BROCĒNU VIDUSSKOLA
PRINCESE DIĀNA
DARBA AUTORE:
ZANE RULLE
10b. KLASES SKOLNIECE
BROCĒNI 2008
Ievads
Ceļojot mēs apgūstam vairāk, kā jebkādā citā veidā.
Dažreiz diena pavadīta svešumā sniedz vairāk nekā desmit
gadu dzīves mājās.
/Franss/
Pēdējos gadus izdzirdot vārdu – Lielbritānija, tā asociējās ar zemi, kur latvieši dodas labākos darba meklējumos. Tāpēc nekādu pievilcību tā neradīja, lai būtu vēlme aizbraukt turp, taču pēdējā pusgada laikā manas domas ir krasi mainījušās par 180º un skatoties ar mammu, uz kādu valsti visa ģimene šovasar varētu doties, viens no variantiem pašlaik ir tieši – Apvienotā Karaliste.
Apvienotā Karaliste – man saistās ar princeses Diānas vārdu. Kā galveno iemeslu, kāpēc darbu rakstu par princesi Diānu ir tas, ka jau no bērnības viņa mani saista ar savu skaistumu, kā arī bieži vien dzirdētais TV. Mājās atradās arī grāmata par„tautas princesi”, kuru šķirstīju diezgan bieži, jo aizrāva ar Diānas skaistajām bildēm. Neviena personība nav izpelnījusies tādu visas pasaules uzmanību un mīlestību, kāda tika izrādīta slavenajai un jaunajai sievietei, ko mēs visi pazinām vienkārši kā Diānu.
Lielbritānija
Apvienotā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas karaliste – Britu salu valsts Eiropas ziemeļrietumos.
sastāv no četriem nacionālajiem apgabaliem – Anglijas, Velsas, Skotijas un Ziemeļīrijas.
►Platība: 244 880 km2
►Augstākais kalns: Benneviss, 1343m
►Lielākais ezers: Neja, 396 km2
►Garākā upe: Temza 338 km
►Iedzīvotāju skaits: 60 094 648
►Iedzīvotāju blīvums: 246 iedz. /km2
►Valsts pārvaldes iekārta: Konstitucionāla monarhija
►Valsts galva: karaliene Elizabete II (1952)
►Valdības vadītājs: premjers Antonijs Čārlzs Lintons (Tonijs) Blērs (1997)
►Valstī lietojamās valodas: angļu (oficiālā valsts valoda), velsiešu, gēlu, skotu
►Reliģija: Anglikāņi (57%), citi protestanti (15%), katoļi (13%)
►Galvaspilsēta: Londona(11,85milj.)
►Lielākās pilsētas: Mančestra (2,62 milj.), Birmingema (2,35 milj.), Līdsa (2,05 milj.), Glāzgova (1,50 milj.), Liverpūle (1,50 milj.), Ņūkalsla.
►Naudas vienība: Mārciņa, 1 mārciņa = 0.93 LVL.
Valsts ar lieliskām tradīcijām un bagātu vēsturi. Senu dzimtu pilis ar spokiem, universitātes, karaliskā ģimene, kura ir visas Anglijas lepnums un īpašas uzmanības objekts. Tāpat ir slavena ar dažādām izstādēm, piem., prestižajām slēgtajām internātskolām. un festivāliem – ziedu svētki, Ročestras skursteņslauķu festivāls, karaliskā regate, dažādi muzikālie festivāli, Liverpūles „Bitlu” festivāls, Robina Huda svētki, u.c.. Viens no visizplatītākajiem vaļaspriekiem – dārzkopība. Nekur citur nav tik koptu dārzu, parku, zālāju un skvēru.
►Velsa – (velsiešu valodā: Cymru) ir ķeltu zeme, viena no Apvienotās Karalistes četrām daļām. Velsa atrodas Lielbritānijas dienvidrietumos un robežojas ar Angliju austrumos, Bristoles kanālu dienvidos, Sentdžordža kanālu rietumos un Īrijas jūru ziemeļos. Tā ir viss kalnainākā daļa. Šeit iegūst ogles, ražo tēraudu, ir uzcelti naftas pārstrādes uzņēmumi un krāsainās metalurģijas rūpnīcas.
