Lāčplēsis

Saturs.

Saturs. 1.lpp.

Ievads. 2.lpp.

Sižets pa cēlieniem. 4.lpp.

Tēli. 6.lpp.

Problēmas. 8.lpp.

Mans viedoklis par eposu. 9.lpp.

Izmantotā literatūra. 10.lpp.

Ievads.

Plašas episkas varoņdziesmas sauc par tautas eposiem. Tautas eposs ir arī liroepikas paveids. Arī «Lāčplēsis» ir tautas eposs. Eposs tika pabeigts ziemas vidū, iznāca 1888.g, uz Trešajiem vispārīgajiem latviešu dziesmu svētkiem. A. Pumpurs dzimis 1841.gada 22.septembrī, miris 1902.g. 6.jūlijā, slimojot ar akūto reimatismu un sarkomu, tika apbedīts Lielajos kapos. 1875. gadā Pumpura kāzas ar Edi Gobu no Vecpiebalgas «Jaungaigalām». A. Pumpurs cerēja, ka Tērbatā smelsies idejas. Viņa cerības piepildījās. Dzīvojot Tērbatā, viņš pabeidza savu ep

p
posu. Viņa sievu sauca Ede, bet dēlu Teodors. Viņš bija ne tikai dzejnieks, bet arī jaunlatvietis un karavīrs.

Sižets pa cēlieniem.

1. Dziedājums: Pirmajā dziedājumā ir stāstīts par dievu sapulci, katru no dieviem. Šajā sapulcē nolemj Lāčplēsi atstāt dzīvu.

2. Dziedājums: Otrajā dziedājumā tiek stāstīts par Lāčplēša pirmo varoņdarbu (tēva izglābšana no lāča, pašu lāci saplēšot). Par Lāčplēša ceļu uz Burtnieku pili, par ciemošanos pie Aizkraukļa, Aizkraukļa meitu Spīdalu, piedzīvojumiem velna bedrē, Kangara solījumu, iepazīšanos ar Staburadzi un viņas meitu Laimdotu. Par sadraudzēšanos ar Koknesi.

3. Dziedājums: Stāsta par Ka

a
angara sadraudzēšanos ar priesteri Diterihu, to, kā Lāčplēsis pieveica milzi Kalapuisi, latviešu un igauņu karu un tā beigām. Par to, kā Lāčplēsis satika Laimdotu nogrimušajā Burtnieku pilī, kā palika Burtnieku pilī pa nakti un cīnījās ar Vampīru, moriem, Spīdalu. Kā Lā
ā
āčplēsis iepazinās ar teikām un mācībām Burtnieku rakstu tīstokļos, par Veļu nakti, par Laimdotas pazušanu.

4. Dziedājums: Stāsta par Kaupu pie svētā tēva Romā, kā dibināja Rīgu, kā Laimdotu ieslēdza Nonnu klosterī, kā Koknesis izglāba Laimdotu, par Lāčplēša ceļojumu pie Ziemeļmeitas, tikšanos ar sumpurņiem, Zemes malu, Dimanta kalnu, Apburto jūras salu, kas pievelk kuģus.

5. Dziedājums: Stāsta par to, kā Lāčplēsis ar saviem līdzgaitniekiem nonāca uz apburtas jūras salas, kas pievilka arī viņu kuģi. Uz salas Lāčplēsis trīs naktis pēc kārtas cīnījās ar trīsgalvainu, sešgalvainu un deviņgalvainu jodu, nogalināja jodu māti – Veco raganu, atpestīja Spīdalu no velna, satika Laimdotu un Koknesi, laimīgi devās atpakaļ uz tēviju. Koknesis atzinās mīlestībā Spīdalai, Lāčplēsis Laimdotai.

6. Dziedājums: Rakstīts par Līgo svētku svinēšanu, Līgo nakti, Virsaišu sapulci. Arī par to, kā Lāčplēsis ar sa
a
aviem biedriem ieradās sapulcē. Par Laimdotas kāzām ar Lāčplēsi un Kokneša kāzām ar Spīdalu, par karu ar bruņiniekiem. Ditriha izlūgšanās, lai atstāj viņu dzīvu, Dan’jela velna darbi, Lāčplēsis Lielvārdē ieņem Lielvārdes pili, Dan’jela un svešās ticības aizsūtīšana prom. Ditriha un Kangara sazvērestība, Lāčplēša spēka atklāšana, Tumšā bruņinieka ierašanās, Kaupa un viņa biedru ierašanās Lielvārdē, Lāčplēša cīņa ar Tumšo bruņinieku, Lāčplēša un Tumšā bruņinieka nāve. Beigas.

