Postimpresionisms šis māxlas virziens radās 19. Gs 80. Gados, kad Impresionisma
māxliniekiem apnika 1pusība, viņi sāka meklēt Pastāvīgus ceļus tēlotājmāxlā.
Ievērojamākie – Pols Sezans, Pols Gogēns, Vinsents van Gogs. Pols Sezans dzīvoja
& strādāja FR, tēvs Gribēja, lai viš nodarbojas ar naudas pelnīšanu, pērkot & pārdodot
Preces, aizdodot naudu uz %. Kad viš strādāja tēva uzņēmuma Grāmatvedībā, tad
blakus raxtītajam parādijās zīmējumi & dzeja. Viš pēc raxtura nebija cīnītājs, bieži
piekāpās, bet reizēm bija slimīgi Lepns&patmīlīgs, vēlāk tēvs viņam ļāva iestāties
māxlas augstskolā. Viš braukāja no Parīzes uz Exu, jo gribēja iepazīt Parīzes māxlas
Dzīvi, viš radīja savus glezniecības principus, pēc kuriem par galveno Darbā kļuva
priekšmeta apjomi & krāsas vieliskums. Polu sauc par Modernisma tēvu, viš pirmais
māxlā iesāka māxlas vērtības parādīt Savādāk nekā tas = bijis – priekšmetu formu
viš nedaudz deformēja Lietoja ačgārno perspektīvu, tuvplānu gleznoja vēsās krāsās,
tālo Siltajās. Uzgleznojis daudz FR skaistākās vietas, ievērību ieguva tikai Mūža beigās,
viņam vēlāk bija daudz modernisma sekotāju. „Klusā Daba ar apelsīniem”, „Zilā vāze”.
Pols Gogēns Dzimis Parīzē, līdz 17 Vecumam dzīvoja D Amerikā. Viņa māxlu ietekmēja
Peru iespaidi, Viš tiecās pēc exotiskā, neparastā, radīja savu gleznošanas Paņēmienu
– kluazonismu, uz audekla uzklāj tumšas, platas kontūr Līnijas, paņēmienu pārņēma
no japāņu kokgriezuma. Viš uzskatīja Ka māxlai jāatgriežas pie pirmsākumiem. Viš
devās uz Klusā okeāna Salu Taiti, kur dzīvoja iezemiešu ciemā, saskaņā ar dabu, viņa
gleznās Cilvēks & daba = līdzvērtīgi. Viš gleznoja Taiti cilvēkus & viņu pasauli. „2 Taiti
sievietes”, „Tirgus”. Vinsents van Gogs 1853-1890 dzimis Holandē, mācītāja ģimenē,
pats arī gribēja būt mācītājs. Pirmos 5 Daiļrades gadus iepazina māxlas pamatus, viš
atēloja to ko redzēja sev apkārt – zemniekus, kalnračus. „Kartupeļu ēdēji”, ļaudis ēd
kartupeļus ar rokām, paši tos rakuši, sejas nedaudz deformētas parādot ka tie =
nabadzīgi ļaudis, telpas tumšas & drūmas. Tikai brālis Teo saprata viņa māxlu savas
dzīves laikā pārdeva tikai 1 gleznu. Vēlāk Pārcēlās uz Parīzi, iepazina impresionistus,
bet viš nekopēja viņu māxlu jo Pats bija radošs & spilgts, nepieņēma māxlas likumus,
devās uz FR Dienvidiem – Arlu, tur noīrēja mājiņu, to nokrāsoja dzeltenu, līdzi devās
Arī Gogēns, ar viņu radās nesaskaņas, Vinsents gleznoja D dabu & cilvēkus, Tad Gogēns
aizbrauca & Vinsents sadzīvoja nervu krīzi, gribēja taisīt Pašnāvību, neiznāca, ārstējoties
slimnicā radīja savus labākos darbus, katrā Otas triepienā var just viņa jūtīgo dvēseli.
Bija ģēnijs & vājprātis, sabiedrība viņu neizprata, atstūma. 1890. G. Nošāvās, lai
Atbrīvotos no nedziedināmas slimības. Par viņu saraxtīta grāmata, viņam bija ļoti
Īpatnējs otas triepiens – garenas, plastiskas līnijas. „Lauku ceļš ar cipresēm & zvaigznēm”
„Gogēna tukšais krēsls”, „Zvaigžņotā nakts”, „Saulgriezes”. Jūgendstils radās 19. Gs
Beigās, jaunie arhitekti nebija apmierināti ar eklektismu & historismu, radās tiexme pēc
Laikmetīgā. Jūgendstila sākumi meklējami ENG. Čārlzs Makintošs viš uzsāka jūgendstilu
ENG, radot Glāzgovas māxlas skolas dizainu, prata izmantot akmens, stikla & metāla
Iespējas celtnes veidojumā. Viš noformēja interjeru, pieskaņoja mēbeles, viņa galvenais
Ornaments = stingru, taisnu & mēreni izliektu līniju kombinācija. Ļoti augstu vilni
Jūgendstils sita Beļģijā, tas bija 1 no aktīvākajiem kultūras centriem. Viktors Ortā arhitekts
Māxlas akadēmijas direktors. Viš atklāja metāla konstrukciju māxlinieciskās izteixmības
Iespējas, ornamentu kopēšanu aizstāja ar citiem atdarinājiem, daudz lietoja ziedus (īrisus
& orhidejas), tāpēc sauc par florālā virziena iesācēju jaunajā arhitektūrā. „Brideles
tautasnams” 1 reizi EU arhitektūras vēsturē šāda tipa celtnei lietoja viscaur stiklotu fasādi.