Preses apskats
■ Briti uzskata Tečeri par pēckara izcilāko premjeri
No visiem Lielbritānijas pēckara premjerministriem par visievērojamāko Apvienotās Karalistes iedzīvotāji uzskata Margarētu Tečeri, liecina laikrakstā “The Daily Telegraph” publicētās aptaujas dati. /07. aprīlis 2008/
■ OLIMPISKO LĀPU LONDONĀ SAGAIDA PROTESTI
Olimpiskajai lāpai vakar sasniedzot Londonu, tās nesējiem pretim stājās Tibetas atbalstītāji, un pēc sadursmēm policija arestēja 15 cilvēkus. Pirmais no britiem, kas neraksturīgi sniegotajā Vemblija stadionā saņēma savās rokās olimpisko uguni, tai sākot 48 kilometrus garo ceļu pa Lielbritāniju, bija airētājs Stīvs Redgreivs. Protestētāji sākotnēji mēģināja iekāpt autobusā, kurā lāpa tika vesta prom no stadiona, tad tie lāpu mēģināja izraut no rokām televīzijas diktorei Konijai Hakai, pēcāk mēģinājumos nodzēst liesmu lietā tika likts arī ugunsdzēšamais aparāts, ziņo BBC. Protesta akcija bija labi izplānota, jo kāds incidents notika ikreiz, kad lāpa tika nodota citam cilvēkam. Lāpu ceļā pavadīja policisti, kas brauca ar divriteņiem, raksta AFP. Kārtības nodrošināšanai varas iestādes bija mobilizējušas divtūkstoš policistu, savukārt organizācijas, kas iebilst pret Ķīnas politiku, tajā skaitā kustība Free Tibet, protestos iesaistīja apmēram 500 cilvēku. Tomēr protestētāji bija mazākumā, salīdzinot ar tiem tūkstošiem cilvēku, kas bija atnākuši uz šo pasākumu papriecāties par izklaidēm, tajā skaitā koncertu arēnā O2. Protestētāji, traucējot lāpas ceļu, mēģina iebilst pret Ķīnā notiekošajiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Tomēr viņiem neizdevās apturēt olimpisko uguni, kas tika vesta autobusā, pa dzelzceļu, laivā un kājām garām Londonas zīmīgākajām un vairāk zināmajām vietām. To britu vidū, kas izraudzīti lāpas nešanai, ir desmit olimpisko čempionu, 18 skolēnu un sabiedrībā zināmi cilvēki, piemēram, diktors sers Trevors Makdonalds un mūziķe Vanesa Meja. Pēc svinīgās nonākšanas arēnā O2 lāpa tālāk dosies uz Parīzi. Incidenti ir paredzami arī tur, un franču policija ir sagatavojusi plašu drošības akciju, vēsta AFP. Francijas ārlietu ministrs Bernārs Kušnē iepriekš ir paudis kritiku par Ķīnas politiku Tibetā, lai gan vēl līdz galam nav izlemts, vai Francijas politiķi apmeklēs spēles. Līdz 8. augustam, kad lāpa aizdegs olimpisko uguni Pekinā, tā apceļos 20 valstu.
Princeses Diānas biogrāfiskie dati
Lēdija Diāna Frensisa Spensera piedzima 1961. gada 1. jūlijā Lielbritānijā, tūkstoš piecsimt akru lielā muižā Altropā, kas atrodas Nortemptonšīrā, taču viņu piemeklēja ļoti agrs un traģisks liktenis, jau 1997. gadā, 36 gadu vecumā, viņa gāja bojā katastrofā.
Džons, vikonts Altrops, un Frensisa bija Diānas vecāki. Diānas tēvs bija ļoti iekārojams vecpuisis – Pērs, bagātību mantinieks, glīts pēc izskata un atradās karalienes dienestā. Frensisa bija skaista, dzīvespriecīga barona meita. Diānai bija divas vecākas māsas – Sāra un Džeina, un jaunāks brālis – Čārlzs.
