Kvalifikācijas prakses atskaite

Ievads

Lai nodrošinātu uzņēmuma izdzīvošanu un sekmīgu funkcionēšanu mūsdienu apstākļos, ir jāprot reāli novērtēt gan pašu uzņēmuma, gan konkurējošo uzņēmumu finansiālos stāvokļus, jo finansiālais stāvoklis ir uzņēmuma saimnieciskās darbības svarīgākais raksturojums un tā novērtēšana ir nepieciešama vadības lēmumu pieņemšanai.
Uzņēmuma ekonomisko darbību raksturo tās finansiālais stāvoklis. Ekonomiskais stāvoklis ir uzņēmuma drošuma svarīgākais kritērijs. Tas ir svarīgi pašam uzņēmumam, jo no laba vai slikta finansiālā stāvokļa atkarīgs, cik tā ir ekonomiski pievilcīga piegādātājiem, pircējiem, bankām utt. Lai noteiktu uzņēmuma sākotnējo finansiālo stāvokli un tās tālāko attīstības dinamiku ir nepieciešams veikt uzņēmuma finansiāli ekonomiskā stāvokļa analīzi. Analīzē tiek izmantotas dažādas metodes un paņēmieni. Galvenie no tiem ir:
• absolūto rādītāju analīze ( bilances lasīšana) – bilances datu izpēte: firmas aktīvu sastāva, finansu ieguldījumu struktūras, pašu kapitāla avotu noteikšana, aizņemto līdzekļu apmēra novērtēšana;
• horizontālā ( laika ietvaros) analīze – katras pozīcijas salīdzinājums ar iepriekšējo periodu, kas ļauj noskaidrot bilances posteņu vai to grupu izmaiņu tendences un, pamatojoties uz to, aprēķināt izaugsmes tempus;
• vertikālā ( strukturālā ) analīze – tiek veikta, lai noteiktu atsevišķu pārskata posteņu īpatsvaru kopējā rādītājā ( katras pozīcijas ietekmi kopējā rezultātā;
• finansiālo ( analītisko) koeficientu aprēķināšana – finansiāli ekonomiskā stāvokļa analīzes galvenā metode.
Kā saimnieciskās darbības svarīgākais mērķis parasti tiek minēta uzņēmuma peļņa, bet dažkārt galvenais mērķis ir nevis peļņas gūšana, bet gan maksātspējas saglabāšana. Analizējot uzņēmuma finansiālo stāvokli un savlaicīgi pieņemot nepieciešamos vadības lēmumus, ir iespējams panākt:
• uzņēmuma izdzīvošanu konkurences cīņas apstākļos;
• izvairīšanos no bankrota un citām lielām finansiālām neveiksmēm;
• līdera pozīciju iekarošanu cīņā ar konkurentiem;
• uzņēmuma ekonomiskā potenciāla augšanas tempu;
• ražošanas un realizācijas apjomu pieaugumu;
• uzņēmuma peļņas maksimizāciju un izdevumu minimizāciju;
• uzņēmuma rentablas darbības nodrošināšanu.
Prakses mērķis ir izpētīt uzņēmumu “AIVA – 29”, t.s. grāmatvedības politiku, kā arī izstrādāt priekšlikumus un secinājumus.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, ir nepieciešams atrisināt sekojošus uzdevumus:
1. Iepazīties un izpētīt specialo literatūru un citus informācijas avotus atbilstoši izvēlētai tēmai.
2. Izpētīt SIA „AIVA – 29” darbības vidi.
3. Sagatavot SIA „AIVA – 29” gada pārskatu par 2007. gadu.
4. Izdarīt secinājumus un priekšlikumus pamatojoties uz darbā iegūtajiem rezultātiem.
Prakses atskaites pētījuma metodes ir:
1. Peļņas un zaudējuma aprēķins klasificēts pēc perioda izmaksu metodes.
2. Naudas plūsmas pārskats sakārtots pēc tiešās metodes.
3. Teorētiskās literatūras un uzņēmuma darbību saistīto dokumentu analīze.

Darba veikšanas laikā tiek izmantoti uzņēmuma nepublicētie materiāli, mācību literatūra, un interneta avoti.
Prakses darba pētījuma objekts ir SIA “AIVA – 29”.
Prakses darba pētījuma priekšmets ir uzņēmuma grāmatvedības politika.
Pētījuma periods: ietver laiku no 02.04.08. gada līdz 26.05.08. gadam.
Darbs izstrādāts pēc SIA “AIVA – 29” grāmatvedības datiem, izmantoti 2006., 2007.g.g. bilances un peļņas un zaudējumu aprēķini.

1. Īss SIA „AIVA – 29” apraksts

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „AIVA – 29” dibināts 1993. gada 09. decembrī. Dibinātāji : valdes priekšsēdētājs un valdes priekšsēdētāja vietnieks. Sabiedrības pamatkapitāls ir veidojies no dalībnieku ieguldījumiem. Ieguldījums veikta mantā. Pamatkapitāls sastāv no 2 daļām un vienas daļas nominālvērtība ir 1000 lati. SIA „AIVA – 29” juridiska adrese ir Tukuma rajons, Tukums, Kurzemes ielā 55/55A. Uzņēmuma pamatdarbība ir degvielas un smērvielu mazumtirdzniecība degvielas uzpildes stacijās Tukumā, Kurzemes ielā 55 un Vānes pagasta „Dunduros”, kā arī autorezerves daļu tirdzniecība veikalā Tukumā, Kurzemes ielā 55A, ka arī veic automašīnas tehnisko apkopi un automašīnas remontu.
Uzņēmums tiek izveidots un darbojas Latvijas Republikas likumdošanas un Statūtu robežās. Uzņēmums ir juridiska persona ar savu nosaukumu, patstāvīgu bilanci, norēķinu kontu bankā, savu zīmogu, veidlapām.
Pašlaik uzņēmuma ir nodarbināti 15 strādnieki. (Tabula Nr.1)

1.attēls. Darbinieku skaits pa sektoriem [Autors]

