Rīgas Fondu biržas vispārējie noteikumi.

RFB.

SATURS

Ievads. 3.lpp.

1. Rīgas Fondu biržas vispārējie noteikumi. 4.lpp.

1.1.Noteikumu pieņemšanas pamatprincipi. 4.lpp.

1.2.Biržas dalībnieki. 4.lpp.

1.3.Biržā kotējamo vērtspapīru sarakstu apraksts. 6.lpp.

1.4.Biržas indeksi. 8.lpp.

1.5.Rīgas Fondu biržas uzraudzība. 11.lpp.

2. Rīgas Fondu biržas darbības pamati. 12.lpp.

2.1.Uzdevumu iesniegšana biržā. 12.lpp.

2.2.Tirgus cena un uzdevumu izpildīšana. 12.lpp.

2.3.Uzdevumu pieņemšana pēc tirgus cenas paziņošanas. 14.lpp.

2.4.Pirmā un speciālā kotēšana. 14.lpp.

2.5. Nepārtrauktā tirdzniecība par noteiktu cenu. 15.lpp.

2.6. Nepārtrauktā tirdzniecība par mainīgām cenām. 15.lpp.

2.7.Tiešie darījumi. 15.lpp.

2.8.Sesijas rezultātu paziņošana. 16.lpp.

3. RFB apskats (1998.g. – 2000.g.). 17.lpp.

Secinājumi un priekšlikumi. 24.lpp.

Nosacīto apzīmējumu saraksts 26.lpp.

Izmantotās literatūras saraksts 28.lpp.

Pielikumi 29.lpp.

Ievads.

Šī kursa darba mērķis ir iepazīstināt lasītāju ar Rīgas Fondu biržas noteikumiem, indeksiem, sarakstiem, kuros tiek kotēti vērtspapīri, ar Biržas darbības pamatprincipiem un izpētīt aktualitātes, kuru rezultātā no

o
otiek biržas indeksu izmaiņas, kuras, savukārt palīdz iegūldītājiem izvērtēt situāciju un izšķirties par investīciju izdarīšanu attiecīgajā vērtspapīru tirgū. Literatūra, kura tika izmantota darbā iegūta no Biržas informatīvajiem bukletiem un interneta kā arī no bibliotēkās pieejamajiem materiāliem (avīzēm, žurnāliem, grāmatām) par periodu no 1998.gada līdz 2000.gadam. Valstī vēl joprojām turpinās uzņēmumu privatizācijas process, kas ir viens no iespēju variantiem kā iedzīvotāji, uzņēmēji var izmantot savus privatizācijas sertifikātus. Tādēļ jo īpaši svarīgi ir izprast un orientēties Rīgas Fondu biržas galvenajos darbības principos.

Biržas ai
i
izsākumi meklējami jau viduslaikos, kad tirdzniecība starp attālām valstīm un pilsētām bija lēna un neaktīva. Cilvēki tomēr atrada veidu, kā apmainīties ar precēm un ziņām par to, kur un kas nopērkams labāk un lētāk. Šim nolūkam noteiktās dienās pilsētu centrālajos la
a
aukumos tika organizēti gadatirgi, kuros varēja salīdzināt preces un noteikt labāko cenu. Mūsdienu biržas, pēc būtības, rada tādus pašus nosacījumus un nodrošina tādas pašas iespējas kā viduslaiku gadatirgi. Gadsimtu gaitā sarežģītāki ir kļuvuši biržās tirgojamie produkti un tirgošanās nosacījumi, attīstījusies biržu specializācija un konkurence. Tomēr viena lieta ir palikusi nemainīga cauri gadsimtiem – birža ir centralizēta tirgusvieta ar īpašiem tirdzniecības un norēķinu noteikumiem. Izšķir trīs veidu biržas – preču biržas, valūtas biržas un vērtspapīru biržas.

Latvijas vienīgā birža – Rīgas Fondu ir vērtspapīru birža. Tā dibināta 1993.gada 7.decembrī, bet pirmā tirdzniecības sesija notika 1995.gada 25. jūlijā. Sākumā tirdzniecības sesijas notika tikai reizi nedēļā un tika tirgotas četras uzņēmumu akcijas un valsts parādzīmes. Šobrīd tirdzniecība notiek katru darba dienu un tiek tirgotas vairāk nekā 60 uzņēmumu ak
k
kcijas. Attīstījusies ir arī pati tirdzības sistēma. Rīgas Fondu biržā ir moderna elektroniska tirdzniecības sistēma tāpat kā vairumā Eiropas biržu. Biržas brokeri atrodas savos birojos pie datoriem un strādā biržā ar vienota elektroniskā tīkla palīdzību. Varbūt nedaudz vecmodīga, bet toties vizuāli atraktīvāka tirgusvieta ir, piemēram, Ņujorkas birža ar brokeru skaļu kliegšanu un grūstīšanos.

Latvijā divi vispopulārākie vērtspapīru veidi ir akcijas un obligācijas. Akcija – vissenākais un visizplatītākais biržā tirgotais vērtspapīrs, kas apliecina, ka tās īpašniekam pieder daļa no kāda uzņēmuma. Pērkot akcijas, jū
ū
ūs varat kļūt par jebkura uzņēmuma līdzīpašnieku, pat ja neesat piedalījies tā dibināšanā. Tāpat kā visi cilvēki piedzimstot ir vienādi, bet daži dzīvē sasniedz vairāk nekā citi, līdzīgi ir ar akcijām. To nominālvērtība var būt vienāda, bet cena atšķirīga –atkarībā no tā, kā šis uzņēmums strādā. Pie tam, ja ir liels pieprasījums pēc šīm akcijām, tad tās būs dārgākas. Ja pieprasījums ir neliels vai tirgū valda zemas cenas – tad akcija būs lētāka.