Princeses sekmes skolā nebija nedz izcilas, nedz ļoti vājas. Skolas gados Diāna bija mundra un enerģiska, vienmēr traucās no vienas nodarbības pie otras, tomēr viņa nekad nebija starp līderēm. Deviņu gadu vecumā pirmā mācību gada beigās viņa ieguva Legata kausu par izpalīdzību un par atsaucīgu piedalīšanos skolas apkārtnes uzkopšanā. Diāna bija laba peldētāja, startēdama skolas komandas sastāva, viņa bieži vien ieguva godalgas.
1978. gadā Diāna iestājas savā pēdējā skolā, bet tur iztur tikai sešas nedēļas. Noilgojusies pēc mājām un nespēdama atbilstoši skolas prasībām runāt franču valodā, viņa atgriežas Anglijā.
Lēdija Diāna 1978. gada pavasarī sāka strādāt savu pirmo algoto darbu par auklīti majora Džeremija Vaiteikera un viņa sievas Filipas muižā Hempšīrā. Diānā arī pēc skolas beigšanas strādāja bērnudārza par skolotāju, kādā jaunā Anglijas skolā Pimliko, Londonā.
Šajā pat gadā Lēdija Diāna pieteicās darbā iekārtošanas aģentūrās, kas specializējās darba vietu meklēšanā mājkalpotājām.
1981. gadā Čārlzs beidzot bildina Diānu un 1981. gadā 29. jūlijā Diāna gāja pie altāra Svētā Pāvila katedrālē. Šī diena tika izsludināta par nacionālo svētku dienu.
Velsas princesei bija divi dēli – Viljams Arturs Filips Luiss un Henrijs Čārlzs Alberts Deivids.
Princeses Diānas dzīves mērķis un galvenās dzīves vērtības
Tajā dienā, kad māte mājās pārveda Čārlzu, mazajā Diānā tika iesēta mīlestības sēkla, viņā dzima vēlēšanās rūpēties par tiem, kas vājāki. Vēlākajos gados viņai šī īpašība noderēs. Diāna bija atradusi jaunu nodarbošanos: audzināt savus dēlus un oficiālo sabiedrisko dzīvo papildināt ar labdarību. Tas arī ir Princeses Diānas dzīves mērķis – Nodarboties ar labdarību un palīdzēt citiem.
Viena no galvenajām dzīves vērtībām bija viņas dēli, kurus viņa ļoti mīlēja un rūpējās par tiem ar īpašu aizrautību. Kā Bēkons teicis:” Bērni padara darbu priecīgāku, bet neveiksmes viņu dēļ liekas rūgtākas. Pateicoties bērniem dzīve šķiet patīkamāka, bet nāve – mazāk šausmīga.” Par otru viņas dzīvēs vērtību var uzskatīt to, ka Diāna izmantoja vienīgo, kas viņai bija: sirds siltumu un sevis apzināšanos, lai pārvarētu vides stindzinošo ietekmi un pašapliecinātos kā sieviete, cilvēks, kas spēj būt personība. Bet kā trešo viņas dzīves vērtību es droši varu teikt, ka tā bija viņas iesaistīšanās labdarības, kurām, savas dzīves īsajā laikā, viņa veltīja ļoti daudz uzmanības un ar prieku.
Personības ieguldījums sabiedrības labā
Princese Diāna palīdzēja attīstīties citiem. Savā pēdējā intervijā Diāna teica, ka nekas viņu nedara tik laimīgu kā mēģinājums palīdzēt dzīves pabērniem. Un tiešām, visā savā Velsas princeses mūžā viņa lielu laika daļu veltīja labdarībai. „Jebkurš nelaimē nokļuvis cilvēks,” tā viņa teica, „var mani pasaukt, un, lai kur arī es būtu , nākšu palīgā.” Labdarība vienmēr bija piederējusi pie karaliskās ģimenes tradīcijām, un princese Diāna tai nodevās ar īpašu aizrautību.