1.tabula

Organizatoriskā struktūra [Autors]
Administrācija Tukuma DUS Vānes DUS Autoserviss, autoveikals
Valdes priekšsēdētājs DUS operatori – 4 DUS operatori – 4 Veikala vadītājs, pārdevējs
Valdes priekšsēdētāja
vietnieks Auto atslēdznieki – 3
Grāmatvede

Uzņēmuma mikrovidi var iedalīt divos līmeņos:
1. Iekšējā mikrovide :
● uzņēmuma mērķi – sniegt kvalitatīvu pakalpojumu klientu vajadzību apmierināšanai, pārdot kvalitatīvas preces.
● darbinieki – uzņēmuma strādā zinoši, apzinīgi, laipni darbinieki, ka arī darbinieku izglītība atbilst profesijai.
● uzņēmuma struktūra ( 2. attēls ) – uzņēmuma ir nodarbināti 15 darbinieki, kuri katrs nodarbojas ar saviem darba pienākumiem. Katram darbiniekam ir sava darba vieta, savs darba telefons ( mobilais). Darbinieki veicot savus darba pienākumus netraucē viens otram, lai darbi tiktu veikti kvalitatīvi un laicīgi. Laicīgums ir ļoti svarīgs kad veic automašīnas tehnisko apkopi un automašīnas remontu, ka arī preces piegādes ātrums ir ļoti svarīgs. Katrs darbinieks ir atbildīgs par visu kas viņam tika iedots darba veikšanai.
Funkciju sadalē:
a) visi darbinieki ir Valdes priekšsēdētājs un Valdes priekšsēdētāja vietnieka pakļautība. Valdes priekšsēdētājs un Valdes priekšsēdētāja vietnieks veic darījumus ar lieliem klientiem, izstrādā attīstības plānus, pēta konkurentus, veic tirgus izpēti. Tikai viņi pieņem visus lēmumus un paraksta dokumentus, līgumus un t.t., izņemot preču pavadzīmes, kurus var parakstīt arī veikala vadītājs.
b) grāmatvede – sagatavo visas atskaites, ievada datorprogramma visas pavadzīmes un čekus, pārskaita naudu piegādātajiem, pārskaita darbinieku algas un t.t.. Valsts Ieņēmuma Dienests elektroniski brīdina par izmaiņām LR līkumos, noteikumos, atsūtot elektronisko vēstuli grāmatvedei ar izmaiņām.
c) DUS operatori – pārdod dīzeļdegvielu, benzīnu, eļļas, smērvielas. Katru dienu sagatavo Z pārskatu, kuru ielīme žurnāla;
d) auto atslēdznieki – veic automašīnas tehnisko apkopi un automašīnas remontu. Katru dienu sagatavo Z pārskatu, kuru ielīme žurnāla;
e) veikala vadītājs, pārdevējs – pārdod autoriepas, autodetaļas, autokosmētiku. Katru dienu sagatavo Z pārskatu, kuru ielīme žurnāla;

Valdes priekšsēdētājs un Valdes priekšsēdētāja vietnieks

Grāmatvede
DUS operatori – 8

Auto atslēdznieki – 3

Veikala vadītājs, pārdevējs

2. attēls. Uzņēmuma struktūra [Autors]

2. Ārējā mikrovide :
● klienti – par klientu var būt ikviens, bet pārsvara 50% no visiem klientiem ir zemnieku saimniecības ( SIA „AIVA – 29” piegādā klāt dīzeļdegvielu, benzīnu, eļļas, smērvielas tieši noradītāja adrese), 25% lieli uzņēmumi, 25% pārēji. Klientu piesaistīšanai izmanto atlaides. Uzņēmumam strādājot ar pircējiem tiek ievēroti viņiem izdevīgi noteikumi, ļaujot norēķināties par saņemto degvielu un citiem pakalpojumiem pa daļām un sev izdevīgā laika periodā. Minētie noteikumi ir ļoti izdevīgi zemnieku saimniecībām, kurām darbs un naudas līdzekļu ieguve ir sezonas rakstura. Starp uzņēmumu un pircēju noslēdzas pirkšanas- pārdošanas līgums (1. pielikums). Uzņēmums ļoti labi pārzina savus patstāvīgos klientus. Kopš, uzņēmums darbojas, tam ir izveidojies savs klientu loks un gadu gaitā sadarbojoties tas ir iepazinis katra klienta vajadzības;
● konkurenti – praktiski visi uzņēmumi, kas pārdod dīzeļdegvielu, benzīnu, eļļas, smērvielas. Uzņēmums ļoti uzmanīgi izvērtē katru konkurentu un viņu darbību. Lielākie no konkurentiem ir Statoils, Neste – ir ļoti spēcīgi konkurenti, jo ir lieli uzņēmumi, bet SIA „AIVA – 29” ir mazumtirzniecības uzņēmums. Es domāju, ka pateicoties zemnieku saimniecībam SIA „AIVA – 29” vēl pastāv, jo puse no visiem klientiem ir tieši viņi. Degvielas uzpildes stacijas ir uzbūvēti tā, lai lielas kravas mašīnas varētu uzpildīties, bet, piemēram, Statoilam tādu iespēju nav. SIA „Aiva – 29” saviem klientiem piegādā klāt degvielu un smērvielas (pirkšanas-pārdošanas līgums), bet Statola un Neste cik es zinu šāda veida pakalpojumus neveic. Līdz ar to es uzskatu, kā SIA ”AIVA – 29” ir konkurētspējīga.
● piegādātāji – nosakot piegādātāju, uzņēmums ņem vēra cenas politiku, piegādes ātrumu un preces kvalitāti. Degvielas piegādātāji ir Ekoteks, Gotika auto, Baltimar VT, autopreces – Formula, Latakko, MM Bus. Attiecībās ar piegādātājiem ir ciešas un veidojas uz ilglaicīgu sadarbību. Lai darbotos princips ‘’tieši laikā’’ piegādātājiem jāatrodas tuvu uzņēmumam. Uzņēmums nodarbojas ar savu piegādātāju darbības prognozēšanu, analizējot to maksātspēju, cenas un citus jautājumus. [3.62.]
Lai nekļūtu pārlieku lielā atkarībā no neliela piegādātāju skaita, uzņēmums priekšroku dod sadarbībai ar daudziem piegādātājiem. Ir piegādes firmas, kuras ved preces, atsaucoties uz pieteikumu noteiktās dienās, bet citas – pēc pasūtījuma. Tas palīdz saplānot un realizēt pārdomātu preces iepirkšanas procesu, nodrošina preču sortimenta patstāvību un aizkavē lielu krājumu veidošanos.

