Mārketinga kompleksa pielietojums SIA „LATVIJA STATOIL”

RĒZEKNES AUGSTSKOLA
EKONOMIKAS FAKULTĀTE
EKONOMIKAS UN VADĪBAS KATEDRA

DIPLOMDARBS

MĀRKETINGA KOMPLEKSA PIELIETOJUMS
SIA „LATVIJA STATOIL”

Autors Pilna laika 2. līmeņa profesionālās
augstākās izglītības studiju
programmas “Uzņēmējdarbība”
ar specializāciju
mārketinga sektora vadītājs
4.kursa studente

Inese Afromejeva
(paraksts) ***********

Katedras vadītāja **************

(paraksts)
Zinātniskais vadītājs ************

(paraksts)
Recenzents ****************

(paraksts)

Rēzekne 2009

SATURS

Anotācija ……………………………………………………………………………………………………………………..3
Abstract ……………………………………………………………………………………………………………………….4
Saīsinājumi …………………………………………………………………………………………………………………..5
Ievads ………………………………………………………………………………………………………………………….6
1. Mārketinga kompleksa elementi, to izpētē un attīstīšana …………………………………………………8
1.1 Mārketinga vadīšana un koncepcijas ………………………………………………………………..9
1.2. Mārketinga informācija sistēma …………………………………………………………………….12
1.3. Mārketinga kompleksa elementu raksturojums ……………………………………………….18
1.1.1. Produkts ……………………………………………………………………………………….21
1.1.2. Cenu veidošana ……………………………………………………………………………..22
1.1.3. Sadales kanāli ………………………………………………………………………………..31
1.1.4. Virzīšana tirgū ……………………………………………………………………………….33
1.1.5. Cilvēka faktors ………………………………………………………………………………35
2. SIA „Latvija Statoil” mārketinga kompleksa raksturojums ……………………………………………38
2.1. Statoil uzņēmuma vēsture …………………………………………………………………………….38
2.2. SIA „Latvija Statoil” uzņēmuma preču un pakalpojumu grupu raksturojums. ……..41
2.3. Tirgzinības process SIA „Latvija Statoil”………………………………………………………..44
2.4. Cenu veidošana SIA „Latvija Statoil” ……………………………………………………………47
2.5 Sadale SIA „Latvija Statoil” ………………………………………………………………………….48
2.6. Cilvēka faktors SIA”Latvija Statoil” ……………………………………………………………..49
3. Reklāmas mērķis un funkcijas ……………………………………………………………………………………53
3.1. Reklāmas veidi un izplatīšanas līdzekļi ………………………………………………………….55
3.2. SIA „Latvija Statoil” reklāmas veidi ……………………………………………………………..57
Secinājumi un priekšlikumi …………………………………………………………………………………………..62
Kopsavilkums ……………………………………………………………………………………………………………..65
Summary …………………………………………………………………………………………………………………….67
Izmantotās literatūras un avotu saraksts …………………………………………………………………………..69

ANOTĀCIJA

Diplomdarba tiek analizētas mārketinga kompleksa pielietojums, definēti mārketinga kompleksa elementi, mārketinga informācijas sistēmas, izanalizētas uzņēmuma pakalpojumi, cenas veidošana, virzīšana tirgū, izpētīti cilvēka faktors un pircēju attieksme, izvirzīti secinājumi un izstrādāti priekšlikumi.
Pirmā nodaļa tiek raksturoti mārketinga kompleksa elementi, mārketinga koncepcijas un mārketinga informācijas sistēmas.
Otrā nodaļa tiek pētīti uzņēmuma tirgzinības process, preces un pakalpojumi, cenu veidošana, sadale, cilvēka faktors.
Trešajā nodaļa tiek raksturoti un pētīti uzņēmuma izmantotie reklāmas veidi.
Pētījumu rezultāta tiek noskaidrotas katra mārketinga kompleksa elementa pielietošana un būtība mazumtirdzniecības uzņēmumā..
Pētījuma periods ir 2008. gads novembris 2009. gads aprīlis.
Diplomdarba apjoms ir 70 lapas. Tas sastāv no 3 nodaļām, kurās ietvērtas 2 tabulas, 7 attēli un izmantoti 28 bibliogrāfiskie avoti.

ABSTRACT

Diploma work are analysed marketing complex application, determined marketing complex elements, marketing information systems, analysed enterprise favours, price form, send in a market, investigated human factor and attieksme of buyers, conclusions and produced suggestions are pulled out.
First department marketing complex elements, marketing conception and marketing ingormacijas systems, are characterized.
The second department are investigated enterprise marketing process, commodities and favours, form of prices, sadale, human factor.
In the third department are characterized and investigated the advertising kinds used by an enterprise
Result of researches are found out application and essence of a complex element of each marketing retail business.
A research period is 2008. year November 2009. year April.
A diploma volume is 70 sheets. It is from 3 departments, in which contained 2 tables, 7 images and 28 the bibliographic springs.

SAĪSINĀJUMI

IKVS – integrētās kvalitātes vadības sistēmas
ISO – starptautiskā standartu organizācija
OHSAS – arodveselības un darba drošības sistēma (Occupational Health and Safety Advisory Service)
DUS – degvielas uzpildes stacija
VVD – vide, veselība, drošība
PPR – preču pavadzīme-rēķins

IEVADS

Mārketinga komplekss, pēc autora domām, ir svārīgaak mārketinga sastāvdaļa.

Apskatot mārketinga kompleksu, var teikt, ka tas nemetīgi attīstās, pie attīstīšanas var pieskaitīt to, ka tagad kompleksam, daudzi mārketinga specialisti sāk pievienot arvien jaunus elementus. Katrām uzņēmumam ir nepieciešams pētīt visus mārketinga kompleksa elementus, lai varētu labāk attīstīt savu uzņēmumu un pārvarēt konkurentus.
SIA „Latvija Statoil” ir cieši saaugusi ar reklāmu un mārketingu, apzinājusies tās lielo spēku un veiksmīgi ar to strādā. Uzņēmums ir Latvijā lielākais degvielas mazumtirgotājs, kas piedāvā augstākās kvalitātes degvielu un servisa pakalpojumus, un ir līderis ātro uzkodu, karsto dzērienu un ērtas iepirkšanās veikalu segmentā. Uzņēmums pēdējos trīs gados ir sasniedzis savus straujākos izaugsmes rādītājus pastāvēšanas vēsturē. Par pamatu tam ir daudz dažādu iemeslu, bet viens no būtiskākajiem ir reklāma. Uzņēmums izanto šo instrumentu, lai veiksmīgi sasniegtu izvirzītos mērķus.
Uzņēmuma galvenais mērķis ir apmierināt klientu prasības, sniedzot viņiem augstākās kvalitātes preces un pakalpojumus, atrodoties īstajā laikā un vietā. Bet, lai to panāktu, būtiska ir Statoil komanda – drosmīga, atklāta, iejūtīga un izdarīga.
Diplomdarba tiek izanalizēti tādi elementi ka produkts, vieta, virzīšana tirgū, pakalpojumu sniegšanas process un fiziskā klātbūtne.Kā arī izpētē lielāka uzmanība ir pievērsta cenas veidošanas un cilvēka faktoram.
SIA “Latvija Statoil” savu darbības stratēģiju plāno saskaņā ar tirgus attīstības tendencēm un mainīgajām klientu vajadzībam. Uzņēmums paplašina piedāvājuma klāstu, nodrošina pakalpojumu sniegšanas un apkalpošanas kvalitāti.
Pētījuma mērķis
Izpētīt SIA „Latvija Statoil” mārketinga kompleksa elementus un noteikt mārketinga pielietojuma nozīmi mazumtirdzniecība.
Pētījuma priekšmets
Mārketinga kompleksa elementi un to raksturojums analizēta uzņēmumā.
Pētījuma objekts
SIA „Latvija Statoil” saimnieciskā darbība
Pētījuma hipotēze:
Pastāv iespēja, ka mārketinga kompleksa elementu pielietojuma iedarbības līmenis ir tieši atkarīgs no uzņēmuma darbinieku veicamām darbībām

Pētījuma uzdevumi
1) Pamatojoties uz ekonomiskiem literatūras avotiem, interneta resursiem izpētīt mārketingakompleksa elementus
2) Iepazīties ar tirgzinības raksturojumu uzņēmumā
3) Raksturot mārketinga pielietojumu uzņēmuma
4) Izpētīt tirgzinības kompleksa elementu raksturojumu un analīzi uzņēmumā
5) Uz veikta pētījuma pamatā izstrādāt secinājumus un priekšlikumus
Pētījuma metodes
1) Literatūras analīze.
2) Monogrāfiska un aprakstoša metode.
3) Statistikas analīzes metode.
Pētījuma bāze
1) SIA „Latvija Statoil” mārketinga kompleksa elementi
2) SIA „Latvija Statoil” saimnieciskās darbības rezultāti
Pētījuma periods
2008. gads novembris – 2009 gads aprīlis.

1.MĀRKETINGA KOMPLEKSA ELEMENTI, TO IZPĒTE UN ATTĪSTĪŠANA
Mūsdienu mārketings pārvēršas par cīņu, kas vairāk tiek balstīta uz īpašumā esošo informāciju, nevis uz īpašumā esošajiem resursiem. Konkurenti var kopēt cits cita tehnisko nodrošinājumu, produktus un operācijas, bet viņi nespēj kopēt uzņēmuma informāciju un intelektuālo kapitālu. Uzņēmuma informācijas saturs var veidot uzņēmuma galveno priekšrocību konkurencē.
Vairāki uzņēmumi ir to sapratuši un izveidojuši uzņēmumā viceprezidenta posteni, kas ir atbildīgs par zināšanām, mācīšanos vai intelektuālo kapitālu. Ikvienam uzņēmumam ir vairāk informācijas, nekā to spēj aptvert kāds vadītājs. Informācija ir izkaisīta neskatāmās datubāzēs, plānos, protokolos un ilgi uzņēmumā strādājošo vadītāju galvās. Tāpēc uzņēmumam ir nepieciešams ieviest kaut kādu kārtību tā informācijas zelta raktuvēs, lai vadītāji varētu daudz vieglāk rast atbildes uz jautājumiem un pieņemt daudz pārdomātākus lēmumus.
Uzņēmumiem arī nepieciešams rast efektīvus ceļus, kā iegūt jaunu informāciju. Informācijas iegūšana, uzturēšana un izplatīšana prasa gan laiku, gan līdzekļus. Mārketinga pētnieki ir izveidojuši izsmalcinātas tehnikas, kā iegūt jaunu informāciju un izmantot esošo.
Jēdziens “mārketings” ir cēlies no angļu marketing < market ‘tirgus’ un tam ir divi skaidrojumi:
• Tirgzinība – ekonomikas zinātnes apakšnozare;
• Tirgvedība, uzņēmuma komerciālās darbības rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Pēc būtības, mārketings ir saistīts ar cilvēcisko un sociālo vajadzību noteikšanu un apmierināšanu . Ja šo jēdzienu formulē pēc iespējas īsāk, tad tā ir peļņu nesoša vajadzību apmierināšana. Galvenā mārketinga stratēģija ir tā, ka tas pārvērš sabiedrības sociālās vai privātās vajadzības par peļņu nesošu uzņēmējdarbību, jo mārketings ir fundamentāla disciplīna jebkuras uzņēmējdarbības attīstībai. Īsāk sakot, tas ir veids, kā vadīt biznesu.
Mārketings ir visaptverošs, tā ir daļa no katra darba kārtības, sākot ar ierindas pārdevēju un beidzot ar uzņēmuma direktoru. Šajā nozarē būtiska ir savu patērētāju un konkurentu rūpīga izvērtēšana, sava piedāvājuma pastāvīga uzlabošana, rūpīgi nosakot mērķa tirgu un piedāvājumu. Plānojot mārketinga aktivitātes, ir jābūt skaidrībai, ko tieši jūs pārdodat un kāda ir šā produkta potenciālā mērķauditorija . Pareiza mērķauditorijas noteikšana ir ļoti svarīga, lai samazinātu mārketinga izmaksas. Jāņem vērā, ka klients parasti nepērk produktu, bet gan no tā izrietošos ieguvumus un emocijas. Līdz ar to mārketinga uzdevums ir izprast patērētāju vēlmes un parādīt tiem, ka jūsu piedāvātais produkts var kādu no tām apmierināt.
Mārketinga stratēģija palīdz arī atrisināt uzdevumus, kas pastāv risinot problēmas tautsaimniecībā, saimniecisko savstarpējo sakaru veidošanā starp ražotājiem un patērētājiem . Tā nozīmē arī to ideju atbalstīšanu, kas rosina jaunu preču attīstību un sekmīgu realizāciju.
Mārketinga darbības mērķi uzņēmuma kopējo mērķu sistēmā
Mārketinga mērķis ir iesaistīt klientus produktu izveidē, veidojot ilgtermiņa sadarbību.
Plānojot mārketinga aktivitātes, ir jābūt skaidrībai, ko tieši pārdod un kāda ir šā produkta potenciāla mērķauditorija
Mārketinga kompleksa mērķis ir pieņemt lēmumu, kurš koncentrētu četrus pamatelementus uz pircēju mērķa tirgū.

1.1. Mārketinga vadīšana un koncepcijas

Mārketinga koncepcijas
Koncepcija – sistematizēti un apkopoti uzskati par kādu parādību vai procesu . Pastāv 5 alternatīvas koncepcijas, uz kuru pamata organizācijas veic savu mārketinga darbību:
• Produkcijas koncepcija – pircējs priekšroku dod plaši pieejamai produkcijai par zemām un mērenām cenām;
• Produkta koncepcija – pircējs priekšroku dod produkta labākai kvalitātei, ar to saprotot lietošanas īpašības, dizainu, iesaiņojumu, utt.
• Pārdošanas koncepcija – pircējs pērk preces pietiekamā apjomā tikai tad, ja nemitīgi tiek veikta darbība to virzīšanai tirgū un realizācijas stimulēšanai;
• Pircēja koncepcija – izzināt pircēju vajadzības un viņu reālo pirkuma vērtējumu un pielāgot produktu ražošanu un realizāciju šīm vajadzībām un vērtējumiem, turklāt darot to labāk un efektīvāk par konkurentiem.
• Sociālā mārketinga koncepcija – organizācijas cenšas noteikt un apmierināt pircēju vajadzības un vēlmes daudz efektīvāk par konkurentiem, ņemot vērā visas sabiedrības labklājības attīstības intereses.

Mārketinga vadīšana

Līdz ar mārketinga plānu modernizēšanu uzņēmumiem bieži ir jāpārstrukturē sava uzņēmējdarbība un mārketinga prakse, reaģējot uz tādām nozīmīgām vides izmaiņām kā globalizācija, pārstrukturizācija, tehnoloģiju un telekomunikāciju attīstība. Vadot mārketingu, uzņēmumi var organizēt mārketinga procesu atkarībā no funkcijas, ģeogrāfiskā rajona, produktiem vai patērētāju tirgiem.
Mārketinga speciālistiem ir jāiemācās katru programmu sadalīt to veidojošās aktivitātēs, noteikt nepieciešamos resursus un ar tiem saistītās izmaksas, noteikt to, cik ilgi katrai no aktivitātēm vajadzētu ilgt un kam ir jābūt par tām atbildīgam, kā arī izveidot aktivitātes progresa pārraudzīšanai ceļā uz programmas mērķu sasniegšanu . Tiem ir arī jābūt pietiekami elastīgiem, lai atrastu atbilstošus risinājumus neparedzētās situācijās. Mārketinga vadītājam tiek izvirzīti šādi pienākumi :
• Mērķu un stratēģijas formulēšana un novērtējums;
• Galveno stratēģiju politikas novērtējums;
• Māster plānu, programmu un budžetu pārskats;
• Vadošo darbinieku selekcija un attīstība;
• Ilgtermiņa plānošanas paredzēšana
• Operāciju rezultātu pārskats un novērtējums.
Lai gūtu panākumus, uzsākot savu produktu eksportu uz jauniem tirgiem, svarīgi ir iepazīt tos, izmantojot tirgus pētījumus, kuru galvenais mērķis ir apzināt tirgus iespējas un attiecīgi arī ierobežojumus, kā arī identificēt potenciālos pircējus un sadarbības partnerus.
Tirgus izpēte ietver daudz un dažādas metodes, kuras var lietot, lai noteiktu, kurā ārvalstu tirgū ir visaugstākais noieta potenciāls tieši jūsu produktam. Izpētes rezultāti parasti palīdz uzņēmumiem iegūt informāciju par tādām lietām, kā, kuri ir lielākie tirgi, ātrāk augošie tirgi, tirgus tendencēm, perspektīvām, nosacījumiem, konkurējošajiem uzņēmumiem un produktiem. Protams, jebkurš uzņēmums var uzsākt veiksmīgu eksportu arī bez īpašas tirgus izpētes, piemēram, saņemot kādus ārvalstu pasūtījumus, tomēr jāsaka, lai gan šis pārdošanas veids arī ļoti vērtīgs, bieži vien uzņēmums ar tirgus izpētes palīdzību var atklāt daudz perspektīvākus tirgus un klientus.
Kvalitatīvi tirgus pētījumi ir veids, kā apzināt savas iespējas konkurēt dažādu valstu tirgos – uzsākt eksportu vai paplašināt savas saražotās produkcijas eksporta apjomus. Pētījumos tiek iekļauta informācija par politisko vidi valstī, likumdošanu, kā arī ekonomisko situāciju un tehnoloģisko attīstību. Tajos tiek sniegta tirgus struktūras analīze, informācija par produktiem, nozares vadošajiem uzņēmējiem, piegādātāju un tirgotāju attiecībām, kā arī informāciju par patērētājiem. Katrā pētījumā arī tiek ieteikti stratēģiskie soļi produkta virzībai tirgū. Pievienota informācija par galvenajiem importētājiem, produktiem un anketas no patērētāju aptaujām. Šī precīzā tirgus analīze palīdz uzņēmējiem vislabāk izprast un novērtēt iespējas konkrētos tirgos.
Lai kāds datu un informācijas apkopojums varētu tikt klasificēts kā tirgus pētījums, tam vajadzētu atbilst sekojošām pazīmēm:
 uz nozari vērstam, pētījums tiek veikts par kāda produkta vai produktu grupas potenciālo pieprasījumu;
 ierobežotam ģeogrāfiskajam pārklājumam, skaidri tiek noteikts tirgus – konkrēta valsts vai valstu grupa, piemēram, ES, Skandināvijas valstis utt.;
 koncentrētam, atspoguļojot kopsavilkumu par galvenajām tirgus un mārketinga pazīmēm;
 praktiskam, ietverot nepieciešamo informāciju eksportētājam, pieņemot konkrētus mārketinga lēmumus un darbības.
Tirgus pētījuma mērķis ir nodrošināt uzņēmumus ar koncentrētu aprakstu par nosacījumiem ieiešanai tirgū un tendencēm izvēlētajā mērķa tirgū. Tirgus pētījuma mērķis ir sekmēt komercdarbību, nodrošinot uzņēmumus ar koncentrētu aprakstu par nosacījumiem ieiešanai tirgū un tendencēm izvēlētajā mērķa tirgū, piemēram, veicinot produkta noietu mērķa tirgū. Pat ja uzņēmums, kurš vēlas uzsākt eksportu uzreiz, neizmanto informāciju par jaunu tirgu, tirgus pētījums nodrošina uzņēmumu ar noderīgiem ieteikumiem, kas paver iespēju turpmākai attīstībai un var izveidot pamatu (principus) uzņēmuma mārketinga stratēģijai.
Uzņēmums veicot tirgus izpēti var izmantot 2 metodes:
• „netiešā metode” – tas nozīmē, ka tirgus izpētes veikšanā tiek izmantota informācija no papildus informācijas avotiem, uzņēmums iegūst datus no dažādiem avotiem, kā, piemēram, tirdzniecības statistika par valsti vai produktu. Strādājot ar papildus informācijas avotiem, tirgus izpēte ir krietni lētāka. Lielākoties statistikas dati par kādu valsti var būt 2 vai vairāk gadus veci. Iespējams pat, ka šie dati ir pārāk vispārēji, lai uzņēmumam tie varētu būt vērtīgi. Neskatoties uz šiem faktiem, tirgus izpēte izmantojot papildus informācijas avotus uzņēmumam ir vērtīga un ir relatīvi viegls sākums.
• „tiešā metode” – tirgus izpēte tiek veikta izmantojot tiešos informācijas avotus, uzņēmums iegūst datus tieši no ārvalstu tirgiem caur intervijām, pārskatiem un citiem tiešajiem kontaktiem ar pārstāvjiem un potenciālajiem pircējiem. Tiešajai tirgus izpētei ir priekšrocība, ka tā ir piemērota (pielāgota) uzņēmuma vajadzībām un sniedz atbildes uz specifiskiem jautājumiem, bet šāda datu vākšana neapšaubāmi prasa vairāk laika un finanšu resursus.
Ļoti svarīgi tirgus pētījumus veikt noteiktā secībā, lai neveidotos izdevumi par pētījumiem, kuri jau tika veikti iepriekš un var tikt izmantoti arī šai problēmai. Tirgzinības pētījumu procesa secība ir parādīta 1. 1. attēlā:

1. 1. attēls Tirgzinības pētījumu process

Neprecīza problēmas apzināšanās radīs lielus un nevajadzīgus izdevumus. Precīzi formulēta problēma – tas jau ir pusceļš līdz tās atrisinājumam. Ir jānosaka mērķi, tie var būt trejādi: pētnieciski, aprakstoši, eksperimentāli mērķi. Pētnieks var ievākt sekundāru un primāru informāciju. Datu analīze ir nākamais posms. Tā ir prasme izcelt no iegūto datu kopuma svarīgāko. Pētījumu rezultātu pārskata sagatavošana, tas ir noslēdzošais tirgvedības pētījumu procesa posms.
Veiksmīga mārketinga pamats ir tirgus pētījums, kuru preces ražotājs atkarībā no savām finansiālajām iespējām var veikt pats vai pasūtīt specializētās aģentūrās, kas veic mārketinga pētījumus. Mārketinga pētījumi ir nepieciešami jebkuram uzņēmumam, ja tas darbojas brīvā tirgū. Tomēr pirms šādu pasākumu veikšanas būtu nepieciešama situācijas analīze, kuras uzdevums ir noteikt tos apstākļus, kas ietekmē uzņēmuma darbību un jānovērtē arī dažādu mārketinga pasākumu iespējamās sekas.
Informācijas iegūšanai par iekšējiem un ārējiem uzņēmuma darbības apstākļiem, tiek pielietotas dažādas metodes. To rezultāti parāda situāciju, kādā pašlaik atrodas uzņēmums.