1984. gadā Diānu lūdza kļūt par prezidenti doktora Bernado patversmju tīklam – lielākajai bērnu labdarības iestādei Lielbritānijā. Astoņdesmito gadu vidū bija grūti radīt līdzjūtību pret AIDS slimniekiem, jo nepietiekamās zināšanas par šo slimību izraisīja naidīgu attieksmi, – tomēr Diānai tas izdevās. Diāna darbojās ļoti daudzās organizācijās, taču daudzas arī no šīm organizācijām viņa pameta. Liek domāt, ka viņa patiešām bija nogurusi un vēlējās brīvāk izvēlēties savas darbības virzienus. Minēsim tikai dažas no tām organizācijām, ar kurām Diāna atteicās darboties : Anglijas invalīdu sporta asociācija, Pārkinsona slimības biedrība, Anglijas nedzirdīgo biedrība, Karaliskā neredzīgo skola, u.c. Tomēr viņa turpināja darboties par labu septiņām iestādēm un organizācijām, un tās bija: Centerpoint, Anglijas nacionālais balets, Lepras misija, Nacionālais AIDS uzticības dienests, Bērnu slimnīca, Greitormondstrītas bērnu slimnīca un Karaliskā Mārsdenas slimnīca. 1997. gadā 13. janvārī Velsas princese ierodas Angolā, lai popularizētu Anglijas Sarkanā Krusta mīnu aizliegšanas kampaņu. Luandas ortopēdiskajā centrā viņa tiekas ar mīnu sprādzienos sakropļotiem cilvēkiem. Velsas princese Diāna arī investēja līdzekļus labdarībā, viņai nebija nekā žēl citiem, pat sevis ne.
Princeses lielākie panākumi
Princeses Diānas lielākie panākumi bija saistīti ar cilvēci. Viņa prata tiem atrast, pat visbezcerīgākajā situācijā, gaišāku skatījumu uz dzīvi un justies daudz labāk.
Kopš pirmajiem soļiem, ko Diāna spēra sabiedriskajā dzīvē, viņa bijusi neapstrīdama līdere pārliecināšanas, uzmanības piesaistīšanas un līdzekļu vākšanas jomā. Diānas piedalīšanās līdzekļu vākšanas pasākumos vienmēr garantēja lielu naudas pieplūdumu, viņa radīja milzīgu interesi par šo notikumu, bieži vien panākot ļoti daudz ar kādu pavisam vienkāršu žestu. 1987. gadā, kad sabiedrības bailes no AIDS sita visaugstāko vilni, Diāna, atklājot jauno, īpaši AIDS slimniekiem uzbūvēto nodaļu Midleseksas slimnīcā, sarokojās ar pacientiem, nevairījās apsēsties uz viņu gultām un brīdi patērzēt, vienlaikus kategoriski atsakoties uzvilkt cimdus vai ievērot citus „drošības” veidus. Viens no pacientiem piekrita nofotografēties kopā ar princesi, taču tikai tā, lai viņš būtu redzams no mugurpuses, – šis cilvēks baidījās, ka viņu pazīs.
Diānas labie darbi nepalika bez atzinības. 1977. gadā, ejot prom no skolas, viņa saņēma speciālu balvu par kalpošanu sabiedrībai.
1984. gadā Diānu lūdz kļūt par prezidenti doktora Bernardo patversmju tīklam – lielākajai bērnu labdarības iestādei Lielbritānijā. Šim pienākumam Diānas dzīvē bija īpaša nozīme.
Līdz ar jauno uzmanību Diāna gribot negribot saņēma arī kritiku – jo īpaši, kad sāka iesaistīties lietās, kas bija pretrunīgākas par jauno dzemdēšanas tehniku vai bērnu patversmēm.
