Daiļdarba analīze
Daiļdarba autors – RIČARDS BAHS ; darba nosaukums – KAIJA VĀRDĀ DŽONATANS LIVINGSTONS ; izdevniecība – Brennus ; izdošanas gads – 2000 ; lappušu skaits – 78
Darbs ir rakstīts mūsdienās , kad maz ir cilvēku , kas ikdienas steigā un mūsdienu pasaules straujajā attīstībā aizdomājas par dzīves īstenajām vērtībām. Cīlvēki ir kļuvuši pesimistiski reālisti , karjeristi , pašlabuma meklētāji. Ir zudusi ticība labajam. Un zudusi ir ticība brīnumam. Šī grāmata liek noticēt brīnumam un savām neierobežotajām spējām. Galu galā katram šī grāmata ir kā vēstījums un katrs tajā atradīs kaut ko priekš sevis.
Darba tēma ir dzīves jēgas meklējumi, pasaules izpratne , tieksme pēc pilnības ( pieskarties pilnībai ) , izziņas process un savādnieka ( būtnes, kas atšķiras no sabiedrības masas ) atstumšana – noliegšana
( Kaija , kura lido visaugstāk , redz vistālāk )
Darba ideja ir , apjaušot savu brīvību un bezgalīgās iespējas , atklāt ceļu uz pilnību – mīlestību , labestību. Autors vēlas parādīt plašos apvāršņus, kuriem nav robežu un kas ir atvērti mums visiem , citēju:
„Jūsu ķermenis – nav nekas cits kā pašu doma jums saskatāmā apveidā. Saraujiet savas domas važas , un jūs sarausiet arī sava ķermeņa važas”
Kompozicionālā līkne.
1. Autors iepazīstina ar kaiju sabiedrību un ar savādo kaiju – Džonatanu Livingstonu.
2. Džonatans mācās lidot un izmēģina arvien bīstamāku lidojuma tehniku. Izjūt varenības pieskārienu ( izdara neiespējamo lidošanas mākslā )
3. Džonatanu padzen no kaiju bara un viņš pārceļas dzīvot kalnos.
4. Džonatans nodzīvo garu un skaistu dzīvi kalnos.
5. Džonatans mirst un ierodas divas kaijas , lai vestu viņu augšup ( augstākā līmenī ). Nāve – beigu un sākuma robeža.
6. Džonatans turpina trenēties lidošanā un satiek Čiangu – vecāko kaiju tajā līmenī.
7. Džonatans pirmo reizi izprot Čianga teikto un iemācās lidot ar gaismas ātrumu ( vai pat ātrāk ). Viņš nonāk uz citas planētas.
8. Džonatans sāk iepazīt mīlestības un labestības nozīmi. Dodas atpakaļ uz zemes , lai palīdzētu citām kaijām ieraudzīt dzīves jēgu. Iepazīstas ar Flečeru Lindu Kaiju. Piesaista saviem lidojuma treniņiem daudzas citas kaijas.
9. Flečers ir bijis labs māceklis un daudz piedzīvojis , viņš ir gatavs turpināt Džonatana iesākto darbu ( apmācīt citas kaijas ). Džonatans dodas prom , lai palīdzētu citiem kaiju bariem iet pretī gaismai – pilnībai. Viņš ir atradis savu dzīves piepildījumu.
Tēlu raksturojums.
Džonatans Livingstons Kaija – savādnieks , redz tālāk kā pārējās kaijas , zinātkārs , drosmīgs , attapīgs , centīgs , apņēmīgs , patiess , dzīvo pēc savas sirdsapziņas , brīvs. Sākumā viņam iet grūti , jo bara kaijas viņu nesaprot , vienu brīdi viņš pat sāk šaubīties par savu jūtu patiesumu , bet , izjūtot varenības pieskārienu , viņa šaubas zūd uz visiem laikiem un viņš mērķtiecīgi turpina iet pa izvēlēto ceļu. Lūk daži citāti no Dž. L. Kaijas teiktā:
„Mamm ! Man vienkārši gribas zināt, ko es gaisā spēju izdarīt un ko ne ! Man vienkārši gribas zināt ! ”
„Ātrums bija spēks, un ātrums bija prieks, un ātrums bija vistīrākais skaistums.”
„Lielākā bēda nebija vientulība, bet gan tas , ka citas kaijas atteikušās ticēt aicinošā lidojuma triumfam ; tās vienkārši ir atteikušās atvērt acis un redzīgi vērties pasaulē.”
„Mīlestības apliecinājuma veids ir nodot daļiņu iepazītās patiesības kādai citai kaijai.”
„Mēs nemīlam naidu un ļaunumu. Vajag mācīties saskatīt patieso, labo , kas mīt ikvienā kaijā.”
„Netici tam , ko tev saka tavas acis. Viss , ko tās rāda , ir ierobežots.”
„Domas lidojums var būt tikpat īsts kā vēja un spārnu lidojums.”