1.2. Mārketinga informācijas sistēma
Veiksmīga mārketinga pamats ir tirgus pētījums, kuru preces ražotājs atkarībā no savām finansiālajām iespējām var veikt pats vai pasūtīt specializētās aģentūrās, kas veic mārketinga pētījumus.
Mārketinga pētījumi ir nepieciešami jebkuram uzņēmumam, ja tas darbojas brīvā tirgū. Tomēr pirms šādu pasākumu veikšanas būtu nepieciešama situācijas analīze, kuras uzdevums ir noteikt tos apstākļus, kas ietekmē uzņēmuma darbību un jānovērtē arī dažādu mārketinga pasākumu iespējamās sekas.
Pirmajā fāzē tiek vākta informācija un veikti tirgus pētījumi par konkurenci, tendencēm patērētāju prasībām, vispārējo likumdošanu un mazumtirgotāju prasībām pret attiecīgo produktu. Vienlaicīgi tiek izvērtēti stratēģiskie varianti iekļūšanai tirgū, piem., preču marķēšanai (firmas zīme vai individuāla preču zīme) un noieta kanāliem (pārtikas mazumtirgotāja, specializētā tirdzniecība, gastronomija, gatavo ēdienu veikali utt.) aprēķinot arī individuālajai stratēģijai nepieciešamās izmaksas.
Sekmīgai mārketinga stratēģiju plānošanai ir nepieciešama informācija – par potenciāliem mērķu tirgiem un viņu iespējamo reakciju uz uzņēmuma mārketinga mix, kā arī par konkurentiem un citiem no uzņēmuma kontrolējamiem lielumiem. Bez labas mārketinga informācijas vadītājs vadās pēc intuīcijas vai minējumiem, kas mūsu ātri mainīgajos konkurences apstākļos un ekonomiskajā situācijā izraisa neveiksmes.
Informācijas iegūšanai par iekšējiem un ārējiem uzņēmuma darbības apstākļiem, tiek pielietotas dažādas metodes. To rezultāti parāda situāciju, kādā pašlaik atrodas uzņēmums.
Mārketinga informācija ir kvantitatīvo un kvalitatīvo raksturojumu izlase, kas attiecas uz noteiktu tirgus parametru vai parametru grupu, kas raksturo tirgus situāciju.
Mārketinga informācijas sistēma ir pastāvīgi funkcionējoša un savstarpēji saistīta cilvēku, iekārtas un darbību sistēma, kas paredzēta informācijas vākšanai, apstrādei, analīzei, novērtēšanai un sadalei pēc vietas, laika un precizitātes, lai pieņemtu lēmumus mārketinga jomā.
Mārketinga informācijas sistēmas izstrāde ir procedūru kopums, kas paredzēts informācijas regulārai un plānveidīgai savākšanai, analīzei un sadalīšanai mārketinga lēmumu sagatavošanai un pieņemšanai.
Viens svarīgs mārketinga informācijas sistēmu trūkums ir to nespēja uztvert nepietiekami labi strukturētas problēmas, kas ir to izplatītāko problēmu skaitā, ar kurām sastopas vadītāji. Tā kā vadītāja lēmuma pieņemšanas process ir saistīts ar neprognozējamo alternatīvu izvēli, standartizētam sistēmām trūkst nepieciešama elastīguma un spēju. Līdz ar to, ka vadītājs un viņa pakļautie vairāk uzzina par problēmu, mainās viņu vajadzības pēc informācijas un analīzes metodēm. Vēl vairāk – lēmumu pieņemšanas procesā bieži vien ņem vērā kvalitatīvos aspektus, kurus nav tik viegli formalizēt, lai izveidotu parādības modeli. Bet tomēr, lai paātrinātu un paaugstinātu situācijas un analīzes efektivitāti, pēc autoru domām, uzņēmumā lietderīgi izveidot mārketinga informācijas sistēmu. Diemžēl ne visi Latvijas uzņēmumi veido un pielieto mārketinga informācijas sistēmas lēmumu pieņemšanas procesā par mārketingu.
Lai izpētītu mārketinga informācijas sistēmas veidošanu un pielietojumu Latvijas uzņēmumos, bija veikta Latvijas uzņēmumu augstākā līmeņa vadītāju aptauja. Par izpētes objektiem kļuva 419 uzņēmumi, kas reģistrēti Latvijas Republikā. Ģenerālās kopas apjoms bija ap 40 000 uzņēmumu. Iespējamais izlases apjoms tika aprēķināts pēc metodikas, kuras pamatā ir pazīstamās vācu socioloģes Elizabetes Noeles un amerikāņu sociologa Kokrēna metodes. Izlases apjoma atkarība no ģenerālās kopas pēc šīs metodikas izskatās šādi (sk. 1.1. tabulu):
1. 1. tabula
Mārketinga informācijas sistēmas veidošana un pielietojums Latvijas uzņēmumos (kopas)
Ģenerālās kopas apjoms
500
1000
2000
3000
4000
5000
10000
100000

Izlases apjoms
222
286
333
350
360
370
385
398
400

Kā redzams, ģenerālaijai kopai 500 vienību apjomā pietiekama ir izlase 222 respondentu apjomā utt. Ja ir bezgalīgs ģenerālās kopas vienības apjoms, ir pietiekama izlase 400 respondentu apjomā. No tā var secināt, ka sasniedzot zināmu stāvokli, ģenerālās kopas apjoma palielināšanās nerada būtisku ietekmi un izlases apjoma palielināšanos.
Izlases veidošanā tika izmantota kvotu metode. Galvenais kvotēšanas kritērijs bija uzņēmuma lielums.
Informācija tika savākta ar anketēšanas palīdzību, kas tika veikta Rīgā, Jelgavā, Liepājā, Valmierā un Daugavpilī. Pētījuma galarezultāti parādījuši, ka mārketinga informācijas sistēmas veido un izmanto tikai 18% Latvijas uzņēmumu, galvenokārt lielie un vidējie. Nereti ziņu saņemšanu sarežģī tik dažādie, arī aplāmie viedokļi, kādi par tirgvedības informācijas sistēmu ir augstākā līmeņa vadītājiem. Tāpēc pirms aptaujas tika noskaidrots šī jēdziena nozīme un interpretācija pētījuma ietvaros.
Noskaidrots, kā mārketinga informācijas sistēmas praktiskam aspektam vislielākos šķēršļus rada naudas līdzekļu trūkums – gan sistēmas veidošanai (32% atbilžu), gan tās uzturēšanai (24% aptaujāto). Bez tam, Latvijas tirgus ārējās un iekšējās vides nestabilitāte pieprasa sistēmas pastāvīgu atjaunināšanu. Viena piektdaļa (jeb 19%) aptaujāto kā aktuālāko problēmu šai jomā norādījuši speciālistu trūkumi. Diemžēl ir arī tādas uzņēmējdarbības (12%) , kas tirgvedības sistēmas dibināšanu vispār neuzskata par nepieciešamu. 13% augstākā līmeņa vadītāju nevēlējās vispār uz tamlīdzīgiem jautājumiem atbildēt, neslēpjot, ka nesaprot tos pēc būtības.
Mārketinga informācijas koncepcija sastāv no:
• mārketinga vides, kas savukārt sastāv no iekšējās vides, netiešās ietekmes vides, tiešās ietekmes vides un mērķtirgus;
• apakšsistēmu ienākošās informācijas apstrādes, analīzes un izpētes;
• mārketinga vadīšana t. i. analīze, plānošana, lēmumu pieņemšana, organizēšana, kontrole.
Jebkurš uzņēmums, īstenojot savus mērķus, veic dažādas darbības. Taču izstrādājot mārketingu un īstenojot to mērķus, tajā pašā laikā ir jāņem vērā arī ražošanas, finanšu un citas darbības. Tā veidojas mārketinga iekšējā vide.
Mārketinga iekšējās vides problēmas var aplūkot lielā akciju sabiedrībā, kurā organizatoriskā struktūra paredz arī mārketinga nodaļu. Šajā gadījumā nodaļas darbinieki, t. sk. vadītāji, speciālisti u. c., savā darbībā neizbēgami ir saistīti ar pārējām nodaļām.
Lai sekmētu uzņēmuma kopējā mērķa īstenošanu, atsevišķo nodaļu mērķiem jābūt harmoniski saskaņotiem, taču praksē savstarpējām attiecībām bieži vien raksturīga sāncensība. Konflikti rodas tāpēc, ka vienas nodaļas darbinieki pārāk augstu vērtē savu ieguldījumu uzņēmuma attīstībā un nenovērtē sakarīgo daļu lomu; citi konflikti – tāpēc, ka atsevišķas nodaļas nevēlas mainīt savu vadības stilu; vēl citi – tāpēc, ka nodaļas mērķi tiek pretstatīti uzņēmuma mērķiem Ņemot vērā sarežģīto mārketinga ārējo vidi, uzņēmumam nepietiek tikai ar iekšējo informāciju. Ir jāvāc un jāapstrādā arī ārējā mārketinga informācija. Atšķirībā no iekšējās informācijas apakšsistēmas mārketinga informācijas sistēmas ārējā apakšsistēma nodrošina ar apstrādātiem un pat nejaušiem datiem.
Ārējā informācija ir avotu un darbību komplekss par dažādiem mārketinga ārējās vides raksturlielumiem.
Ārējās apakšsistēmas intelektuālais potenciāls sastāv no grāmatām, avīzēm, speciālām publikācijām; to veido arī sarunas ar pircējiem, piegādātājiem, starpniekiem un paša uzņēmuma darbiniekiem.
Piegādātāji ir uzņēmumi, kuri produktu ražošanu vai citus darbības veidus apgādā ar nepieciešamajiem resursiem – izejvielām, iekārtu, elektroenerģiju, kurināmo utt.
Uzņēmuma vadībai ir jāizlemj, kādus resursus ražot pašiem un kādus iepirkt, turklāt jāņem vērā piegādes kvalitāte un drošums, garantijas, cena, kredīta noteikumi. Piegādes efektivitāte lielā mērā atkarīgā no tā, cik sekmīgi uzņēmums lieto mārketinga principus, dibinot attiecības ar piegādātājiem. Tāpēc katram uzņēmumam ir jānodarbojas ar savu piegādātāju darbības prognozēšanu, analizējot to maksātspēju, cenas, streiku iespējas un citus jautājumus. Lai nenokļūtu pārlieku lielā atkarībā no neliela piegādātāju skaita, precīzāk, lai izvairītos no to monopola piegādes vai cenu jomā, uzņēmumi priekšroku dod sadarbībai ar daudziem piegādātājiem. Tirdzniecības aģenti savukārt cenšas noslēgt līgumus ar galvenajiem partneriem un veikt ar tiem mārketinga komunikācijas. Uzņēmumi var vadīties arī pēc citiem apsvērumiem – piemēram, no partneru stabilitātes, no uzticēšanās viņiem, ņemot vērā ilggadēju drošu sadarbību.
Starpnieki ir uzņēmumi, kuri nodrošina produktu pārvešanu, virzīšanu, sadali un pārdošanu tirgū.
Tiem pieskaitāmi vairumtirgotāji un mazumtirgotāji, transporta un noliktavu organizācijas, bankas un reklāmas aģenti u. tml.
Uzņēmumi izmanto starpniekus, jo tie vairākus pakalpojumus pircējiem nodrošina daudz lētāk, nekā to izdarītu pats uzņēmums. Ražotāja mērķis galvenokārt ir ražot iespējami vairāk produktu, nodrošināt tiem labāku kvalitāti un realizēt tos ārpus uzņēmuma. Savukārt pircēju interesē pirkt preci sev izdevīgākā vietā, turklāt plašā sortimentā. Starpnieki palīdz novērst šo pretrunu starp ražotāju un galīgo patērētāju, organizējot produktu pārdošanu potenciālo pircēju koncentrēšanās vietās, nosakot pirkumiem izdevīgu laiku, tirgojot plašā sortimentā, lai pircējiem nevajadzētu „ceļot” pa veikaliem nepieciešamo produktu meklējumos, kā arī nodrošinot pārējos pakalpojumus.
Parasti uzņēmumi, kas nopietni nodarbojas ar mārketingu, rada papildu iespējas intelektuālās sistēmas kvalitātes paaugstināšanai.
Pirmkārt, darbiniekus pieradina un stimulē ziņot par jaunām idejām (piemēram, tirdzniecības pārstāvji – uzņēmuma „acis un ausis” – tiek speciāli prēmēti par īsiem ziņojumiem attiecībā uz pašu savākto informāciju, kuru ignorējuši citi).
Otrkārt, norīko speciālistu „mārketinga intelekta” vākšanai (komplektēšanai). Piemēram, viņam uztic kādu no konkurentiem, iepērkot tā produktu; sekojot jaunu tirdzniecības vietu atklāšanai, lasot tā darbības pārskatus; piedaloties tās organizētās apspriedēs, konferences, sarunās ar darbiniekiem, piegādātājiem; sekojot reklāmai; lasot rakstus presē.
Treškārt, uzņēmums var pasūtīt informāciju no ārienes. ASV A. C. Nielson Company pārdod informāciju par tirgus piesātinājumu ar konkrētas nozares produktiem, par mazumtirdzniecības cenām, par akciju kursu.
Ceturtkārt, vairāki uzņēmumi ir nodibinājuši informācijas centru intelektuālās informācijas vākšanai un apstrādei. Šis centrs ne tikai nodarbojas ar informāciju, bet arī palīdz menedžeriem to izmantot. Centra darbinieki izskata svarīgus izdevumus, vāc aktuālo informāciju, gatavo speciālus biļetenus, palīdz novērtēt un apstrādāt jauno informāciju.
Speciālo centru vai nodaļu izveidošana uzņēmumos veicina informācijas vākšanas un apstrādes kvalitātes paaugstināšanu.
Līdzās grāmatvedības pārskatiem un citiem mārketinga datiem uzņēmuma vadībai var rasties vajadzība pēc tirgus konjunktūras apskatiem, pirkšanas priekšrocību pētījumiem, realizācijas apjoma prognozēm pa reģioniem, reklāmas efektivitātes aprēķiniem. Šādus datus var gūt speciālos mārketinga pētījumos, izmantojot datu sistemātisku prognozēšanu, vākšanu, analīzi un pārraidi, kā arī apsverot to lietošanu specifiskā mārketinga situācijā.
Cilvēkiem vispār piemīt īpašība pretoties pārmaiņām, bet pārmaiņas mārketinga informācijas sistēmas pilnveidošanai parasti ir būtiskas. Piemēram, mārketinga informācijas sistēma prasa jaunas formas pārskata izstrādi, lai to bez problēmām varētu izmantot visi menedžeri, bet augstāka līmeņa menedžeri negrib atklāt lēmumu pieņemšanas paņēmienus, ieskaitot faktorus, principus un metodes.
Kā likums uzņēmumu vadītājiem ir dažādas prioritātes, un līdz ar to atšķiras arī vajadzības pēc informācijas. Mārketinga informācijas sistēmas izstrādātājiem nākas meklēt vai nu kompromisa pārskatu variantus, vai arī veidot ļoti darbietilpīgo datorprogrammu. Taču daudzi vadītāji uzskata, ka lielas izmaksas mārketinga informācijas sistēmas veidošanai nav attaisnotas.
Dažreiz mārketinga informācijas sistēmas ieviešana prasa ne tikai papildu finanšu resursus, bet arī citas pārmaiņas: organizācijas struktūras izmaiņas, štatu saraksta izmaiņas, kvalifikāciju celšanu u. c. Kamēr notiek pārmaiņu īstenošana, vadītāji un citi darbinieki vai nu aiziet prom no darba, vai arī mainās uzņēmuma iekšējā un ārējā vide. Tādējādi no uzņēmuma vajadzību viedokļa mārketinga informācijas sistēma jau ieviešanas posmā var būt jau novecojusi.
Lielākā vadītāja darbības daļa nav strukturēta, proti, tā nevar būt izpildīta automātiski vai pasniegta realizācijai citiem darbiniekiem. Vadītāja lēmumu pieņemšanas process bieži vien ir orientēts konkrētam gadījumam, kad sekas ir grūti prognozējamas. Tāpēc vadītāji uzskata, ka mārketinga informācijas sistēmai trūkst elastīguma, lai piemērotos apstākļiem. Ņemot vērā minētos mārketinga informācijas sistēmas trūkumus un problēmas, izstrādātājiem jāorientē mārketinga informācijas sistēmai, nevis informācijas vākšanai, pārskatu sagatavošanai, bet gan lēmumu pieņemšanai.
Pirmkārt, ir jāpilnveido datu bāzes. Jāizmanto gan iekšējās, gan ārējās atklātās datu bāzes un jāpievieno tās, lai, piemēram, analizētu situāciju tirgū, konkurētspēju. Protams, veidojot datu bāzes, jāievēro ētiskus jautājumus. Galvenais mērķis ir vākt tikai nepieciešamo informāciju un to pasniegt lietotājiem ērtā formā.
Otrkārt, ir jāpilnveido arī informāciju analīzes sistēma. Principā savākto informāciju var analizēt dažādi: sākot ar parasto ciparu salikumu tabulā un beidzot ar sarežģīto statistisko analīzi un optimizēšanu. Taču pieredze rāda, ka vispopulārākās ir samērā vienkāršas operācijas ar informāciju: skaitļu apvienošana grupās un to salikšana, koeficienta aprēķins, ranžēšana, tabulu izstrāde, grafiku sastādīšana. Mārketinga informācijas sistēmas izstrādātājiem ir jāmeklē un jāveido nevis sarežģītas, bet efektīvas informācijas analīzes sistēmas.
Lai nodrošinātu efektīvu mārketinga informācijas sistēmu izmantošanu, vadošās firmas izstrādā ekspertu sistēmas. Ar to palīdzību var modelēt ekspertu rīcību par informācijas apstrādi. Pie tās attiecas arī cenu veidošanas modeļi, jauno produktu attīstīšanas modeļi u. c.
Treškārt, mārketinga informācijas sistēmu ir jāpapildina ar dialoga sistēmām, kas dod iespēju uzņēmumu darbiniekiem efektīvi izmantot datu bāzes bez programmētāja iemaņām, lai nodrošinātu konkrētas vajadzības. Lai vadītājs varētu patstāvīgi veikt analīzi, dialoga sistēmas paredz, ka praktiski visu informāciju var iegūt no tabulām un grafiskā veidā. Dialoga sistēmas sniedz tikai prasīto informāciju, nevis visu pēc kārtas. Piemēram, var uzdot dialoga sistēmām vienu jautājumu, pēc tam atkarībā no rezultātiem uzdot otro, trešo utt. līdz nepieciešamās apstrādātās informācijas saņemšanai. Tad dialoga sistēma palīdzēs pieņemt mārketinga lēmumus.
Parastu dialoga sistēmu nodrošina datoru tīkls, kas strādā no servera. Izmantojot serveru, var ieviest un saņemt informāciju, sastādīt un analizēt tabulas, sastādīt grafikus, veikt statistisko analīzi un gatavot pārskatus.
Visus mārketinga pētījumus uzņēmumi veic, lai attīstītos, lai uzņēmumiem būtu informācija par bijušo, esošo un turpmāko attīstību visās mārketinga un uzņēmumam svarīgākajās sfērās, lai nezaudētu esošos un topošos klientus, jo mūsu valstī pieaug inflācija, konkurence ļoti attīstās un katrs uzņēmums vēlas palikt savā tirgū. Tādā veida uzņēmumi veic pētījumus dažādos virzienos, kāds uzņēmums pēta konkurentu stipras un vājas puses, pēta savus produktus, to realizēšanu peļņu, ļoti daudzi uzņēmumi cenšas noskaidrot pircēju attieksmi savam produktam (pakalpojumiem).

1.3. Mārketinga kompleksa elementu raksturojums

Mārketinga komplekss (Miks) ir darbību kopums, kuru veic uzņēmumi, lai sasniegtu mārketinga mērķus mērķtirgū.
Mārketings veidojas no piecu savstarpēji saistītu elementu sistēmas un to darbības atspoguļošanas. Šie pieci elementi tiks apskatīti zemāk:
 Prece. Firmai ir jānosaka, kādas preces potenciālie pircēji pirks. Lai to noskaidrotu, firmas izmanto tirgus izpētes kompleksu: aptaujas pa telefonu, pasta vai personīgās intervijas. Pēc preces iegādes arī pievienotās garantijas kartītes dod mārketinga informāciju. Pētnieku uzdotie jautājumi ir atkarīgi no tā, kāds ir firmas mērķis. Uzņēmuma perspektīvu analīzei ir nepieciešams ziņas par to, kādas jaunas preces vai pakalpojumus potenciālie pircēji vēlēsies iegādāties pēc 5 vai 10 gadiem.
 Cena ir svarīga mārketinga sastāvdaļa. Uzņēmumam precei jānosaka tāda cena, kas segs visus izdevumus un dos peļņu. Cenā tiek ietvertas pastāvīgās izmaksas – telpu noma un apdrošināšana. Tas ietver materiālu un komisijas izmaksas. Cenai jākļūst proporcionālai tam, kā pieprasījums reaģē uz piedāvājumu, citādi patērētājs dos priekšroku konkurenta precēm.
 Vieta (sadale) ir viens no mārketinga kompleksajiem elementiem. Lai prece būtu derīga, tai jābūt vietā un laikā, kāto vēlas pircējs. Jāprot izvēlēties pareizais sadales kanāla veids (veikalu tipi, aģentu pakalpojumi, vairumtirdzniecības noliktavas utt.).
 Virzīšana tirgū. Virzība ir viens no svarīgākajiem mārketinga elementiem. Viena no virzības funkcijām ir uzturēt stabilu, augošu preču pieprasījumu. Šeit jāmin gan reklāma, gan sabiedriskās domas ietekmēšana, preču izpārdošanas organizēšana un tiešā pārdošana.
 Pircēji un klienti pakalpojumu sniegšanas jomā ir visas sistēmas centrā, un visas pūles virzītas uz viņa vajadzību apmierināšanu un apkalpošanas kultūru. Nepieciešamas zināšanas par motīviem, kas vada pircējus un klientus, kādi faktori ietekmē viņu lēmumus par pirkšanu, statistikas informācija par iedzīvotāju skaitu, ienākumiem utt.