Biržā var nopirkt to uzņēmumu akcijas, kas ir publiskas akciju sabiedrības. Tās ir tādas akciju sabiedrības, kuras var brīvi pirkt un pārdot. Šādas publiskas akciju sabiedrības ir visi uzņēmumi, ko varēja privatzēt publiskajā piedāvājumā par sertifikātiem. Bet ir arī daži privātuzņēmumi, kas ir izvēlējušies kļūt par publiskām akciju sabiedrībām kā, piemēram, Balta, Rēzeknes Piena konservu kombināts, Gutta un citi.

Otrs visai populārs vērtspapīru veids ir obligācijas. Obligācijas – apliecinājums, ka tās īpašnieks ir aizdevis kādam uzņēmumam, pašvaldībai vai valstij noteiktu naudas summu, kuru pēc kāda laika kopā ar procentiem saņems atpakaļ. Padomju laikā visi iedzīvotāji pirka “Valsts 3% iekšējā aizņēmuma obligācijas”. Šobrīd šādas obligācijas var izlaist arī jebkurš uzņēmums. Piemēram biržā tiek tirgotas “Latvijas Investīciju bankas” obligācijas. Savukārt, Latvijas Banka pārdod komercbankām Valsts īstermiņa parādzīmes. Valsts parādzīmes parasti tiek uzskatītas par vienu no drošākajiem iegūldījumu veidiem, jo valsts nevar bankrotēt kā, piemēram, a/s “Latgalīte” un nevar arī pazust ar visu savākto naudu. Tāpēc Krievijas valdības paziņojums 1998. gada vasarā par atteikšanos noreiķināties par izdotajām parādzīmēm visiem bija liels un nepatīkams pārsteigums, no kura cietušas zaudējumus arī vairākas Latvijas komercbankas.

1. Rīgas Fondu biržas vispārējie noteikumi.

1.1. Noteikumu pieņemšanas pamatprincipi.

Rīgas Fondu birža ir bezpeļņas organizācija akciju sabiedrība, kas organizē atklātu un regulāru vērtspapīru publiskās apgrozības darījumu slēgšanu. Tai ir pašai savi noteikumi, kas nosaka tirdzniecības principus un regulē tirdzniecības darījumu veikšanas kārtību Biržā, tai skaitā:

 vērtspapīru šķiras, kas tiek kotētas Biržā;

 vērtspapīru tirdzniecības procesuālās darbības;

 vērtspapīru kotēšanas nosacījumus;

 Biržas biedru tiesības un pienākumus;

 vērtspapīru tirdzniecības laiku;

 darījumu noslēgšanas un reģistrēšanas kārtību;

 citas ar Biržas darbību un vērtspapīru tirdzniecību saistītās attiecības.

Biržas noteikumus un Garantiju fonda noteikumus, kā arī jebkurus šo noteikumu grozījumus, pieņem Biržas padome un apstiprina Vērtspapīru tirgus komisija. Šie noteikumi tiek izstrādāti uz Biržas statūtu un šo noteikumu pamata, un tie ir obligāti un saistoši Biržas biedriem, brokeriem, darbiniekiem un citām personām, kuru darbību tie regulē. Sevišķie apstākļi un detalizētie nosacījumi, kas saistīti ar Biržā veicamajiem tirdzniecības darījumiem, tiek aprakstīti Biržas valdes izstrādātajos nolikumos un pieņemtajos lēmumos.

Padome nosaka datumu, ar kuru tiks uzsākta tirdzniecība Biržā un pieņem šādus noteikumus un nolikumus:

 Biržas noteikumus;

 Garantiju fonda noteikumu;

 Nolikumu par Biržas biedriem;

 Nolikumu par šķīrējtiesu;

 Nolikumu par Biržas vērtspapīru sarakstiem;

 Nolikumu par tirdzniecību un kotēšanu;

 Nolikumu par tiešajiem darījumiem;

 Nolikumu par naudas un vērtspapīru norēķiniem;

 Nolikumu par Biržas pakalpojumu samaksu;

Valde savukārt pieņem:

 Nolikumu par brokeriem;

 citus Biržas darbībai nepieciešamos nolikumus.

Birža sagatavo un izdod publiski pieejamu informatīvu materiālu – Biržas biļetenu, kurā tiek publicēti tie Biržas noteikumi, nolikumi, Garantiju fonda noteikumi, to grozījumi un lēmumi, kas regulē Biržas darbību un tirdzniecības darījumu veikšanas kārtību Biržā. Visu šo informāciju, kas tiek iekļauta biļetenā apstiprina un publicē Biržas vārdā Valde. Šis biļetens tad arī ir vienīgais publiski pieejamais oficiālais avots par Biržas darījumiem un darbību, kas tiek izdots ne retāk kā pēc katras tirdzniecības sesijas.

1.2. Biržas dalībnieki.

Biržas biedrs.

Biržas biedra statusa iegūšanas un izmantošanas apstākļus un kārtību nosaka Nolikums par Biržas biedriem. Šo statusu var iegūt brokeru sabiedrība vai banka, kas ir Biržas akcionāre un:

 kas ir saņēmusi Komisijas licenci darbībai vērtspapīru tirgū;

 kas ir Latvijas Centrālā depozitārija (LCD) dalībniece;

 kam pieder Padomes noteiktais minimālais Biržas akciju daudzums.

Lēmumu par Biržas biedra statusa piešķiršanu pieņem Padome divu mēnešu laikā, skaitot no dienas, kad tiek iesniegti dokumenti, kas noteikti nolikumā par Biržas biedriem. Tad Padome rakstveidā paziņo pretendentam par Biržas biedra statusa piešķiršanu. Paziņojumā tiek norādīts lēmuma pieņemšanas datums, kā arī iestāšanās maksas apjoms un iemaksas termiņš. Biržas biedrs ir tiesīgs uzsākt darbību Biržā tikai pēc tam, kad tas iemaksājis iestāšanās maksu. Kas notiek tad, ja Biržas biedra statuss netiek piešķirts, tad Padome rakstiski paziņo pretendentam atteikuma iemeslu. Ja iespējams novērst nepilnības un trūkumus, kas bijuši par pamatu atteikumam, un tie tiek novērsti, pretendentam ir tiesības iesniegt dokumentus atkārtoti.

