M. Vīksnas un V. Bendorfa sagatavotais tautas dziesmu melodiju teicēju rādītājs

Adamāne Tekla (1900 Mērdzene – ? Saka) – tautasdziesmu teicēja. Emilis Melngailis 1940 Sakā no viņas pierakstījis 32 dziesmu un deju melodijas. E.Melngailis apdarinājis dziesmu Sylyts vējeņš pyute.

Adamoviča Adele (1889 Nirza – ?) – tautasdziesmu teicēja. 1939 nodziedājusi Pēterim Orem 12 dziesmas ar senatnīgām melodijām.

Albuže (dz. Bubēre) Kristīne (1921 Sventāja- 2003) – tautasdziesmu teicēja. Dziesmas mantojusi no mātes; Sventājas latviešu skolā mācījusies 4 gadus. Dziedājusi 1990 LFK ekspedīcijas dalībniekiem, 1991 M. Boiko un G. Lancerei senos Rucavas balsus (pādes dīdīšanas un bēru dziesmas). Dziedājums ieskaņots; uzņemta videolentē. Viņas dziedātais “Ai jel manu vieglu prātu” variants vēlāk caur M.Muktupāvelu no

o
onāca ansambļa “Jauns Mēness” repertuārā.

Alute Luize (Lavīze) (1856 Bukaiši – ? Rīga) – tautasdziesmu teicēja. 1931 Telts ielas nespējnieku patversmē Rīgā dziedājusi E. Melngailim daudz dziesmu ar senatnīgām melodijām. Dziesmu Bij man vienas rozes dēļ E. Melngailis apdarinājis vienai balsij ar pavadījumu (ar citu, nevis kora apdarē pazīstamo melodiju).

Ansone Sofija (1849 Rundāle vai 1853 Svitene – ?) – tautasdziesmu teicēja. 1931 Fridriha ielas sieviešu nespējnieku patversmē Rīgā dziedājusi E. Melngailim 34 dziesmas.

Anspoka Jadviga (2.IV 1917 Sauna) – tautasdziesmu teicēja. Skolā mācījusies 3 gadus. Saunas etnogrāfiskā ansambļa un ansambļa Nakteneica dalībniece, dziesmu devēja. Dziedājumu pierakstījis un ie

e
eskaņojis Jānis Teilāns.

Anziķe Maiga (1864 Nīca – ?) – tautasdziesmu teicēja. 1931 Nīcas nespējnieku patversmē dziedājusi E. Melngailim 15 dziesmas.

Apkalns Longīns (17. XII 1923 Rīga) – komponists. Dzimis mācītāja ģimenē, beidzis 1. Valsts ģimnāziju Rīgā un Tautas konservatoriju, mācījies kompozīciju 1945-1947 pie J. Vītola, bijis viņa pēdējais skolnieks, apguvis vokālo mākslu. Ap

p
pdarinājis latviešu tautasdziesmas balsij un orķestrim, radījis kantātes korim un orķestrim Līgo dziesmas (1956) un Bēru dziesmas (1959), kas atskaņotas latviešu dziesmu svētkos. Daudz apdaru Ņujorkas latviešu koklētāju un dziedātāju ansamblim, plašākās – Jāņu kokles un balsis (1966), Tautas kāzas (1969). Sarakstījis grāmatu Lettische Musik (1977).

Bibl.: LE. – 71. lpp.; LKM. – 178.lpp.; D a r k e v i c s A. Longīns Apkalns – neparasts cilvēks un mūziķis // Tēvzemes Avīze. – 1990.- 12. jūn.(Nr. 15).

Apsalons Fricis (ap 1870 Sēlpils Ādmiņi – 21. VII 1943 turpat) – folkloras teicējs. Bijis Sēlpils pagasta vecākais, sagatavojis vietējos bērnus mācībām Vīgantes skolā. Apbedīts Sēlpils Brantānu kapos. E. Melngailis, 1925 ieguvis no viņa dziesmas ar senatnīgām melodijām un dažus instrumentālās mūzikas paraugus, savā Sēlpils brauciena aprakstā min: “Visglītākās daiņas man laimējās izzvejot no Ādmiņu saimnieka Apsalona atceres. Dabūju varen daiļu āžraga pū

ū
ūtienu..”