MĀRKETINGA KOMPLEKSS

Produkts Cena Sadale un izvietojums Virzīšana tirgū Pircēji

Sortiments Centrāža cena Sadales kanāli Reklāma apkalopšana
Kvalitāte Atlaides Noliktava Komunikācijas veidi vajadzību
Dizains Uzcenojums Uzglabāšana Personiskā apkalpošana apmierināšana
Īpašības Kredīta termiņš Krājumi Sabiedriskās saskares
Produkta marka Transportēšana
Iesaiņojums Starpnieki
Gabarīti
Serviss
garantijas
1.2. attēls. Mārketinga kompleksa elementi

Mārketinga miksu veido daudzas aktivitātes, tāpēc zinātnieki ir apdomājuši, kā tās klasificēt, lai vieglāk „orientētos mežā”. Profesors Džeroms Makartijs pagājušā gadsimta sešdesmito gadu sākumā piedāvāja mārketinga miksu iedalīt četrās kategorijās – četros P: produkta, cenas, vietas un virzīšanas tirgū (product, price, place and promotion) kategorijā. Katra no tām ietver vairākas aktivitātes. Vēlāk šīm kategorijām tika piedāvāti papildinājumi vai pārveidojumi.
Mārketinga komplekss – 5P kombinācija, kas, savstarpēji saskaņoti, ļauj pastāvīgi sniegt potenciālajiem patērētājiem piedāvājumu, kas varētu apmierināt viņu vajadzības un prasības.
5P kombinācija ir tirgzinības darba pieci pamatvirzieni tirgzinības kompleksā: darbs ar preci (daudzums, kvalitāte, serviss, garantijas, iesaiņojums, sortiments, preču zīme), cenu veidošana (cenu stratēģija, maksājumu metodes, uzcenojums, atlaides, kredīta iespējas, maksāšanas periods), preču izplatīšana (sadales kanāli, transportēšana, noliktavas, uzglabāšana) virzīšana tirgū (reklāma, pārdošanas veicināšana, sabiedriskās domas veidošana) un cilvēka faktors.
Tirgzinības kompleksa elementi (mārketinga mikss) ir viens galvenais aspekts tirgzinībā (mārketingā), jo tas ir visu mūsu mārketinga darbību kopums, visi kompleksa elementi ir katra uzņēmuma darbība, gan produkts, gan cena, gan vieta un visi pārējie elementi un tos ir nepieciešams pētīt, lai izdzīvotu tirgū un pārvārētu konkurentus. Ar pētījumu palīdzību uzņēmumi varēs labāk attīstīt savu biznesu pētot savus un citu uzņēmumu produktus, veikt cenu analīzi, kā arī pētīt visus pārējus elementus. Ja uzņēmumi neveiktu pētījumus, tad nebūtu jaunu produktu, vai uzlabotu produktu, un ekonomika neattīstītos.

1.1.1. Produkts

Produkts – tas ir viss, kas var apmierināt cilvēka vajadzības un vēlmes un tiek piedāvāts tirgū ar mērķi saistīt cilvēku uzmanību, aicinot to iegādāties un lietot. Produkti var būt: fiziski objekti jeb preces, pakalpojumi, idejas, cilvēki, vietas, organizācijas.
Jebkuram konkrētam produkta veidam piemīt būtiskas pamatīpašības. Šīs īpašības ir līdzīgas visiem produktiem, kuri ietilpst šai produktu veidā. Visu urbju kopīgā īpašība ir tā, ka ar tiem var izurbt caurumus, bet visu norēķinu kontu kopīga pazīme ir iespēja veikt naudas pārskaitīšanas operācijas, izmantojot šos kontus. Šīs īpašības veido pamatproduktu. Šai līmenī visi attiecīgie produkti būtībā ir vienādi. Atšķirības sāk parādīties nākamajā līmenī , kuru veido t. s. taustāmie vai gaidītie produkti. Šai līmenī produkts tiek papildināts ar daudzām īpašībām, kuras par nepieciešamām uzskata patērētāji. Šīs īpašības var būt firmas zīme, iepakojuma veids, kvalitāte un citas papildus īpašības. Parasti tieši taustāma produkta līmenī rodas vislielākā konkurence starp produktu/ pakalpojumu piedāvātājiem.
Pakalpojumi atšķiras no precēm. Pakalpojumiem ir raksturīga netaustāmība, nedalāmība un neviendabīgums. Potenciālais mārketinga problēmas var rasties sarežģītības līmeņa dēļ, kas raksturīgs daudziem finanšu pakalpojumiem. Vēl viena atšķirība, kas sakņojas pakalpojumu nedalāmības īpašībā, ir tā, ka klientiem bieži rodas grūtības paša finanšu pakalpojuma un tā piegādes pašu finanšu pakalpojumu un bieži tiek uzskatīta par tā sastāvdaļu. Tāpēc daži pakalpojumu piegādes (sniegšanas) aspekti tiek uzskatīti par pamatprodukta (vai taustāmo produktu) sastāvdaļām, bet pārējie – par uzlaboto produktu sastāvdaļām.
Ar pakalpojumu ekonomikā un uzņēmējdarbībā saprot dažāda veida palīdzības sniegšanu fiziskām vai juridiskām personām par atlīdzību. Piemēram, preču tirdzniecība vai to piegāde pircējam ir pakalpojums, atšķirībā no šo preču ražošanas. Plaši izplatīts pakalpojumu veids ir juridiskās, finanšu, vadības u.c. konsultācijas. No ekonomiskās struktūras viedokļa pakalpojumus pieņemts apzīmēt kā terciāro sektoru, atšķirībā no primārā sektora (izejvielu ieguve un lauksaimniecība) un sekundārā sektora (ražošanas). Izšķir privātos un publiskos pakalpojumus. Privāto pakalpojumu sniedzēji ir privātas fiziskas vai juridiskas personas. Tās sniedz pakalpojumus citām fiziskām vai juridiskām personām, kā arī publiskām personām. Savukārt publisko pakalpojumu sniedzēji ir valsts vai pašvaldību institūcijas. Tās savus pakalpojumus parasti sniedz par valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem. Piemēram, policija, ugunsdzēsēji, ārstniecības iestādes, izglītības u.c. institūcijas savus pakalpojumus iedzīvotājiem sniedz bez maksas. Virknē gadījumu šīs institūcijas likumā noteiktā kārtībā var veikt pakalpojumu sniegšanu par daļēju samaksu. Piemēram, slimnīcas, mācību iestādes utt.

1.1.2. Cenu veidošana

Tirgzinībā ar jēdzienu “cena” saprot preces vai pakalpojuma vērtību, izteiktu naudā. Tā ir preces vērtības mērs.
Cena ir svarīga, jo pircējs to izmanto preces kvalitātes noteikšanai. Ja cena šķiet pārāk augsta, pircējs var atteikties no preces, jo tā nav tādas naudas vērta. Ja cena šķiet pārāk zema, pircējs var uzskatīt, ka prece ir nevērtīga. Dažādi pircēji var uztvert vienu un to pašu cenu dažādi – atbilstības izpēte starp cenu un kvalitāti ir nepārtraukts process, kurā ir iesaistīti tirgus speciālisti. Piemēram, daži pircēji labprātāk pirks kādu noteiktu preci, ja tās cena būs augstākā. Augstā cena šim pircējam rada lielāku prestiža vērtību. Ļoti bieži pircēji ar cenas palīdzību novērtē preces kvalitāti.
Cena ir svarīgs konkurences līdzeklis. Bieži vien tirgotāji var izmantot cenu kā vienīgo faktoru konkurences cīņā. Piemēram, uzņēmējam ir liels preču krājums un pārdošana neveicas, preces pašreizējo formu izmainīt arī nevar. Šajā situācijā lielāku uzmanību varētu veltīt preces virzīšanai tirgū. Bet tādā gadījumā palielināsies risks, jo veicināšana ieguldītā nauda palielinās izmaksas, bet tās var nepalielināt pārdošanas apjomu. Labāk šajā gadījumā samazināt cenu katrai vienībai un vērot pircēju un konkurentu rīcību. Pat nelielas cenas izmaiņas dažreiz palielina pieprasījumu pēc preces. Cena bieži vien ir vissvarīgākais elements savienojumā ar tirgzinības kompleksajiem elementiem. Piemēram, kombinējot ar reklāmas kampaņu un preces cenas samazināšanu, var panākt lielu pārdošanas apjoma pieaugumu.
Cena svarīga tirgotājam, lai varētu noteikt ienākumus. Cena, reizināta ar pārdoto preču daudzumu, ir vienāda ar ienākumiem no pārdošanas. Pārdošanas ienākumus var palielināt, pārdodot vairāk vienību par tādu cenu vai pārdodot tādu pašu daudzumu, palielinot vienas vienība cenu. Dažos gadījumos ienākumus var palielināt, pārdodot pat mazāku daudzumu nekā pirms tam, bet palielinot cenu katrai preces vienībai.
Ne vienmēr rezultāti ir tādi, jo ienākumus var ietekmē pircēji, konkurence, vispārējie ekonomiskie apstākļi. Cenas izmaiņa izraisa ienākumu pieaugumu tikai tad, ja tirgzinības speciālists var kontrolēt izmaksas, kamēr palielinās ienākumi.
Cenu ir grūti noteikt, jo ir jāņem vērā daudzi to ietekmējošie faktori, bet ne vienmēr par tiem ir pietiekama informācija. Tirgzinības speciālistam jāatrod tāda cena, kas dotu peļņu. Ja cena būs pārāk augsta, kas dotu peļņu.
Ja cena būs pārāk augsta, pircējs var izvēlēties konkurentu, bet ja, ja pārāk zema, tad tā var nenosegt izmaksas. Tāpēc, nosakot cenu, jāņem vērā šādi svarīgi faktori:
• Izmaksas;
• Konkurences situācija;
• Piedāvājums un pieprasījums;
• Mode un sezona;
• Valdības līdzdalība cenu noteikšanā.
Izmaksas
Preces ražošana un sadale ir saistīta ar dažādam izmaksām. Tās ietver izmaksas par materiāliem, kas izmantoti preces ražošanā, strādnieku algām, kravas pārvadāšanai, reklāmai, pārdošanai un nodokļiem, izmaksas, kas saistītas ar jaunas preces pētīšanu un izstrādāšanu. Ražotāji bieži izmanto izmaksas, lai aprēķinātu lūzuma punktu jaunai precei. Izmaksas var būt pastāvīgas un mainīgas.
Pastāvīgas izmaksas – neatkarīgi no ražošanas apjoma paliek gandrīz nemainīgas (piem. Rente, personāla alga, aizņēmuma procenti). Vidējās pastāvīgas izmaksas aprēķina, dalot pastāvīgo izmaksu summu ar ražoto vai realizēto preču daudzumu.
Mainīgas izmaksas – palielinās vai samazinās līdz ar ražošanas apjomu (piem. Strādnieku stundas alga, elektroenerģija ražošanas vajadzībām, izejvielas). Vidējās mainīgas izmaksas aprēķina, dalot mainīgo izmaksu summu ar ražoto preču daudzumu.
Bruto izmaksas ir pastāvīgo un mainīgo izmaksu summa noteiktam preču ražošanas apjomam. Vidējās bruto izmaksas ir vienlīdzīgas ar vidējo pastāvīgo un mainīgo izmaksu summu.
Pieauguma izmaksas ir tās izmaksas, kas nepieciešamas katras papildu preces vienību ražošanai.
Lūzuma punkts tiek sasniegts tad, kad no preces pārdošanas iegūta nauda vienāda ar izmaksu kopsummu, kas saistīta ar preces ražošanu un tirgvedību. Pēc lūzuma punkta sasniegšanas uzņēmums var sākt gūt peļņu. Ražotāji uzskata lūzuma punkta analīzi par ļoti noderīgu, lai aprēķinātu, kādu cenu noteikt, lai sasniegtu peļņas mērķus noteiktā laikā posmā.
Ir zināmas divas pieejas, kā skaidrot kopsakaru starp pieprasījumu, izmaksām un peļņu – marģinālanalīze un bezzaudējumu punkta noteikšana, kuru noteikšana ir saistīta ar izmaksu analīzi.
Marģinālanalīze dod iespēju noteikt, ko ražot, kad un kādas izmaksas mainās, rēķinot uz preces vienību.
Marģinālanalīzes koncepcija var radīt maldīgu priekšstatu par to, ka cenai jābūt iespējami precīzai. Ja ieņēmumi un izmaksas paliks pastāvīgi , tad cenu var noteikt tādu, kas dod lielu peļņu. Praktiski tomēr ieņēmumi un izmaksas visu laiku mainās. Citu firmu konkurence vai valdības pasākumi var ātri vien sagraut firmas ieceres; koncepcija ir tikai modelis, ko var lietot līdzās citiem secīgiem cenu veidošanas posmiem.
Otra metode pieprasījuma, izmaksu un peļņas kopsakara analīzei ir bezzaudējuma punkta noteikšana. Punktu, kurā preces ražošanas un apgrozības izmaksas atbilst ieņēmumiem no to pārdošanas, sauc par bezzaudējuma punktu vai lūzuma punktu.
Konkurence
Tirgzinības speciālistam vienmēr jāatceras konkurence, ko rada līdzīgas preces, kā arī aizstājējpreču preču konkurence. Šā iemesla dēļ konfekšu ražotāji seko visām saldumu cenām Latvijā.
Pircēja lēmumu iegādāties preci ietekmē daudzi ārēji faktori, cena ir viens no svarīgākajiem elementiem, kas nosaka gan realizācijas apjomu tirgū, gan firmas rentabilitāti. Pārdevēja un pircēja cenu politika ir atkarīga no tirgus tipa.
Tīrās konkurences tirgus. Atsevišķs pārdevējs vai pircējs te lielu ietekmi uz tirgus cenu līmeni neatstāj. Pārdevējs nespēj noturēt augstāku cenu nekā tā, kas ir tirgū. Pircējs nevar iegādāties preci , kas būtu zemāka par tirgus cenu, jo tieši par tādu cenu šo preci var pārdot jebkurš pārdevējs.
Monopolistiskās konkurences tirgū preces tiek pārdotas un pirktas nevis par vienotām tirgus cenām, bet par cenām, kas ir plaša diapazonā.
Oligopolā konkurences tirgus veidojas no neliela skaita pārdevēju. Te ikviens pārdevējs momentāni reaģē uz konkurentu stratēģiju un darbību cenu politikas jomā. Pretējā gadījumā pircēji ātri pārietu pie piegādātāja, kuram ir zemākas cenas.
Tīrā monopola tirgus. Tāds var būt tirgus , ko pilnīgi pārņēmusi kāda valsts institūcija, vai prece, kuras cenas nosaka valsts. Šādos apstākļos cenas var noteikt arī zemākas par sabiedrisko ražošanu izmaksu līmeni – ja prece ir ļoti pieprasīta un pircēji nav to spējīgi iegādāties par tirgus cenu. Citos apstākļos cenu var noteikt ar aprēķinu: segt izmaksas, gūt ienākumus, samazināt patēriņu.
Piedāvājums un pieprasījums
Pieprasījums un piedāvājums ir ekonomiskie faktori, kas ietekmē cenu. Tirgzinības speciālist, kuri saprot šos ekonomiskas faktorus, labāk veic savu preču cenu noteikšanu. Sakarība starp cenu, piedāvājumu un pieprasījumu ir ļoti svarīga. Jāvērtē arī piedāvājuma un pieprasījuma elastīgums.
Pieprasījums ir preču daudzums, ko par noteikto cenu vēlās un spēj iegādāties patērētāji. Tikai tad, kad preces faktiski var pārdot par šādu cenu, pēc tām ir pieprasījums.
Pieprasījums un cenu izmaiņas savstarpēji ietekmē viens otru. Cenas palielināšanās parasti izraisa pieprasījuma samazināšanos pēc preces. Kad cena tiek samazināta, pieprasījums parasti pieaug. Izmaiņas pieprasījumā ietekmēs cenu līdzīgā veidā. Ja pieprasījums pēc preces pieaug, pieaug arī cena, ja pieprasījums samazinās – samazinās arī cena.
Piedāvājums ir preces daudzums , kuru par noteikto cenu piedāvā tirgus. Preces piedāvājums atšķiras no saražotās preces daudzuma. Prece, kas netiek piedāvāta tirgum, neveido pieprasījumu.
Līdzīgi tam, kā pieprasījums ir atkarīgs no cenas un otrādi, arī piedāvājums ir cieši saistīts ar cenu . Pieaugot cenai, parasti pieaug arī piedāvājums. Kad cena tiek pazemināta, parasti samazinās arī piedāvājums. Izmaiņas piedāvājumā līdzīgi ietekmēs arī cenu izmaiņu. Ja preces piedāvājums pieaug, cena parasti samazinās. Ja preces piedāvājums samazinās, pieaug preces cena. Piedāvājuma lielums norāda, ka tirgzinības speciālisti gribētu pārdot lielākudaudzumu piedāvātās preces par augstāku cenu. Likums pieļauj arī to, ka tirgzinības speciālisti var„etu gribēt piegādāt mazāku edaudzumu preces par zemāku cenu.
Līdzsvara cena
Pircējiem, kas rada pieprasījumu, un pārdevējiem, kas nodrošina piedāvājumu, ir atšķirīgi mērķi, nosakot cenu. Pircēji gribētu pirkt vairāk un par zemāku cenu. Tirgzinības speciālisti gribētu pārdot vairāk par iespējami augstāku cenu. Tā ir cena, par kuru tirgzinības speciālisti var un vēlas piedāvāt tieši šo preču un pakalpojumu daudzumu, ko pircēji vēlas iegādāties. Līdzsvara cena nav nemainīga, tā mainās līdz ar pieprasījuma un piedāvājuma palielināšanos vai samazināšanos. 1.2. tabula parādīts, kā izmaiņas piedāvājumā un pieprasījumā ietekmē cenu.

1.2. tabula
Piedāvājuma un pieprasījumu izmaiņu saistība ar cenu.
Pieprasījums Piedāvājums Cena
Pieaug
samazinās
nemainās
nemainās nemainās
nemainās
pieaug
samazinās augstākā
zemākā
zemākā
augstākā