Henrijs van de Velde Ortā līdzgaitnieks, vēdu gleznotājs, arhitekts & teorētiķis, savu
Māju pats uzzīmēja, tika izgatavotas mēbeles & iekārtojums, ari raxtam atbilstoši
Dzīvesbiedres tērpi. Darbos galvenā = plata, izlocīta lentveidīga līnija, saspringta kā
Uzlādēta. Viš bija ievērojams jūgendstila teorētiķis, centās celt lietišķās māxlas nozīmi
Sabiedrībā. Gistavs Eifelis inženieris, projektējis Eifeļa torni, tad 300m tagad 320, uz tā
= radio & TV antenas, skatu tornis. Tas bija domāts kā vārtu tornis izstādes laukumam,
Tas pārsteidz ar izliektu formu, izteixmīgumu. Visas tērauda daļas bez rotājumiem taisīja
Fabrikā, uzcēla īsā laikā, tikai 20. Gs. To sāka uzskatīt par Parīzes simbolu. Pekstons
Viš ENG uzcēla paviljonu no stikla & dzelzs, karkasam nedaudz koku, celtni dēvēja par
revolūciju arhitektūrā nosauca par „Kristāla pili”, viš bija profesionāls dārznieks, kas
taisa siltumnīcas, paviljonu cēla 6 mēnešus 1850. G. Luiss Salivans noveda līdz pilnībai
Čikāgas universālveikala ēku lietojot jūgendstila ornamentu. Jūgendstils LV LV tas sākas
Ap 1900. Gadu Rīgas arhitektūras jūgendstils cieši saistīts ar nacionālo romantismu. 20.
Gs. Sākumā ap 40% Rīgas daudzstāvu apbūves = jūgendstila celtnes. Augstāko
Dekoratīvo pakāpi tas saniedza Eizenšteina daiļradē (Alberta & Elizabetes ielas)šīs ēkas
=bagātīgi rotātas ar skulptūrām & ornamentiem, spilgts krāsojums. Šēls Šmēlings,
Pēkšēns. Jūgendstila pazīmes izpaudās metālkalumos, vitrāžās, sadzīves priekšmetos,
Lietišķajā grafikā, izdevniecība „Zalktis”. Tēlotājmāxlā jūgendstila pazīmes = Rozentāla,
Purvīša, Šķiltera daiļradē. Jūgendstila mērķi 1. Padarīt skaistu estētisko vidi, kur dzīvo
Colvēks. 2. Padarīt praltisku apkārtējo vidi. Jūgendstila tematika 1. Daba – flora, augi,
Dažādi exotiski ziedi, dzīvnieki, putni – gulbji, pāvi. Koks kā dzīvības & auglības simbols,
Ūdenspasaule 2. sieviete ar gariem viļņojošiem matiem. Tehniskais izpildījums dažādu
Materiālu kombinācijas – stikls ar sudrabu, koks ar metālu, vienkāršas & sarežģītas
Krāsas – toņi gaiši, blāvi, sudraboti, citrondzelteni. Jūgendstila paveidi 1. Ģeometriskais
2. stateniskais – ēka sadalīta vertikālās joslās 3. Nacionālais romantisms – tautisko
Ornamentu lietošana arhitektūrā – skujiņa, auseklītis. Tabula Henrijs van de Velge
Interjerists, arhitekts, jūgendstila teorētiķis. Viljams Bleiks strādāja grafikās.
Čārlzs Makintošs mēbeļu dizains & interjers. Fēlikss Bronmans keramika.
Viktors Ortā arhitekts, interjerists. Hektors Gimārs arhitekts, mēbeļu dizains.
Žoržs de Fērs porcelāns. Pjērs Bonārs plakātu māxla. Oto Ekmanis grāmatu
Grafika. Otto Vāgners ģeometriskais jūgendstils – dekori. Latvijā Augusts Folcs
Ēku plastiskie rotājumi, izdevniecība „Zalktis” – grāmatu & žurnālu grafika. Janis
Rozentāls zīmējumi, gleznas. Kuzņecovs porcelāna trauki.