Biržas biedram ir tiesības un pienākumi, kas noteikti 1995.gada 23.augusta likumā “Par vērtspapīriem”, Biržas statūtos, šajos noteikumos, nolikumos, Garantiju fonda noteikumos vai ar tiem saistītajos lēmumos. Šīs tiesības un pienākumi visiem Biržas biedriem ir vienādas un tās ir:

 veikt darījumus Biržā (darījumus Biržā Biržas biedra vārdā slēdz Brokeri);

 veikt darījumus tikai tajos valūtas segmentos, kuros Padome tam ir piešķīrusi tiesības;

 griezties Padomē vai Valdē ar iesniegumu, pretenziju vai cita veida pieteikumu jautājumos, kas saistīti ar Biržas darbību, darījumiem Biržā vai Biržas biedra tiesībām un pienākumiem, un saņemt pamatotu atbildi rakstveidā;

 pieprasīt Valdei veikt pasākumus, lai novērstu nepilnības vai trūkumus Biržas darbībā, un saņemt par tiem rakstveida paskaidrojumus;

 lai nodrošinātu Vērtspapīru sarakstos iekļauto vērtspapīru piedāvājuma un pieprasījuma koncentrāciju vērtspapīru cenas noteikšanai, Biržas biedram jāveic darījumi ar Vērtspapīru sarakstos iekļautajiem vērtspapīriem, izmantojot Biržas tirdzniecības sistēmu vai slēdzot tiešos darījumus saskaņā ar šiem noteikumiem un Nolikumu par tiešajiem darījumiem;

 jāatver un jātur naudas norēķinu konts LCD izraudzītā norēķinu bankā vai arī jāizmanto tādas bankas pakalpojumi, kurai ir naudas norēķinu konts LCD izraudzītajā norēķinu bankā;

 būt apzinīgam, lojālam un taisnīgam pret citiem Biržas biedriem, Biržas darbiniekiem un saviem klientiem;

 nodrošināt katru klientu ar precīzu, pilnīgu un līdzvērtīgu informāciju par visiem klienta uzdevumā noslēgtajiem darījumiem. Biržas biedrs paziņo klientam par uzdevuma izpildi. Šim nosacījumam ir jābūt ietvertam Biržas biedra un klienta savstarpēji noslēgtajā līgumā.

 izpildīt visus viena veida uzdevumus līdzvērtīgi.

Biržas biedram nav atļauts savā uzdevumā veikt manipulatīvus darījumus ar vērtspapīriem. Visas viņa darbības atbilstību likuma prasībām, Biržas statūtiem, noteikumiem, nolikumiem, Garantiju fonda noteikumiem, kā arī lēmumiem, kas pieņemti uz iepriekšminēto aktu pamata, kontrolē Valde un tai ir tiesības ziņot Komisijai par Biržas biedra pieļautajiem pārkāpumie. Arī Valde ir tā, kas var apturēt Biržas biedra darbību Biržā pie nosacījumiem ja:

 biedrs neievēro likuma prasības, Biržas statūtus, noteikumus, nolikumus, Garantiju fonda noteikumus vai ar tiem saistītos lēmumus;

 biedra darbība apdraud tirgus drošību vai ir pretrunā ar godīgu praksi.

Atsevišķos gadījumos, ja Valdi nav iespējams sasaukt vai tā nav lemttiesīga, Biržas biedra darbību Biržā uz piecām darba dienām var apturēt Valdes priekšsēdētājs (prezidents) vai, tā prombūtnē, priekšsēdētāja vietnieks (viceprezidents). Pēc Biržas biedra darbības apturēšanas, mēneša laikā Biržas biedrs var noprotestēt Valdes lēmumu. Pēc Biržas biedra protesta iesniegšanas Valdē septiņu dienu laikā, šī jautājuma izskatīšanai ir jāsasauc Padome. Līdz Padomes lēmuma pieņemšanai, Biržas biedra darbība paliek apturēta. Ja Komisija ir apturējusi Biržas biedra licenci starpniekdarbības veikšanai vērtspapīru tirgū, Biržas biedra darbība Biržā ir automātiski apturēta.

Lēmumu par Biržas biedra statusa anulēšanu pieņem Padome viena mēneša laikā pēc Biržas biedra rakstiska iesnieguma saņemšanas vai pēc savas iniciatīvas, ja Biržas biedrs neievēro likumus, Biržas statūtus, noteikumus, nolikumus, Garantiju fonda noteikumus vai ar tiem saistītos lēmumus. Ja Komisija ir anulējusi Biržas biedra licenci starpniekdarbībai vērtspapīru publiskajā apgrozībā, Biržas biedra statuss ir automātiski anulēts.

Biržas brokeri.

Brokeris ir Biržas biedra darbinieks, kuram Biržas biedrs ir piešķīris tiesības darboties Biržā un kurš:

 ir saņēmis Komisijas licenci darbībai vērtspapīru tirgū;

 prot valsts valodu otrās (vidējās) pakāpes līmenī;

 ir beidzis Biržas mācību kursu un nokārtojis Brokera kvalifikācijas eksāmenu;

 ir rakstiski apņēmies darboties saskaņā ar Biržas statūtiem, noteikumiem, nolikumiem, Garantiju fonda noteikumiem un ar tiem saistītajiem lēmumiem.

Brokerim ir tiesības veikt darījumus tikai tajos valūtas segmentos, kuros Valde tam ir piešķīrusi tiesības.

Lēmumu par Brokera statusa piešķiršanu pieņem Valde viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas un tā var arī apturēt Brokera darbību vai atņemt viņam tiesības darboties Biržā, ja:

 Brokeris neievēro likuma prasības, Biržas statūtus, noteikumus, nolikumus, Garantiju fonda noteikumus vai ar tiem saistītos lēmumus;

 Brokera darbība apdraud tirgus drošību vai ir pretrunā ar godīgu praksi.