Mode un piemērotība sezonai
Modes faktors ir svarīgs modes preču tirgvedībā. Speciālisti zina, ka šādu preču vērtība pircēju acīs ir visaugstākā modes ciklā sākumā. Tādējādi modes preču cena ir visaugstākā tad, kad tikko parādās jaunais stils. Tā krītas, kad stils ir labi iesakņojies, un vēl tālāk samazinās, kad tas kļūst nemoderns.
Valdības līdzdalība cenas noteikšanā
Valdība ietekmē cenas ar nodokļu politiku, muitas tarifiem, kā arī noteikt fiksētas cenas atsevišķiem produktu veidiem un pakalpojumiem.
Tā kā cenas noteikšana ir tirgzinības kompleksu elementu sastāvdaļa, tad valdības līdzdalība cenu noteikšana varētu kaitēt konkurencei un patērētājam.
Ar uzņēmējdarbību nodarbojas, lai gūtu peļņu, un cenas parasti tiek noteiktas, paturot prātā peļņas motīvu. Tomēr, lai uzņēmējdarbība ritētu veiksmīgi, jāņem vērā ne tikai šis motīvs. Bieži uzņēmumi izvēlas tādu cenas noteikšanas politiku, ar kuru upurē kādu peļņas daļu. Šādas politikas mērķis ir palīdzēt gūt lielākus panākumus un peļņu garākā laika posmā.
Uzņēmumam ir noteikti mērķi, ko tās cer sasniegt ar rūpīgu cenu noteikšanas palīdzību:
• iegūt noteiktu tirgus daļu;
• iegūt noteiktu peļņu no pārdošanas;
• būt konkurētspējīgām.
Tirgus daļas iegūšanas
Uzņēmumiem ir svarīgi iegūt ne tikai peļņu, bet arī noteiktu tirgus daļu, ko var izteikt procentos no visa kopējā tirgū pārdoto preču un pakalpojumu daudzuma. To var iegūt ar cenas palīdzību. Lai saglabātu iegūtu tirgus daļu, uzņēmumi bieži vien atsakās no peļņas palielināšanas, kā arī pastāvīgi seko jebkuram izmaiņām tirgū pieaugošai konkurencei.
Ja uzņēmuma darbība virzīta tikai uz peļņas iegūšanu, tad tā centīsies saglabāt nemainīgu peļņas lielumu vai palielināt to. Tajā paša laikā uzņēmuma tirgus daļa var arī samazināties.
Noietas peļņas gūšana
Daudzie uzņēmumi, īpaši tie, kuri ir nozares līderi vai saistīti ar nozari, kurā ir neliela konkurence, nosaka konkrētus mērķus cenu veidošanā. Lietojot šo metodi, uzņēmums vispirms nosaka mērķa peļņu, ko grib iegūt no pārdošanas , un atbilstoši tai tiek noteikta cena.
Ar peļņas iegūšanas metodi cenas parasti veido tādas firmas, kas nodarbojas ar patēriņa preču ražošanu un pārdošanu. Tām nepieciešams iegūt sapratīgu peļņu, lai šo naudu atkal ieguldītu savā uzņēmējdarbība un samaksātu dividendes akcionāriem. Šīs firmas darbojas kā legāli monopoli un tāpēc ir pakļautas valsts institūciju kontrolei. Sabiedrībai nāk par labu, ka peļņa tiek ierobežota, jo cenas noteikšana saskaņa ar atklāti pieņemamu mērķa peļņu ļauj šīm firmām gan apmierināt savas vajadzības, gan arī kalpot sabiedrībai ekonomiski, padarot preci pieejamu dažādiem sabiedrības slāņiem.
Būt konkurētspējīgām
Tirgus speciālistiem, nosakot cenu mērķi, jāņem vērā konkurentu cenas. Viņi nosaka precei cenu, kas ir ļoti tuva vai vienāda ar cenu, ko noteicis konkurents, vai kas ir vienāda ar tirgus vidējo cenu tādai pašai vai līdzīgai precei. Nosakot cenu, jāņem vērā arī citi tirgzinības kompleksie elementi, piemēram, ja dzērieniem ir vienāda cena ir jāpadomā par prece garšas īpašībām, īpašu iesaiņojumu vai citam iespējamām atšķirībām, kas veicinātu preču pārdošanu.
Cenu noteikšanas stratēģijas pamatā ir trīs metodes:
• ņemot vērā izmaksas;
• ņemot vērā pieprasījumu un piedāvājumu;
• ņemot vērā konkurentu cenas.
Cenu noteikšana pēc izmaksām
Nosākot cenu pēc šis metodes, vispirms aprēķina visas izmaksas, kas saistītas ar preču un pakalpojumu ražošanu, pievieno tirgvedību izmaksām un pievieno vēlamo peļņas procentu. Divas vispopulārākās metodes cenas noteikšanā, ņemot vērā izmaksas, ir uzcenojuma noteikšana un ”izmaksas plus peļņa” cenas noteikšana.
Uzcenojuma noteikšana ir visvienkāršākā cenas noteikšanas metode, un to parasti pielieto mazumtirdzniecībā. Uzņēmējdarbības nozares, lietojot uzcenojuma noteikšanas metodi, izmanto lielumu, ko sauc par uzcenojumu. Preces cena nosaka, izmaksām pievienojot uzcenojumu. Kopējam uzcenojumam uz visām vienībām ir jāsedz vispārējie izdevumi un jārāda peļņa. Uzcenojums parasti tiek izteikts procentos no pārdošanas cenas vai izmaksu cenas. Mazumtirgotāji izsaka uzcenojumu kā procentu no pārdošanas cenas. Cenas noteikšanas metodi – “izmaksas plus peļņa” parasti izmanto ražotāji.
Cenas noteikšana ņemot vērā pieprasījumu.
Tirgotāji, kas var noteikt, cik cilvēks ir gatavs maksāt par preces vienību, bieži nosaka cenas saskaņa ar pircēju pieprasījumu.
Šeit var izšķir šādas cenas noteikšanas metodes:
o preces cenas diferenciācijas metode;
o preces patēriņa vienības metode;
o brīvas cenas metode;
o cena pēc cenrāža, u.c..
Cenu noteikšana, ņemot vērā konkurentu cenas
Cenas var būt tādas pašas kā konkurentiem, kā arī zemākas vai augstākas. Piemēram, automazgātavas īpašniekam jāzina cenas, kādas cenas ir tuvākajiem konkurentiem, lai noteiktu līdzīgu vai zemāku cenu, lai šie pakalpojumi būtu konkurētspējīgi.
Proporcionālā cenu veidošana – tā ir metode, pēc kuras firmas, nosakot cenas, vadās ne tik daudz no pašu izmaksām, preces pieprasījuma un patēriņa īpašību vērtējuma, bet gan no konkurentu cenām. Visbiežāk aiz vadošās firmas seko nelieli uzņēmumi. Tie savas preces cenu maina tad, kad to dara līderis.
Gaidāmās peļņas metode visbiežāk tiek lietota tajās reizēs, kad firmai piedāvā slēgt līgumu. Pieņemot, ka konkurentiem cenas būs neelastīgas, firma cenšas uzvarēt cīņā par līgumu un piedāvā cenu, kas ir zemāka nekā konkurentiem. No vienas puses, firma nevarētu noteikt savu cenu, kas ir zemāka par izmaksu līmeni, bet, no otras puses, tai ir skaidrs – jo augstāka sena salīdzinājumā ar izmaksām, jo attiecīgi tai ir mazāk izredžu noslēgt līgumu. Optimālā varianta meklējumi starp šīm divām galējībām ir saistīti ar tā saucamās galējās peļņas aprēķināšanu.
Lai noteiktu pareizu cenu, tirgvedības speciālistiem jāprot mainīt un kombinēt visas iepriekš apskatītās cenu noteikšanas metodes. Neviena no šīm metodēm nav pilnīga un konkrēti izmantojama katrai firmai vai situācijai. Cenas tiek regulāri mainītas daudzu iemeslu dēļ, lai piemērotos mainīgajai tirgus situācijai.
Cenas noteikšanas posmi:
1. Cenas noteikšanas mērķu noskaidrošana – mērķis varētu būt pārdot noteiktu daudzumu preču vai pakalpojumu, iegūtu noteiktu tirgus daļu un peļņu no pārdošanas vai konkurēt ar citām firmām.
2. izmaksu datu vākšana – ar jebkuru cenas noteikšanas metodi tirgzinības speciālistiem jāzina kopējās preces pārdošanas izmaksas. Viņiem jāseko izmaiņām izejmateriālu izmaksās, iekārtu, darba un transportēšanas izmaksās. Izmaiņas izmaksās var tikt atspoguļotas cenā atkarībā no stratēģijas. Jebkurā gadījumā neviens tirgotājs negrib pārdot preci zem pašizmaksas vai tikai nosegt izmaksas.
3. Pieprasījuma novērtēšana – pieprasījums un piedāvājums savstarpēji iedarbojas uz cenu. Pieprasījuma noteikšana ir saistīta ar formālu izpēti vai ļoti vienkāršu pircēju novērošanu.
Konkurences pētīšana – tirgvedības darbinieki pēta un cenšas paredzēt savu konkurentu darbību. Vai cenu pazemināšana izraisīs cenu karu? Vai konkurenti uzlabos savas preces, nepalielinot to cenas?
1. Cenas stratēģijas izvēlē – jānovērtē apstākļi, vadoties no iepriekšējo posmu rezultātiem. Šajā brīdī var izvēlēties noteikt cenu, kas ir augstāka par pašizmaksu. Ja pieprasījums pēc precēm par šādu cenu neveidojas, tad cenu var samazināt.
2. Faktiskas cenas noteikšana – pēdējais solis, ir noteikt faktisko cenu, kas tiks darīta zināma potenciālajiem pircējiem. Šī cena izriet no visu būtisko faktoru analīzes cenas noteikšanas laikā. Ja apstākļi tirgū mainās, jebkura cena ar jānovērtē atkārtoti.
Sākuma pārdošanas cena, dažreiz saukta par pamata cenu, ir pirmā cena, ko pircējiem parasti prasa maksāt par preci. Dažās tirgus situācijās pircējs domā maksāt pilnu sākuma pārdošanas cenu. Citos gadījumos pircējs negrib maksāt šo sākuma pārdošanas cenu. Tālāk apskatīsim metodes, kā nonākt līdz preces sākuma pārdošanas cenai vai to mainītu.
Atlaides
Atlaide ir sākuma pārdošanas cenas samazināšana. Ir trīs galvenie cenas samazināšanas veidi: tirdzniecības atlaides, vairumtirdzniecības atlaides, skonto atlaides (skaidras naudas atlaides).
Tirdzniecības atlaide ir sākuma pārdošanas cenas samazināšana, kas tiek dota starpniekiem, kuri pērk preces no ražotājiem. Sākuma pārdošanas cena šajā gadījumā ir ieteikta mazumtirdzniecības cena patērētājiem. Ražotājs var piedāvāt vairumtirgotājiem un nelieliem mazumtirgotājiem tirdzniecības atlaidi procentos no sākuma pārdošanas cenas, atļaujot starpniekiem pārdot preces ar peļņu.
Vairumtirdzniecības atlaides ir sākuma pārdošanas cenas samazināšana, kas tiek dota pircējam, kurš pērk par lielu naudas summu vai lielu preču daudzumu vienā pasūtīšanas reizē vai regulāri ilgākā laika posmā.
Skonto atlaides dod tiem pircējiem, kuri maksā par precēm laikus. Skonto atlaides rezultāts ir cenu samazinājums pircējiem. Pārdēvējam šī stratēģija nodrošina ātrāku naudas saņemšanu, lai varētu sākt jaunus darījumus.
Parasti dažādas cenas tiek panāktas ar dažādu atlaižu palīdzību:
• Tirdzniecības atlaides;
• Atlaides, kad par preci samaksā skaidrā naudā;
• Sezonālās atlaides;
• Individuālā cenu noteikšanas stratēģija;
• Psiholoģiska cenu noteikšanas stratēģija;
• Atlaides uz pārdošanas apjomu.
Atvieglojumi
Atvieglojumi ir līdzīgi atlaidēm, tāpēc ka rezultātā samazinās sākuma pārdošanas cena. Piemēram, atvieglojumi var tikt nodrošināti pircējiem apmaiņai, lai iegādātos jaunas auto, televizoru vai māju, atdodot tā vietā kā daļu no samaksas veco auto, televizoru vai māju. Naudas atlaide, ko ražotājs sniedz patērētājam par īpašas preces iegādi, ir vēl viens no atvieglojuma veidiem.
Veicināšanas cenas noteikšana
Veicināšanas stratēģija, kad uzsvars likts uz cenu , ir veicināšanas cenas noteikšana. Īpašas preces piedāvāšana vai pārdošana par zemu cenu ir izplatīts piemērs. Cits piemērs ietver sevī veicināšanas prēmiju, balvu un kuponus. Lēmums par veicināšanas cenas noteikšanu attiecās uz firmas tirgzinības mērķiem un tās patērētāju tēlu.
Veicināšanas cenas noteikšanas paņēmiens, kurš izplatīts mazumtirgotāju vidū, ir līdercenas noteikšana. Līdercena ir normālas kvalitātes precei, ko piedāvā par ļoti zemu cenu ierobežotā laika posmā. Dažreiz saukta par ”zaudējumu līderiem”, šādas preces var tikt pārdotas zem pašizmaksas. Līdercena piesaista pircējus, kas nav pirkuši tādas pašas preces citos veikalos. Līdercenas stratēģija vislabāk darbojas, ja preci ir novērtējuši pircēji un tā ir pieejama pietiekamā daudzumā. Līdercenas noteikšanas lielākā priekšrocība ir tā, ka tā piesista jaunus pircējus un iegūst to uzticību. Viens no lielākajiem trūkumiem var būt tas, ka ļoti zema cena var radīt konkurentiem vēlmi vēl vairāk samazināt cenu, kas rada cenu karu. Vel neizdevīgāks stāvoklis var rasties tad, kad uzņēmuma tirgzinības speciālists pārāk bieži izmanto līdercenas noteikšanu. Pircēji tad nevēlas iepirkties par parastām cenām un gaida līdercenas.

1.1.3. Sadales kanāli

Sadale ir darbība jeb pasākumu kopums, ko veic uzņēmums, veidojot un virzot preču plūsmu pie patērētāja.
Sadale ir viens no mārketinga kompleksa pamatelementiem, tās iekļauj sevī:
• Risinājumus par sadales kanāliem;
• Noietas loģistiku;
• Pircēju atbalstu;
Sadale sākas tad, kad prece ir gatava piegādei vai pārdošanai, un beidzas tad, kad patērētais saņem preci.
Starpnieki
Starpnieks ir firma, kas sniedz pakalpojumus, tieši saistītus ar preču pārdošanu un pirkšanu, virzot tas no ražotāja pie patērētāja. Bieži vien starpniekiem ir īpašuma tiesības uz preci.
Starpniekus iedala atkarībā no tā, vai viņiem pieder vai nepieder īpašuma tiesības uz sadalāmajām precēm.
Tirdzniecības starpniekiem ir īpašuma tiesības uz precēm, ko tie nogādā tirgū. Ir divas tirdzniecības starpnieku grupas: mazumtirgotāji un vairumtirgotāji.
Aģentiem – starpniekiem nekad nepieder īpašuma tiesības uz precēm, bet viņi risina jautājumus, kas saistīti ar īpašuma tiesību nodošanu.
Cilvēki bieži sūdzas par pārāk daudziem starpniekiem, jo tas ir iemesls augstām cenām. Taču, starpnieku skaitu samazinot, var arī nepanākt zemākas cenas, bet tieši otrādi – tās pat ievērojami paaugstināt. Varbūt varētu iztikt bez starpniekiem, taču ne bez svarīgākajiem sadales pasākumiem, ko tie veic (sortimenta veidošana, preču uzglabāšana, transportēšana).
Sadales kanāli
1. Sadales kanāls sastāv no cilvēkiem un firmām, kas iesaistīti preces īpašuma tiesību nodošanas procesā no ražotāja līdz galējam patērētājam. Sadales kanāls ietver preces ražotāju un galējo patērētāju, un bieži vien starpniekus, piemēram, mazumtirgotājus un vairumtirgotājus.
2. Sadales kanāls ir uzņēmums vai arī atsevišķu cilvēku kopums, kas izpilda visas starpnieka funkcijas preču virzīšanas procesā no ražotāja līdz patērētājam.
2. Sadales kanāls ir neatkarīgo organizāciju kopums, kuri piedalās preču vai pakalpojumu virzīšanas procesā no ražotāja līdz patērētājam, kurš izmanto šo preci vai pakalpojumu savam vajadzībām vai citu preču vai pakalpojumu ražošanai.
Salīdzinot sadales kanāla definīcijas no dažādiem avotiem, autors var secināt, ka tās ir līdzīgas pēc nozīmes, vienīgais otra definīcija ir īsāka, un pēc autora domām vieglākā, saprašanas ziņā.
Bez ražotājiem, starpniekiem un galējiem patērētājiem sadales procesā piedalās arī bankas, apdrošināšanas sabiedrības, preču uzglabāšanas firmas un transporta sabiedrības. Bet tām nepieder īpašuma tiesības uz preci, tās nav aktīvi iesaistītas pirkšanas un pārdošanas pasākumos.
Līdzīgām firmām bieži ir atšķirīgi sadales kanāli. Uzņēmumi vēlas, lai sadales kanāls ne tikai apmierinātu pircēju vajadzības, bet arī nodrošinātu iespēju konkurēt ar citam firmām. Dažas firmas iegūst priekšrocības tieši ar saviem atšķirīgajiem kanāliem. Lai veidotu kanālus, kas apmierina pircējus, un spētu izturēt konkurenci, nepieciešama organizēta pieeja.
Pieņemot lēmumu par kanāla izveidi, jāpieņem četri apakšlēmumi:
• sadales stratēģijas noteikšana;
• sadales kanāla veida izvēlē;
• sadales kanālu izvērtēšana;
• sadales partneru izvēlē.
Tradicionāli izšķir tiešo un netiešo sadali. Tieša sadale attiecināma uz ražošanu un pārdošanu tieši pircējiem. Netieša sadale nozīmē, ka pārdošanas procesā tiek iesaistīti starpnieki.
Sadales kanālu veidu, garumu ietekmē šādi faktori:
• tirgus faktors
o tirgus veids
o potenciālo pircēju skaits
o pircēju ģeogrāfiskā koncentrācija
o pasūtījumu lielums
• preces faktors
o vienības vērtība
o bojāšanās ātrums
o preces tehniskais raksturojums
• starpnieku faktors
o starpnieku nodrošinātie pakalpojumi
o vēlamo starpnieku pieejamība
o starpnieku attieksme
• uzņēmuma faktors
o vēlme kontrolēt kanālu
o pārdevēja nodrošinātie pakalpojumi
o vadīšanas prasme
o finansiālie resursi.
Uzņēmumam jāizlemj sadales intensitāte, tas ir, cik starpnieku tiks izmantoti vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā noteiktā teritorijā.
• Intensīva sadale
Ar intensīvas sadales palīdzību ražotājs pārdod savu preci visos iespējamos mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības punktos, kur patērētājs varētu to meklēt. Visa reklāma un veicināšana tad jāuzņemas ražotājam, jo mazumtirgotāji nemaksās, lai reklamētu preci, kuru pārdod konkurenti.
• Selektīva sadale
Selektīvajā sadalē izmanto vairāk nekā vienu starpnieku. Ar kādas preces pārdošanu gribētu nodarboties vairāki starpnieki, bet ražotājs izvēlas tikai dažus. Šī metode atrodas starp intensīvo un ekskluzīvo sadali.
• Ekskluzīvā sadale
Ar ekskluzīvo sadali piegādātājs piekrīt pārdot savas preces konkrētā tirgū tikai vienam vairumtirdzniecības un (vai) mazumtirdzniecības starpniekam. Mazumtirdzniecībā to dēvē par ekskluzīvo pārdošanu. Ražotājs bieži diktē savus noteikumus – pārdevējs nedrīkst realizēt konkurentu preces. Ražotājs tiecas uz intensīvāku un plašāku savu preču sadali.
1.1.4.Virzīšana tirgū
Ir saražota prece un ir nepieciešams to pārdot. Galvenais mērķis ir panākt, lai cilvēki to pirktu. Kā to izdarīt? Cilvēki nezina par šo preču esamību, tāpēc jāinformē pircēji par precēm, to īpašībām, kvalitāti, cenu, priekšrocībām salīdzinājumā ar citām precēm, kā arī jāpaziņo adrese, kur tās var apskatīt un nopirkt. Jāizvēlas, kādā veidā informēt pircējus par precēm, kāds būs saziņas līdzeklis starp piegādātājiem un pircējiem. Varianti ir dažādi – var staigāt pa mājām un piedāvāt preci personiski, likt sludinājumus avīzēs; ja ir daudz naudas, var reklamēt televīzijā. Var izmantot citus variantus – rīkot izstādes, prezentācijas un pārtikas preču degustācijas, kad cilvēkiem piedāvā nogaršot dažādas pārtikas preces, tas ir preces virzīšana tirgū. Virzīšana tirgū sastāv no četriem veidiem: reklāma, propaganda, pārdošana jeb noieta veicināšana un tiešā pārdošana.
Modernais mārketings ir sarežģītāks process nekā tikai produkta izstrāde, cenas noteikšana un sadale (izvietojums). Ļoti svarīga nozīme ir komunikācijām ar pircējiem. Lai nodrošinātu efektīvas komunikācijas, uzņēmumi slēdz līgumus ar reklāmas aģentūrām, pieņem darbā darbiniekus, lai tie veiktu produktu realizācijas stimulēšanu, meklē speciālistus sabiedrības sakaru jomā, apmāca tirdzniecības personālu. Runa nav par to, vai uzņēmumam ir nepieciešams veidot komunikācijas ar pircējiem, bet gan par to, kā vadīt šo procesu, cik naudas līdzekļu piešķirt vispirms jāizprot mārketinga komunikācijas process.
Vispārējā komunikāciju procesa ietvaros mārketinga komunikāciju procesam ir savas īpatnības – uzņēmumam jāplāno un jāveido komunikācijas ar pircējiem, starpniekiem un dažādām saskares cilvēku grupām. Savukārt, starpnieki plāno un veido komunikācijas ar pircējiem un saskares cilvēku grupām. Pircējiem ir mutiskas un rakstiskas komunikācijas ar saskares cilvēku grupām, kā arī veidojas atgrieziniskā saite ar uzņēmumu un starpniekiem.
Mārketinga komunikāciju komplekss ietver četrus veidus:
 reklāma;
 produktu relizācijas veicināšana;
 sabiedriskās saskares;
 personiskā apkalpošana.
Reklāma ir apmaksāts un nepersonalizēts mārketinga komunikāciju veids, kuru veic identificēts reklāmdevējs, izmantojot dažādus līdzekļus un paņēmienus, lai ietekmētu pircēju rīcību tirgū un sasniegtu komunikācijas mērķi.
Produktu realizācijas veicināšana ir īslaicīga produktu pirkšanas un pārdošanas motivēšana ar dažādiem mārketinga komunikāciju paņēmieniem.
Tā ir viena no virzīšanas tirgū pamatsastāvdaļām. Salīdzinot ar reklāmu, tā ļauj ātri iedarboties uz pieprasījumu.
Personiskā apkalpošana ir mutiska (verbāla) komunikācija ar pircējiem, tieša produktu pasniegšana ar nolūku viņu mudināt un pārliecināt izdarīt pirkumu.
Personiskajai apkalpošanai piemīt:
 kontaktu veidošana;
 izraisa atbildes reakciju (tas ir dialogs);
 tieša pasniegšana, mērķtiecīga pircēju apkalpošana.
Personiskai apkalpošanai piemīt arī dažādi trūkumi, piemēram, viens lielākais trūkums ir tas, ka šis paņēmiens ir samērā dārgs, kas prasa lielās izmaksas, lai sagatavotu personālu, kā arī diezgan šauras izmantošanas iespējas (ne visas produktu grupas). Tāpēc šo paņēmienu labi būtu izmantot maziem uzņēmumiem, kas atrodas mazpilsētā vai laukos, kur cilvēki labi pazīst viens otru. Personisko apkalpošanu var arī izmantot apkalpojot pircējus, kuri plāno pirkt īpaša pieprasījuma preces un biznesa tirgū, kur notiek pirkšana un pārdošana ar komercnolūkiem.
Sabiedriskās saskares ir produktu pirkšanas un pārdošanas netieša motivēšana, izplatot bez apmaksas un masveidā informācija par uzņēmumu un ražotājiem (pārdodamiem) produktiem.
Sabiedrisko saskaru instrumenti ir šādi:
 jaunākās ziņas par uzņēmumu;
 publiska uzstāšanās (sniedz informāciju par uzņēmumu konferencēs, semināros);
 speciāli pasākumi (koncerti, sporta pasākumi);
 drukāti materiāli (spekciāla informācija – atskaites, pārskati par darbu, uzņēmumu);
 sponsorēšana;
 interneta mājas lapas.