Bibl.: M e l n g a i l i s E. Seno sēļu ziedudārzā // Raksti. – R., 1974. – 87.-88.lpp.

Apsalons Jānis (3. X 1872 Sēlpils Ādmiņi – 23. III 1935 turpat) – tautasdziesmu teicējs un vācējs, diriģents. Studējis un strādājis par skolotāju Pēterburgā, pēc Pirmā pasaules kara atgriezies Sēlpilī ar paralizētām kājām, diriģējis vietējo kori sēdus. Apbedīts Sēlpils Brantānu kapos. Sūtījis dziesmas Jurjānu Andrejam, 1925 dziedājis E. Melngailim. Ā. Skulte baletā Negaiss pavasarī izmantojis viņa dziedāto Zviedz, zviedz, sirmais zirdziņ melodiju kā tipisku latviešu tautasdziesmas paraugu.

Atkalēja Madliena (1878 Adulienas Sēlieši &#

#
#8211; ?) – tautasdziesmu teicēja. 1932 Adulienā dziedājusi E. Melngailim vairāk nekā 30 dziesmu – godubalsu, 7 līgotnes, 2 deju melodijas u.c.

Auna (dz. Pekele) Marijana (17.lX 1919 Viļāni, Rikavas Kaļvi – 2003, Rīga) – tautasdziesmu teicēja un vācēja. Dziesmas mantojusi no savas mātes Fransuses Pekeles. 1941 beigusi Varakļānu ģimnāziju, studējusi LVU Filoloģijas fakultātes neklātienes nodaļā, strādājusi ārštatā LFK, 1948-1964 piedalījusies folkloristu zinātniskajās ekspedīcijās. Bijusi valodas konsultante E. Melngaiļa pierakstītajiem tekstiem. Dziedājusi Emilim Melngailim, Jēkabam Vītoliņam, Andrejam Krūmiņam, Aldonim Kalniņam, Vilim Bendorfam. Dziedājums ieskaņots; uzņemta videolentē. Piedalījusies LFK rīkotajā K. Barona dienas konferencē 1992.

Balčus Andrejs (1923 Sventāja) – folkloras teicējs. Tēvs bijis liels dziedātājs, no viņa iemācījies jūrnieku un arī lietuviešu dziesmas. Sventājas latviešu skolā mācījies 4 gadus. Dziedājis 1988 LFK ekspedīcijas dalībniekiem, 1991 M. Boiko un G. Lancerei jaunākas cilmes dziesmas. Dziedājums ieskaņots; uzņemts videolentē. Pats pārtulkojis vairākas latviešu dziesmas lietuviski, bet citām izdomājis lustīgākus meldiņus – piemēram “Pūt vējiņi”.

Balčus Ķērsta (1917 Sventāja – 2003) – tautasdziesmu un ziņģu teicēja. Dzīvoja kopā ar savu brāli Andreju Balči, abi ļoti šerpi un skarbi valodā. Sventājas latviešu skolā mācījusies 3 gadus. Dziedājusi 1988 LFK ekspedīcijas dalībniekiem, 1991 M. Boiko un G. Lancerei kūmību dziesmas u.c. Dziedājums ieskaņots; uzņemta videolentē.

Balcere (dz. Freimane) Ķērsta (15.X 1909 Sventāja – 9.X 1993 turpat) – folkloras teicēja. Skolā mācījusies 7 nedēļas. Kopš 1940. nedzirdīga. Apbedīta Sventājas kapos. Repertuārā Rucavas novada dziesmas. Labi pratusi tautasdziesmu tekstus iepīt brīvā runā. Dziedājumā daudz pārgalvīgu akcentu. No viņas folkloras materiālus vākusi un dziedājumu ieskaņojusi radiniece Renāte Vītola, vēlāk videolentē uzņēmuši LFK darbinieki.

Bibl.: M i e l a v a (Vītola) R. Sventājas folklora Ķērstas Balceres repertuārā. Diplomdarbs. Liepājas Valsts pedagoģiskais institūts, 1981.; R o z e n b e r g s J., Lejaskurzemes dziesminiece Leišmales Sventājā // Grāmata. – 1992. – Nr. 4.- 56.-68. lpp.; Tautas teicēja – Ķērsta Balcere // Sieviete.- 1990.- Nr. 10.- 4. vāks.

