Antīkās Grieķijas filozofi ticēja, ka fiziskais skaistums, spēks un veselība nav vienīgās īpašības, kas vajadzīgas vīrietim un sievietei, bet, ar vingrinājumu un sacīkšu palīdzību attīstītas, kā arī apvienotas ar morālajām un garīgajām vērtībām, tās var radīt īsti pilnvērtīgu cilvēku, kas būtu līdzsvarots visās savās izpausmēs un darbībā. Tas arī ielika pamatus idejai par Olimpisko spēļu rīkošanu.
Olimpisko spēļu dzimtene ir senā Grieķija. Sacensības bija reliģisko svētku sastāvdaļa. Spēles notika vairākās Grieķijas vietās, plašākās, par godu Olimpa dievam Zevam. Tās rīkoja Svētajā ielejā Olimpijā. Olimpiskās spēles notika ik pēc četriem gadiem. Šo ciklu dēvēja par olimpiādi un grieķi to izmantoja laika skaitīšanai. Vēstures arhīvos ir saglabājušās ziņas par olimpiskajām spēlēm no 776.g.p.m.ē. Tās uzskatāmas par pirmajām zināmajām antīkajām olimpiskajām spēlēm.
Trīs mēnešus pirms spēļu sākuma, par tām izziņoja visā Grieķijā. Mēnesi pirms spēlēm visi, kas vēlējās piedalīties sacensībās, pulcējās dienas gājiena attālumā no Olimpijas. Sacensībās nedrīkstēja ierasties ar ieroci. Olimpisko spēļu laikā virs zemes valdīja miers. Karojošās pilsētas un ciltis nolika ieročus. Tika izsludināts pamiers. Olimpiskā pamiera lauzējiem draudēja bargs sods – nolādēšana uz mūžu.
Sākumā uzvarētājus apbalvoja ar vienkāršu olīvzaru vainagu. Sākot ar 61. olimpiskajām spēlēm Olimpijā atļāva uzvarētāju godināšanai celt statujas. Sportistam bija jākļūst čempionam vairākas reizes pirms veidoja viņa statuju. Olimpiskās spēles atdzima apmēram 1500 gadus pēc antīko spēļu aizliegšanas.
19. gs beigās pasaulē sākās strauja fiziskās kultūras un sporta attīstība. Šajā laikā savu attīstības ceļu sākuši gandrīz visi tagad populārie sporta veidi – futbols, vieglatlētika, basketbols, riteņbraukšana, airēšana u.c.1894.gada 23.jūnijā Parīzē Sorbornas universitātē sanāca Starptautiskais sporta kongress. Tajā piedalījās 79 delegāti no 12 valstīm un 49 sporta organizācijām. Kongresā vienprātīgi atbalstīja Kubertēna ideju rīkot mūsdienu olimpiskās spēles un izveidot Starptautiskā olimpiskā komiteja. Pirmās olimpiskās spēles nolēma sarīkot Atēnās (Grieķija )1896.gadā. Ejot laikam Olimpiskās spēles ir pilnveidojušās, daudzi noteikumi un tradīcijas ir mainītas. Mūsdienu olimpiskās spēles tāpat kā kādreiz tiek rīkotas reizi četros gados. Spēles kopā pulcē labākos pasaules atlētus, kuri, apliecinot cieņu cilvēku augsti tikumiskajiem un morālajiem principiem aizstāv savas valsts godu. Olimpiskās spēles organizē kāda no pasaules valstu pilsētām. Kopš 1896.gada tiek rīkotas Olimpiādes spēles, kas notiek vasarā. Kopš 1924.gada tiek rīkotas Ziemas olimpiskās spēles, kas notiek ziemā.
Mūsdienās olimpisko spēļu programmu papildina plašs kultūras sarīkojumu klāsts. Starptautiskās federācijas rīko kvalifikācijas sacensības, bet Starptautiskā olimpiskā komiteja atbild par sportistu pieteikšanu spēlēm.
Mūsdienās, diemžēl Olimpisko spēļu laikā netiek pārtraukts karš. Domāju, ka Olimpiskās spēles ir kļuvušas pieņemamākas apkārtējai sabiedrībai. Mūsdienās Olimpiskajās spēlēs var piedalīties dažāda vecuma(dažos sporta veidos drošības apsvērumu dēļ ir noteikts ierobežojums) cilvēki neatkarīgi no tautības un sociālā stāvokļa. No katras valsts var piedalīties tikai ierobežots daudzums sportistu, kas apsolījuši cienīt Olimpiskās vērtības un piekrīt tam, ka viņiem jebkurā brīdī var tikt veikts dopinga tests, kas antīkajās spēlēs nebija pieejams. Uzvarētāji tiek apbalvoti ar zelta, sudraba vai bronzas medaļām un prēmijām. Mūsdienu Olimpisko spēļu saknes ir meklējamas antīkajās Olimpiskajās spēlēs.