2. Grāmatvedības politika

Grāmatvedība kalpo uzņēmuma vajadzībām, lai atbilstīgi informācijai, kas apkopota ar grāmatvedības uzskaites palīdzību, uzņēmumu vadība, īpašnieki un citi lietotāji varētu pieņemt pareizus lēmumus. Latvijā grāmatvedības uzskaite reglamentē likumi „Par grāmatvedību”, „Par uzņēmuma gada pārskatiem”, nodokļu likumi. Ministru kabineta noteikumi un Valsts Ieņēmumu dienesta norādījumi. Grāmatvedība ir jākārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli un tā saimnieciskajiem darījumiem noteiktā laika posmā, kā arī lai varētu konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei.

2.1. Grāmatvedības politika SIA „AIVA – 29”

Vispārīgie principi
SIA „AIVA 29” gada pārskatu sagatavo saskaņā ar vispāratzītiem Latvijas grāmatvedības principiem. Uzņēmuma gada pārskats ir uzņēmuma darbības pārskata un kontroles galvenā forma. [3.105.] Tas tiek sagatavots, no vienas puses, uzņēmuma īpašniekam, bet, no otras puses, – nodokļu inspekcijai.
Gada pārskats atspoguļo uzņēmuma gada darba vispārējos rezultātus un paredzēts :
1. uzņēmuma ienākuma aplikšanai ar nodokļiem ;
2. uzņēmuma darbības analīzei ;
3. īpašnieka dividenžu (ienākumu) noteikšanai.
Uzņēmumu gada pārskats kā vienots kopums sastāv no :
1. bilances ;
2. peļņas vai zaudējumu aprēķina ;
3. pašu kapitāla izmaiņu pārskata ;
4. naudas plūsmas pārskata ;
5. pielikuma ;
6. uzņēmuma vadības ziņojuma par uzņēmuma attīstību pārskata gadā.
Peļņas vai zaudējumu aprēķinu sagatavo atbilstoši apgrozījuma izmaksu shēmai. Kopā ar grāmatvedi rēķināju peļņas vai zaudējumu aprēķinu. Secinājumi: 2007. gada finansu rezultāts raksturojas ar zaudējumiem 27407 latu apmērā (3. tabula). Zaudējumus sedz no iepriekšēja gada peļņas. Naudas plūsmas pārskatu sagatavo, pamatdarbības naudas plūsmu nosakot pēc tiešās metodes. Latvijas grāmatvedības standarts “Naudas plūsmas pārskats” nosaka naudas plūsmas pārskata struktūru, saturu un sagatavošanas kārtību, kā arī uzrādāmo informāciju par uzņēmuma naudas un tās ekvivalentu izmaiņām pārskata periodā, lai finanšu pārskata lietotāji, pamatojoties uz naudas plūsmas pārskatu, varētu novērtēt uzņēmuma spēju iegūt naudu un tās ekvivalentus, kā arī paredzēt to iegūšanas laiku, avotus, izlietojumu un naudas plūsmas stabilitāti.[1.9.] Naudas plūsmas pārskats ir finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa, kas sagatavojams saskaņā ar šī standarta prasībām. Standarts attiecas uz uzņēmuma naudas plūsmas pārskatu un konsolidēto naudas plūsmas pārskatu, kas sagatavots saskaņā ar likuma „Par uzņēmumu gada pārskatiem”
Salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu, uzņēmumā lietotās uzskaites un novērtēšanas metodes nav mainītas.
Finanšu pārskata posteņi ir novērtēti atbilstoši šādiem principiem:
1) pieņemot, ka uzņēmums darbosies arī turpmāk;
2) izmantojot tās pašas novērtēšanas metodes, kas izmantotas iepriekšējā pārskata gadā;
3) novērtēšana veikta ar pienācīgu piesardzību, ievērojot šādus nosacījumus:
a) pārskatā iekļauta tikai līdz bilances datumam iegūtā peļņa;
b) ņemtas vērā visas paredzamās riska summas un zaudējumi, kas radušies pārskata gadā vai iepriekšējos gados, arī tad, ja tie kļuvuši zināmi laika posmā starp bilances datumu un gada pārskata sastādīšanas dienu;
c) aprēķinātas un ņemtas vērā visas vērtības samazināšanās un nolietojuma summas neatkarīgi no tā, vai pārskata gads tiek noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem.
4) peļņas vai zaudējumu aprēķinā ietverti ar pārskata gadu saistītie ieņēmumi un izmaksas neatkarīgi no maksājuma datuma un rēķina saņemšanas vai izrakstīšanas datuma. Izmaksas ir saskaņotas ar ieņēmumiem attiecīgajos pārskata periodos;
5) aktīva un pasīva posteņu sastāvdaļas novērtētas atsevišķi;
6) pārskata gada sākuma bilance saskan ar iepriekšējā gada slēguma bilanci;
7) norādīti visi posteņi, kuri būtiski ietekmē gada pārskata lietotāju novērtējumu vai lēmumu pieņemšanu;
8) uzņēmuma saimnieciskie darījumi iegrāmatoti un atspoguļoti gada pārskatā, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu.

Ieņēmumu atzīšana un neto apgrozījums
Neto apgrozījums ir gada laikā pārdotās produkcijas vērtības kopsumma bez piešķirtajām atlaidēm un pievienotās vērtības nodokļa. Pārējie ieņēmumi tiek atzīti to rašanās brīdī vai brīdī, kad rodas likumīgas tiesības uz tiem.