Bardulis Jānis (1869 Nīca – ?) – vijoļbūvētājs, tautasdziesmu teicējs E. Melngailim 1923.

Bibl.: M e l n g a i l i s E. Uz tām prūšu robežām // Raksti.- R., 1974. – 72.-74. lpp.

Barisone Ede (1880 Sēlpils – 1943 turpat) – tautasdziesmu teicēja. Pētera Barisona māte. Apbedīta Sēlpils kapos.

P. Barisons no viņas pierakstījis 13 dziesmas ar dažādas cilmes un senuma melodijām.

Barisons Pēteris (18.IV 1904 Sēlpils – 13.VII 1947 turpat) – komponists, tautasdziesmu vācējs. Apbedīts Sēlpils kapos. Kā inteliģentais bezdarbnieks ticis nodarbināts LFK, atšifrējot fonogrāfa ieskaņojumus (viņa manuskripta numurs 1378). Arī pats vācis tautasdziesmas no mātes, kā arī čigāna Jāņa Leimaņa. Apdarinājis tautasdziesmas. Arī savā vispopulārākajā oriģināldziesmā Dziesmai šodien liela diena citējis tautasdziesmu melodijas..

Bibl.:V i d u l e j a L. Gaišās stīgas. – R., 1963.

Barīsa (dz. Jansone) Trīne (1852 Zālīte – XII 1931 turpat) – tautasdziesmu teicēja. Jēkaba Graubiņa mātes Līzes Graubiņas māsa. Apbedīta Baložu kapos. Dziedājusi J. Graubiņam – 55 melodijas ievietotas Grievaltas dziesmu lizdā, (1949., rokrakstā), kā arī 1930 E. Melngailim – 39 melodijas. Populāras kļuvušas E. Melngaiļa apdarinātās Cekulaina zīle dzieda, Baltaitiņa jūru pelda, Smagi liecu to lazdiņu, Cīruli, cīruli

Bibl.: B ē r z i ņ a V. Tautasdziesmas gājums. – R.,1989. – 108.-122.lpp.

Beierbaha Marija (1873 Raņķi – ?) – folkloras teicēja. 1929 Raņķu Vilciņos dziedājusi L. Galeniecei 24 pajaunas cilmes tautasdziesmas un 45 ziņģes.

Beitāne (dz.Hermane) Anda (6. VII 1969 Sigulda) – muzikoloģe. Mācījusies Siguldas bērnu mūzikas skolā vijoļspēli (1977-1984), Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolā mūzikas teorijas nodaļā (1984-1988), 1993 beigusi LMA muzikoloģijas nodaļu ar diplomdarbu Dzīvniekiem adresētie vokālie signāli Siguldas apkārtnes zemnieku sadzīvē. No 1993 strādājusi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā par mūzikas teorijas pasniedzēju, no 1998 turpat Mūzikas vēstures, teorijas un metodikas katedras vadītāja, 1994-1995 Latvijas radio mūzikas redaktore, no 1996 folkloras raidījumu ārštata autore un mūzikas teorijas pasniedzēja LMA. Maģistra darbs Daudzbalsība ar augšējo pavadbalsi Šķilbēnu pagastā (1996). No 1993 vākusi un ieskaņojusi mūzikas folkloru Latgalē, Kurzemē un Vidzemē radio arhīvam.

Beķere Grieta (1886 Ziemupes Siliņbūda – Medze?) – folkloras teicēja. No 1923 dzīvo Kapsēdē. A. Krūmiņš no viņas 1961 pierakstījis 48 dziesmas – galvenokārt ziņģes, kā arī vietām Kurzemes dienvidos sastapto godubalsu, kurā visas teksta divrindes zilbes izrunā gandrīz vienādā augstumā, tad atkārto apmēram kvintu zemāk.

Beltoviča Grieta (1844 Īslīce – ?) – tautasdziesmu teicēja. 4.IX 1934 E. Melngailis viņu pierakstījis Bauskas nespējnieku patversmē. Repertuārā senatnīgas melodijas. E. Melngailis vairākos rakstos apcerējis viņas dziedātā godubalsa daudzo variantu pierakstīšanas grūtības.