Atsevišķos gadījumos, ja Valdi nav iespējams sasaukt vai tā nav lemttiesīga, Brokera darbību Biržā uz piecām darba dienām var apturēt Valdes priekšsēdētājs (prezidents) vai, tā prombūtnē, Valdes priekšsēdētāja vietnieks (viceprezidents). Pēc Brokera darbības apturēšanas, mēneša laikā Brokeris var noprotestēt šo Valdes lēmumu. Pēc Brokera protesta iesniegšanas Valdē septiņu dienu laikā, šī jautājuma izskatīšanai ir jāsasauc Padome. Līdz Padomes lēmuma pieņemšanai, Brokera darbība paliek apturēta. Un ja Komisija ir apturējusi Brokera licences darbību vai to anulējusi, Valde aptur Brokera darbību Biržā.

Biržas biedram ir tiesības jebkurā laikā atsaukt Brokeri no darbības Biržā.

Biržas šķīrējtiesa.

Biržas šķīrējtiesu izveido Biržas biedri, lai izšķirtu biedru starpā radušos strīdus un domstarpības par Biržā veiktajiem darījumiem un citām tiesiskajām attiecībām, kas saistītas ar darbību Biržā, ja puses nav varējušas atrisināt strīdu sarunu ceļā. Katrs Biržas biedrs ieceļ vienu šķīrējtiesnesi uz trijiem gadiem, taču par tiesnesi var būt tikai fiziska persona, kurai ir Komisijas licence darbībai vērtspapīru tirgū.

Šķīrējtiesa veic savus uzdevumus saskaņā ar Biržas statūtiem, šiem noteikumiem un nolikumu par Šķīrējtiesu. Šis pats nolikums nosaka arī procesuālo kārtību. Biržas strīdu lietās nav pieļaujama prasības celšana tiesā, ja nav notikusi lietas iepriekšēja izskatīšana Šķīrējtiesā. Nesaskaņu gadījumā Valdei tiek iesniegts paziņojums par šķīrējtiesu, tad katra puse strīda izšķiršanai vienas nedēļas laikā izraugās vienu tiesnesi no Biržas biedru ieceltajiem tiesnešiem. Svarīgi ir tas, ka nedrīkst izvēlēties tiesnesi, kuru tas vai tā saistītais uzņēmums ir iecēlis par šķīrējtiesnesi. Ja kāda no pusēm vienas nedēļas laikā tiesnesi neizvēlas, to izvēlas otra strīdā iesaistītā puse. Tiesneši vienas nedēļas laikā, skaitot no dienas, kad Valde saņēmusi strīdā iesaistīto pušu apliecinājumu par tiesnešu izraudzīšanu, vienojas par Šķīrējtiesas priekšsēdētāja kandidatūru no to Biržas biedru tiesnešu vidus, kurus par šķīrējtiesnešiem nav iecēlušas strīdā iesaistītās vai ar tām saistīto uzņēmumu puses. Tiesneši paziņo Valdei par izraudzīto priekšsēdētāja kandidatūru. Ja šī termiņa laikā priekšsēdētājs netiek izraudzīts, tad pēc tam nedēļas laikā to nozīmē Valde. Šķīrējtiesneša atcelšanas un nomainīšanas kārtību nosaka Nolikums par šķīrējtiesu.

1.3. Biržā kotējamo vērtspapīru sarakstu apraksts.

Visi vērtspapīri Rīgas Fondu biržā tiek sadalīti trijos sarakstos un tie ir oficiālais, otrais un brīvais. Oficiālajā un otrajā sarakstā iekļautajām akcijām ir stingrākas prasības informēt par visiem svarīgākajiem notikumiem uzņēmumā, kas dod iespēju labāk sekot uzņēmuma darbībai. Brīvajā sarakstā iekļautajām akcijām ir jāiesniedz tikai gada finansu pārskats. Lai uzņēmuma vērtspapīri tiktu iekļauti kādā no šiem sarakstiem, tiem ir jāatbilst zemāk uzskaitītām prasībām.

Oficiālajā sarakstā var tikt iekļauti vērtspapīri, kuri atbilst šādām prasībām:

 vērtspapīri ir reģistrēti Komisijā vai ir atļauti publiskajā apgrozībā Latvijā;

 uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir vismaz 5 000 000 latu, t.sk., vērtspapīru laidiens, kas tiek iekļauts oficiālajā sarakstā, ir vismaz 3 000 000 latu;

 vismaz 25% no attiecīgā laidiena vērtspapīriem atrodas vai tiek piedāvāti publiskajā apgrozībā. Šajā apjomā netiek ņemti vērā 10% vai vairāk emitenta vērtspapīru, kas atrodas vienas vai ar to saistītas personas īpašumā vai pieder emitenta saistītajam uzņēmumam. Minētais 10% ierobežojums neattiecas uz valstij piederošajām publiskās emisijas akcijām, ja tās atrodas Privatizācijas aģentūras pārraudzībā;

 emitenta akcijas vismaz 6 mēnešus ir tirgotas Biržas, Baltijas valstu vai Starptautiskās fondu biržu federācijas biržu vērtspapīru sarakstos. Šis noteikums neattiecas uz Privatizācijas aģentūras privatizētajiem uzņēmumiem, ja pieteikums ir iesniegts 6 mēnešu laikā pēc vērtspapīru reģistrācijas Komisijā;

 vismaz pēdējos 3 gadus uzņēmums ir veicis saimniecisko darbību;

 emitents pēdējā pārskata gadā ir strādājis ar peļņu saskaņā ar Latvijas un starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Ja iesniegums ir iesniegts pēc pārskata gada 1.septembra, emitentam ir jāstrādā ar peļņu arī pārskata gada pirmajā pusgadā;

 uzņēmumam ir vismaz 300 akcionāru saskaņā ar LCD datiem ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms pieteikuma iesniegšanas.