1.1.5. Cilvēka faktors
Mēs visi labi zinām – mārketings pats par sevi nevar eksistēt vai „funkcionēt”. Svarīgākais elements „mārketinga spēlē’ ir pircēji, klienti, interesenti, tātad mērķgrupas jeb, precīzāk sakot, mērķpersonas.
Svarīgākais „kopsaucējs” ir cilvēks. Mārketings attiecas uz visiem cilvēkiem, kuri veido savu profesionālo attīstību uz ētiskiem pamatiem, turklāt daudz plašākā nozīmē, nekā apskatīts šajā grāmatā. Tas, ka jāņem vērā cilvēka faktors, attiecas arī uz praktisko pusi – vienalga, kāds viedoklis tiek aizstāvēts. No vienas puses, ekonomisti agrāk cenšas psiholoģiju kā neeksaktu zinātni nesaistīt ar mārketingu un reducēt līdz tīri saimnieciskai funkcijai, taču, no otras puses, psiholoģija tika propagandēta kā mārketinga slepenais ierocis un ar to pat tika dažādi manipulēts. Tomēr praktiski visos gadījumos uzmanības centrā tika izvirzīts cilvēks kā pilngadīgs indivīds. Kā zināms, orientēšanās uz klientiem, klientu piesaistīšana un mārketings, kura uzmanības centrā ir klienti, nosaka aktuālo laika garu.
Darbinieks ir persona, kas strādā pēc darba līguma un pakļaujas uzņēmuma iekšējai kārtībai.
Uzņēmumā notiek liela mēroga pārmaiņas, kuras skar visus uzņēmuma darbiniekus. Uzņēmuma vadības pienākums ir nodrošināt veiksmīgu pārmaiņu norisi. Vadītāju ikdienas pienākums vadīt darbiniekus tā, lai viņi savukārt būtu atbildīgi par savu vispārējo ieguldījumu biznesā. Vadītājiem ir jābūt informētiem par uzņēmuma darba attiecību, politikām, kuras ir apkopotas „Personāla rokasgrāmatā”, un spējīgiem pielietot tās konsekventi un godīgi. Uzņēmuma darbinieku pienākums ir iepazīties ar likumiem, instrukcijām un noteikumiem, kas attiecas uz viņu darba vidi un pienākumiem, kā arī apzinīgi ievērot tos. Uzņēmums atzīst arodbiedrības tiesības ar vēlēto institūciju starpniecību pārstāvēt savus biedrus attiecībās ar darba devēju un aizstāvēt viņu darbaprofesionālās , sociālās tiesības un intereses.
Daudzi uzņēmumi pirms pieņemt darbā cilvēku viņi apmāca kandidātu, jo apmācības nepieciešamību nosaka daudzi iemesli. To starpā var atzīmēt: nepieciešamība pēc kvalifikācijas celšanas, amata virzības, dienesta funkciju veikšanas zems līmenis un to izmaiņas, neapmierinošs darbs, operativitātes trūkums un citi. Diezgan bieži klientu pretenzijas, disciplinārās procedūras, darbinieku maiņas pieaugums veido nepieciešamību pēc kadru apmācības. Tādās situācijās dažiem speciālistiem palīdzēs speciāla sagatavošana vai saskarsmes iemaņu apgūšana ar mērķi uzlabot sava darba rādītājus.

Secinājumi
1. Mārketinga mērķis ir iesaistīt klientus produktu izveidē, veidojot ilgtermiņa sadarbību.
2. Mārketings veidojas no piecu savstarpēji saistītu elementu sistēmas un to darbības atspoguļošanas. Šie pieci elementi ir: cena, prece, cilvēks, vieta, virzīšana tirgu. Visus šos elementus izmanto, lai sasniegtu uzņēmuma mārketinga mērķus.
3. Tirgzinības kompleksa elementu izcelšana sākas jau 1948. gadā un šo teoriju izvirzīja Džeims Kalintons, kas piedāvāja apvienot šos elementus 4P (product, price, place, promotion).
4. Visi tirgzinības kompleksa elementi ir katra uzņēmuma darbība gan cena, gan prece un pārējie elementi, un tos ir nepieciešams pētīt, lai izdzīvotu tirgū un pārvārētu konkurentus.
5. Lai nodrošinātu efektīvu mārketinga informācijas sistēmu izmantošanu, vadošās firmas izstrādā ekspertu sistēmas. Ar to palīdzību var modelēt ekspertu rīcību par informācijas apstrādi. Pie tās attiecas arī cenu veidošanas modeļi, jauno produktu attīstīšanas modeļi u. c.
6. Pastāv 5 alternatīvas koncepcijas, uz kuru pamata organizācijas veic savu mārketinga darbību: produkcijas koncepcija, produkta koncepcija, pārdošanas koncepcija, pircēja koncepcija, sociālā mārketinga koncepcija.
7. Produkts var apmierināt cilvēka vajadzības un vēlmes un tiek piedāvāts tirgū ar mērķi saistīt cilvēku uzmanību, aicinot to iegādāties un lietot. Produkti var būt: fiziski objekti jeb preces, pakalpojumi, idejas, cilvēki, vietas, organizācijas.
8. Cena ir svarīgs konkurences līdzeklis. Bieži vien tirgotāji var izmantot cenu kā vienīgo faktoru konkurences cīņā.
9. Sadales kanāls sastāv no cilvēkiem un firmām, kas iesaistīti preces īpašuma tiesību nodošanas procesā no ražotāja līdz galējam patērētājam. Pieņemot lēmumu par kanāla izveidi, jāpieņem četri apakšlēmumi: sadales stratēģijas noteikšana, sadales kanāla veida izvēlē, sadales kanālu izvērtēšana,sadales partneru izvēlē.
10. Virzīšana tirgū sastāv no četriem veidiem: reklāma, propaganda, pārdošana jeb noieta veicināšana un tiešā pārdošana.
11. Mārketing pats par sevi nevar eksistēt. Svarīgākais elements ir pircēji, klienti un interesenti.
Priekšlikumi
1. Ar mārketinga informācijas sistēmas palīdzību daudzi uzņēmumi paaugstina savas iespējas, piemēram, pārver konkurentus, paaugstina ražošanu u. tml., tāpēc citiem uzņēmumiem (kuri neizmanto mārketinga informācijas sistēmas) jāizmanto šī iespēja, lai attīstītos.
2. Mārketinga iespēju īstenošana ir atkarīga no daudziem faktoriem: pircēju skaita, to maksātspējas, vajadzībām un vēlmēm. Mārketinga iespējas obligāti jāsaskaņo ar uzņēmuma mērķiem, finanšu un citiem resursiem. Uzņēmumam vairāk jāpēta savus klientus, lai apmierinātu viņu vajadzības un darīt to tā, lai tas nekaitētu uzņēmumam.

2. SIA ”LATVIJA STATOIL” MĀRKETINGA KOMPLEKSA RAKSTUROJUMS
2.1 Latvija Statoil uzņēmuma vēsture
Statoil uzņēmums dibināts 1972. gadā un ir pilnībā integrēts enerģētisks uzņēmums, kas darbojas visās ar naftas un gāzes rūpniecību saistītajās jomās, ietverot izpēti, jēlnaftas ieguvi, transportu un pārstrādi, kā arī degvielas mazumtirdzniecību. Statoil pieder degvielas uzpildes staciju tīkls Norvēģijā, Dānijā un Zviedrijā, kā arī Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Īrijā, Lielbritānijā, Farēru salās un Polijā.
Statoil Baltijā ienāca deviņdesmito gadu sākumā ar modernām un augsta servisa līmeņa degvielas uzpildes stacijām. Šo gadu laikā Statoil ir kļuvis par vadošo un tirgus tendences nosakošo uzņēmumu daudzās valstīs.
Statoil ir lielākais degvielas uzpildes staciju tīklu Baltijā. Tās ir ne tikai modernākās tehnoloģijas Eiropā, augsta klientu apkalpošanas kultūra ar optimālu staciju izvietojumu, drošība un saudzīga attieksme pret apkārtējo vidi, bet arī bagātīgs augstvērtīgu auto preču un plaša patēriņa preču klāsts.
SIA „Latvija Statoil” uzņēmums dibināts 1992.gadā. „Latvija Statoil” pieder vadošajam Skandināvijas enerģētikas koncernam „StatoilHydro ASA”, kas darbojas vairāk kā 30 valstīs, ir vadošais Eiropas gāzes piegādātājs un trešais lielākais jēlnaftas tirgotājs pasaulē. Ziemeļeiropā Statoil pieder vairāk kā 2000 degvielas uzpildes staciju. Statoil uzņēmējdarbības galvenie stūrakmeņi ir stipras uzņēmuma vērtības, augsti ētikas standarti, nepārtrauktas rūpes par apkārtējo vidi un pastāvīgi ieguldījumi sabiedrības attīstībā.
„StatoilHydro ASA” tika izveidots 2007. gada 1. oktobrī, apvienojoties diviem lielākajiem Norvēģijas enerģijas uzņēmumiem – „Statoil ASA” un „Norsk Hydro ASA”. „StatoilHydro ASA” nodrošina pilnu enerģijas ieguves, pārstrādes un piegādes ciklu. Jaunais uzņēmums ir viens no lielākajiem jēlnaftas tirgotājiem pasaulē.
1993.gada jūnijā Rīgā, Ulmaņa gatvē 110 tika atklāta pirmā Statoil degvielas uzpildes stacija. Līdz ar stacijas atklāšanu tiek piedāvātas pirmās degvielas debetkartes Latvijā.
Savas pozīcijas SIA „Latvija Statoil” nostiprināja, 1998. gada septembrī atklājot Statoil naftas produktu termināli Rīnūžos un 2003.gadā pārņemot 17 Shell degvielas uzpildes stacijas Latvijā. Rīgas termināļa celtniecībā tika izmantoti augstākie drošības un tehnoloģijas standarti, kādi tiek piemēroti termināļu celtniecībai Skandināvijā, tādējādi šis kļuva par vienu no modernākajiem termināļiem Eiropā gan drošības, gan izmantotās tehnoloģijas ziņā.
SIA „Latvija Statoil” ir pirmais degvielas tirdzniecības uzņēmums Latvijā, kas 2004. gadā ir sertificējis visas uzņēmuma darbības jomas atbilstoši IKVS prasībām, kas ietver ISO 9001:2000 (kvalitātes vadības sistēmas), ISO 14001:1996 (vides pārvaldības sistēmas) un OHSAS 18001:1999 (darbinieku drošības un arodveselības vadības sistēmas) prasības. IKVS sertifikācijas sfēra aptver visas SIA „Latvija Statoil” (turpmāk tekstā – Statoil) struktūrvienības un šādas darbības jomas:
• naftas produktu un eļļas vairumtirdzniecība;
• gāzes, naftas produktu un eļļas mazumtirdzniecība;
• pakalpojumu sniegšana degvielas uzpildes stacijās;
• pārtikas, tabakas, alkohola, pirmās nepieciešamības preču un satiksmes produktu mazumtirdzniecība.
2004.gadā tika sperts stratēģisks solis uzņēmuma attīstības vēsturē, oktobrī parakstot pirmo franšīzes sadarbības līgumu ar degvielas mazumtirdzniecības uzņēmumu Dobelē SIA Lūcija, kurš jaunā veidolā un ar paplašinātu preču sortimentu durvis vēra 2004.gada decembrī.
Pateicoties labi attīstītam DUS tīklam, kurā ietilpst 56 Statoil pilna servisa degvielas uzpildes stacijas, 7 franšīzes stacijas un 6 automātiskās degvielas uzpildes stacijas 1-2-3. uzņēmums ir aktīvs un sociāli atbildīgs sabiedrības pārstāvis, kura darbības pamatā ir rūpes par apkārtējo vidi, veselību un drošību. Statoil mērķis ir nulles kaitējums. Uzņēmuma vides, veselības un drošības politika apliecina Statoil izpratni par atbildību – vienam par otru, par sabiedrību un vidi, kurā dzīvojam. Turklāt nostāja ir nemainīga visur, Statoil darbojas. Uzņēmums sagaida, ka arī piegādātāji un partneri apzināsies un atbalstīs VVD standartus
2007.gadā „Latvija Statoil“ tika pārbūvēti 40% veikalu atbilstoši jaunajam Statoil konceptam. Jaunā koncepta izstrādē tika ņemtas vērā pēdējās tirdzniecības tendences, klientu prasības un modernizēts DUS dizains. Gan veikala interjers, gan eksterjers ir mainījuši izskatu, arī veikala izkārtojums ir kļuvis parocīgāks un plašāks, kas iekārtots ar jaunu, modernu veikala inventāru.
Uzņēmuma DUS ir plašs produktu un pakalpojumu klāsts, kā arī augsts servisa līmenis, 2008.gadā Statoil ir vadošais degvielas mazumtirdzniecības uzņēmums Latvijā un jau trīs gadus pēc kārtas ir lielākais nodokļu maksātājs valstī. Kopējās Statoil investīcijas valsts ekonomikā sasniedz 167.316 milj. LVL.
Statoil kompānijas darbības virzieni ir vairāki, bet galvenie kompānijas mērķi ir:
• Būt visefektīvākajam naftas un gāzes pārstrādātājam gan Eiropa, gan arī visā pasaulē. Šo mērķi Statoil plāno sasniegt izmantojot jaunākās un modernākās tehnoloģijas naftas un dabas gāzes ieguvē, kā arī pārstrādē;
• Organizācijas un ārējās vides savstarpējas attiecības, kas nosaka uzņēmuma darbību. Statoil mērķis: veselības un vides aizsardzība un drošība. Naftas ieguves bizness rada dažādus kaitējumus apkārtējai videi, ja naftas ieguves un pārstrādes procesā tiek pieļautas dažādas kļūdas, piemēram, naftas noplūde jūrā rada lielus kaitējumus dabai, iet bojā daudzas dzīvnieku sugas;
• Organizācijas kultūra un mikroklimats. Statoil tiek darīt viss, lai klients tiktu atbilstoši apkalpots. Cilvēkiem, kuri strādā šajā kompānijā ir jābūt komunikabliem, jāprot rast pareizu pieeju katram klientam. Gan augstāk stāvošām personām, gan arī tiem darbiniekiem, kas atrodas zemākajā līmenī ir jābūt radošiem, ir jāprot savstarpēji, sadarboties, un kopējiem spēkiem panākt efektīvāku un kvalitatīvāku klientu apkalpošanu un jaunu klientu piesaistīšanu.
Uzņēmumā 2008.gadā strādā ap 880 darbinieku, no kuriem liela daļa – ap 700 – strādā degvielas uzpildes stacijās.

2.1 attēls. Uzņēmuma organizatoriskā struktūra (autores izstrādāta)

Uzņēmuma organizatoriskā struktūra veidota atbilstoši organizācijas funkcijām.
Apvienošana atbilstoši organizācijas funkcijām –parasti šo struktūru sauc par U – tipa struktūru (angļu val. unit –vienība).Šis princips piemērots mazām un lielām organizācijām (pēc apjoma un darbības veidiem)
Atbilstoši organizācijas funkcijām ir zināmas priekšrocības:
• speciālistu koncentrēšana katrā nodaļā veicina darba efektivitātes paaugstināšanu;
• speciālistu koncentrēšana pa nodaļām atvieglo menedžeriem vadīšanu;
• katrā nodaļā samērā efektīvi veicama koordinēšana un kontrole;
• atvieglota organizācijas personāla apmācība.
Autore uzskata, ka šāda veida struktūra ir optimāla SIA „Latvija Statoil”, jo ir skaidri noteiktas katra departamenta funkcijas un pilnvaras.

2.2. Uzņēmuma preču un pakalpojumu grupu raksturojums
Latvija Statoil ir zināms kā lielākais degvielas mazumtirdzniecības uzņēmums Latvijā, kas piedāvā augstākās kvalitātes degvielu un servisa pakalpojumus, kā arī ir līderis ātro uzkodu, karsto dzērienu un ērtas iepirkšanās veikalu segmentā. Uzņēmumam ir ļoti plašs un daudzveidīgs preču un pakalpojumu klāsts. Turpmāk tekstā autore raksturos preču un pakalpojumu klāstu.
Degviela

Laba degviela ir svarīgākais faktors, kas nosaka ilgstošu un nevainojamu dzinēja darbību. Izvēloties kvalitatīvu un automašīnai atbilstošu degvielu, uzlabojas motora darbība un samazinās automašīnas lietošanas izmaksas. Lai paildzinātu automašīnas mūžu, Statoil izmanto speciālās degvielas piedevas ultima un fortis
95E benzīns

Statoil piedāvātais benzīns ir piemērots kopš 90. gadiem ražotajām automašīnām. 95E benzīnu Statoil ieved Latvijā tieši no naftas pārstrādes rūpnīcām bez starpnieku līdzdalības. Tas atbilst Statoil specifikācijām un nesatur dzinējam nelabvēlīgas ķīmiskas vielas, kuras nereti tiek izmantotas “vietējā ražojuma” benzīna oktānskaitļa paaugstināšanai.
95E degviela atbilst Eiropas Savienības standartiem (EN228).
95 ultima un 98 ultima

Statoil piedāvātais 95 ultima un 98 ultima ir piemērots automašīnām, kurām ir jaunas paaudzes dzinēji, taču to iesaka arī 90. gadu sākumā ražotajām automašīnām. Lietojot benzīnu ar Statoil piedevu ultima, tiek attīrīts dzinējs un degvielas padeves sistēma, uzlabojas automašīnas dinamiskās īpašības.
Ultima attīra degvielas ieplūdes vārstus, lietojot to apmēram pēc mēneša, auto sāk ekonomiskāk patērēt degvielu. Laboratoriju centra pētījumi liecina, ka piedeva Ultima degvielas patēriņu samazina līdz pat 5%. Naudas izteiksmē tie ir vairāki santīmi par litru degvielas. Statoil piedāvā Eiropas Savienības standartiem (EN 228) atbilstošas kvalitātes benzīnu 95 ultima un 98 ultima. 98 ultima benzīns tiek ražots Statoil naftas pārstrādes rūpnīcā Mongstadā, Norvēģijā.
D fortis
No decembra Statoil DUS visā Latvijā ir nopērkama otrās arktiskās klases ziemas dīzeļdegviela, kuras aukstumnoturība ir – 32 grādi. Dīzeļdegvielas aukstumnoturību raksturo duļķošanās un filtrācijas temperatūra. Sasniedzot duļķošanās temperatūru, dīzeļdegvielā sāk kristalizēties parafīns, taču degviela vēl ir lietojama. Filtrācijas temperatūra ir temperatūra, kurā parafīnu kristalizācija ir tik intensīva, ka degviela vairs nespēj plūst cauri filtram. Arī ar nelielu salu neizturīgas dīzeļdegvielas devu degvielas tvertnē pietiek, lai arktiskā dīzeļdegviela zaudētu savas īpašības. Tāpēc arktiskā dīzeļdegviela jāsāk uzpildīt jau savlaicīgi un jādara tas regulāri. Lai brīdī, kad temperatūras stabiņš noslīd zem -20 grādu atzīmes, degvielas tvertnē būtu 100% arktiskā dīzeļdegviela, nevis dažādu klašu degvielas “kokteilis”.
Auto gāze
Šobrīd autogāze tiek piedāvāta 22 Statoil DUS. Sašķidrinātā gāze ir būtiska alternatīva tradicionālajai degvielai, ņemot vērā aprēķinus, ka naftas benzīnam un dīzeļdegvielai pietiks tikai tuvākajiem 50 gadiem.
Biodegviela – Bioetanols E85
Biodegviela ir degviela, kas satur bioloģiskas izcelsmes sastāvdaļas. Visplašāk sastopamās bioloģiskas izcelsmes sastāvdaļas degvielā ir: etanols (no labības, cukurniedrām, cukurbietēm vai kukurūzas) benzīnā un biodīzeļdegviela (no rapša, sojas, palmu un citām eļļām) dīzeļdegvielā.
Ātrās uzkodas/ karstie dzērieni
Statoil jau kādu laiku sevi dēvē ne tikai par Latvijā lielāko degvielas mazumtirgotāju, bet arī par līderi ātro uzkodu, karsto dzērienu un ērtas iepirkšanās veikalu segmentā. Pērn Statoil dubultoja investīciju apjomu, īpaši ieguldījumi tika veikti servisa uzlabošanā. Līdz gada beigām jau gandrīz pusē Statoil degvielas uzpildes staciju veikalos bija ieviesta jaunā Statoil Eiropas valstu mazumtirdzniecības koncepcija. Atbilstoši jaunajam standartam mainīts veikalu dizains un izkārtojums, kā arī būtiski palielināts karsto maltīšu un kafijas sortiments. Arī pagājušajā gadā veikalu apgrozījuma pieaugums pārsniedza degvielas pārdošanas apjomus. Tie, salīdzinot ar 2006. gadu, bija pieauguši par 32%, bet kopējais veikalu apgrozījuma pieaugums bija 41%. Tas ir arī divas reizes vairāk nekā pagājušā gada mazumtirdzniecības apgrozījums. 2007. gads Statoil bija rekordliela pieauguma gads – apgrozījums palielinājās par 23%, sasniedzot 283.5 miljonus latu, savukārt peļņa auga vairāk nekā divas reizes un bija 8.2 miljoni latu. Kopējās uzņēmuma investīcijas pērn auga gandrīz divreiz, sasniedzot 11.8 miljonus latu. Šo gadu laikā pilnībā ir pierādījies, ka lielākā daļa reklāmas aktivitātes ir bijušas efektīvas un nesušas vajadzīgos rezultātus. Par to liecina aizvien pieaugošie pārdošanas apjomi, pārpildītie budžeti un nesen veiktās DUS pārbūves. Statoil nepārtraukti uzlabo un modernizē savu staciju tīklu.
Statoil ir pirmais, kas valstī sācis tirgot standarta sviestmaizes bioplastikas iepakojumā, kas sadalās apkārtējā vidē. Tādējādi Latvijas dabā ik gadu nenonāk 15 tonnas videi nedraudzīgu iepakojumu. 2008.gada vasarā Statoil, degvielas uzpildes stacijās ieviesis jaunumus ātro uzkodu piedāvājumā Eiropā populāro polārmaizi un svaigu dārzeņu un augļu sortimentu.(sk.2.pielikums) reklāmas buklets. Statoil arvien turpina pilnveidoties un arvien cenšas saviem klientiem piedāvāt ko jaunu.
Bakalejas preces – piena produkti, gaļas un zivju izstrādājumi(konservi)
Saldumi – dažādas uzkodas, saldējums.
Preces atpūtai un izklaidei – mūzika (kompaktdiski) video (DVD diski), biļetes uz dažādiem koncertiem (BIĻEŠU SERVISS) prese (žurnāli, avīzes)
Biļešu serviss
DUS Statoil ir SIA „BIĻEŠU SERVISS” tirdzniecības pieejas punkti, kur elektroniskā tiešsaiste ir ērti iegādājamas biļetes uz dažādiem pasākumiem. Biļešu drukāšanai izmanto speciāli izgatavotas biļešu veidlapas ar augstu aizsardzības pakāpi pret viltošanu.
Telekartes un priekšapmaksas sarunu kartes (interneta kartes)
Saimniecībā noderīgas preces – fotofilmiņas, skaidu briketes, aizdedzināmie šķidrumi, grila ogles u.c.
Personīgās higiēnas preces
Ziepes, mitrās salvetes, šampūns, zobu pasta u.c.
Statoil Lubricants – eļļas, smērvielas
Statoil piedāvā eļļas un smērvielas gan automašīnām, gan visu tautsaimniecības nozaru tehnikai, ieskaitot transportu, mežrūpniecību, metālapstrādi. Pavisam ap 650 dažādu produktu, iepakojumā no 1 litra pudeles līdz pilnām autocisternām. Eļļas Latvijā tiek piegādātai s no Statoil rūpnīcas Ninashamnā, Zviedrijā.
Statoil Lubricants – viens no tirgus līderiem Skandināvijā un Baltijā
Statoil Lubricants ir guvis pieredzi eļļu un smērvielu jomā kopš 1986. gada, smeļoties zināšanas no firmām, kuru bizness tika pārņemts attiecīgajās valstīs: Zviedrijā – Esso un Nynas, Dānijā – Esso, Norvēģijā – BP. Neraugoties uz bagāto pieredzi, Statoil turpina strādāt, lai radītu jaunus produktus un uzlabotu esošos.
Auto kosmētika
Auto salona un virsbūves tīrīšanas un kopšanas līdzekļi(auto šampūni, vaski, pulēšanas krēmi u.c.)
Automašīnu mazgāšana
Rūpīgi izstrādātās mazgāšanas programmas, kas atbilst klimatiskajiem apstākļiem, un izvēlētā mazgāšanas ķīmija nodrošina Jūsu automašīnai optimālu mazgāšanas rezultātu. Statoil piedāvā četras mazgāšanas programmas – zelts, sudrabs, bronza un platīns. Katra no šīm programmām sniedz šādas iespējas:
• Bronza – pirmapstrāde, mazgāšana, riteņu mazgāšana, žāvēšana.
• Sudrabs – pirmapstrāde, mazgāšana, vaskošana, riteņu mazgāšana, žāvēšana.
• Zelts – pirmapstrāde, mazgāšana, vaskošana, šasijas mazgāšana, riteņu mazgāšana, žāvēšana.
• Platīns – pirmapstrāde, mazgāšana un vaskošana ar Palmu vasku, šasijas mazgāšana, riteņu mazgāšana, žāvēšana.
Dažādi auto piederumi
Logu tīrīšanas un dzinēja dzesēšanas šķidrumi, slotiņas, skrāpji, lampiņas, gaisa atsvaidzinātāji un daudz citu preču. Pielikumā autore pievienoja reklāmas bukletu Statoil dzesēšanas šķidrumam
Obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļa apdrošināšana
Sniedzot saviem klientiem konkurētspējīgu servisu, preču un pakalpojumu klāstu, Statoil sadarbībā ar labākajām Latvijas un Eiropas ekonomiskās zonas valstu apdrošināšanas sabiedrībām visās degvielas uzpildes stacijās piedāvā noformēt auto īpašnieku civiltiesiskās apdrošināšanas polises. Tas ļauj ietaupīt klientu laiku un noformēt polises par īpašajiem Statoil tarifiem.