Astoņdesmito gadu vidū bija grūti radīt līdzjūtību pret AIDS slimniekiem, jo nepietiekamās zināšanas par šo slimību izraisīja naidīgu attieksmi, – tomēr Diānai tas izdevās. Padomdevēji brīdināja princesi, ka, saistot sevi sabiedrības acīs ar AIDS, viņa kaitē Anglijas karalienes lomai, ko viņai vajadzēs uzņemties nākotnē. Diānai bija ilgstoši jāstrīdas ar Bekingemas pili, lai saņemtu kaut vārdos neizteiktu atļauju saistīties ar labdarības organizācijās, kas palīdz AIDS slimniekiem.
1991. gadā princese tika atalgota par saviem nenogurstošajiem pūliņiem – viņu lūdza kļūt par Nacionālā AIDS fonda patronesi.
Diāna vairākas reizes apmeklēja slimnīcas Savienotajās Valstīs, un galu galā viņai izdevās panākt, lai kopā ar viņu turp dotos vēl viena sabiedrībā pazīstama sieviete – Savienoto Valstu bijusī pirmā lēdija Barbara Buša.
Pagrieziena punkts – Anglijas lielākā labdarības organizācija – nodarbojas ar alkoholiķu, narkomānu un garīgo slimnieku ambulatorisko ārstēšanu. 1987. gadā Diāna piekrita kļūt par Pagrieziena punkta patronesi.
Diāna saniknoja ne tikai vietējās veselības padomes. 1990. gadā Diāna nolēma izteikt savu vērtējumu par valdības politiku, ko karaliskās ģimenes locekļi nekad neatļāvās darīt. Starptautiskajā alkoholisma un narkomānijas problēmām veltītajā kongresā, kas notika Glāzgovā, septiņsimt delegāti no piecdesmit četrām valstīm uzklausīja Velsas princeses aicinājumu ziedot vairāk līdzekļu zinātniskajiem pētījumiem.
Pēc tam, kad princese bija apmeklējusi narkoloģijas nodaļu Vaitčērčas slimnīcā Kardifā, kāds jauns narkomāns sacīja: „Princese ir ļoti drosmīga, nākdama uz tādām vietām kā šī. Daudzi cilvēki labprātāk aizmirstu par tādiem kā mēs.” Aizmirst nelaimē nokļuvušos – uz to princese nebija spējīga.
Tajos gados princesei bija arī citas intereses. Viņa sadarbojās ar bērnu nelaimes gadījumu novēršanas dienestu, nenogurstoši stāstīdama cilvēkiem par nelaimes gadījumiem, kas iespējami mājās, par to, ka bērnu rotaļlietām jābūt drošām. Diāna centās panākt, lai ar viņas tēlu neasociētos tikai kāda viena labdarības nozare. Princese labprāt atbalstīja arī Laulības palīdzības dienestu. Viņa nepiedalījās šīs organizācijas izglītojošajās nodarbības, bet bija neaizstājama, kad vajadzēja palīdzēt ar padomu kādam jaunam laulātajam pārim.
Diānas aizrautība un ziedošanās saviem sabiedriskajiem pienākumiem izpaudās arī tāda princeses rīcībā, kas nevairoja viņas popularitāti, jo par to zināja tikai šaurs paziņu loks. Pabijusi kopā ar Anglijas nedzirdīgo asociācijas bērniem, Diāna viņiem apsolīja, ka līdz nākamajai tikšanās reizei iemācīsies zīmju valodu. Princese turēja vārdu – nākamajā reizē viņa patiešām varēja izmantot jaunapgūto prasmi, un klātesošie to prata novērtēt.
Braucieni uz ārzemēm deva princesei iespēju tikties ar dažādu pasaules valstu augstākajiem ierēdņiem. Reizēm gadījās sastapt cilvēkus, kas atstāja uz princesi lielu iespaidu. Viens no tādiem cilvēkiem bija Māte Terēze. Braucienā uz Kalkutu Diāna bija apmeklējusi viņas dibināto patversmi. Par nelaimi, pašas Mātes Terēzes tobrīd Kalkutā nebija. Apbēdināta par to, ka nav personiski satikusi slaveno misionāri, Diāna aizlidoja uz Romu, kur mūķene atveseļojās pēc pārciestā infarkta. Diāna un Māte Terēze kopā aizlūdza par šīs pasaules trūcīgajiem un izsalkušajiem.