Emitentam, kura vērtspapīri ir iekļauti oficiālajā sarakstā vai tā pilnvarotajai personai regulāri ir jāiesniedz Biržai:

 katras emitenta akcionāru pilnsapulces protokolu un lēmumu noraksti vai izraksti par faktiem un notikumiem, kas saistīti ar emitenta saimniecisko darbību;

 visu emitenta publisko paziņojumu un publicēto dokumentu kopijas, kurās ir finansiāla vai ekonomiska rakstura informācija;

 nerevidēti emitenta ceturkšņa pārskati;

 zvērināta revidenta vai auditorsabiedrības apstiprināti darbības gada pārskati.

Otrajā sarakstā var tikt iekļauti vērtspapīri, kuri atbilst šādām prasībām:

 vērtspapīri ir reģistrēti Komisijā vai ir atļauti publiskajā apgrozībā Latvijā;

 emitenta apmaksātais pamatkapitāls ir vismaz 500 000 latu vai ārvalstu valūtas segmenta vērtspapīriem – 750 000 ECU ekvivalentam ārvalstu valūtā;

 emitents vismaz vienu pilnu pārskata gadu ir veicis saimniecisko darbību;

 uzņēmumam ir vismaz 100 akcionāru saskaņā ar LCD datiem.

Emitentam, kura vērtspapīri ir iekļauti otrajā sarakstā vai tā pilnvarotajai personai regulāri ir jāiesniedz Biržai informāciju:

 par emitenta juridiskā statusa izmaiņām;

 par apvienošanos, sadalīšanos, likvidāciju, koncernu veidošanu, meitas uzņēmuma vai saistītā uzņēmuma dibināšanu vai reorganizāciju, vairāk kā 10 % cita uzņēmuma akciju iegādi;

 par akcionāru pilnsapulču laiku, vietu, dienas kārtību;

 par pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu;

 par izmaiņām uzņēmuma pamatdarbības veidos;

 par pašu akciju iegādi;

 par izmaiņām valdes, padomes, zvērinātu revidentu un citu amatpersonu sastāvā;

 par jaunu vērtspapīru emisiju un izlaisto vērtspapīru dzēšanu;

 par dividenžu, t.sk., prēmijakciju, izmaksas datumu, apjomu un kārtību.

Pieteikumu par vērtspapīru iekļaušanu brīvajā sarakstā var iesniegt emitents, tā pilnvarotā persona vai jebkurš Biržas biedrs. Privatizācijas rezultātā izveidoto akciju sabiedrību akcijas Valde ir tiesīga iekļaut brīvajā sarakstā pēc savas iniciatīvas, pamatojoties uz Privatizācijas aģentūras iesniegumu. Brīvajā sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem katru gadu ir jāiesniedz Biržā tikai likumā paredzētā kārtībā apstiprināts emitenta gada pārskats līdz katra nākošā gada 1.maijam. Atsevišķos gadījumos Valdei ir tiesības noteikt citu gada pārskata iesniegšanas termiņu.

Rīgas Fondu biržā 03.01.2000 Oficiālajā sarakstā bija iekļautas šādu uzņēmumu akcijas: Balta, Latvijas Gāze, Rēzeknes PKK, Rīgas Kuģu būvētava, Rīgas Transporta flote, Staburadze, Unibanka un Ventspils Nafta. Otrajā sarakstā: Daugavpils Pievadķēžu rūpnīca, Grindex, Gutta, Jūras medicīnas centrs, Kaija, Kvadraprint, Latvijas balzams, Liepājas metalurgs, Lode, Misas Kūdras fabrika, Narūta, Olainfarm un Valmieras Stiklašiedras rūpnīca. Un viss beidzot lielākais uzņēmumu skaits, šajā datumā, bija atrodams brīvajā sarakstā un tie bija: Baloži, Baltransauto, Būvmehanizācija, Daugavpils MRS, Firma UBAK, Grobiņa, Jelgavas BK, Kinostudija, Kokneses MRS, Kurzemes AI, Latvijas tilti, Liepājas EER, Mangaļu Kuģu remontu rūpnīca, Metālserviss, Ogre, Ogres MR, Olaines kūdra, Ostas elevātors, Paraugtipogrāfija, Poligrāfists, Rīgas JR, Rīgas AR, Rīgas FF, Rīgas raugs, Rota, RRR, Salacgrīva 95, Saldus MR, Saldus NB, Siguldas CL, Solo-Rīga, Strenču MRS, Stružānu KF, Talsu MR, Tukuma GPS, Tukuma MRS, Veikals Centrs, Veldze, Ventspils ZKK, Viesnīca Latvija un Zoovetapgāde. Šajos sarakstos diezgan bieži notiek arī izmaiņas, kuras tiks apskatītās nākošajā nodaļās.

1.4. Biržas indeksi.

Lai kopumā varētu novērtēt akciju tirgus stāvokli, ne tikai atsevišķu akciju cenas, ir nepieciešami dažādi vērtspapīru tirgus indeksi. Tie ir vairāku uzņēmumu akciju cenu vidējais aritmētiskais rādītājs, kas raksturo indeksā ietilpstošo akciju cenas izmaiņas. Kā piemēru šeit varētu minēt inflāciju – tā pieaug vai samazinās atkarībā no veselas produktu un pakalpojumu grupas cenu pieauguma vai krituma. Biržas indeksā ietilpstošo uzņēmumu daudzums un darbības joma, gan aprēķināšanas metodes var būt dažādas, bet galvanā indeksa īpašība ir tā, ka viens skaitlis parāda daudzu akciju cenu izmaiņas. Indeksi arī palīdz investoriem izvērtēt situāciju un izšķirties par investīcijas izdarīšanu. Citiem vārdiem sakot tie ir makroekonomiski rādītāji, kas ļauj spriest par vēstrpapīru tirgus stāvokli valstī un norāda uz valsts ekonomiskās attīstības un ekonomikas stabilitātes līmeni.

Rīgas Fondu biržā ir divi indeksi, kas raksturo Latvijas vērtspapīru tirgu – Rīgas Fondu biržas cenu indekss RICI un vērtspapīru tirgus kapitalizācijas indekss Dow Jones, kuri ir aprēķināti katrs pēc savas metodes.

