Pīters Brēgels vecākais.
Galvenie jēdzieni: flāms, groteska, tempera, pigments.
Izcilākais glezniecības žanra meistars 16. gadsimtā Nīderlandē Flandrijā bija Pīters Brēgels Vecākais, saukts arī par Zemnieku Brēgelu (dzimis laikā starp 1525 un 1530 – 1569), gigantiska personība, kas pārliecinoši arī vienatnē var pārstāvēt šo gadsimtu Nīderlandes mākslā. Līdzīgi kā citi ziemeļu mākslinieki viņš apmeklējis Itāliju, rūpīgi studējot Itālijas renesanses meistarus, mācījās no viņiem kompozīcijas mākslu, cilvēka proporcionālo uzbūvi, gaisa perspektīvas mācību. dzīvojis un darbojies – Antverpenē, vēlāk Briselē. Viņš nebija galma gleznotājs, nedarināja altārgleznas, pēc konfesijas bija katolis. Brēgels bija Pītera Kēkes van Elsta māceklis. Kēkes darbos bija jaušama itāliešu glezniecības ietekme, kas manāma arī Brēgela darbos. Brēgels apprecēja Kēkes meitu Meikenu Arī Kēkes sieva Marija bija gleznotāja, un viņa glezniecībā lietoja ūdenskrāsas un temperu, pigmenta suspensiju olas dzeltenumā, uz audekla. Šo tehniku vēlāk sāka lietot arī Brēgels.
Tas glezniecības atzars, kam pievērsās Brēgels, bija zemnieku dzīves ainas. Savus lauciniekus viņš gleznoja darbā, dzīrēs līksmības, tāpēc ļaudis arī meistaru pašu mēdz iztēloties kā flāmu zemnieku. Šādi maldīgi priekšstati par mākslinieku nav nekāds retums. Jau agrīnajos darbos – zīmējumos un akvareļos, viņš atklājās kā smalks dabas norišu pazinējs. Vēlāk, jau brieduma gados Brēgels pievēršas ainavai. Daba Brēgelam ir vieta, kur noris cilvēku darbība. Tāpēc dabas tēlu gandrīz vienmēr papildina lauku cilvēku figūras, viņu darba un ikdienas gaitas. Brēgela darbu personāži ir Nīderlandes parastie lauku ļaudis – zemnieki, gani, zvejnieki. Mākslinieku pievelk zemnieku ikdienas darbs, viņu saistība ar dabu, viņu smagnējie, mazliet salīkušie stāvi un dabiskais, gandrīz azartiskais dzīves prieks. Vēl lielākas apbrīnas vērta ir Brēgela prasme izveidot gleznu tā, lai tā neizskatītos pārblīvēta un haotiska. Pīters Brēgels Vecākais tiek uzskatīts par Bosa tiešu sekotāju. Viņa māksla ir ļoti nacionāla un tāpēc labi iekļaujas sešpadsmitā gadsimta kopējā mākslas koncepcijā. Arī Brēgela māksla ir izteikti savdabīga un tādēļ ļoti atšķiras no itāļu paraugiem. Agrīnajā Brēgela daiļradē stipri jūtama Bosa ietekme. Tā ir tā pati ironija un vērīgā sabiedrības vērošana un vēlēšanās pievērst sabiedrības uzmanību sadzīves morāles problēmām. Daudzās precīzās detaļas viņa darbos it kā akcentē pasaules bezgalību un cilvēka niecīgumu. Tas tiek izcelts art ar neparasti izvēlēto skatpunktu – viss attēlots it kā no putna lidojuma. Brēgels ir darinājis gan darbus, lai vizuāli ilustrētu populārus sakāmvārdus, gan darbus par Bībeles tematiku. Viņš ir turpinājis arī viduslaiku miniatūru tradīciju, radot gadalaiku ciklu.