Kaiju bars – mietpilsoniskas kaijas , uzskata , ka lidojums ir jāizmanto tikai pārtikas ieguvei , nepieņem savādāk domājošas kaijas. Tomēr dažas kaijas no bara , dzirdot un redzot Džonatana , pieredzi vēlāk pievienojas viņa mācekļu grupai. Citāti no kaiju bara teiktā:
„Planējums nav ēdams ! Neaizmirsti , ka putns lido tāpēc , lai tiktu pie ēdiena ! ”
„Dzīve ir neizzināma un mums zināms tikai tas , ka esam sūtīti šajā pasaulē ēst un dzīvot tik ilgi , cik vien tas iespējams.”
„Kaija , kas runā ar Izstumto , pati kļūst par Izstumto. Kaija , kas skatās uz Izstumto , pārkāpj Bara Likumu.”
Čiangs – vecākā kaija , ļoti daudz pieredzejis un gudrs , mierīgs , spēcīgs , lido daudz ātrāk un labāk par jebkuru citu kaiju , dod daudz padomus Džonatanam , bet beigās atstāj savus mācekļus un dodas uz augstāku līmeni. Daži no viņa padomiem:
„Tu pieskarsies debesīm , kad tuvosies ātruma pilnībai. Un tas nenozīmē lidot ar tūkstoš vai miljons jūdžu ātrumu stundā , vai lidot ar gaismas ātrumu. Tāpēc , ka ikviens skaitlis ir robeža , bet pilnība nepazīst robežu. Ātruma pilnība ir dzīve tajā.”
„Debesis nav nedz vieta , nedz laiks , jo vieta un laiks ir vārdi bez nozīmes.”
„Galvenais ir pārstāt apzināties sevi ierobežotā ķermeņa gūstā. Galvenais ir apzināties , ka patiesā daba , tik pilnīga kā neuzrakstīts skaitlis , vienlaikus dzīvo visur – laika un telpas izplatībā.”
„Aizmirsti ticību ! Tev nevajadzēja ticību , lai varētu lidot , tev vajadzēja saprast , kā jālido.”
„Turpini izzināt ceļu uz mīlestību ! ”
Flečers Linds Kaija – Džonatana pirmais māceklis , līdzīgs Džonatanam jaunībā , ļoti centīgs , paškritisks , uzņēmīgs. Sākumā , kad viņu izraida no kaiju bara , viņš ir negants un pilns atriebības , sakot:
„Man vienalga , ko viņi domā. Es viņiem parādīšu , ko nozīmē lidojums ! Būšu putns ārpus likuma , ja viņi tā vēlas. Un , ai , kā likšu viņiem nožēlot…”
Vēlāk viņš atklāj , kas ir mīlestība , un pats kļūst par mācītāju.
Valoda , kādā sarakstīts daiļdarbs ir brīva un nesarežģīta. Viss darbs kopumā ir jāsaprot alegoriski. Tajā ir daudz kodolīgas atziņas. Stāsts ir viegli lasāms.
Manas pārdomas.
Šī grāmata ir kā manas pasaules uztveres spogulis. Tēma par dzīves jēgas meklējumiem un bezgalību – neierobežotību ir ļoti nozīmīga , jo , lai dzīvotu šai pasaulē , tas ir primāri. Katram cilvēkam ir jāzin kādēļ tas te atrodas. Es domāju , ka Džonatans mums visiem ir kā piemērs , kā dzīvot pēc savas sirdsapziņas un kā nesamierināties ar iegūto , bet tiekties arvien augstāk. Autors kā galveno dzīves mērķi izvirza mīlestību. Un te arī es rodu atbildi uz savu mūžīgo jautājumu : „ Kas ir svarīgāks , darbs , dzīves jēga , vai mīlestība , dzīves laime ? ” Džonatans Kaija pierāda , ka darbu un mīlestību var apvienot.
Ļoti tuvs man ir vēl neatbildētais jautājums par cilvēka neierobežotajām spējām. Tā ir problēma , kas nomoka manu prātu jau sen. Ticēt vai neticēt cilvēka varenībai? Man vienmēr ir licies , ka esmu tikai niecība šajā plašajā izplatījumā , ka jāsamierinās ar tām zināšanām un iespējām , kas dotas. Bet es vēlos izprast visas norises , pētīt to , kā daba ir iekārtota ! Daba mums apkārt nav vienkārša , tā ir skaista savā sarežģītībā. Ja tā būtu vienkārša tad mums nebūtu šī bezgalīgā iespēja izzināt. Ko gan mēs darītu ja reiz visu beidzot izprastu un nonāktu līdz pasaules griestiem, tā sauktajām debesīm? Autors mudina ticēt ka debesu nav , ir tikai augstāki un zemāki iespēju līmeņi. Pilnīgu , drošu atbildi laikam neviens nespēj sniegt. Arī šī grāmata galu galā ir tikai autora filozofija par dzīvi.