RICI indekss.

Rīgas Fondu biržas indekss RICI (Rīgas Cenu Indekss) atspoguļo indeksa grozā ietverto uzņēmumu cenu izmaiņas. Indekss tiek aprēķināts pēc ekvivalenta ieguldījuma indeksu metodikas. Tā nodrošina, ka visu indeksa aprēķināšanai izmantoto akciju cenu relatīvajām izmaiņām ir vienāda ietekme uz indeksu neatkarīgi no to absolūtās vērtības. Tādējādi indekss atspoguļo investīciju atdevi no cenu pieauguma, neņemot vērā dividenžu izmaksu naudā.

Indeksā iekļauto akciju izvēles kritēriji:

 indeksā var tikt iekļautas tikai to uzņēmumu akcijas, kuras tiek tirgotas nepārtrauktajā tirgū;

 akciju likviditāte, ko raksturo vidējais apgrozījums pēdējā mēneša laikā. Reizi ceturksnī Rīgas Fondu biržas valde izvērtē indeksā ietilpstošo akciju atbilstību likviditātes kritērijam un izlemj par jaunu akciju iekļaušanu indeksā vai izslēgšanu no indeksa.

2000. gada 3. janvārī indeksa grozs sastāvēja no deviņiem Rīgas Fondu biržā visaktīvāk tirgotajiem vērtspapīriem – Latvijas Balzams, Latvijas Gāze, Latvijas Unibanka, Rīgas Kuģu būvētava, Rīgas Transporta flote, Staburadze, Valmieras Stikla šķiedra, Olainfarm un Ventspils Nafta.

Nepārtrauktās tirdzniecības laikā indekss tiek rēķināts pēc katra darījuma un nepārtraukti tiek publicētas šādas indeksa vērtības:

 indeksa vērtība dotajā brīdī;

 tās procentuālā izmaiņa attiecībā pret iepriekšējās dienas pēdējo indeksa vērtību;

 dienas augstākā vērtība;

 dienas zemākā vērtība.

Pēc tirdzniecības sesijas Rīgas Fondu biržā tiek aprēķināta arī vidējā indeksa vērtība attiecīgajā tirdzniecības sesijā (aprēķināta pēc vidējām svērtām cenām) (skat. formula: 1.1.).

RICI indeksa aprēķināšanas formula (1.1.)

Ii = Sum(Ci * X) / D

kur: Ii – indeksa vērtība i. dienā;

Ci – vērtspapīra cena i. dienā;

X – akciju skaits indeksa grozā, kurš nodrošina ekvivalentu ieguldījumu;

Sum(Ci * X) – indeksā ietilpstošo akciju cenu un akciju skaita reizinājumu summa i. dienā;

D – dalītājs (skat. formula: 1.2.).

Dalītāja aprēķināšanas formula (1.2.)

D = Sum(C0 * X) / 100

kur: C0 – vērtspapīra cena bāzes dienā;

Sum(C0 * X) – indeksā ietilpstošo akciju cenu un akciju skaita reizinājumu summa bāzes dienā.

Par bāzes dienu šeit tiek ņemts 1996. gada 2. aprīlis un indeksa bāzes vērtība ir vienāda ar 100. Šajā datumā indeksa grozā bija trīs uzņēmumu – Kaija, Latvijas Unibanka un Daugavpils Pievadķēžu rūpnīca – akcijas.

Indekss tiek pielāgots šādiem vērtspapīru notikumiem:

 publiskā akciju emisija;

 publisko akciju dalīšana;

 prēmijakciju emisija.

Indeksa korekciju mērķis ir neitralizēt ar tirgu nesaistītu izmaiņu uzņēmumu pamatkapitālā ietekmi uz indeksa lielumu. Nekādas indeksa korekcijas netiek veiktas dividenžu izmaksai naudā un slēgtajai akciju emisijai.

Reizi mēnesī indeksa grozs tiek pārrēķināts, mainot katra uzņēmuma akciju skaitu grozā, lai nodrošinātu, ka katrs uzņēmums tiek pārstāvēts ar aptuveni vienādu jeb ekvivalentu latu daudzumu. Izņemot gadījumus, kad notiek vērtspapīru notikumi vai akciju pievienošana vai izslēgšana no indeksa, pārrēķinātais akciju grozs paliek nemainīgs līdz nākošajai regulārajai pārskatīšanai.

Indekss tiek pielāgots arī, ja notiek indeksa groza izmaiņas – jaunu vērtspapīru iekļaušana indeksā un vērtspapīru izslēgšana no indeksa.

Dow Jones indeks.

Dow Jones indekss ir biržā aktīvi tirgoto akciju kapitalizācijas indekss, kas kalpo kā Latvijas akciju tirgus raksturotājlielums. Indekss tiek aprēķināts pēc Dow Jones Globālā indeksa metodikas, kas balstās uz īpatsvaru tirgus kapitalizācijā. Indekss tiek uzturēts, par pamatu ņemot RFB sniegtos datus kā arī citus avotus.

Indeksā iekļauto akciju izvēles kritēriji:

 uzņēmums iekļauts RFB oficiālajā vai otrajā sarakstā;

 indeksā nav iekļauti uzņēmumi, kur liels īpatsvars akciju kapitāla pieder kādam no iekļautajiem uzņēmumiem vai valstij;

 parastās akcijas vai citi vērtspapīri ar parasto akciju pazīmēm.

2000. gada 3. janvārī indeksa grozs sastāvēja no deviņām Rīgas Fondu biržā tirgotajām akcijām – Balta, Latvijas Balzams, Latvijas Gāze, Latvijas Unibanka, Rīgas Kuģu būvētava, Rīgas Transporta flote, Staburadze, Valmieras Stikla šķiedra, Ventspils Nafta.

Indekss tiek aprēķināts pēc katras tirdzniecības sesijas (skat. formula: 1.3.; 1.4.).

