Modernās fobijas

Agrāk cilvēki vairāk baidījās no vilciena vai telefona, savukārt mūsdienās bailes izraisa ģenētiski modificēta pārtika, terorakti, datorvīrusi, mikroviļņi, megapoles utt. Šīs bailes ir civilizācijas attīstības sekas. Fobiju skaits aug, attīstoties zinātnei, ieviešot jaunas tehnoloģijas un medikamentus.

Dažas mūsdienu fobijas.
Amaksofobija — bailes vadīt auto.
Atomozofobija — bailes no kodolsprādziena.
Aerofobija — bailes lidot ar lidmašīnu.
Batofobija — bailes no debesskrāpjiem.
Vakcinofobija — bailes no vakcinācijas.
Demofobija — bailes no pūļa.
Dromofobija — bailes no satiksmes.
Kiberofobija — bailes no datoriem.
Radiofobija — bailes no radiācijas.
Siderodromofobija — bailes izmantot dzelzceļu.
Aidofobija — bailes no AIDS.
Elektrofobija — bailes no elektroierīcēm.
Panofobija — bailes no dažādiem iespējamiem notikumiem.
Klaustrofobija — bailes no šaurām, slēgtām telpām (piem., lifts);
Tafofobija — bailes sadegt dzīvam;
Genufobija — bailes no ceļu locītavām;
Metrofobija — bailes no dzejas;
Zoofobija — bailes no dzīvniekiem;
Agrotafobija — (burtiskā tulkojumā — bailes no tirgus) bailes iziet no mājas, bailes izmantot sabiedrisko transportu, bailes no iepirkšanās, bailes no lielveikaliem, bailes no vietām, kur daudz cilvēku. Šī ir viena no kompleksākajām fobijām, jo tajā tiek ierauti arī ģimenes cilvēki un draugi, lai pavadītu vai būtu klāt cilvēkam sirgstošam ar šo fobiju.

Pie kompleksajām fobijām pieskaitāma sociālā fobija. Šīs fobijas kaitējums ir ļoti liels, jo ar šo fobiju sirgst no 2–20% cilvēku.

Sociālās fobijas sevī ietver:
bailes no kritikas;
bailes no kritiskas nopētīšanas;
bailes uzstāties, aizstāvēt viedokli;
nespēja rakstīt, otra klātbūtnē;
nespēja skaļi lasīt;
nespēja apmeklēt sabiedrisko tualeti;
pusdienošana vai ēšana ārpus mājas.

Visas šīs bailes var nosaukt par neofobiju jeb bailēm no jaunā. Nav šaubu, ka veselīgs konservatīvisms par ļaunu nenāk — tā ir viena no pašsaglabāšanās instinkta izpausmēm, kas cilvēkam piemīt no dabas. Iespējams, tieši šis instinkts ļāvis cilvēkam izdzīvot. Slikti, ka mūsu bailes tiek uzkurinātas, turklāt — kā nekad agrāk.
Pasaule ir baisa un šausmīga — to nemitīgi un savtīgi uzsver plašsaziņas līdzekļi. Bailes ir primitīva izjūta. Tādēļ vieglākais veids, kā presei un tālraidei piesaistīt sev ļaužu uzmanību, ir manipulēt ar instinktiem vai, vienkārši sakot, pamatīgi nobiedēt. Ne velti televīzijas ziņas vienmēr sākas ar nelāgo — tik un tik uzspridzināti, tur un tur plosījusies vētra, zemestrīce, izplatās tāda un tāda jauna nāvējoša epidēmija — tā nemanot jūs jau esat pielipis ekrānam, un plašsaziņas līdzekļi savu ir panākuši.
Viegli iespaidojamiem, emocionāliem cilvēkiem ātri rodas baiļu izjūta. Ārsta palīdzība šādiem cilvēkiem nav vajadzīga, jo parasti bailes izzūd, līdzko tās izraisījusī ziņa zaudē aktualitāti. Turpretī, piemēram, agorafobijas (patoloģiskas bailes atrasties ārpus mājas) gadījumā bailes ne vien nepāriet, bet turpina pieaugt.
Parasti bailes pāriet.
Ja televizorā redzētais cilvēku nobiedē, bailes pēc kāda laika parasti pāriet. Tomēr mēdz būt arī otrādi — bailes var turpināties un pastāvīgi nomākt. Ja tā notiek un uzmācas šaušalīgas iedomas, noteikti jāvēršas pie ārsta. Profesionāļa palīdzība jāmeklē, ja bailes šķiet neizskaidrojamas un traucē ierasto dzīvi.

Bailes var pārņemt arī masas, iespējama pat baiļu epidēmija. Šajā gadījumā epidēmijai nav ārēju simptomu, taču tā ir cilvēku galvās. Parasti šai parādībā vainojami plašsaziņas līdzekļi. Piemērs ir govju trakuma slimība, kuras laikā plašsaziņas līdzekļi radīja masveida baiļu izjūtu, kaut arī iespējas saslimt bija ārkārtīgi niecīgas.
Fobijas mainās līdz ar jaunākajām ziņām. Piemēram, līdzko parādījās ziņa, ka nav ieteicams ēst zivis, jo tajās uzkrājušies dioksīni, cilvēki aizmirsa, ka ir bīstami ēst liellopu gaļu, un sāka izvairīties no zivīm, savukārt, tā kā iepriekšējās bailes bija aizmirsušās, viņi atsāka lietot uzturā gaļu.

Izmantotā literatūra:
• Raksts no žurnāla „Здоровье”
• Apollo.lv „Veselības žurnāls”
• www.medicina.lv

Scroll to Top