1565. gadā uzglezno ainavu ciklu “Gadalaiki”, kas sastāv no četrām gleznām. Šajās gleznās mākslinieks perfekti uztvēris un attēlojis dabas norišu mainīgo noskaņojumu, pārvērtības, kas notiek, mainoties gadalaikiem. Glezna “Apmākusies diena” stāsta par to brīnumaino agra pavasara brīdi dabā, kad zeme tikko atkususi, koki vēl kaili, bet tajos jau riņķo dzīvības sulas, kad gaisā virmo savāds spirgtums un dvēselē ielīst dzīvības prieks. Tālāk “Labības pļauja” valdzina ar savu vasaras pilnbrieda tveici, kas tik kvēli apskauj čaklos darbiniekus laukā. “Lopu pārdzīšana no ganībām” – rudens drēgnums, un tad jau laiks ir ziemas atpūtai, “Mednieki sniegā”. Tā ir sevišķi izteiksmīgi atainota drēgna ziemas diena ar sniega klātiem klajumiem, kailiem, sastingušiem kokiem un mednieku bariņu, kas, brizdami pa dziļo sniegu, dodas medībās. Šis darbs arī ir viens no labākajiem ziemas ainu starpā. Gleznā “Nāves triumfs” (1561) risināta fantastiska aina, kas savā būtībā sasaucas ar H. Bosa darbiem. Gleznas nosaukums tās sižetā pilnībā attaisno savu vārdos izteikto jēgu – tur drausmīgi, alkatīgi ģindeņi uzbrūk cilvēkiem, lai aizrautu tos nebūtībā. 1568.gadā top viena no iespaidīgākajām Brēgela radītajām gleznām – “Zemnieku kāzas” – raksturīga ar mākslinieka darbiem tik ierasto smalko ironijas piedevu. Savu sāpi par visas cilvēces vai varbūt savas tautas morālo stāju Brēgels izlicis vēl vienā izcilā gleznā – “Aklie” (1568). Gleznā mākslinieks izmantojis Evaņģēlijā pausto līdzību, ka aklais aklajam ceļu rāda.
Starp nozīmīgākajiem Brēgela darbiem jāmin gleznas “Bābeles tornis”, “Nāves triumfs”, “Mednieki sniegā”, “Dullā Grieta”, “Dumpīgo eņģeļu krišana”, “Aklie”. Savā daiļradē Pīters Brēgels Vecākais it kā sakoncentrē visus Nīderlandes mākslas sasniegumus un kļūst par pamatu tam lieliskajam kultūras uzplaukumam, kas seko nākamajā gadsimtā. Viņa mākslu pilnībā apguva nākamās nīderlandiešu paaudzes, arī viņa dēli – Jans un Pīters, kas kļuva par nozīmīgiem gleznotājiem. Brēgels nomira 1569. gada 9. septembrī un tika apglabāts Briselē.
Secinājumi:
1. Pītera Brēgela Vecākā darbos ir saskatāma un iemantota daudzu priekšgājēju tehnika, kā arī viņa glezniecība maniere atspoguļojas 17. gadsimta Nīderlandes glezniecībā
2. Savos darbos Pīters Brēgels Vecākais centās parādīt to, ko laimīgi aklais cilvēks reālajā dzīvē neredz!
3. Tāpēc, ka pats ne tuvu nebija zemnieks, viņš daudz veiksmīgāk spēja attēlot zemnieku dzīvi un izjūtas savā daiļradē.
Svešvārdu skaidrojums:
1.groteska – ornaments, kurā dīvainu, fantastisku augu un ziedu motīvi savijas ar fantastiskiem cilvēku un zvēru tēliem.
2. Pigments – Sausa krāsviela, ko lieto krāsu un krāsainu laku izgatavošanai; pigmentkrāsa.
Izmantotā literatūra:
1. Autoru kolektīvs. Jauno lauku kultūras vēsture vidusskolām. Rīga: Rakka, 1999. – 59 -61 lpp.
2. Nadēžda Laneri – Dažaiva. Glezniecības enciklopēdija 2. daļa. Jumava – 2005. – 56 lpp.
3. E.H. GombriČ – Mākslas vēsture. Zvaigzne ABC – 1997. – 380 – 385 un 397 lpp.
Interneta resursi:
1. http://www.liis.lv/makslasv/Renesan/RenNid/Bregel/teksts.htm
2. http://www.liis.lv/makslasv/Renesan/RenNid/Bregel/citati/cit02.htm
3. http://lv.wikipedia.org/wiki/P%C4%ABters_Br%C4%93gels_Vec%C4%81kais
4. http://www.wga.hu/frames-e.html?/html/b/bruegel/pieter_e/painting/religion/rebel-an.html