Dow Jones aprēķināšanas formula LVL (1.3.)

M (t)

I (t) = I (t-1) * ———————-;

M (t-1) + C (t)

Kur: I (t) – indeksa vērtība LVL t sisjā.

M (t) – indeksa portfeļa kapitalizācija t sesijā (beigu cena reiz akciju skaits publiskajā apgrozībā, summēts visiem vērtspapīriem, kuri t sesijā ietilpst indeksā).

C (t) – ar tirgu nesaistītas izmaiņas indeksa kapitalizācijā, kuras ir spēkā t sesijā.

Dow Jones aprēķināšanas formula USD (1.4.)

X (t)

$ I (t) = I (t) *————;

X (0)

Kur: $ I (t) – indeksa vērtība USD t sesijā.

X (t) – valūtas maiņas kurss USD pret LVL t sesijā (Latvijas Bankas noteikts kurss USD pret LVL ).

X (0) – valūtas maiņas kurss USD pret LVL bāzes periodā (Latvijas Bankas noteiktais kurss dolāram pret latu 1996. gada 2. aprīlī).

Indeksa vērtība 1996. gada 2. aprīlī bija vienāda ar 100. Mainīgais lielums C nodrošina, lai ar tirgu nesaistītas indeksa kapitalizācijas izmaiņas neietekmētu indeksa lielumu. Ar tirgu nesaistītas izmaiņas rodas sakarā ar vērtspapīru notikumiem, akciju dalīšanu, jaunu (publisko akciju) emisiju, kā arī sakarā ar vērtspapīru iekļaušanu vai izņemšanu no indeksa sastāva.

Indeksā iekļauto uzņēmumu skaits nav nemainīgs. Katra ceturkšņa sākumā notiek indeksa sastāva pārskatīšana. Akcijas tiek attiecīgi vai nu iekļautas, vai izslēgtas no indeksa šīs pārskatīšanas laikā, taču izņēmuma gadījumos izmaiņas var izdarīt arī citā laikā. Indeksa sastāva pārskatīšanas mērķis ir precīzi atspoguļot apstākļus Latvijas akciju tirgū, kā arī saglabāt indeksa nepārtrauktību. Tādejādi, investori var uzskatīt indeksu par ticamu raksturotājlielumu.

1.5. Rīgas Fondu biržas uzraudzība.

Rīgas Fondu biržā tāpat kā jebkurā tirdzniecības vietā, par cik ir savi noteikumi, pastāv arī uzraudzība. Šo uzraudzību veic revidenti, Latvijas Centrālais depozitārijs, pati Birža un Vērtspapīru tirgus komisija.

Revidenti pārbauda pārskatus un citus ar uzņēmumu darbību saistītos dokumentus. Ir svarīgi zināt to, ka revidenti nevada un nekontrolē uzņēmuma darbu. Viņi nav atbildīgi par finansu atskaites sagatavošanu vai nodokļu aprēķinu pareizību. Revidenti parāda, vai uzskaite, kas tiek veikta uzņēmumā, pilnīgi un patiesi ataino visas uzņēmuma finansiālās darbības un šo darbību rezultātus, vai grāmatvedība tiek vesta saskaņā ar likumiem. Zvērināti revidenti, beidzot uzņēmuma pārbaudi, sniedz atzinumu par uzņēmuma finansu pārskatiem un par sava darba kvalitāti ir atbildīgi saskaņā ar likumu.

Latvijas Centrālais depozitārijs uzrauga savus dalībniekus (bankas un brokeru sabiedrības) un seko, lai visi naudas un/vai vērtspapīru norēķini tiktu veikti precīzi un savlaicīgi, lai dalībnieka kontā patiesi atrastos vajadzīgais vērtspapīru vai naudas daudzums, tādejādi, garantējot drošību un novēršot krāpšanās iespēju. To nosaka depozitārija noteikumi, kas ir obligāti jāievēro visiem dalībniekiem.

Rīgas Fondu birža pieprasa, lai tie uzņēmumi, kuru vērtspapīri tiek tirgoti biržā, atklātu visu nepieciešamo informāciju, un publisko šo informāciju, lai ieguldītājs varētu to saņemt un labāk orientētos tirgus situācijā. Birža uzrauga arī savus biedrus – bankas un brokeru sabiedrības, kas veic darījumus biržā.

Vērtspapīru tirgus komisija ir tā institūcija, kas ne tikai uzrauga visu vērtspapīru tirgu, bet to arī regulē. Vērtspapīru tirgus regulēšana nozīmē likumu un noteikumu izstrādāšanu, kas ir jāievēro visiem vērtspapīru tirgus dalībniekiem un kurus izstrādā, lai aizsargātu tieši iegūldītāju intereses. Bet Vērtspapīru tirgus komisija nav tikai oficiāla un sevī noslēgta iestāde. Jebkurš no mums var griezties Komisijā ar rakstisku iesniegumu vai sūdzību, ja finansu starpnieka darbība šķiet nelikumīga. Lai gan Vērtspapīru tirgus komisija nevar garantēt katra starpnieka godīgu darbību, tā var rīkoties, lai nelikumība, ja tāda ir notikusi, neatkārtotos.

2. Rīgas Fondu biržas darbības pamati.

Rīgas Fondu birža galvenokārt nodarbojas ar vērtspapīru tirdzniecību un kotēšanu. Tas nozīmē to, ka šeit tiek iesniegti uzdevumi, noteiktas cenas un tirdzniecības kārtība kādā tiek tirgoti vērtspapīri. Pateicoties jaunajai elektroniskai tirdzniecības sistēmai, tagad darījumi ar vērtspapīriem tiek noslēgti ar ATS palīdzību, kuras izmantošanas kārtību nosaka RFB valde.

2.1.Uzdevumu iesniegšana biržā.