Pamatlīdzekļi
Visi pamatlīdzekļi sākotnēji novērtēti iegādes vērtībā. Pamatlīdzekļi ir uzrādīti iegādes vai pārvērtētā vērtībā, atskaitot nolietojumu. Nolietojumu aprēķina pēc lineārās nolietojuma aprēķināšanas metodes attiecīgo pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas laika periodā, lai norakstītu pamatlīdzekļu vērību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās izmantošanas perioda beigās, izmantojot šādas vadības noteiktās likmes:
(% gadā)
Ēkas 5
Būves 10
Tehnoloģiskās iekārtas 20
Transportlīdzekļi 20
Datortehnika 35
Pārējie pamatlīdzekļi 20

Debitoru parādi
Debitoru parādi bilancē tiek uzrādīti neto vērtībā, no sākotnējās vērtības atskaitot speciālos uzkrājumus šaubīgiem debitoru parādiem. Šaubīgo debitoru parādu apjomu nosaka, veicot katra debitora parāda termiņanalīzi un izmantojot citu atbilstošu informāciju par parāda atgūstamību. Identificētie bezcerīgie debitoru parādi tiek norakstīti pārskata gada zaudējumos, vai, ja tiem iepriekš bija veidots uzkrājums, tad samazinot uzkrājumus.

Krājumi
Izejvielu un materiālu un pirkto preču atlikumi ir uzrādīti iegādes pašizmaksā. Gatavā produkcijas atlikumi ir novērtēti ražošanas pašizmaksā, bet produkcijas veidiem, kuru ražošanas pašizmaksa pārsniedz neto pārdošanas vērtību – neto pārdošanas vērtībā, starpību uzrādot pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Krājumu atlikumu vērtības aprēķināšanai izmantota vidējās svērtās vērtības metode (FIFO metode). Atšķirības radās izmantojot atšķirīgas pamatlīdzekļu nolietojumu likmes un nodokļu.

Nauda un tās ekvivalenti
Naudas plūsmas pārskatā nauda un tās ekvivalenti sastāv no naudas kasē, tekošo bankas kontu atlikumiem un īstermiņa depozītiem ar sākotnējo termiņu līdz 90 dienām.
Datu salīdzināšana
Finanšu pārskata rādītāji 2007. gadā klasificēti un novērtēti tāpat kā iepriekšējos gados.

Īstermiņa un ilgtermiņa saistības
Visi prasījumi un saistības , kuru maksāšanas termiņš iestājas ilgāk kā gada laikā pēc pārskata gada beigām, tiek klasificētas kā ilgtermiņa saistības. Pārējās tiek uzskatītas par īstermiņa grafika.

Uzņēmuma ienākuma nodoklis.
Uzņēmuma ienākuma nodoklis aprēķināts atbilstoši likuma “Par uzņēmuma ienākuma nodokli” prasībām.

Uzkrājumi
Uzkrājumi darbinieku atvaļinājumiem netiek veidoti, jo summas nav būtiskas attiecībā pret finanšu pārskatā sniegto informāciju.

2.2. Peļņas vai zaudējuma aprēķins

2. tabula
Peļņas vai zaudējuma aprēķins [Autors]
2007.gads
Nr. p.k. Rādītāja nosaukums Piezīmes Nr. Pārskata perioda beigās Gada sākumā
1. Neto apgrozījums 1 1268386 1316331
2. Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas 2 1285262 1291114
3. Bruto peļņa vai zaudējumi (no apgrozījuma) – 16876 25217
4. Pārdošanas izmaksas 3 2312
5. Administrācijas izmaksas 4 7779 6331
6. Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas 5 2509 2633
7. Peļņa vai zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem – 27164 13941
8. Peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem – 27164 13941
9. Pārējie nodokļi 6 243 227
10. Pārskata perioda peļņa vai zaudējumi pēc nodokļiem – 27407 13714

Piezīme Nr.1 Neto apgrozījums
3. tabula
Neto apgrozījuma sadalījums pa darbības veidiem LVL [Autors]
Darbības veidi 2007. gads 2006. gads
Ienākumi no pamatdarbības produkcijas realizācijas 1267259 1315531
Ienākumi no pakalpojumu sniegšanas 1127 8800
Kopā: 1268386 1316331

Piezīme Nr.2 Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas
Neto apgrozījuma gūšanai izlietotās produkcijas, preču vai pakalpojumu izmaksas ražošanas vai iegādes pašizmaksā.
4. tabula
Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas [Autors]
Izmaksu veids 2007. gads 2006. gads
Materiālās izmaksas 1239783 1246367
Ilgtermiņa ieguldījumu nolietojums 3335 3769
Personāla izmaksas 20345 14058
Sociālie maksājumi 4899 3387
Citi izdevumi 16900 23533
Kopā 1285262 1291114

Piezīme Nr.3 Pārdošanas izmaksas
5. tabula
Pārdošanas izmaksas [Autors]
Izmaksu veids 2007. gads 2006. gads
Reklāmas izmaksas 65
Citas izmaksas 2247
Kopā: 2312

Piezīme Nr.4 Administrācijas izmaksas
6. tabula
Administrācijas izmaksas [Autors]
Izmaksu veids 2007. gads 2006. gads
Personāla izmaksas 6527 4842
Citas administrācijas izmaksas 1252 1489
Kopā: 7779 6331

Piezīme Nr.5 Procentu maksājumi
7. tabula
Procentu maksājumi [Autors]
Izmaksu veids 2007. gads 2006. gads
Procentu maksājumi par overdraftu izmantošanu 2509 2633
Kopā: 2509 2633

Piezīme Nr.6 Pārēji nodokļi
8. tabula
Pārēji nodokļi [Autors]
2007. gads 2006. gads
Nekustamā īpašuma nodoklis 243 227
Kopā: 243 227

3.attēls. Peļņa vai zaudējums [Autors]