1992. gada decembrī sabiedrībā tika plaši apspriests Diānas laulības sabrukums. Viņas personiskā cīņa visā pasaulē kļuva par dīku sarunu tematu. Diānai kļuva aizvien grūtāk apmeklēt vai atbalstīt kādu labdarības pasākumu, jo masu informācijas līdzekļu uzmanība tādās reizēs bija galvenokārt vērsta uz viņas privāto dzīvi.
Princese Diāna par savu nostāju mīnu izmantošanas jautājumā runāja asi un atklāti. Vašingtonā sarīkotajās labdarības pusdienās, viņa izteica dažas piezīmes, kas bija vērstas tieši pret Klintona administrāciju. „Cilvēcības vārdā – aizliedziet mīnas,” Diāna sacīja.
Neviens nevar pateikt, kāda būtu pasaule, ja princese Diāna mums netiktu atņemta. Šīs pasaules slimie un atstumtie varēja būt laimīgi, ka viņiem bija tika nelokāma aizstāve. Plašāka sabiedrība var tikai apbrīnot to, ko viņa paguva paveikt savā pārāk īsajā dzīvē. Viņas piemiņa mudina katru no mums izturēties ar lielāku cieņu pret visiem šīs planētas iedzīvotājiem. Varbūt Diānas pašas teiktie vārdi ir visatbilstošākais viņas darba novērtējums. Angolā, sniedzot interviju London Times, Diāna teica: „Es neesmu politiska figūra. Patiesībā es esmu humāniste, vienmēr tāda esmu bijusi, vienmēr tāda būšu.”
Kopsavilkums
Rakstot šo darbu es ieguvu ļoti daudz. Vispirms jau atkārtoju un pārlasīju par Lielbritāniju.
Par Princesi Diānu es jau iepriekš mazliet zināju, bet lasot grāmatas un vācot materiālu par Diānu, es uzzināju vēl daudz ko tādu, ko nebiju dzirdējusi, un pat nenojautu. Uzskatu, ka ikvienam vajadzētu izlasīt grāmatu par Diānu, tā ieinteresētu jebkuru. Manī dzima vēlēšanās līdzināties Diānai, kaut tikai mazliet.
Literatūras saraksts
1. D. Mazmača „Eirāzijas ģeogrāfija 8.klasei”, ZVAIGZNE ABC, 1997.
2. E. Mortons „Diāna”, Aplis, 1997
3. http://aforismi.balticom.lv/themes.htm
4. http://easyget.lv/sadzive/read/2495/
5. http://www.biography-and-biographies.com
6. http://www.rigaslaiks.lv/Reklama3p.aspx?id=8
7. http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/
8. http://www.spotnet.lv/?option=news&category_id=1&id=61
9. J. Buholcs “Olimpisko lāpu Londonā sagaida protesti”, Neatkarīgā rīta avīze Latvijai 07.04.2008
10. J. Būhs „Jaunā Eiropa”, JUMAVA, 2006.
PIELIKUMS
Bronzas skulptūra
Princis Čārlzs un toreizēja lēdija Diāna Spensere pie Bekingemas pils pēc viņu saderināšanās pasludināšanas 1981. gada 24. februārī.
Princis Čārlzs un princese Diāna uz Bekingemas pils balkona savā kāzu dienā 1981. gada 29. jūlijā. Lēš, ka visā pasaulē karalisko laulību ceremoniju pa televizoru noskatījās vairāk nekā 750 00 000 cilvēku.
Kāzu tērps
Māte Terēze atvadās no Diānas, kas viņu apciemoja 1997. gada 18. jūnijā Ņujorkā. Diānai bija 40 minūtes gara privāta saruna ar Māti Terēzi labdarības misijā Dienvidbronksā.