KULTŪRAS ATTĪSTĪBA
Manuprāt, kultūras attīstību var attēlot spirālveida, jo kultūrai atrodoties nepārtrauktā attīstības procesā, mainījās apkārtējie faktori. Veicināja kultūru, bremzēja (apstādināja) vai regresēja. Civilizācijai progresējot, cilvēks arvien vairāk attīstīja pats sevi un pārveidoja apkārtējo vidi, cilvēkus un līdz ar to arī kultūru.
Akmens laikmetā kultūra ļoti lēni virzījās augšup, taču tas bija nozīmīgs sabiedrības posms. Cilvēki izgatavoja ieročus, sadalīja darbus (vīrieši gāja medīt, bet sievietes mājās pieskatīja bērnus un gatavoja ēst), veidojās ticības dievībām, rituāli un dejas, svētnīcas un zīmējumi uz sienām utt.
Viduslaikos kultūra progresēja tikai mākslas jomā (arhitektūra, mode, glezniecība – Leonardo da Vinči „Džakonda” un Mikelandželo). Taču regresēja medicīna (pūšļotāji, burvji), kari starp impērijām (Romas impērijas morālais pagrimums), dzimtbūšana un sasniegumi zinātnē praktiski nebija.
Naids, karš, teritoriju sadale bremzēja kultūras attīstību, jo iekarotajās teritorijās sabiedrībai bija liegta iespēja izpausties kultūras nozarēs.
Šobrīd mēs dzīvojam 21. gadsimtā, kad strauji attīstās tehnoloģijas un drīz vien vairs nebūs nepieciešams cilvēku darbaspēks, jo viss būs tehnisks. Vāji attīstīta glezniecība un dzeja.
Pēc manām domām šodien kultūras spirāle ir apstājusies, bet uz laiku, jo cilvēks mūsdienās vairs nedomā par kultūras attīstību kā tādu, sabiedrībai galvenais ir nauda. Pat tad, kad zinātne ir attīstījusies tik tālu, ka tā jau sāk kaitēt planētai un draud cilvēces gals, cilvēkiem ir vienalga. Un varu secināt, ka katriem diviem soļiem uz priekšu, viens jāsper atpakaļ!