2.3. Naudas plūsmas pārskats (sk. 9.tabula)

9. tabula
Naudas plūsmas pārskats [Autors]
2007. gads
Mainīgā izdevumu un ieņēmumu posteņa nosaukums 2007. g. 2006. g.
A. Naudas līdzekļu plūsma no saimnieciskās darbības, Kopā, tai skaitā: – 25838 – 2721
1. No pircējiem un pasūtītājiem saņemtie naudas līdzekļi (+) 1268386 1316331
Naudas līdzekļi, kas samaksāti saimnieciskās darbības vajadzībām:
1. Par krājumiem samaksātie naudas līdzekļi (-) – 1239784 – 1244574
2. Naudas maksājumi darbiniekiem (-) – 25649 – 18900
3. Pārējie ar saimniecisko darbību saistītie maksājumi (-) – 20136 – 48416
4. Izdevumi procentu maksājumiem (-) – 2489 – 2633
5. Sociālā nodokļa maksājumi (-) – 6166 – 4529
B. Naudas līdzekļu plūsma no ieguldījumiem 0 0
C. Naudas līdzekļu plūsma no finansu darbības, KOPĀ, tai skaitā: 24749 5348
1. Atmaksātie aizņēmumi (-) – 351 – 10350
2. Īstermiņa aizdevumi no bankām 25100 15698
Naudas līdzekļu plūsma kopā (t.i. A+B+C) – 1089 2627
Naudas līdzekļu atlikums perioda sākumā 2627 0
Naudas līdzekļu atlikums perioda beigās 1538 2627

2.4. Kontu grupas

Uzņēmuma visas kontu grupas ir galvenās, izņemot 4 bilances kontu grupu (uzkrājumi), jo uzņēmums neveido uzkrājumus. Pie aktīviem kontiem (uzskaita uzņēmuma valdījumā esošos līdzekļus) var pieskaitīt nemateriālo un materiālo ieguldījumus (1 gr.), apgrozāmie līdzekļi (2 gr.), bet pie pasīviem (uzskaita uzņēmuma valdījumā esošo līdzekļu rašanās avotus) kontiem var pieskaitīt pašu kapitāls (3 gr.), kreditori (5 gr.) – bilances konti. No operāciju kontiem uzņēmums izmanto ieņēmumi no saimnieciskās darbības (6 gr.), saimnieciskās darbības izdevumi (7 gr.) un dažādi ieņēmumi un izdevumi, peļņa un zaudējumi (8 gr).

Bilances konti:
1. 1 grupas – datoru programmas, licences, nekustamais īpašums, tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas, nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstītā daļa, zemes gabalu un ēkas nolietojums, Tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas nolietojums, pārējo pamatlīdzekļu nolietojums.
2. 2 grupas – izejvielas un materiāli, avansa maksājumi par precēm, norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem, pārmaksātie nodokļi, kase, norēķinu konts Unibankā, norēķinu konts Hansabankā.
3. 3 grupas – pamatkapitāls, pārskata gada nesadalīta peļņa, iepriekšējo gadu nesadalīta peļņa.
4. 5 grupas – citi aizņēmumi, īstermiņa aizņēmumi no kredītiestādēm, norēķinu ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem, norēķini par darba algu, norēķini par uzņēmumu ienākuma nodokli, norēķini par PVN, samaksātais PVN, norēķini par sociālo nodokli, norēķini par iedzīvotāju ienākuma nodokli, akcīzes nodoklis, riska nodeva, dabas resursu nodoklis, nekustamā īpašuma nodoklis, ieņēmumi no pamatdarbības produkcijas un pakalpojumu pārdošanas

Operāciju konti :
5. 6 grupas – ieņēmumi no pamatdarbības produkcijas un pakalpojumu pārdošanas, ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas,
6. 7 grupas – izejvielu un materiālu iepirkšanas un piegādes izdevumi, preču iepirkšanas un piegādes izdevumi, elektroenerģija, akcīzes nodoklis, bankas pakalpojumi, atkritumu izvešana, kases aparātu un datoru apkalpošana, deratizācija, apsardze, samaksa par pārējiem pakalpojumiem no ārienes, pirkto materiālu un preču krākumu un vērtības izmaiņas, strādnieku algas, pārvaldes un administratīvā personāla algas, sociālais nodoklis, uzņēmējdarbības riska nodeva, pamatlīdzekļu nolietojums, dabas aizsardzības izdevumi, apdrošināšanas maksājumi (izņemot darbiniekus), pārēji saimnieciskās darbības izdevumi, degviela, tekošie remonti, transporta remonts, specapģērbs, darba rīki, zemes noma, apkure, reklāmas izdevumi, sakaru izdevumi, biroja izdevumi, citi pārdošanas izdevumi, gada pārskata un revīzijas izdevumi.
7. 8 grupas – samaksātie procenti, samaksātās soda naudas un līgumsodi, peļņa vai zaudējumi, nodoklis par zemi.
Pārskata periodam beidzoties, tiek slēgti 6. un 7. kontu grupas uz kontu 8610 „Peļņa vai zaudējumi”, tādējādi nosakot pārskata perioda peļņu vai zaudējumus no pamatdarbības. Grāmatvedības konti ir apkopoti grāmatvedības kontu plānā, kuru apstiprina uzņēmuma vadītājs (3. pielikums). Kontu plāns satur gan bilances kontus, gan operāciju kontus.

3. Darba aizsardzības sistēma

Uzņēmuma ir organizēta darba aizsardzības sistēma, kurā ietilpst:
• darba vides riska novērtēšana;
• darba vides iekšējā uzraudzība;
• darba aizsardzības organizatoriskās struktūras izveidošana;
• konsultēšanās ar nodarbinātajiem utt.
Darba aizsardzības sistēma ir būtiska uzņēmuma sastāvdaļa (dīzeļdegvielas un benzīns ir viegli uzliesmojušas vielas un prasa īpašu aizsardzību, tāpēc DUS teritorijā ir brīdinājumu zīmes par to, ka aizliegts pīpēt, aizliegts pildīt degvielu ja ir iedarbināts auto transportlīdzekļa motors) . Mērķis ir izveidot uzņēmuma vajadzībām piemērotu darba aizsardzības sistēmu, kā arī izvērtēt darba vides riskus konkrētai darba vietai un darbiniekam ar efektīvu un objektīvu darba vides risku novērtēšanas metodes palīdzību. DUS operatori un autoservisa strādnieki strādā specapģērbos. Uzņēmumam noslēgts līgums ar apsardzes firmu. Piemēram, ja ir kaut kādi draudi (zagļi, bandīti) DUS operators piespiež podziņu (piekariņš ar podziņu) un apsardzes firma saņem signālu par to kā darbiniekam ir kaut kādi draudi. Katra ēka ir ugunsdzēšamais aparāts, ka arī pirmās medicīniskas palīdzības aptieciņa.(Tabula Nr.10)