2.3 Tirgzinības process SIA“Latvija Statoil”
Tirgzinības process ietver tirgzinības iespēju analīzi, mērķtirgus noteikšanu, tirgzinības darbību plānošanu un realizāciju mērķtirgū un tirgzinības procesa vadīšanu. Tirgzinības process tiek atspoguļots 2.2. attēlā kā pakāpeniska produktu vērtības izvēle, izstrāde un pārdošana patērētājiem.

2. 2.attēls. Tirgzinības process uzņēmumā

• Mārketinga iespēju analīze ietver patērētāju vajadzības un rīcību izpēti un uzņēmuma iespēju apmierināt tās vajadzības labāk un intensīvāk nekā konkurenti.
• Mārketinga iespēju īstenošana ir atkarīga no daudziem faktoriem: pircēju skaita, to maksātspējas, vajadzībām un vēlmēm. Mārketinga iespējas obligāti jāsaskaņo ar uzņēmuma mērķiem, finanšu un citiem resursiem. Tas notiek uzņēmuma startēģijas plānošanas ietvaros.
Tirgus izpēte savukārt ietver noteiktus principus, metodes, paņēmienus. Uzņēmumam ir jāvāc, jāapstrādā un jāanalizē plaša informācija par tirgu. Būtu vēlams izmantot gan primāru, gan sekundāru informāciju, organizēt mārketinga informācijas sistēmu, lai tā palīdzētu pieņemt mārketinga lēmumus. Liela loma šajā sakarībā pieder jaunām informācijas tehnoloģijām (piemēram:mārketinga informācijas sistēma).
Darbojoties konkurences apstākļos, jebkuriem uzņēmumiem ir jāpiesaista pircējs un jāsniedz sava produkta augstākais vērtējums (salīdzinājumā ar konkurentiem). Taču pirms pircēju apkalpošanas un to vēlmju apmierināšanas ir jānoskaidro un jāizprot to vajadzības un vēlmes. Teorētiski un praktiski neviens uzņēmums nevar pilnīgi apmierināt visus pircējus, kas atrodas noteiktajā potenciālajā tirgū, jo pastāv dažādas pircēju grupas un tipi, kā arī ļoti dažādas vajadzības un vēlmes. Tieši tāpēc pircēji atšķiras pēc dažādām pazīmēm un, jo labāk un precīzāk uzņēmums to noskaidros un noteiks, jo vairāk priekšrocību tai būs cīņā ar konkurentiem.
SIA “Latvija Statoil” reklāmu veidošanā sadarbojas ar reklāmas aģentūrām. Lai paaugstinātu kāda produkta vai pakalpojuma noietu, ieviestu pārdošanā jaunus produktus un tml. tiek rīkotas plašas reklāmas kampaņas. Jāpiemin, ka Statoil reklāmdarbība galvenokārt notiek kampaņu veidā. Uz DUS tiek nosūtīti informatīvi materiāli, par kampaņām ar kuriem ir jāiepazīstas visiem darbiniekiem.
Kampaņas aprakstā ietilpst:
• Kampaņas norises laiks
• Vieta (kampaņu noformējums)
• Mērķis
• Mērķa auditorija
• Produkta apraksts
• Reklāmas materiālu apraksts
• Biznesa pamatojums
• Kampaņas vērtēšanas kritēriji
• Rezultātu kontrole
Lai produktu popularizēšanā būtu ieinteresēti arī darbinieki motivācijai tiek piedāvāti dažādi labumi, piemēram, ceļojums un tml. Autoresprāt, šādai motivācijai ir ļoti liela nozīme, labu rezultātu sasniegšanā.
Kā piemērus var minēt šādas kampaņas.
Jaunās Extra kartes ieviešana 2006.gada februārī, kuras mērķi bija:
• Piesaistīt un atalgot lojālos Statoil klientus
• Atgūt klientus, kas pārgājuši pie konkurētiem
• Palielināt tirdzniecības apjomus
Mērķauditorija:
• Esošie privātā sektora klienti
• Bijušie Statoil privātie klienti
• Jaunie privātie klienti
Auto mazgāšanas kampaņa 2007.gada maijā, kuras mērķi bija:
• Tirdzniecības – nemainīgs pieprasījums arī pēc cenu izmaiņām
• Komunikācijas – aktivizēt interesi par Statoil auto mazgāšanas pakalpojumu, nostiprinot top of mind par šo pakalpojumu mērķauditorijā (citiem vārdiem, lai klientam iedomājoties par auto mazgāšanu pirmais prātā ienāktu Statoil)
Mērķauditorija:
• CW klienti, kā arī visi autobraucēji , kas iepērkas Statoil DUS veikalā
• Pilsētnieki, kuriem ir maz laika, ko tērēt auto mazgāšanai.
• Tie, kuri kādreiz jau ir izmantojuši Statoil auto mazgāšanu – tādējādi zina tās priekšrocības un mīnusus, vienkārši ir steigā piemirsuši par to.
Upseilling kampaņa „Cāļu dumpis” 2008.gada oktobrī, kuras mērķis:
• Iepazīstināt klientus ar jauno produktu
• Vienlaicīgi paaugstinot noietu sviestmaižu un ātro uzkodu grupā
Kafijas promo (veicināšanas) kampaņa „Siltums par 30% lētāks”, 2008.gada septembris, kuras mērķi bija:
• Biznesā – stiprināt kafijas pircēju lojalitāti un palielināt šis kategorijas pārdošanas apjomus
• Tirdzniecības – stiprināt esošo klientu lojalitāti
Piesaistīt veikalam klientus, kas pērk tikai degvielu, kā ari jaunus klientus
• Mārketinga – informēt par plašo Statoil sviestmaižu piedāvājumu
• Komunikācijas – 2009.gadā siltums būs lētāks par 30%!
Mērķauditorija:
• Visi klienti, kas, iepērkas Statoil DUS veikalos
• Autobraucēji, kas pērk tikai degvielu, vai arī nepērk sviestmaizes un kafiju.
Aplūkojot šo kampaņu aprakstus autore secina, ka Statoil reklāmdarbība un tirgzinības process tiek rūpīgi plānots un analizēts
SIA”Latvija Statoil” uzņēmumam ir svarīgi, lai klienti būtu apmierināti ar uzņēmuma sniegtajiem pakalpojumiem.

2.4. Cenu veidošana SIA”Latvija Statoil”
Cena ir naudas vienībās izteikta atlīdzība par precēm vai pakalpojumiem, ko maksā pircējs. Tā parasti tiek attiecināta uz daudzuma vai svara vienību.
Uzņēmējdarbības galvenais uzdevums ir gūt peļņu. Peļņas gūšana ir cieši saistīta ar produkta cenas noteikšanu. SIA”Latvija Statoil” DUS vadītāji pievērš lielu uzmanību cenu noteikšanai. Uzņēmuma galvenie kritēriji cenu noteikšanas posmā ir:
• pieprasījums
• peļņas gūšana
• izmaksu segšāna
• situācija tirgū
SIA”Latvija Statoil” produkta cenu noteikšanā lielākā loma ir valdības līdzdalībai. Parasti tās ir PVN izmaiņas vai muitas izdevumu izmaiņas. Šī gada sākumā uzņēmuma darbiniekiem nācās pārrekināt cenas visām precēm, jo no 1 janvāra tika pacelta PVN likme no 18% līdz 21%.
Skatoties uz situāciju Latvijā, daudzi uzņēmumi ir spiesti palielināt cenas, jo inflācija pieaug gandrīz ar katru menesi un cilvēkiem jāpierāda pie cenu kāpumiem. SIA „Latvija Statoil” uzņēmums nav izņēmums un analizējot situāciju valstī un tirgū ir spiests paaugstināt cenas.Pēdēja laika ievērojami pieaugušas cenas gāzei, degvielai un pakalpojumiem.
Lielā uzmanība tiek pievērsta konkurentiem, kuri piedāvā identiskus produktus. Informācija par konkurentu cenām dod uzņēmumam „Latvija Statoil” noteikt savas cenas, bet, ka tika noskaidot, Statoilam ir augstākas cenas nekā konkurentiem, jo tiek piedāvātas kvalitatīvas preces un pakalpojumi
Ja apskatīt SIA „Latvija Statoil” cenu salidzinājumu, piemēram, ar DINAZ degvielas uzpildes staciju, tad var secināt ka Statoilam cenas ir augstākas, jo ir plašs sortimentu klāsts. Cenu atšķirība ir atkarīga no sortimenta plašuma un atrašanas vietas.
SIA „Latvija Statoil” uzņēmumam ir liela pircēju plūsma, kas ir pamatota gan ar to, ka viņiem ir daudz pastāvīgu klientu, gan ar to, ka DUS atrodas izdevīga vieta, jo Rēzeknes pilsēta ziemeļu daļa ir tikai divas degvielas uzpildes stacijas, un SIA „Latvija Statoil ” uzņēmumam ir lielāks preču un pakalpojumu sortiments nekā saviem konkurentiem.
Uzņēmuma mārketinga nodaļa cenšas piedāvāt dažādas atlaides. Ar atlaižu palīdzību parasti tiek panākta pieprasījumu palielināšana, jo daudzi patērētāji izmanto iespēju nopirkt noteikto preci vai produktu par zemāko cenu. Lēmums par šādu pirkumu tiek pieņemts ātri un dažreiz pircēji iespaidoti ar atlaides lielumu pērk tas preces, kuras nebijusi plānojuši pirkt.
SIA „Latvija Statoil” tāpat kā citiem uzņēmumiem cena ir svarīga, lai varētu noteikt ienākumus. Uzreiz pēc preču piegādes, kad veikala vadītājam tiek atdota preču pavadzīme-rēķins (PPR), preču piegādātāja cenām tiek pievienoti PVN likme, jo gandrīz vienmēr cenas PPR tiek uzradītas bez šīs likmes, kā arī uzcenojums.
Kad katrai preču vienībai tiek izrēķinātas pārdošanas cenas, tas tiek reizinātas ar vienību skaitu un tālāk summējot visu preču vienību kopējo pārdošanas cenu summu tiek aprēķināti ienākumi no katras saņemtas preču partijas. Ienākumus izrēķina no pārdošanas cenu summas atņemot iepirkšanas cenu summu.
Runājot par cenu noteikšanas metodēm var pateikt, ka SIA „Latvija Statoil” izmanto izmaksu cenu veidošanas metodi un ņemot vērā konkurentu cenas.

2.5. Sadale SIA”Latvija Statoil”
Sadale ir darbība (pasākumu kopums), ko īsteno uzņēmums, veidojot un virzot produktu plūsmu pie pircēja (lietotāja).
Sadale sākas tad, kad produkts ir gatavs piegādei vai pārdošanai, un beidzas tad, kad gala pircējs (lietotājs) to saņem. Attīstoties un pilnveidojoties sadalei, produkts kļūst aizvien pieejamāks pircējam. Katrai precei vai pakalpojumam ir savs sadales kanāls: kaut kādā noteiktā veidā katrs produkts virzās pa šo kanālu un no ražotāja nonāk pie pircēja.
SIA”Latvija Statoil” uzņēmumam ir ļoti liels pakalpojumu sortiments un ir arī liels piegādātāju skaits.
Starpnieks ir firma, kas sniedz pakalpojumus, kas tieši saistītus ar preču pārdošanu un pirkšanu, virzot tās no ražotāja pie patērētāja. Bieži vien starpniekiem ir īpašuma tiesības uz preci.
Starpniekus iedala atkarībā no tā, vai viņiem pieder vai nepieder īpašuma tiesības uz sadalāmajām precēm. Tirdzniecības starpniekiem ir īpašuma tiesības uz precēm, ko tie nogādā tirgū. Ir divas tirdzniecības starpnieku grupas: mazumtirgotāji un vairumtirgotāji. Cilvēki bieži sūdzas par pārāk daudziem starpniekiem, jo tas ir iemesls augstām cenām. Taču, starpnieku skaitu samazinot, var arī nepanākt zemākas cenas, bet tieši otrādi – tās pat ievērojami paaugstināt. Varbūt varētu iztikt bez starpniekiem, taču ne bez svarīgākajiem sadales pasākumiem, ko tie veic (sortimenta veidošana, preču uzglabāšana, transportēšana utt.).
Skatoties uz visiem šiem noteikumiem var spriest, ka tieši tā arī ir, jo SIA „Latvija Statoil” ir starpnieks, kas pārdot preces patērētājiem.
SIA”Latvija Statoil” izmanto divus sadales kanālu līmeņus: divlīmeņu un trīslimeņu kanālus.
SIA „Latvija Statoil” uzņēmumam ir savs piegādātāju loks, ar kuriem ir noslēgti līgumi un preces tiek piegādātās līguma noteiktajā laikā.

2.6. Cilvēka faktors(darbinieks) SIA”Latvija Statoil”
Mārketings pats par sevi nevar eksistēt vai „funkcionēt”. Svarīgākais elements mārketinga ir pircēji, klienti, interesenti, tātad mērķgrupas jeb, precīzāk sakot, mērķpersonas.
Svarīgākais „kopsaucējs” ir cilvēks. Mārketings attiecas uz visiem cilvēkiem, kuri veido savu profesionālo attīstību uz ētiskiem pamatiem, turklāt daudz plašākā nozīmē, nekā apskatīts šajā grāmatā. Tas, ka jāņem vērā cilvēka faktors, attiecas arī uz praktisko pusi – vienalga, kāds viedoklis tiek aizstāvēts. No vienas puses, ekonomisti agrāk cenšas psiholoģiju kā neeksaktu zinātni nesaistīt ar mārketingu un reducēt līdz tīri saimnieciskai funkcijai, taču, no otras puses, psiholoģija tika propagandēta kā mārketinga slepenais ierocis un ar to pat tika dažādi manipulēts. Tomēr praktiski visos gadījumos uzmanības centrā tika izvirzīts cilvēks kā pilngadīgs indivīds. Kā zināms, orientēšanās uz klientiem, klientu piesaistīšana un mārketings, kura uzmanības centrā ir klienti, nosaka aktuālo laika garu.
Darbinieks ir persona, kas strādā pēc darba līguma un pakļaujas uzņēmuma iekšējai kārtībai.
Darbinieki: SIA „Latvija Statoil” kā labākā darba devēja reputācija tiks saglabāta un uzturēta, piemērojot efektīvu darba izpildes vadības un novērtēšanas sistēmu un dinamisku motivācijas shēmu, kā arī nodrošinot plašas darbinieku izaugsmes un attīstības iespējas.
Darbs SIA „Latvija Statoil” komandā nozīmē iespēju strādāt mūsdienīgā un augošā uzņēmumā, kas rūpējas par darbinieku profesionālo izaugsmi un labsajūtu, nodrošinot:
 konkurētspējīgu atalgojumu, piemaksas un prēmijas;
 iespējas piedalīties korporatīvās apmācībās un apmeklēt starptautiskas konferences un seminārus;
 veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu;
 finansiālu atbalstu un papildus brīvdienas noteiktās dzīves situācijās;
Uzņēmumā notiek liela mēroga pārmaiņas, kuras skar visus uzņēmuma darbiniekus. Uzņēmuma vadības pienākums ir nodrošināt veiksmīgu pārmaiņu norisi. Vadītāju ikdienas pienākums vadīt darbiniekus tā, lai viņi savukārt būtu atbildīgi par savu darba vietu un padarīto darbu. Vadītājiem ir jābūt informētiem par uzņēmuma darba attiecību, politikām, kuras ir apkopotas „Personāla rokasgrāmatā”, un spējīgiem pielietot tās konsekventi un godīgi. Uzņēmuma darbinieku pienākums ir iepazīties ar likumiem, instrukcijām un noteikumiem, kas attiecas uz viņu darba vidi un pienākumiem, kā arī apzinīgi ievērot tos. Uzņēmums atzīst arodbiedrības tiesības ar vēlēto institūciju starpniecību pārstāvēt savus biedrus attiecībās ar darba devēju un aizstāvēt viņu darbaprofesionālās , sociālās tiesības un intereses.
Daudzi uzņēmumi pirms pieņemt darbā cilvēku viņi apmāca kandidātu, tā arī ir SIA „Latvija Statoil”, jo apmācības nepieciešamību nosaka daudzi iemesli. To starpā var atzīmēt: nepieciešamība pēc kvalifikācijas celšanas, amata virzības, dienesta funkciju veikšanas zems līmenis un to izmaiņas, neapmierinošs darbs, operativitātes trūkums un citi. Diezgan bieži klientu pretenzijas, disciplinārās procedūras, darbinieku maiņas pieaugums veido nepieciešamību pēc apmācības. Tādās situācijās dažiem speciālistiem palīdzēs speciāla sagatavošana vai saskarsmes iemaņu apgūšana ar mērķi uzlabot sava darba rādītājus.

Secinājumi
1. SIA „Latvija Statoil” uzņēmums dibināts 1992.gadā. „Latvija Statoil” pieder vadošajam Skandināvijas enerģētikas koncernam „StatoilHydro ASA”, kas darbojas vairāk kā 30 valstīs, ir vadošais Eiropas gāzes piegādātājs un trešais lielākais jēlnaftas tirgotājs pasaulē
2. Statoil pieder degvielas uzpildes staciju tīkls Norvēģijā, Dānijā un Zviedrijā, kā arī Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Īrijā, Lielbritānijā, Farēru salās un Polijā.
3. Uzņēmuma DUS ir plašs produktu un pakalpojumu klāsts, kā arī augsts servisa līmenis, 2008.gadā Statoil ir vadošais degvielas mazumtirdzniecības uzņēmums Latvijā un jau trīs gadus pēc kārtas ir lielākais nodokļu maksātājs valstī.
4. Statoil kompānijas galvenie kompānijas mērķi ir: būt visefektīvākajam naftas un gāzes pārstrādātājam gan Eiropa, gan arī visā pasaulē. Šo mērķi Statoil plāno sasniegt izmantojot jaunākās un modernākās tehnoloģijas naftas un dabas gāzes ieguvē, kā arī pārstrādē.
5. Uzņēmumā 2008.gadā strādā ap 880 darbinieku, no kuriem liela daļa – ap 700 – strādā degvielas uzpildes stacijās.
6. SIA”Latvija Statoil” DUS vadītāji pievērš lielu uzmanību cenu noteikšanai. Uzņēmuma galvenie kritēriji cenu noteikšanas posmā ir: pieprasījums, peļņas gūšana, izmaksu segšana, situācija tirgū.
7. SIA”Latvija Statoil” uzņēmumam ir ļoti liels pakalpojumu sortiments un ir arī liels piegādātāju skaits.
8. Cenu ir grūti noteikt, jo ir jāņem vērā daudzi to ietekmējošie faktori. Bet ne vienmēr par tiem ir pietiekama informācija. Mārketinga speciālistam jāatrod tāda cena, kas dotu peļņu. Ja cena būs pārāk augsta, pircējs var izvēlēties konkurentu, bet, ja pārāk zema, tad tā var nenosegt izmaksas.
9. Skatoties uz situāciju Latvijā, daudzi uzņēmumi arī ir spiesti palielināt cenas, jo inflācija pieaug gandrīz ar katru mēnesi un cik tas arī nebūtu bēdīgi, cilvēkiem jāpierada pie cenu kāpumiem. SIA „Latvija Statoil” arī nav izņēmums un arī paaugstina cenas uz precem un pakalpojumiem.
10. Runājot par cenu noteikšanas metodēm var pateikt, ka SIA „Latvija Statoil” izmanto izmaksu cenu veidošanas metodi un ņemot vērā konkurentu cenas.
11. SIA „Latvija Statoil” uzņēmumam ir savs piegādātāju loks, ar kuriem ir noslēgti līgumi un preces tiek piegādātās līguma noteiktajā laikā.
12. Darbs SIA „Latvija Statoil” komandā nozīmē iespēju strādāt mūsdienīgā un augošā uzņēmumā, kas rūpējas par darbinieku profesionālo izaugsmi un labsajūtu

Priekšlikumi
1. SIA „Latvija Statoil” savā mājas lapā internetā jāizveido saviem klientiem atsevišķais lodziņš, uz kura uzklikšķinot var izteikt gan sūdzības, gan vēlēšanas, gan ieteikumus, kas palīdzētu uzņēmumam labāk saprast klientu vēlmes un novērtēt uzņēmuma stāvokli.
2. Lai nepazaudētu esošos klientus, pastāvīgajiem klientiem varētu piedāvāt īpašas atlaižu programmas, piemēram, izstrādāt pastāvīgiem klientiem kartes ar 20% atlaidi visām precēm un pakalpojumiem, jo pašreizēja situācija valstī ir ļoti sarežģīta un cenu paaugstināšana var slikti ietekmēt uzņēmuma darbību.
3. SIA „Latvija Statoil” ir veiksmīgs uzņēmums, bet katram uzņēmumam vienmēr jāattīstās, lai pārvarētu konkurentus, tas nozīmē SIA„Latvija Statoil” ir nepieciešams izstrādāt tehnoloģiju attīstības plānu, lai esošais sortiments arvien paplašinātos, lai citiem uzņēmumiem būtu grūti konkurēt.