Tēli un to raksturojums.

Nr. Tēls Raksturojums Mans viedoklis

1. Spīdala «Rotājās gredzeniem, krellēm pie loga. Jaunekle īsta skaistule bija, tumšbrūnām, zvēroti dedzīgām ac

c
cīm.» Nebija laimīga, kalpojot velnam. Dziļi sirdī alka pēc mīlestības, ko vēlāk sniedza Koknesis.

3. Laimdota «Tās seja likās tik piemīlīga, līdzīga viņa kā mēnesnīca ar magoņu ziediņiem jaukta, tumšzilās acis tai nolūkojās tik liegi, kā austoša diena, bet, ilgāk skatoties tās parādījās tik dziļas kā atvara dzelme. Paldotas drāniņas, gaišzilganas tās augumu aplenca slaidi, sprogainie mati bij atsieti vizulīšiem, tie nolaidās sprogās līdz ceļiem.» Ļoti skaista, nevainīga un nesamaitāta jaunava. Viņa ļoti mīlēja Lāčplēsi.

4. Lāčplēsis «Skaists, stalts jauneklis, izredzēts varonis, dūšīgs kareivis. » Nebija iedomīgs, bet bija gudrs un apķērīgs, mīlēja Laimdotu.

5. Kundziņi «Tiem mugurā bija melni samta svārciņi, uzvilkti kājās zābaciņi spīdoši, trīsstūra cepures uzliktas galvā, bet aiz ausīm redzami bij mazi ragi. » Varētu būt, un, visdrīzāk, ka bija velni.

6. Koknesis «Stiprāko jaunekli dēvē.» Mīlēja Spīdalu.

7. Diterihs Augstais Priesteris Ļauns, nodevīgs.

8. Ziemeļmeita Sārts un bālgans viņas ģīmis it kā blāzmas atspīdums; Acis it kā debess velvē skaidrā laikā Ziemeļos gari mati zelta krāsā pleciem pāri laistījās; un pār slaido stāvu segta sniega balta villaine. Galvā viņai kroņa vietā spoža kara cepure; arī ieroči tai klātu turpat laivā atradās. Laipna, dāsna un viesmīlīga. Lāčplēsim paveicās, ka viņš satika Ziemeļmeitu.

Problēmas.

Nr. Problēmas Atrisinājums

1. Lāčplēša tēvam uzbrūk lācis. Lāčplēsis tēvu izglābj, saplēšot lāci.

2. Atklāj Lāčplēša spēka noslēpumu. Lāčplēsis cīnās ar Melno bruņinieku.

3. Lāčplēsim nocērt abas ausis, Melnajam bruņiniekam galvas. Abi iekrīt Daugavā.

4. Laimdota skumst pēc Lāčplēša. Laimdota izdara pašnāvību.

Mans viedoklis par eposu.

Šis eposs ir nozīmīgs latviešu literatūrā ar to, ka šis eposs ir kā latviešu varoņdziesma, Lāčplēsis ir kā latviešu varonis. Lāčplēsis it kā paceļ katra lasītāja pašapziņu, jo Lāčplēsis it kā ir parasts puisis ar lielu spēku, kas dzimis laimes krekliņā. Šo stāstu var pielīdzināt arī mūsdienām, jo arī mūsdienās visu laiku cīnās labais pret ļauno. Man tiešām ļoti patika lasīt Lāčplēsi. Interesanti uzrakstīts. Man nepatīk lasīt dzejoļu grāmatas un kad ieraudzīju Lāčplēsi, domāju, ka būs ļoti neinteresanti. Kā nekā, jau sen uzrakstīts, senos laikos, izgājis cauri tik daudzām lasītāju paaudzēm, kā gan tāda veca un sena grāmata var būt interesanta. Bet bija. Un par to man ir liels prieks.

Izmantotā literatūra.

A. Pumpurs, «Lāčplēsis» izdevniecība Zvaigzne ABC, Rīgā 1998. g.

J. Kalniņš, «Andrejs Pumpurs» izdevniecība Liesma, Rīgā 1972. g.

«Literatūras teorija» izdevniecība Zvaigzne, Rīgā 1983.g.