Marks Tullijs Cicerons (106. – 43.g.p.m.ē.).

Cicerons ieguva ļoti labu izglītību,
ilgu laiku mācījās retoriku un filozofiju, runāja tiesā, tautas sapulcē, Romas senātā.

Viņš necieta, ja viņa runas laikā kāds sarunājās, nepiegrieza viņam vērības vai trokšņoja. Ja tas kādreiz notika, tad Cicerons trokšņa dēļ pārtrauca savu runu, aizgāja no sēdes un nobeidza savu runu līdz galam mājā spoguļa priekšā.

Cicerona politiskie uzskati bija svārstīgi un nekonsekventi. Viņš bija dedzīgs Romas patriots un aizstāvēja republikas ideju.

Cicerons bija viens no sava laika izglītotākajiem cilvēkiem. Savos filozofiskajos traktātos Cicerons iepazīstināja romiešus ar helēnistiskās filozofijas virzieniem, ar stoiķiem, Akadēmijas mācību, epikūrismu u. C

Marks Tullijs Cicerons visas Senās Romas labākais orators, zināms arī kā jurists, politiķis, filozofs un literāts. Ļoti daudz lasīja. Oratora karjeru iesāka tiesā kā aizstāvis (advokāts).

Filozofijā Cicerons nav oriģināls, lielākoties sajauc un pārstrādā grieķu darbus, nepieslienoties pilnīgi nevienam virzienam

Viņam izdevās praksē attīstīt savu dabisko talantu un viņš devis daudz augstas oratora mākslas paraugu. Viņa runas rūpīgi izstrādātas, uzrakstītas lieliskā valodā un vēl tagad noder par latiņu teikumu uzbūves paraugu saskaņā ar gramatikas likumiem un klasiskās latinitates sintaksi.

Cicerons, pēc paša atzinuma, centās ne tikai pierādīt savas tēzes, „mācīt“ bet arī sagādāt baudu klausītājiem un viņus ietekmēt. Runas parasti būvētas pēc tradicionālās grieķu shēmas. Ievadam seko izklāsts, kas bieži ir tendenciozs un vienpusīgs, pēc tam ir argumentācija, kurā ļoti prasmīgi tiek izmantotas liecinieku liecības, bet spilgtajā epilogā orators visiem līdzekļiem cenšas izraisīt tiesnešu līdzjūtību.

Cicerons, pēc paša atzinuma, centās ne tikai pierādīt savas tēzes, „mācīt“ bet arī sagādāt baudu klausītājiem un viņus ietekmēt. Runas parasti būvētas pēc tradicionālās grieķu shēmas. Ievadam seko izklāsts, kas bieži ir tendenciozs un vienpusīgs, pēc tam ir argumentācija, kurā ļoti prasmīgi tiek izmantotas liecinieku liecības, bet spilgtajā epilogā orators visiem līdzekļiem cenšas izraisīt tiesnešu līdzjūtību