3. REKLĀMAS MĒRĶI UN FUNKCIJAS
SIA „Latvija Statoil” pievērš lielu uzmanību reklāmai, un autore izstrādāja atsevišķu nodaļu, jo uzskata, ka jebkurām uzņēmumam, it īpaši tādām, ka Statoil, reklāma un mārketing ir neatņemamā daļā un spēlē lielu lomu tirgū.
Pateicoties reklāmai un mārketingam, cilvēki uzzinā par jauniem uzņēmumiem, produktiem un pakalpojumiem.
Izvirzot reklāmas mērķi ir jānoformulē pamatuzdevumi, kuru atrisināšana ir galvenais uzdevums turpmākajā reklamēšanā.
Tiek uzskatīts, ka reklāmai ir šādi uzdevumi, proti, reklāma:
• sekmē preces vai pakalpojuma atpazīstamību, lai arī kas šo produktu pārdotu, nostiprina ticību šiem produktiem;
• piedalās cīņā pret konkurenta produktu;
• saīsina jauna produkta ieiešanas laiku tirgū;
• popularizē jaunu ideju vai metodi, stimulē pasūtījumu un daļēji novērš impulsīvu pirkumu paziņo par izdevīgiem darījumiem;
• prezentē produkta pilvēdojumu, jauno iepakojumu, jauno modifikāciju;
• izskaidro jaunā produkta būtību;
• nodrošina preču apgrozījuma pieaugumu, tātad nodrošina uzņēmējdarbībā ieguldīto resursu un līdzekļu labāku atdevi;
• uzlabo vai maina uzņēmuma vai produkta reputāciju;
• veicina konkrēta uzņēmuma un tā produkta zīmola attīstību.
Reklāmas mērķus var iedalīt arī šādas trīs kategorijās:
Informējošie mērķi
• informēt tirgu par jauno produktu;
• ierosināt jaunus preču pielietojumus;
• informēt tirgu par cenu izmaiņā;
• paskaidrot kā prece funkcionē, kā to lieto;
• aprakstīt iespējamo pakalpojumu;
• labot nepareizu iespaidu;
• samazināt pircēju piesardzību;
• radīt uzņēmuma tēlu.
Pārliecinošie mērķi
• radīt markas priekšrocības;
• iedrošināt pārorientēties uz jūsu marku;
• mainīt pircēja priekšstatu par produkta raksturīgajām pazīmēm (īpašībām);
• pārliecināt pircēju iegādāties nekavējoties;
• pārliecināt pircēju neatraidīt reklāmas informāciju.
Atgādinošie mērķi
• atgādināt pircējam, ka prece var būt nepieciešama tuvākajā nākotnē;
• atgādināt, ka preci var nopirkt;
• uzturēt informācijas aktualitāti visu sezonas laiku;
• uzturēt informācijas plūsmu.
Reklāmas funkcijas ir:
• reklāmai jāspēj saistīt patērētāja uzmanību;
• tai jāspēj radīt un noturēt patērētāja interese par produktu;
• patērētājam jātiecas piepildīt vēlmi iegūt produktu vai rīkoties kā citādi atbilstoši reklāmdevēja nolūkiem.
Reklāmai jābūt:
• vienkāršai (lai patērētājs to spētu bez pūlēm saprast);
• oriģinālai (lai tā saistītu patērētāja uzmanību daudzu citu vidū);
• pievilcīgai (ar skaistumu, humoru, patērētājam tuvām izjūtām, uzskatāmu pamatojumu produkta kvalitātei);
• realizētai piemērotā vietā un laikā;
• atkārtotai.
Reklāmai jāizceļas uz konkurentu fona un jārosina patērētājs uz noteiktu rīcību.
Reklāmas kampaņas pamatuzdevumi ir iedzīvotāju pieprasījuma veidošana. No reklāmas kampaņas pamatuzdevumiem izriet sekojoši uzdevumi un tie būtu šādi:
• jaunu pircēju piesaiste;
• pirkumu skaita palielināšana, lai panāktu noieta apjoma pieaugumu;
• vadošo pozīciju iekarošana tirgū;
• jaunās produkcijas, preču un pakalpojumu virzīšana tirgū;
• produkcijas un preču izmantošanas jauno iespēju ieteikšana;
• mērķtirgus informēšana par savas kompānijas produkciju, precēm un pakalpojumiem.

3.1. Reklāmas veidi un izplatīšanas līdzekļi
Reklāmas iespējams izvietot gandrīz jebkur.Arī uzlīmes uz dārzeņiem vai augļiem uzskatāmas par reklāmu, tāpat kā jebkas, par ko reklāmdevējs maksā, lai nodotu patērētājam reklāmas ziņojumu. Veidojot un izvēloties izplatīšanas vietu savai reklāmai ir jāizanalizē daudz būtiski faktori. Reklāmas ziņojuma izstrādē jāņem vērā tirgus situāciju un tendences, kā arī konkurentu aktivitātes
Reklāmas līdzekļi iedalās (sk.3.1.attēla.)
Akustiskie Mutiskā reklāma, muzikālā reklāma, radio reklāma.
Grafiskie Avīze, žurnāli, prospekti, katalogi, grāmatas, kalendāri, plakāti, gaismas reklāma un citi.
Reklāmas pasākumi Bērnu svētki, prezentācijas, modes skates, uzņēmumu apmeklējumi u.c.
Vizuālie Reklāmas filmas, televīzijas klipi, reklāmas diapozitīvi, CD
Dekoratīvie Skatlogu reklāma, vitrīnas, stikloti skapji
Priekšmetu Dāvanas, suvenīri, preču paraugi, reklāmas iepakojumi.
3.1. attēls. Reklāmas līdzekļi

Reklāma masu mēdijos aptver ļoti lielu auditoriju, šāda veida reklāmu ir ieteicams izmantot, reklamējot plaša patēriņa preces, pakalpojumus. Izlemjot, kādos tieši masu mēdijos likt reklāmu, ir jāņem vērā, kādus masu mēdijus skatās, lasa, klausās potenciālie patērētāji, kāda ir masu mēdiju tirāža, cenu līmenis par reklāmas laukumiem vai ētera laiku, izplatīšanas vai iedarbības ģeogrāfija un citas specifiskais reklāmas izplatīšanas iezīmes.
Reklāmas veidi ir klasificējami arī pēc minētajiem kritērijiem (sk. 3.2. shēma.)

3.2. attēls. Reklāmas veidi
Pēc izvietošanas vietas reklāma iedalās:
Reklāma Presē
Katru dienu pie lasītāja nonāk daudzie laikraksti, žurnāli un citi preses izdevumi. Katram šim izdevumam būtībā jau ir izveidojusies sava auditorija, uz kuru potenciālie reklāmdevēji virza savu reklāmu.
Reklāma Radio
Ne vienmēr cilvēkam ir iespēja pievēst uzmanību reklāmai presē. Bieži vien šai informācijai tiek “pārlaists skats” un nekas uzmanību piesaistošs netiek atrasts. Tāpēc šādos gadījumos audio reklāmai ir ļoti liela nozīme.
Reklāma Televīzijā
Šo reklāmas veidu izvēlas uzņēmumi, kam ir plašs reklāmas budžets un kas vēlas plaši reklamēt savu preci vai radīt ap to ažiotāžu.
Televīzija ir kļuvusi par mūsu dzīves neatņemamu sastāvdaļu, tā aizpilda mūsu brīvo laiku un “liek” mūs bezdarbībā nīkt pie ekrāniem. Tieši šī un iespējams ne tikai šī iemesla pēc, reklāma televīzijā tiek uzskatīta par visiedarbīgāko, jo veido ļoti uzskatāmus un pārliecinošus vizuālos tēlus. Video reklāmu veidotājs pastāv uz sava principa, proti, labāk vienreiz redzēt nekā septiņreiz dzirdēt.
Vides reklāma
Vides reklāma ir vissenākais reklāmas veids, bet ir viena no lielākajiem informācijas nesējiem mūsu ikdienā
Auto reklāma (reklāma uz transportlīdzekļiem)Izteiksmīgs un efektīvs reklamēšanas veids ar vienreizēju kapitālieguldījumu. Reklāma tiek eksponēta, visur kur vien dosies auto un dienā to pamanīs simtiem cilvēku
Reklāma internetā (reklāmkarogi, uznirstošie logi jeb pop-ups),
Mūsdienās internets kļūst par aizvien nepieciešamāku katra uzņēmēja darba sastāvdaļu.Internetu izmanto arvien lielāks lietotāju skaits, tā ir lieliska vieta kur ievietot savu reklāmu visdažādākajos veidos.
Reklāma tirdzniecības vietās (iekšējā vides reklāma)
Sales – Point – Promotion. Tās ir dažāda veida aktivitātes, kas vērstas uz produkta vai pakalpojuma prezentāciju to tirdzniecības vietās. Šīs akcijas visbiežāk veic speciāli izvēlēti un apmācīti prezentētāji.Reklāma tirdzniecības vietās var būt arī izkārtņu, piestiprinātu reklāmas lapiņu veidā u.tml. Promotion –veicināšana, virzīšana – tā ir ikviena uzņēmuma darbība, ko izmanto uzņēmums, lai informētu, pārliecinātu vai atgādinātu par savām precēm, pakalpojumiem vai pašu uzņēmumu.1
Reklāmas suvenīri
Laikā, kad reklāmas attīstība kļūst arvien ātrāka, rodas problēma kā piesaistīt klientu tieši konkrēta uzņēmuma produktam, kā izcelt savu uzņēmumu citu vidū, jo nepārtrauktā šīs nozares attīstība ir novedusi pie situācijas, kad visas reklāmas sāk līdzināties cita citai un klients vairs nespēj izšķirt, kāpēc vienas firmas produkts būtu labāks nekā otras firmas tāds pats produkts. Tā kā reklāmas mērķa grupa nav anonīms tirgus, bet persona kā indivīds, tad viens no sekmīga uzņēmēja mērķiem ir piekļūt pēc iespējas tuvāk potenciālajam klientam. Šādas vajadzības iespaidā radās doma par reklāmas priekšmetiem.

3.2. SIA “Latvija Statoil” reklāmas veidi
SIA „Latvija Statoil” ir ieņēmis līdera pozīcijas Latvijas degvielas tirgotāju vidū. Tas ir stabils uzņēmums, kas pagājušā gadā svinēja savu 15 gadu pastāvēšanas jubileju Latvijā.
Uzņēmumam ir spēcīga mārketinga daļa, kas plāno reklāmas, reklāmu kampaņas un visu, kas saistīts ar Statoil tēla popularizēšanu. Autoresprāt Statoil ir viens no komunikācijā aktīvākajiem zīmoliem Latvijā. Šo gadu laikā reklāmu veidošanā, plānošanā sadarbojās ar dažādām reklāmas aģentūrām, tādām, kā McCann-Erickson Riga, OMD Latvia, SAB. 2007. gada sākumā izsludinātajā aģentūru konkursā Statoil izvēlējies komunikāciju aģentūru DDB.
DDB Latvija ir viena no vadošajām komunikāciju aģentūrām. Dibināta 1995.gadā, aģentūrā ir 35 pastāvīgi darbinieki un vairāk kā 20 pastāvīgi līgumdarbinieki. DDB Latvija piedāvā komunikāciju stratēģiskās konsultācijas, zīmolu izstrādi un auditu, integrēto komunikāciju plānu izstrādi, kampaņu izstrādi, realizāciju un novērtēšanu, kā arī grafisko identitāšu izstrādi un dizainu.
DDB augsto kreativitātes līmeni starptautisko reklāmas aģentūru vidū apliecina gan lielākais balvu skaits industrijas prestižākā reklāmas festivāla Cannes Lions pastāvēšanas vēsturē, gan lokāli un reģionāli iegūtā atzinība. DDB veido unikālas, noturīgas un spēcīgas zīmolu pieredzes, un viņu mērķis ir būt ietekmīgākajai komunikāciju kompānijai pasaulē.
Autore vēlas vērst uzmanību uz to, ka visā plašajā Statoil tīklā ir vienota reklāmas koncepcija. Retumis, reklāmā tiek izcelta kāda konkrēta stacija. Tas notiek gadījumos, kad noris kāda akcija kā, piemēram, satiksmes drošības akcija „Drošs paliek drošs”, kas katru gadu notiek Statoil stacijās sadarbībā ar firmu „Lamb”, kad auto braucējiem ir iespēja bezmaksas pārbaudīt auto apgaismojuma tehnisko stāvokli. Šādos gadījumos reklāmas ziņojumā tiek norādīta DUS, datums un laiks, kad ir iespēja šo pārbaudi veikt.
Ieviešot tirdzniecībā, kādu jaunu preci vai pakalpojumu tiek uzsāktas vērienīgas kampaņas, reklāmas informācija tiek raidīta visdažādākajos veidos.
Turpmāk, autore aprakstīs populārākos reklāmas ziņojumu izplatīšanas veidus ko izmanto Statoil.
Statoil reklāma presē
Pētot Statoil reklāmu presē autore secināja, ka uzņēmuma reklāmas ir salīdzinoši mazāk nekā citos mēdijos. Statoil izvieto reklāmu gadījumos, kad tiek meklēti darbinieki.
Presē nonāk atsevišķi rakstiņi kā, piemēram, tumšajam laika periodam sākoties izdevums informē, ka Statoil stacijā plašā sortimentā ir nopērkami atstarotāji akcijas „Gājējs vai Bojāgājējs” ietvaros.
Uzņēmums piedalās neskaitāmās sabiedriskajās reklāmās tā, piemēram, 2007.gadā noritēja akcija ‘’Orgānu donori”, kas vērsa uzmanību uz braukšanas manieri Latvijas auto braucēju vidū un iespējamajām sekām. Statoil stacijās bija pieejami bukleti ar informāciju par akcijām. Autoresprāt, arī to varētu interpretēt kā reklāmu, jo dažādos mēdijos, bukletos parādās Statoil logo un nosaukums.
Šogad pirms Jāņiem norisinājās sabiedriskā kampaņa „Beigta balle”.
Kampaņas “Beigta balle” laikā tika īstenotas dažādas aktivitātes, lai izskaidrotu problēmu un gūtu iespējami vairāk sabiedrības uzmanības. Papildus tradicionālajiem informatīvajiem materiāliem (TV un radio klipi, vides plakāti, interneta baneri), kampaņas plakāti tika izvietoti Statoil degvielas uzpildes stacijās un lielveikalu autostāvvietās, uz autobusu aizmugurēm visā Latvijā, kā arī pie alkohola plauktiem un kasēm Rimi veikalos un Statoil DUS bija redzami kampaņas vobleri.
Voblers – tās ir mazas reklāmas kartiņas uz garas, visbiežāk, caurspīdīgas plastikas ar kājiņu, kuras nestabilitāte liek kartiņai šūpoties, kas, savukārt, pievērš pircēju uzmanību konkrētajai vietai preču plauktā, kurā ir izlikti attiecīgie produkti.1
Šo akciju ietvaros presē parādās Statoil vārds.
Reklāma radio
Statoil piedalās dažādu pasākumu sponsorēšanā, tādējādi Statoil vārds izskan radio. Stacijās tiek piedāvāta iespēja iegādāties biļetes uz dažādiem pasākumiem sadarbībā ar „Biļešu servisu”, ikreiz kad izskan informācija par kādu koncertu vai sabiedrisku pasākumu radio ēterā tiek norādīts, ka šis biļetes ir iegādājamas Statoil stacijās.
Šobrīd norisinās sviestmaižu popularizēšanas kampaņa „Sarkangalvīte”, tās ietvaros vairākās Latvijas radiostacijās izskan reklāma. Reklāma tiek atskaņota gan latviešu, gan krievu valodās.
Reklāma televīzijā
Televīziju, kā reklamēšanās vietu Statoil izmanto regulāri.
2007.gada rudenī bija vērojama Statoil reklāmas kampaņa, kura aicināja pievērst autovadītāju uzmanību tam, ka ziemas degvielu jāsāk lietot vēl pirms nopietna sala iestāšanās un jādara tas regulāri, lai, iestājoties salam, tvertnē būtu 100% laika apstākļiem atbilstoša degviela.
Jau kādu laiku televīzijā ir iedzīvojies tāds personāžs, kā profesors Aķītis, šis jaukais vecais vīriņš informē par visu, kas notiek stacijās. Kā liecina autores veiktā aptauja, šis personāžs ir pats spilgtākais Statoil reklāmas tēls, ko atceras klienti.
TV tiek pārraidītas dažādas ātro uzkodu, hamburgeru reklāmas. Sadāļā par radio reklāmu autore, jau pieminēja sviestmaižu popularizēšanas kampaņu „Sarkangalvīte”. Kampaņas ietvaros, televīzijā tiek demonstrēts reklāmas rullītis ar populārajiem pasakas personāžiem, Sarkangalvīti un vilku.
2007.gada rudenī tika reklamēta Statoil ražotā auto eļļa, kur reklāmas personāži ir norvēģi, darbība norisinās virtuvē.
Vides reklāma
Statoil mārketings ļoti plaši izmanto vides reklāmu, gan iekšējo, gan ārējo.(outdoor, indoor) Pilsētās un pilsētu tuvumā tiek izvietoti reklāmas plakāti, apgaismoti stendi par tuvāko staciju atrašanās vietu, pieejamajiem pakalpojumiem u.c. informāciju. Pētījumi liecina, ka tās reklāmas kampaņas, kuru mērķauditorija ir autobraucēji, pateicoties vides reklāmai gūst augstu atpazīstamību un autobraucēji tās atceras labāk nekā kājāmgājēji.
Pašas DUS ļoti labi kalpo kā reklāma, visām stacijām ir pievilcīgs dizains, vienots ārējais noformējums, karogi, uzraksti, vienotas krāsas.
Stacijās ir informācija gan plakātu, gan bukletu veidā par notiekošajām akcijām, atlaidēm un tml. Tiek veiktas arī konkrētu produktu reklamēšanās tirdzniecības vietās, tā saucamās veicināšanas promo akcijas.
Ir padomāts par darbinieku vizuālo tēlu, par imidža reklāmu darbiniekiem visā DUS tīklā ir vienots formas tērps gan vasaras, gan ziemas apstākļiem ar Statoil logotipu.
Auto reklāma
Statoil izmantota arī auto reklāmu, uz uzņēmuma automobiļiem tiek veidota reklāma, tādējādi popularizējot uzņēmumu, tā pakalpojumus un jaunos produktus. Attēlā redzamā reklāma reklamē jauno Statoil uzlaboto degvielu ar Ultima piedevu.
Uzņēmums izmanto auto reklāmu arī kampaņu ietvaros. Kā, piemēram, „Auto mazgāšanas kampaņā”, kas norisinājās 2007.gada maijā uz sabiedrisko autobusu aizmugurēm, bija redzama reklāma, kas vēstīja, ka ir laiks nomainīt auto krāsu, to nomazgājot Statoil.
Interneta reklāma
Uzņēmumam ir sava mājas lapa, (www.statoil.lv) kurā ir atrodama informācija par uzņēmumu, aktualitātēm, jauniem piedāvājumiem, staciju atrašanās vietām, ir iespēja aizpildīt CV tiem, kas ir darba meklējumos, apraksts par Statoil vēsturi u.c. svarīga informācija.
Suvenīru reklāma
Uzņēmums pasūta lielu daudzumu dažādu reklāmas suvenīru, piemēram, apdrukātus atslēgu piekariņus, zīmuļus, dažāda izmēra somas, mugursomas, somiņas, cepurītes, krūzītes, dvieļus, šķiltavas, pildspalvas, lietussargus, vimpeļus ,u.c.
Kā dāvanu saviem darbiniekiem, kuru ģimenēs ir ienācis mazulis Statoil dāvina auto sēdeklīti, arīdzan svētkos darbinieku bērniem tiek dāvinātas mīkstās rotaļlietas ar Statoil logotipu.
Lojalitātes programmas
Svarīga un liela reklāmas sastāvdaļa uzņēmumam ir Statoil klientu lojalitātes kampaņas. Par visplašāko var nosaukt ‘’Statoil Ekstra kartes’’, tā ir lieliska reklāma, kas glabājas daudzu uzņēmuma klientu kabatās. Katram Statoil klientam ir iespēja savā īpašumā, iegūt īpašu bezmaksas Ekstra karti, kuru uzrādot ir iespējams saņemt atlaides degvielai un dažādām akcijas precēm, kas ik mēnesi norisinās Statoil stacijās.
Jaunu klientu piesaistīšanas nolūkos Statoil piedāvā uzņēmumiem, kuriem mēnesī ir nepieciešams lielāks daudzumus degvielas veikt norēķinus ar īpašām Statoil kredīta un debeta kartēm. Šīm kartēm savstarpēji vienojoties tiek piemērotas lielākas atlaides, atkarībā no mēnesī iegādātā degvielas daudzuma. Tādējādi uzņēmumiem tas ir abpusēji izdevīgi.
Kā reklāmu varētu interpretēt arī SIA Statoil vairākās Latvijas pilsētās rīkotās apkārtējās vides sakopšanas talkas. Statoil darbinieki ar savām ģimenēm veic pilsētu sakopšanu, ģērbti košās vestēs ar Statoil logotipu. Tā ir ļoti pozitīva reklāma Statoil kopumā, jo tas pierāda, ka uzņēmumam rūp apkārtējā vide.
Sponsorēšana
Statoil izmanto sponsorēšanu, kā reklāmas veidu. Atbalstot sporta, kultūras un labdarības pasākumus, piemēram, auto sportu .
Lai popularizētu, kafijas dzeršanu stacijās, Statoil uzsāka interesantu kampaņu ar nosaukumu „Karstās kafijas kluba biedri” kur klientiem bija jāiegādājas konkrēts kafiju skaits komplektā ar sviestmaizi, par katru komplektu spiežot zīmodziņu speciālā kuponā. Kuponam esot pilnam, klients savā īpašumā iegūst termokrūzi, kuru turpmāk var izmantot kafijas dzeršanai un saņemt katrai kafijas krūzei desmit santīmu atlaidi. Par reklāmu var nosaukt visu, uz kā virsū ir konkrētās firmas logo, tā piemēram arī Statoil maisiņš.