10. tabula
Darba aizsardzības sistēma [Autors]
Darba aizsardzības sistēma
Darba vides riska novērtēšana Darba vides iekšējā uzraudzība Darba aizsardzības organizatoriskās struktūras izveidošana Konsultēšanās, nodarbināto informēšana un līdzdalība darba aizsardzībā
Darba vides riska faktoru konstatēšana Darba vides iekšējās uzraudzības plānošana Darba devējs norīko darba aizsardzības speciālistu, ja uzņēmumā ir mazāk nekā 50, bet vairāk nekā 5 nodarbinātie Darba devējs konsultē nodarbinātos vai uzticības personas un rada viņiem iespēju piedalīties apspriedēs par darba aizsardzības jautājumiem
Darba vides riskam pakļauto darbinieku noteikšana Darba vides riska novērtēšana Ja darba aizsardzības organizatorisko struktūru nav iespējams izveidot, darba devējs iesaista kompetentu institūciju vai kompetentu speciālistu Darba devējs informē nodarbinātos un uzticības personas par darba vides risku un darba aizsardzības pasākumiem
Darba vides riska apjoma un rakstura izvērtēšana Darba vides iekšējās uzraudzības īstenošana Darba devējs nodrošina darba aizsardzības speciālistus, uzticības personas un nodarbinātos ar visu informāciju par darba aizsardzības jautājumiem

4. Darba samaksas sistēma uzņēmuma un nodokļi

SIA „AIVA – 29” darba devēja vadmotīvs ir uzņēmuma rentabilitāte, ekonomiskais progress, attīstība. Darbinieki ir viens no resursiem, kuru atdevi nosaka atalgojums. Darbs un darba atalgojums palīdz strādājošam iegūt resursus visu līmeņu vajadzību apmierināšanai. Piemēram, izmantojot A. Maslova vajadzību klasifikāciju var teikt, ka darba samaksa nodrošina līdzekļus gan fizioloģisko (dzīvības procesu uzturēšanas), gan eksistenciālo (pastāvēšanas un fiziskās un ekonomiskās drošības), gan sociālo (cilvēcisko kontaktu un uzmanības) u.c. vajadzību apmierināšanai. Attiecības starp darba devēju un darba ņēmēju Latvijā regulē Darba likums.
Jebkura darbinieka alga tiek aplikta ar algas nodokli (viens no iedzīvotāju ienākuma nodokļa izpausmes veidiem). Tā apmēru, aprēķināšanas un iekasēšanas kārtību, kā arī nodokļu atvieglojumu saņemšanu nosaka likums Par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Saskaņā ar likumu Par Iedzīvotāju Ienākuma nodokli algas nodoklis, ko par darbinieka gūtajiem ienākumiem aprēķina un maksā darba devējs, ir 22 procenti, izņemot neapliekamos ienākumus, kuri sastāv no (a) neapliekamā minimuma; (b) noteiktiem atvieglojumiem (par apgādībā esošām personām, ko ņem vērā darba devējs, aprēķinot nodokli) un (c) noteiktiem attaisnotiem izdevumiem. Grāmatvedei jāiesniedz atskaiti līdz 20. datumam katru mēnesī VID (Valsts Ieņēmumu Dienests). Darba ņēmēja sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi nosaka likums Par valsts sociālo apdrošināšanu. Darba devējs aprēķina obligāto iemaksu, kas jāveic par katru darba ņēmēju. Sociālās Apdrošināšanas Iemaksu likme sastāda 33.09 %, no kuras 24.09 % maksa darba devējs un 9 % darba ņēmējs. Pateicoties datorprogrammai grāmatvedei atliek atlasīt darbinieku vārdu, uzvārdu un programma pati visu aprēķina.
DUS operatoriem ir stundu tarifu likme. Darbinieki strādā arī naktī, tāpēc darbiniekam, kas veic nakts darbu, ir tiesības saņemt piemaksu. Nakts darbs ir ikviens darbs, ko darbinieks veic nakts laikā no pulksten 22.00 līdz 6.00 ilgāk nekā divas stundas. Piemaksu izmaksā par katru nakts laikā nostrādāto stundu, un tās apmērs nedrīkst būt mazāks par: 50% no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas
likmes, laika algas gadījumā, bet pārējiem darbiniekiem ir noteiktas amatalgas.
SIA „AIVA – 29” darbinieki netiek nodarbināti svētku dienās. Tomēr gadījumā,
ja uzņēmumā ir nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, darbinieks pēc darba devēja pieprasījuma tiek nodarbināts svētku dienā, bet darbiniekam par to ir tiesības izmantot atpūtu citā nedēļas dienā vai saņemt atbilstošu atlīdzību, tas ir, piemaksu ne mazāk kā 100 % apmērā no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes. Darbiniekam laicīgāk ir jāsarunā ar darba dēvēju svētku dienas, kurā viņš tiks nodarbināts, būtu ieteicams vienoties ar darba devēju par to, kā tiks kompensēts viņa darbs svētku dienā. Slēdzot darba līgumu ( 2 eksemplāros), darba devējs un darbinieks vienojas par darba samaksas apmēru, kā arī par darba samaksas veidu– laika algu vai akorda algu. Laika algu aprēķina atbilstoši faktiski nostrādātajam darba laikam neatkarīgi no paveiktā darba daudzuma, bet akorda algu aprēķina atbilstoši paveiktā darba daudzumam neatkarīgi no laika, kādā tas paveikts. Minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu. Šobrīd minimālās darba algas apmērs normālā darba laika ietvaros ir 160 latu, bet stundas tarifa likme ir 0,962 lati. Ikviens darbinieks, kurš ir nodarbināts 40 stundas nedēļā, ir tiesīgs saņemt vismaz minimālo darba algu. SIA „AIVA – 29” darbinieks vienojas ar darba devēju par darba samaksas izmaksu reizi mēnesī. Ja darba samaksas izmaksas diena sakrīt ar brīvdienu vai svētku dienu, darbiniekam ir jāsaņem darba samaksu pirms attiecīgās dienas. Darba samaksu par līdz atvaļinājumam nostrādāto laiku un samaksu par atvaļinājuma laiku darbiniekam ir tiesības saņemt ne vēlāk kā dienu pirms atvaļinājuma. Grāmatvede pārskaita algu reizi mēnesī.
Visi darbinieki saņem algu, kas ir lielāka par minimālo algu. Darbinieki ir apmierināti par savu algu, par samaksas laicīgumu. Labs atalgojums stimulē darbiniekus strādāt kvalitatīvi.
Uzņēmumam ir jāmaksā Uzņēmuma Ienākuma Nodoklis (15 % no gūta ienākuma). Bet sakara ar to, ka uzņēmumam ir zaudējumi, tas nav jāmaksā.
Uzņēmums maksā akcīzes nodokli, nopērkot no piegādātāja degvielu. Pavadzīme atsevišķa aile ir aprēķināta summa cik ir jāmaksā akcīzes nodoklis, un tas ir pieskaitīts pie kopējas summas.
Katru mēnesī līdz 15. datumam jātaisa PVN atskaite. Prakses laika sagatavoju Pievienotās vērtībās nodokļa deklarāciju (2. pielikums)
Grāmatvedes darbs ir atvieglots, jo ir datora programmas. Grāmatvedei atliek ievadīt galvenos radītājus, savukārt programma visu izrēķinās un tad atliek izprintet. Un atskaite gatava.

