uz rietumiem, viņš varētu sasniegt Tālos Austrumus. Kolumbs visticamāk bijis itālietis, lai arī daži uzskata, ka viņš dzimis Aragonas karalistē vai pat nācis no Galīsijas.

Kolumbs nebija pirmais eiropietis, kurš sasniedza Ameriku. Vikingi, piemēram, bija devušies uz Ziemeļameriku no Grenlandes jau XI gs. un tu

u
ur nodibinājuši īslaicīgu koloniju. Jaunās pasaules – Amerikas atklāšana neapšaubāmi pieder pie visievērojamākajiem notikumiem pasaules vēsturē, un 1492. gadu pat uzskata par jauno laiku sākumu. Amerikas atklājējs uzsāka savu jūras braucienu uz nemirstību un izdarīja atklājumus, kuru īsto nozīmīgumu viņa laikā neviens pilnīgi pat neapzinājās. Visu ceļotāja mūžu apvij mītu un leģendu jūklis.

Kristofors Kolumbs, iespējams, dzimis Dženovā, bet arī ducis citu Itālijas pilsētu vēlas godāt sevi par viņa dzimšanas vietu. Audzināšanas lielāko daļu viņam sniedza jūra, uz kuras viņš pavadīja divdesmit trīs ga
a
adus. Viņš devies daudzos tirdzniecības ceļojumos pa Vidusjūru, nokļuvis līdz Anglijai un Āfrikas Gvinejai un beidzot 1476. gadā apmeties Lisabonā kā Dženovas firmas Centurione pārstāvis. Kolumbs apprecējās ar kapteiņa Perestrellas meitu Felipi un saņēma mantojumā no sievastēva viņa kartes, memuārus un zi
i
iņas par Rietumāfrikas piekrastes un Atlantijas okeāna salu atklāšanu un ieceļotāju nomitināšanos tajās.

Portugālē Kolumbs sāka pastiprināti nodarboties ar kosmogrāfiju – ģeogrāfisko, dabaszinātnisko un astronomisko atziņu kopumu. Daļa tolaiku ģeogrāfu iztēlojās Zemi kā lodi, bet tikai ar daudz mazāku apkārtmēru. Tātad „viņu” Āzijā atradās vairāk austrumos, bet Čipangu salas (Japāna), kur līdz šim nebija spērusi eiropieša kāja, viņi novietoja apmēram tagadējās Karību jūras vietā. Par plašā Amerikas kontinenta eksistenci viņiem vispār nebija ne jausmas.

Kolumbs izbrauca 1492. gadā 3. augustā ar flagmaņkuģi Santa Maria un 120 vīriem no mazas ostas Palosas. Viņu pavadīja divas karavelas. Pēc ilgākas apstāšanās Kanāriju salās kuģi 6.septembrī devās uz rietumiem un 33 dienas ļāvās labvēlīgam vējam, kas tos dzina uz priekšu. Tas bija brauciens uz labu laimi, jo Kolumbs gan prata ar mē
ē
ērījumiem pēc saules un zvaigznēm noteikt ģeogrāfisko platumu, bet sava kuģa atrašanās vietas ģeogrāfisko garumu varēja novērtēt tikai aptuveni. 12.oktobrī pulksten divos no rīta atskanēja jūrnieka Rodrigo de Triana kliedziens: „Zeme! Zeme!” Atklāto salu Kolumbs nosauca par Sansalvadoru. Viņš izkāpa krastā un Spānijas kroņa vārdā svinīgi „ieņēma šo zemi” un kā admirālis un vicekaralis pieņēma no saviem ļaudīm paklausības zvērestu. Līdz gada beigām viņš atklāja vēl Kubas piekrasti un Haiti. 25. decembrī Santa Maria avarēja, un Kolumbs 1493. gada martā atgriezās Spānijā. Ko
o
olumbs bija nesatricināmi pārliecināts, ka atradis nepazīstamas salas Čipangas (Japānas) tuvumā un ka tālāk izlūkošana ātri atklās Āzijas kontinentu, līdz ar to arī Indiju. Tāpēc viņš nosauca šo apgabalu par Vensdiju un tās iedzīvotājus par indiāņiem. Viņa pārspīlētais attēlojums un pārliecība, ka Garšvielu salas un Indija jau drīz būs sasniedzamas, panāca spēcīgas flotes nosūtīšanu viņa vadībā. Otrajā ekspedīcijā (1494 – 1496) admirālis atklāja vairākas Mazo Antiļu salas, Puertoriko un Jamaiku.

Savā trešdaļā ekspedīcijā (1498 – 1500) admirālis atklāja Trinidadas salu un pirmo reizi sasniedza arī Dienvidamerikas cietzemi. Kolonisti Haiti salā sacēlās, un Spānijas pilnvarotais aizsūtīja Kolumbu važās uz Spāniju. Viņam gan izdevās atkal iemantot karaļa labvēlību, taču viņš neatguva titulus un agrāk piešķirtās tiesības. Ceturtās ekspedīcijas laikā (1502 – 1504) viņš pētīja Centrālamerikas piekrastes joslu. Pēdējos mūža gadus Kolumbs pavadīja cieņas un bagātības apņemts, tomēr smagi slims. Kolumba neatlaidība un navigācijas prasme padarīja viņu par neapstrīdamu Jaunās pasaules atklājēju.

Kolumba ceļojumu rezultātā Vecā pasaule (Eiropa) uzsāka Jaunās pasaules (Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas) kolonizāciju. Notika arī sugu apmaiņa – gan ar cilvēkiem derīgām sugām (tomātu, kartupeļu, zirgu), gan – kaitīgām (baktēriju, vīrusu, parazītu).Kolumba atklājumi tiek vērtēti divējādi, jo, no vienas puses, viņš sekmēja Lielos Ģeogrāfiskos atklājumus un Rietumeiropas ekspansiju, bet, no otras puses, netieši radīja apstākļus indiāņu iznīcināšanai un verdzībai Karību jūras salās.

Leave a Comment