Secinājumi
1. Reklāmas ziņojuma izstrādē jāņem vērā tirgus situāciju un tendences, kā arī konkurentu aktivitātes
2. Pēc izvietošanas vietas reklāma iedalās: reklāma presē, reklāma radio, reklāma televīzijā, vides reklāma, auto reklāma, reklāma internēta, reklāma tirdzniecības vietas, reklāmas suvenīri.
3. Uzņēmumam ir spēcīga mārketinga daļa, kas plāno reklāmas, reklāmu kampaņas un visu, kas saistīts ar Statoil tēla popularizēšanu.
4. SIA “Latvija Statoil” ieviešot tirdzniecībā, kādu jaunu preci vai pakalpojumu tiek uzsāktas vērienīgas kampaņas, reklāmas informācija tiek raidīta visdažādākajos veidos.
5. Populārakie reklāmas ziņojumu izplatīšanas veidi SIA”Latvija Statoil”ir: statoil reklāma presē, reklāma radio, reklāma televīzijā, vides reklāma, auto reklāma, suvenīru reklāma, lojalitātes programmas, sponsorēšana.
Priekšlikumi
1. Autore ieteiktu SIA „Latvija Statoil”, vairāk reklāmas, publikācijas un informācijas ievietot internēta, jo uzskata, ka ļoti maz informācijas ir ieliktas. Mūsdienās internets ir ļoti ērts veids informācijas meklēšanai, un cilvēki to labprāt izmanto.
2. Autore ieteiktu turpināt stiprināt uzņēmuma tēlu popularizēšanu un izskatīt iespēju uz uzņēmuma maisiņiem norādīt savas mājas lapas adresi, tādējādi to popularizējot.

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Secinājumi:
1. Mārketinga mērķis ir iesaistīt klientus produktu izveidē, veidojot ilgtermiņa sadarbību.
2. Mārketings veidojas no piecu savstarpēji saistītu elementu sistēmas un to darbības atspoguļošanas. Šie pieci elementi ir: cena, prece, cilvēks, vieta, virzīšana tirgu. Visus šos elementus izmanto, lai sasniegtu uzņēmuma mārketinga mērķus.
3. Tirgzinības kompleksa elementu izcelšana sākas jau 1948. gadā un šo teoriju izvirzīja Džeims Kalintons, kas piedāvāja apvienot šos elementus 4P (product, price, place, promotion).
4. Visi tirgzinības kompleksa elementi ir katra uzņēmuma darbība gan cena, gan prece un pārējie elementi, un tos ir nepieciešams pētīt, lai izdzīvotu tirgū un pārvārētu konkurentus.
5. Lai nodrošinātu efektīvu mārketinga informācijas sistēmu izmantošanu, vadošās firmas izstrādā ekspertu sistēmas. Ar to palīdzību var modelēt ekspertu rīcību par informācijas apstrādi. Pie tās attiecas arī cenu veidošanas modeļi, jauno produktu attīstīšanas modeļi u. c.
6. Pastāv 5 alternatīvas koncepcijas, uz kuru pamata organizācijas veic savu mārketinga darbību: produkcijaskoncepcija, produkta koncepcija, pārdošanas koncepcija, pircēja koncepcija, sociālā mārketinga koncepcija.
7. Produkts var apmierināt cilvēka vajadzības un vēlmes un tiek piedāvāts tirgū ar mērķi saistīt cilvēku uzmanību, aicinot to iegādāties un lietot. Produkti var būt: fiziski objekti jeb preces, pakalpojumi, idejas, cilvēki, vietas, organizācijas.
8. Cena ir svarīgs konkurences līdzeklis. Bieži vien tirgotāji var izmantot cenu kā vienīgo faktoru konkurences cīņā.
9. Sadales kanāls sastāv no cilvēkiem un firmām, kas iesaistīti preces īpašuma tiesību nodošanas procesā no ražotāja līdz galējam patērētājam. Pieņemot lēmumu par kanāla izveidi, jāpieņem četri apakšlēmumi: sadales stratēģijas noteikšana, sadales kanāla veida izvēlē, sadales kanālu izvērtēšana,sadales partneru izvēlē.
10. Virzīšana tirgū sastāv no četriem veidiem: reklāma, propaganda, pārdošana jeb noieta veicināšana un tiešā pārdošana.
11. Mārketing pats par sevi nevar eksistēt. Svarīgākais elements ir pircēji, klienti un interesenti.
12. SIA „Latvija Statoil” uzņēmums dibināts 1992.gadā. „Latvija Statoil” pieder vadošajam Skandināvijas enerģētikas koncernam „StatoilHydro ASA”, kas darbojas vairāk kā 30 valstīs, ir vadošais Eiropas gāzes piegādātājs un trešais lielākais jēlnaftas tirgotājs pasaulē
13. Statoil pieder degvielas uzpildes staciju tīkls Norvēģijā, Dānijā un Zviedrijā, kā arī Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Īrijā, Lielbritānijā, Farēru salās un Polijā.
14. Uzņēmuma DUS ir plašs produktu un pakalpojumu klāsts, kā arī augsts servisa līmenis, 2008.gadā Statoil ir vadošais degvielas mazumtirdzniecības uzņēmums Latvijā un jau trīs gadus pēc kārtas ir lielākais nodokļu maksātājs valstī.
15. Statoil kompānijas galvenie kompānijas mērķi ir: būt visefektīvākajam naftas un gāzes pārstrādātājam gan Eiropa, gan arī visā pasaulē. Šo mērķi Statoil plāno sasniegt izmantojot jaunākās un modernākās tehnoloģijas naftas un dabas gāzes ieguvē, kā arī pārstrādē.
16. Uzņēmumā 2008.gadā strādā ap 880 darbinieku, no kuriem liela daļa – ap 700 – strādā degvielas uzpildes stacijās.
17. SIA”Latvija Statoil” DUS vadītāji pievērš lielu uzmanību cenu noteikšanai. Uzņēmuma galvenie kritēriji cenu noteikšanas posmā ir: pieprasījums, peļņas gūšana, izmaksu segšana, situācija tirgū.
18. SIA”Latvija Statoil” uzņēmumam ir ļoti liels pakalpojumu sortiments un ir arī liels piegādātāju skaits.
19. Cenu ir grūti noteikt, jo ir jāņem vērā daudzi to ietekmējošie faktori. Bet ne vienmēr par tiem ir pietiekama informācija. Mārketinga speciālistam jāatrod tāda cena, kas dotu peļņu. Ja cena būs pārāk augsta, pircējs var izvēlēties konkurentu, bet, ja pārāk zema, tad tā var nenosegt izmaksas.
20. Skatoties uz situāciju Latvijā, daudzi uzņēmumi arī ir spiesti palielināt cenas, jo inflācija pieaug gandrīz ar katru mēnesi un cik tas arī nebūtu bēdīgi, cilvēkiem jāpierada pie cenu kāpumiem. SIA „Latvija Statoil” arī nav izņēmums un arī paaugstina cenas uz precem un pakalpojumiem.
21. Runājot par cenu noteikšanas metodēm var pateikt, ka SIA „Latvija Statoil” izmanto izmaksu cenu veidošanas metodi un ņemot vērā konkurentu cenas.
22. SIA „Latvija Statoil” uzņēmumam ir savs piegādātāju loks, ar kuriem ir noslēgti līgumi un preces tiek piegādātās līguma noteiktajā laikā.
23. Darbs SIA „Latvija Statoil” komandā nozīmē iespēju strādāt mūsdienīgā un augošā uzņēmumā, kas rūpējas par darbinieku profesionālo izaugsmi un labsajūtu

Priekšlikumi:
1. Ar mārketinga informācijas sistēmas palīdzību daudzi uzņēmumi paaugstina savas iespējas, piemēram, pārver konkurentus, paaugstina ražošanu u. tml., tāpēc citiem uzņēmumiem (kuri neizmanto mārketinga informācijas sistēmas) jāizmanto šī iespēja, lai attīstītos.
2. Mārketinga iespēju īstenošana ir atkarīga no daudziem faktoriem: pircēju skaita, to maksātspējas, vajadzībām un vēlmēm. Mārketinga iespējas obligāti jāsaskaņo ar uzņēmuma mērķiem, finanšu un citiem resursiem. Uzņēmumam vairāk jāpēta savus klientus, lai apmierinātu viņu vajadzības un darīt to tā, lai tas nekaitētu uzņēmumam.
3. SIA „Latvija Statoil” savā mājas lapā internetā jāizveido saviem klientiem atsevišķais lodziņš, uz kura uzklikšķinot var izteikt gan sūdzības, gan vēlēšanas, gan ieteikumus, kas palīdzētu uzņēmumam labāk saprast klientu vēlmes un novērtēt uzņēmuma stāvokli.
4. Lai nepazaudētu esošos klientus, pastāvīgajiem klientiem varētu piedāvāt īpašas atlaižu programmas, jo pašreizēja situācija valstī ir ļoti sarežģīta un cenu paaugstināšana var slikti ietekmēt uzņēmuma darbību.
5. SIA „Latvija Statoil” ir veiksmīgs uzņēmums, bet katram uzņēmumam vienmēr jāattīstās, lai pārvarētu konkurentus, tas nozīmē SIA„Latvija Statoil” ir nepieciešams izstrādāt tehnoloģiju attīstības plānu, lai esošais sortiments arvien paplašinātos, lai citiem uzņēmumiem būtu grūti konkurēt.
6. Es ieteiktu SIA „Latvija Statoil”, vairāk reklāmas, publikācijas un informācijas ievietot internēta, jo uzskatu, ka ļoti maz informācijas ir ieliktas.

KOPSAVILKUMS

SIA „Latvija Statoil” ir viens no lielākajiem uzņēmumiem, kas darbojas vairāk kā 30 valstīs, ir vadošais Eiropas gāzes piegādātājs un trešais lielākais jēlnaftas tirgotājs pasaulē. Uzņēmuma DUS ir plašs produktu un pakalpojumu klāsts, kā arī augsts servisa līmenis, 2008.gadā Statoil ir vadošais degvielas mazumtirdzniecības uzņēmums Latvijā un jau trīs gadus pēc kārtas ir lielākais nodokļu maksātājs valstī.
Pētījuma mērķis: Izpētīt SIA „Latvija Statoil”mārketinga kompleksa elementus un noteikt mārketinga pielietjuma nozīmi mazumtirdzniecībā.
Pētījuma priekšmets: Mārketinga kompleksa elementi un to raksturojums analizēta uzņēmumā.
Pētījuma objekts: SIA „Latvija Statoil” saimnieciskā darbība
Pētījuma hipotēze: Pastāv iespēja, ka mārketinga kompleksa elementu pielietojuma iedarbības līmenis ir tieši atkarīgs no uzņēmuma darbinieku veicamām darbībām.
Pētījuma periods: 2008. gads novembris – 2009. gads aprīlis.
Šīs pētījums tika veikts uz prakses vietas (SIA „Latvija Statoil ”) pamatā. Šīs uzņēmums skar daudzus iedzīvotājus un uzņēmumus, jo tas ir viens no pazīstamākiem DUS, kas piedāvā augstākās kvalitātes degvielu un servisa pakalpojumus, kā arī ir līderis ātro uzkodu, kārsto dzērienu un ērtas iepirkšanas veikalu segmenta. Dati tika apsekoti pašā uzņēmumā, kur bija izpētīti uzņēmuma noteikumi, arhīva ziņas, kā arī izmantoti interneta resursi un veikti dati arī no grāmatām. Ar šo pētījumu tika noskaidrots, ka uzņēmumam ir spēcīga mārketinga daļa un uzņēmums ir cieši saaugusi ar reklāmu.

Secinājumi un priekšlikumi:
1. Mārketings veidojas no piecu savstarpēji saistītu elementu sistēmas un to darbības atspoguļošanas. Šie pieci elementi ir: cena, prece, cilvēks, vieta, virzīšana tirgu. Visus šos elementus izmanto, lai sasniegtu uzņēmuma mārketinga mērķus.
2. Visi tirgzinības kompleksa elementi ir katra uzņēmuma darbība gan cena, gan prece un pārējie elementi, un tos ir nepieciešams pētīt, lai izdzīvotu tirgū un pārvārētu konkurentus.
3. SIA „Latvija Statoil” ir preču un pakalpojumu sniedzējs Latvijā, kas piedāvā augstākās kvalitātes degvielu un servisa pakalpojumus, kā arī ir līderis ātro uzkodu, kārsto dzērienu un ērtas iepirkšanas veikalu segmenta. SIA „Latvija Statoil” kolekt strādā dinamiskā vidē, un tās darbu virza attīstība, uzticamība un profesionalitāte.

Priekšlikumi:
1.Mārketinga iespēju īstenošana ir atkarīga no daudziem faktoriem: pircēju skaita, to maksātspējas, vajadzībām un vēlmēm. Mārketinga iespējas obligāti jāsaskaņo ar uzņēmuma mērķiem, finanšu un citiem resursiem. Uzņēmumam vairāk jāpēta savus klientus, lai apmierinātu viņu vajadzības un darīt to tā, lai tas nekaitētu uzņēmumam.
2.SIA „Latvija Statoil” ir veiksmīgs uzņēmums, bet katram uzņēmumam vienmēr jāattīstās, lai pārvarētu konkurentus, tas nozīmē SIA„Latvija Statoil” ir nepieciešams izstrādāt tehnoloģiju attīstības plānu, lai esošais sortiments arvien paplašinātos, lai citiem uzņēmumiem būtu grūti konkurēt.
3.Lai nepazaudētu esošos klientus, pastāvīgajiem klientiem varētu piedāvāt īpašas atlaižu programmas, piemēram, izstrādāt pastāvīgiem klientiem kartes ar 20% atlaidi visām precēm un pakalpojumiem, jo pašreizēja situācija valstī ir ļoti sarežģīta un cenu paaugstināšana var slikti ietekmēt uzņēmuma darbību.
Nozīmīgākie literatūras avoti ir SIA „Latvija Statoil” interneta mājas lapa, kā arī teorijas literatūra un statistikas dati:
1. Praude, V. Mārketings. Rīga: Izglītības soļi, 2004. 665 lpp.
2. www.statoil.lv

SUMMARY
SIA „Latvia Statoil” there is one from the largest enterprises, what operates in the more than 30 states, there is the lead European gas supplier and third largest crude oil merchant in the world. Enterprise Sleep there is a spacious choice of products and favours, as also a high service level, 2008 .gada Statoil is the lead fuel retail business enterprise in Latvia and already three years in succession there is the largest payer of taxes in the state.
Research purpose: To investigate SIA „Latvia Statoil” complex elements and to determine a marketing pielietjuma sign in a retail business.
Research object: Marketing complex elements and their description analysed in an enterprise.
Research object: SIA „Latvia Statoil” internet information, enterprise workers.
Research hypothesis: A marketing influence of a complex application of elements level tiesi depends from enterprise worker execute actions
Research period: 2008. year November ? 2009. year April.
This research was executed on a practice place (SIA „Latvia Statoil ”) in foundation. This enterprise touches many populations and enterprises, because it is one from known Sleep, what offers a fuel and service favours of the highest quality, as also there is a leader the rapid appetizers, combed drinks and segment of shops of comfortable buy in. Data reached in same enterprise, enterprise conditions, arcival news, were investigated in which, as also the internet resources are used and data are executed also from books. With this research was found out, that a department and enterprise of a strong marketing is an enterprise has close saaugusi with advertising.
Conclusions and suggestions:
1.Marketing appears from five systems and their action reflections of mutual constrained elements. This five elements are: price, commodity, man, place, send market. Use all this elements, let arrive at enterprise marketing purposes.
2. All marketing complex elements are action of each enterprise both price and commodity and other elements, and them are nepieciesams to investigate, let survive in a market and parvaretu competitors.
3. SIA „Latvia Statoil” are in sniedzejs of commodities and favours Latvia, what offers a fuel and service favours of the highest quality, as also there is a leader the rapid appetizers, combed drinks and segment of shops of comfortable buy in. SIA „Latvia Statoil” kolekt works in a dynamic environment, and its work is sent by development, reliability and professionalism.

Suggestions:
1. Marketinga possibilities out depends from many factors: read a buyer, their solvencies, necessities and desires. Marketing possibility obligatory jasaskano with enterprise purposes, financial and other resources. Enterprise anymore japeta its clients, let satisfy their necessities and to do it so that this nekaitetu enterprise.
2. SIA „Latvia Statoil” there is a successful enterprise, but each enterprise always jaattistas, let overcome competitors, this in a sign SIA„Latvia Statoil” necessary to produce a development of technologies plan, let the being sortiment broadens still, let it is hardness other enterprises to compete.
3. Not to lose the being clients, the permanent clients it can offer special programs of discounts, for example, to produce to permanent clients maps with 20% released to all commodities and favours, because a given situation in the state is very much difficult and the increase of prices can bad ietekmet an enterprise action. The most considerable literature springs are SIA „Latvia Statoil” internet house sheet, as also theory literature and data of statistics:
1. Praude, V. Marketing. Riga: Educational steps, 2004. 665 lpp.
2. www.statoil.lv

IZMANTOTAS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS
Grāmatas apraksts:
1. Abizāre V. Ievads uzņēmējdarbībā. – Rīga: Raka, 2004.-140.lpp.
2. Armsa, B. Vietējais mārketings. Rīga: Zvaigzne ABC, 2007. 144 lpp.
3. Beļčikovs J. Mārketings. – Rīga: Zvaigzne, 1992. – 179.lpp.
4. Blaits Dž. Mārketings rokasgrāmata. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2004. – 284.lpp.
5. Briģe A. Lietišķais mārketings. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2004. -108.lpp.
6. Denisons D. Ievads reklāmā. – Rīga: Kamene, 2000. – 94 lpp.
7. Geipele I. Tirgzinības pamati, “Jumava”, 2000. g. (153-195 lpp);
8. Hamblina, K. Īsi par mārketingu. Rīga: Preses nams, 1995. – 95 lpp.
9. Jēgere, S. Finanšu pakalpojumu mārketings. Rīga: Pērse, 2007. 274 lpp.
10. Kotlers, F. Kotlers par mārketingu. Kā radīt, iekarot tirgu un dominēt tajā. Rīga: Lietišķas informācijas dienests, 2007. 269 lpp.
11. Kotlers, F. Mārketinga pamati. Rīga: Jumava, 2007. – 647 lpp.
12. Kārters H. Efektīva reklāma. – Rīga: Jumava, 1993. – 256 lpp.
13. Kamparkalēja D. Tirgzinības pamati. –Rīga: Jumava, 1998. – 223. lpp.
14. Mārketinga pamati. Rīga: Jumava, – 351 lpp.
15. Niedrītis, J. Ē. Mārketings 2. papild. izd. Rīga: Turība, 2001. 272 lpp.
16. Niedrītis, J. Ē. Mārketings. Trešais, pārstrādātājs un papildinātais izdevums. Rīga: Turība, 2005. – 408 lpp.
17. Praude, V. Mārketings. Rīga: Izglītības soļi, 2004. 665 lpp.
18. Praude, V. Šalkovska, J. Mārketinga komunikācijas 1. Rīga: Vaidelote, 2006. 456 lpp.
19. Praude V., Beļčikovs J. Mārketings. – Rīga: Vaidelote, 1999. – 559.lpp.
20. Praude, V. Šalkovska, J. Mārketinga komunikācijas 2. Rīga: Vaidelote, 2007.
21. Stražnovs G. Reklāma praktiskajā biznesā. – Rīga: Merkūrijs, 2004. – 191.lpp
22. Tirgzinības pamati 2. Mācību līdzeklis. Rīga: Jumava, 2007. 311 lpp.
23. Ukolovs,V., Mass, A. Vadības teorija. Rīga: Jumava, 2006. 246. lpp.
24. Котлер Ф. Основы маркетинга. М.: Прогресс, 1990. (539, 656, 718, 843 lpp.).
25. Черчилль, Г., Браун, Т. Маркетинговие исследования. Москва: Питер, 2007. 699 стр.
Interneta resursi:
26. Tirgus izpēte [tiešsaiste]. Latvijas investīciju un atīstības aģentūra [atsauce 2009. 25. maijs]. Pieejas veids: http://www.liaa.gov.lv/?object_id=47922
27. Tirgus pētījumi [tiešsaiste]. Mārketinga un menedžmenta konsultācijas. [atsauce 2009. gads 25. maijs]. Pieejas veids: http://www.mmk.lv/lv/tirgus_petijumi.htm
28. Statoil mājas lapa. [tiešsaiste].http://www.statoil.lv

Leave a comment