Bibl.: M e l n g a i l i s E. Sabirst, sadrūp senatnes sudrabs // Raksti. – R., 1974. – 131.-133. lpp.

Bendorfa (dz. Kalaža) Ieva (1. III 1900 Jūrkalne – 9. IV 1993 Ventspils) – folkloras teicēja. Viļa Bendorfa māte. Skolā mācījusies 3 gadus. Līdz 1922 dzīvojusi Jūrkalnē. Apbedīta Ventspils Meža kapos. Repertuārā gan īsās, gan garās tautasdziesmas, ziņģes. Dziedājums klusināts, ritmiski brīvs. Dziedājumu ieskaņojis V. Bendorfs; uzņemta videolentē. Uzstājusies K. Barona dienas konferencēs 1986 un 1992.

Bibl: S o l o v j o v a L. Kurzemes brīnumdare // Zeme. – 1991. – 9. maijs.

Bendorfs Miķelis (26.VIII 1889 Pāvilosta – 23. XI 1975 Ventspils) – tautas mūziķis, (vijolnieks). Viļa Bendorfa tēvs. Skolā mācījies 4 gadus. Gadsimta sākumā mātes brāļi spēlējuši Pāvilostā jaunu kuģu iesvētīšanas sarīkojumos. Apbedīts Ventspils Meža kapos. Repertuārā deju melodijas (ieskaņotas 19). Daudzas melodijas izmantotas jaunrades dejām, skanējušas deju svētkos.

Bibl.: B e n d o r f s V. Mūzikas folkloras materiālu 1969. gada vākuma īpatnības (Alūksnes, Gulbenes un Ventspils rajons) // LZAV. – 1970. – Nr. 8. – 108.-112.lpp.

Bendorfs Vilis (6. VIII 1941 Ventspils) – komponists, etnomuzikologs. 1969 beidzis LVK kompozīcijas klasi pie prof. Ā. Skultes. Galvenie skaņdarbi: vijoļkoncerts, kora un solo dziesmas. Mūzikas valodā sadzirdama agrīnā A. Skrjabina un J. Sibēliusa mūzikas ietekme. 1960-1968 strādājis Ventspils mūzikas vidusskolā. Strādā LFK kopš 1968. No 1968 darbojies mūzikas folkloristikā. Publicējis ap 40 rakstu, piedalījies daudzās starptautiskās konferencēs. Galvenās intereses – tautasdziesmu melodiju cilme un izplatīšanās, folkloras dzīve mūsdienās; 1979 Daugavas svētkos pirmoreiz noorganizējis, ka pilsētnieki dzied neapdarinātus senos balsus. 1980-1989 folkloras ansambļa Sendziesma vadītājs.

Galvenās publikācijas: Vērojumi 1970. gadā savākto tautasdziesmu metrikā, valodā un melodikā // LZAV.- 1971. – Nr. 12. – 118.-124. lpp.; Latviešu valodas prosodijas īpatnību ietekme uz tautasdziesmu melodiku // Latviešu mūzika. – 12. sēj. – R., 1977. – 76.-81. lpp.; Latvju tautas mūzikas materiāli 1. grāmatas: Līgotnes..(1894) faksimilreprodukcijas komentāri // Jurjānu Andrejs mūzikas kultūrā un tautā. – R., 1981. – 122.-131. lpp.; Latviešu tautasdziesmu melodikas elementu senums un cilme // LZAV. – 1988, Nr. 10. – 73.-77. lpp.; Latviešu tautas mūzikas dialekti // LZAV.- 1989. – Nr. 10. – 54.-59. lpp.; Mūzika “Latvju Dainu” ievadapcerējumā un pirmajā lielajā nodaļā // LZAV. – 1990. – Nr. 10. – 59.-65.lpp.; Dažu Dienvidlatgales tautasdziesmu melodiju iespējamais senums // LZAV. – 1992. – Nr. 9. – 30.-32. lpp.

Bibl.:.LPSR ZA A. Upīša Valodas un literatūras institūta Folkloras sektora zinātnisko līdzstrādnieku publikāciju rādītājs (1945-1974). Sast. V. Greble // Latviešu folklora: Žanri, stils. – R., 1977. – 255.lpp.

Leave a Comment