Krustpils jeb Krusta pils minētie celšanas gadskaitļi ir 1231.g. un 1237.g., pils tika saspridzināta 1577.gadā. Pili labiekārtoja sākot ar 1622.g., tika uzcelts arī kaļķu un ķieģeļu ceplis. Pēc Ziemeļu kara pils bija daļēji nopostīta un 18.gs.1.pusē, daļēji izmantojot vecos mūrus, tika uzcelta jauna ēka ar maziem stūra tornīšiem, kuriem bija barokāli kupoli. Pils saglabāja viduslaiku pilīm raksturīgo noslēgto pagalmu, bet vārtu tornim uzbūvēja jaunu augšējo daļu. Plašāka būvniecība notika 19.gs.sāk., kad tika pieaicināts arhitekts Johans Dāvids Šulcs. Arī 19.gs. 2.p. pilī notika remontdarbi un no šī laika fragmentāri saglabājusies interjeru apdare. Šī pils ir veidota pēc baroka stila. Pilī 1.stāvā redzami arī 18.gs.sāk. sienu gleznojumi. Pils muižas kompleksā ietilpst plašs saimniecības ēku komplekss, kas novietots nedaudz atstatu aiz kādreizējā aizsardzības grāvja. Kopā 1864.g. bija 46 ēkas, to skaitā kūtis, kalpu mājas, staļļi, manēža, trīsdaļīga oranžērija, alus darītava, “Šveices māja” u.c.
Kopš 1996.g. Jēkabpils Vēstures muzejs.
Krustpils jeb Krusta pils 13.gs.sāk. bija Rīgas arhibīskapa vistālākā pils pie Daugavas, kas sargāja A tirdzniecības ceļus. Pirmo reizi tā minēta 1318.g., kad cietoksni iekaroja Ordenis. Arī 15.gs. Livonijas Ordenis centās divas reizes iekarot labi nocietināto pili, bet abas reizes nesekmīgi. 1540.g. Rīgas virsbīskapija, kam līdz tam piederēja Krustpils ar plašu apkārtni, sadalīja to fogtijās un Krustpils ietilpa Kokneses fogtijā. Livonijas kara laikā pili ieņēma krievi, bet drīz vien vajadzēja to atstāt, tā kā novads nokļuva Polijas pakļautībā. 1577.g. pili ieņēma maskavieši. 16.gs.b. pils īpašnieks bija J.Firstenbergs, bet pēc 1582.g. Ķeizariskā Majestāte par pilskungu iecēla karalisko sekretāru Paulu Verniki (Wernigk). 1585.g. Polijas karalis Stefans Batorijs par nopelniem karā apbalvoja savu pulkvedi un kambarkungu Nikolausu fon Korfu (Nikolaus IV) ar Krustpils muižu, un viņa dzimtas īpašumā tā palika līdz 1920.g. agrārreformai. Nikolaus V fon Korfs 1622.g. veica pils labiekārtošanu. Polijas-Zviedrijas karš šajā laikā joprojām turpinājās un 1624.-1625.g. zviedri pili ieņēma. 19.gs.sāk. pils piederēja Nikolausam X fon Korfam – Kurzemes muižniecības maršalam, bet 19.gs. 2.p. – Nikolausam XII. 1921.g. pili nododeva Latvijas Aizsardzības ministrijas vajadzībām. Pēc II pasaules kara līdz 1993.g. šeit atradās armijas daļas un noliktavas. Kopš 1996.g. pili apsaimnieko Jēkabpils Vēstures muzejs.
Man liekas, ka pils ir labs vēstures muzejs. Tas ir labākais muzejs mūsu pilsētā. Šo pili apmeklē ļoti daudz cilvēku. Tur notiek ekskursijas, kultūras pasākumi, izstādes, atraktīva pils apskate naktī. Pirmo reizi rakstos parādījās 1237.gadā. Tagad šo pili restaurē un tā izskatīsies skaisti. Es tur sen jau neesmu bijis, bet kad biju man tur patika. Es vēlētos lai būtu vairāk šādu muzeju. Jauki, ka tur arī kafejnīca. Krustpils pils atrodas Rīgas ielā 216 b.