5. Uzņēmuma kultūrvide

Prasmīgi vadītāji sistemātiski apmāca savus darbiniekus, līdz ar to ne tikai rūpējoties par viņiem, bet ar to gūstot ienākumus savam uzņēmumam. Tāpat, kā citas biznesa darbības, arī apmācības jāvirza tā, lai sasniegtu skaidri noteiktu mērķi. Ja tās ir bezmērķīgas, nekas netiks sasniegts. Efektīvas pārmaiņas darbiniekos ir ļoti grūti īstenot, jo ne jau visi vēlas gūt labāku izglītību un uzņemties vairāk atbildības. Jebkuram darbiniekam ir iespēja iziet kursus savas profesijas kvalifikācijas celšanai. Darba devējs atbalsta arī tos darbiniekus, kuri mācas augstskolas, dodot iespēju apmeklēt augstskolu. Katrs darbinieks jūt, ka par viņu rūpējas, ka viņš un viņa darbs ir pietiekoši svarīgs un nozīmīgs.
Vadītājam ir nepieciešama profesionālās kompetences, lai pieņemtie lēmumi nebūtu pretrunā ar darbinieku personības suverenitāti un sabiedrības vajadzībām, ir jāievēro psiholoģiskais un pedagoģiskais takts, organizācijas kultūrvides īpatnības, attieksmju un līdzsvara principi. [5.]
SIA „AIVA – 29” kultūrvidi var raksturot izmantojot vērtīborientācijas skalu:
8. darba vietas labiekārtojums, pienākumu sadale, izaugsmes iespēja;
9. informācijas pieejamība;
10. darbiniekiem ir drošības sajūta;
11. tālākizglītības un personiska izaugsme;
12. kopīgu brīvā laika pavadīšana;
13. darba kvalitāte, jo darbinieku profesija atbilst amatam;
14. darbinieku motivācija strādāt kvalitatīvi (alga);
15. draudzīgs, labvēlīgs vadības stils;
16. humānas attiecības starp padoto un darba devēju.

6. Dokumentu apgrozība un glabāšana

Uzņēmuma dokumentu apgrozība un glabāšana ir sakārtota.(sk. 4.pielikums) Dokumenti glabāšanas laiks ir atkarīgs no dokumenta svarīguma. Dokumenti var glabāties :
1. patstāvīgi – pamatlīdzekļu pieņemšanas nodošanas akts, norakstīšanas akts, pamatlīdzekļu uzskaites kartīte, gada budžets un grozījumi, galvenā grāmata.
2. 75 gadi – darba līgumi, personīgais konts, algas nodokļa grāmatiņu reģistrācijas žurnāls.
3. 10 gadi – grāmatvedības organizācijas un kārtošanas dokumenti.
4. 5 gadi – visi pārēji (pilnvaras, saimnieciskās darbības līgumi, maksājumu uzdevumus, darba laika uzskaites tabeles, algu aprēķins, personāla kustības dokumenti, kases dokumentācija).

Dokumenta kustība:
1. dokumenta sagatavošana;
2. dokumenta pārbaude;
3. dokumenta apstrāde;
4. glabāšanas vieta;
5. nodošana arhīvā.

Secinājumi

1. Uzņēmums atrodas izdevīga vieta pilsētas centra.
2. Uzpildes stacijas izbūvētas tā, lai lielas kravas mašīnas arī varētu uzpildīties.
3. Uzņēmums ir konkurētspējīgs.
4. Uzņēmuma dokumentu apgrozība un glabāšana ir ļoti labi sakārtota.
5. Uzņēmuma ir miermīlīga, jautra atmosfēra.
6. Uzņēmuma apgrozījums par 2007.g. ir 1268386 Ls
7. Uzņēmuma zaudējumi par 2007.g. ir 27407 Ls, kuri tika segti no iepriekšēja gada peļņas.
8. Pateicoties datorprogrammām ir atvieglots grāmatvežu darbs.

Priekšlikumi

1. Uzņēmums varētu atvērt vēl kādu filiāli Tukuma rajona vai kāda cita rajona, jo kā jau iepriekš minēts lielāka daļa klientu ir zemnieku saimniecības.
2. Uzņēmums var pārdot ne tikai degvielu, bet arī gāzi, jo tuvāka gāzes uzpildes stacija ir Jauntukumā vai Lautehnikā.

Izmantoto avotu saraksts

1 M. Gribenko „Grāmatvedības uzskaite”, pirmā daļa, Rīga, 2000. – 5. -13.lpp..
2 K. Hamblina „Īsi par mārketingu”, Rīga, 1995. – 62. lpp..
3 V. Zariņa „Finanšu grāmatvedības uzdevumu krājums ”, Rīga, 2004. – 105 lpp..
4 SIA „AIVA – 29” nepublicētie materiāli.
5 Organizācijas kultūrvide – 01.06.2008. www.3acadlib.lv/greydoc/Strautmanis_desertacija
6 Nodokļi un likumi www.vid.gov.lv – 26.05.2008.

Pielikumi

1. pielikums
Pirkšanas-pārdošanas līgums.

Tukums 2008.gada . . . . . . . . . .

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību AIVA-29, reģ. apliecība Nr.000 316 757,
turpmāk tekstā saukta “Pārdevējs”, tās valdes priekšsēdētāja Aivara Jēgera personā, kas darbojas uz sabiedrības Statūtu pamata no vienas puses, un

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . turpmāk tekstā saukta “Pircējs”

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . personā no otras puses
noslēdz šo līgumu par sekojošo:

1.Vispārējie noteikumi.

1.1.Šī līguma dokumenti sastāv no Līguma, Līguma pielikumiem un Līguma grozījumiem, par ko puses rakstveidā ligst pēc Līguma parakstīšanas un kas ir neatdalāmas Līguma sastāvdaļas, kā arī no Preču Pavadzīmēm-Rēķiniem.

1.2.Pircējam noteiktais kredīta limits ir . . . . . .( . . . . . . . . . . . . ) lati. Ar terminu “Kredīta limits” puses saprot summu, par kādu pircējs drīkst saņemt preci uz šajā Līgumā noteiktajiem pēcapmaksas noteikumiem.

1.3.Saskaņā ar šo līgumu iesniegto rēķinu apmaksāšanas termiņš ir Preču Pavadzīmes –Rēķina norādītajā datumā, ja tas nav noteikts savādāk šī Līguma pielikumos.

1.4.Parakstot Līgumu, Puses apstiprina, ka to personas ir tiesībspējīgas uzņemties visas šajā Līgumā noteiktās tiesības un pienākumus un viņas apņemas tos izpildīt prasībām atbilstoši un termiņā.

1.5.Pirms Līguma parakstīšanas Puses ir iepazinušas ar to un apstiprina, ka Līgums ir noslēgts bez viltus, spaidiem un maldības un visos nosacījumos atbilst tam, ko viņas reāli grib.

2.Līguma priekšmets.
2.1. Pārdevējs pārdod, bet Pircējs pērk dīzeļdegvielu, benzīnus, eļļas, smērvielas, autoriepas,autodetaļas, autokosmētiku, veic automašīnas tehnisko apkopi un automašīnas remontu.

2.2. Preces daudzums un cena tiek saskaņotas atsevišķi katrai partijai.

3. Preču kvalitāte.
3.1. Precei, kas tiek pārdota saskaņā ar šo līgumu, jāatbilst rūnīcas izgatavotājas
kvalitātes sertifikāta parametriem.

4. Norēķinu kārtība.
4.1. Pircējs par piegādāto preci norēķinās . . . . bankas dienu laikā par katru partiju.

5. Preču piegāde un pieņemšana.
5.1. Pārdevējs nodrošina Pircējam preces saņemšanu saskaņā ar šā līguma noteikumiem – DUS Tukumā, Kurzemes ielā 55 un DUS Vānes pagasta ”Pūcēs”, izmantojot debetkartes vai iegādājoties degvielas talonus.
Uzpildot degvielu tiek izsniegts bezskaidras naudas čeks, kurā norādīts datums, laiks un degvielas daudzums.

6. Pušu atbildība.
6.1. Gadījumā, ja Pircējs savlaicīgi neapmaksā saņemto preci, Pircējs maksā Pārdevējam kavējuma naudu 0.1% apmērā no kopējās neapmaksātās summas par katru nokavēto dienu.
6.2.Soda nauda tiek aprēķināta ņemot vērā preču-pavadzīmē-rēķinā uzrādīto preču saņemšanas datumu.
6.3.Līguma soda naudas samaksa neatbrīvo puses šī Līguma saistību izpildes.

7. Līguma termiņš.
7.1 Dotais līgums stājas spēkā no parakstīšanas brīža.
7.2. Pusēm rakstiski vienojoties savā starpā iespējams izmainīt šajā līgumā minētos nosacījumus.

8. Arbitrāža.
8.1. Visus strīdus vai domstarpības, kuras var rasties šī Līguma izpildes gaitā, jārisina, pusēm vienojoties. Ja puses nepanāk šādu vienošanos, strīdus nodod izskatīšanai tiesā, kur tos izskata saskaņā ar LR civilkodeksa prasībām. Prasītājs pēc savas vēlēšanās var griezties arī šķīrējtiesā. Tiesas lēmumi ir galīgi un saistoši abām pusēm.
8.2. Pretenzijas par preces kvalitāti Pārdevējs pieņem rakstiskā veidā, desmit dienu laikā pēc preces saņemšanas, un klāt pievienojot neatkarīga eksperta (laboratorijas) atzinumu par degvielas kvalitāti.

9. Citi nosacījumi.
9.1. Visas dotā līguma izmaiņas un papildinājumi ir spēkā, ja puses tos ir noformējušas un parakstījušas.

8. Pušu juridiskās adreses.
SIA “AIVA-29” . . . . . . . . . . . . . . . . .

LV 4000 316 7570 . . . . . . . . . . . . . . . .

Tukums, Kurzemes iela 55/55a . . . . . . . . . . . . .

LUB Tukuma filiāle UNLALV2X . . . . . . . . . . . . . . . .. .
konts LV15UNLA0032003467100 . . . . . . . . . . . . . . .
A/S Hansabanka HABALV22 . . . . . . . . . . . . . . . LV18HABA0551001645395 . . . . . . . . . . . . . .. .

Valdes priekšsēdētājs: . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
A.Jēgers . . . . . . . . . .

Leave a comment