Uzdevumus Biržā iesniedz brokeris, kuram biržas biedrs ir piešķīris tiesības biržas biedra vārdā darboties biržā un kuram birža ir piešķīrusi tiesības darboties biržā. Brokeris var iesniegt uzdevumu par jebkura daudzuma vērtspapīru pirkšanu vai pārdošanu, taču uzdevumus apvienot nav atļauts, izņemot, ja Biržas Valde ir paziņojusi, ka attiecīgā laidiena uzdevumu apvienošana ir atļauta.

Uzdevumā ir jānorāda:

 Biržas biedra kods un nosaukums;

 Klienta idenfikācijas kods;

 Konta veids LDC;

 Vērtspapīra nosaukums;

 Vērtspapīra kods;

 Uzdevuma veids – pirkšanas vai pārdošanas uzdevums;

 Vērtspapīru skaits;

 Vērtspapīra cena latos vai ārvalstu valūtā;

 Uzdevuma derīguma termiņš;

 Jebkura cita informācija, kas nepieciešama uzdevuma izpildei.

Uzdevumā norādītā vērtspapīru pirkšanas cena biržā tiek uzskatīta par augstāko cenu, par kādu pircējs vēlas pirkt vērtspapīrus, bet pārdošanas cena par zemāko cenu, par kādu pārdevējs vēlas pārdot vērtspapīrus. Ja uzdevumā netiek norādīta cena, tas nozīmē, ka tajā nav noteikti cenas ierobežojumi un uzdevuma iesniedzējs piekrīt pirkt vai pārdot vērtspapīrus par jebkuru cenu, – “par tirgus cenu”. Ja uzdevumā ir norādīts derīguma termiņš, un uzdevums netiek šajā termiņā izpildīts, tas kļūst nederīgs. Ja uzdevumā derīguma termiņš nav norādīts, uzdevums ir derīgs tikai nākošajā tirdzniecības sesījā. Pēc tirdzniecības sesijas beigām uzdevums, kas nav izpildīts vai ir izpildīts daļēji, un, kura derīguma termiņš nav beidzies, var labot vai atcelt līdz nākamās tirdzniecības sesijas uzdevumu pieņemšanas termiņa beigām.

2.2.Tirgus cena un uzdevumu izpildīšana.

Biržā tirgus cenas nosaka:

 Balstoties uz cenu svārstību apgabalu. Cenu svārstību apgabals ir pieļaujamo tirgus cenas izmaiņu robežas tirdzniecības sesijā.

 Cenu svārstību apgabala robežās.

 Izskaitļojot cenu, ņemot vērā svārstību apgabalu (aprēķinātā cena). Šeit tiek ņemts vērā vislielākais vērtspapīru tirdzniecības apjoms (vērtspapīru skaits), bet tad ja to nav iespējams šādi izskaitļot, tad darbojas sekojoši:

 ja pārpalikums ir vērtspapīru piedāvājuma pusē, tad aprēķinātā cena ir zemākā no to uzdevumu cenām, kas veido pārpalikumu;

 ja pārpalikums ir vērtspapīru pieprasījuma pusē, tad aprēķinātā cena ir augstākā no to uzdevumu cenām, kas veido pārpalikumu;

Taču ja arī tad neizdodas izskaitļot cenu, tad aprēķinātā cena ir tā, kas ir tuvākā iepriekšējai tirdzniecības sesijā noteiktajai tirgus cenai.

Tirgus stāvokļi:

 Pilnīgi sabalansēts tirgus:

tirgus cena ir aprēķinātā cena, jo aprēķinātā cena ir cenu svārstību apgabala robežās. Piedāvāto un pieprrasīto vērtspapīru skaits (pie tirgus cenas) pilnīgi sakrīt. Tirdzniecība notiek un visi uzdevumi (pie tirgus cenas) tiek pilnīgi izpildīti.

 Daļēji sabalansēts tirgus:

tirgus cena ir aprēķinātā cena, jo aprēķinātā cena ir cenu svārstību apgabala robežās – piedāvāto vērtspapīru skaits nesakrīt ar pieprasīto vērtspapīru skaitu (pie tirgus cenas) – veidojas pārpalikums pirkšanas vai pārdošanas uzdevumu pusē:

 visi pirkšanas uzdevumi, kuros uzrādītā cena ir lielāka par tirgus cenu un visi pirkšanas uzdevumi “par tirgus cenu” ir jāizpilda pilnībā;

 visi pārdošanas uzdevumi, kuros uzrādītā cena ir mazāka par tirgus cenu un visi pārdošanas uzdevumi “par tirgus cenu” ir jāizpilda pilnībā;

 pirkšanas vai pārdošanas uzdevumus, kuros uzrādītā cena sakrīt ar tirgus cenu, var izpildīt daļēji vai neizpildīt nemaz.

Pārdoto vai nopirkto vērtspapīru skaits tiek aprēķināts, reizinot pirkšanas vai pārdošanas uzdevumos (kuri atbilst tirgus cenai) piedāvāto vērtspapīru skaitu ar uzdevumu izpildīšanas koeficientu Ka sabalansētā tirgū (skat.formula 2.1.)

Ka koeficienta aprēķināšanas formula (2.1.):

Ka=(A-B)/A(%)

kur: A – vērtspapīru skaits pirkšanas un pārdošanas uzdevumos, kuros uzrādītā cena sakrīt ar

tirgus cenu.

B – starpība starp A un vērtspapīru pārpalikumu pie tirgus cenas.

 Daļēji nesabalansēts tirgus:

aprēķinātā cena ir ārpus pieļaujamā cenu svārstību apgabala. Tiek noteikta tirgus cena uz cenu svārstību apgabala robežas, kas ir tuvāk aprēķinātajai cenai. Piedāvāto vērtspapīru skaits var nesakrist ar pieprasīto vērtspapīru skaitu (pie tirgus cenas) – var rasties pārpalikums pirkšanas vai pārdošanas uzdevumu pusē. Uzdevumu izpildīšanas koeficients nesabalansētā tirgū Kb ir lielāks par 20%:

 ja pārpalikums ir pirkšanas pusē, visi pārdošanas uzdevumi, kas atbilst tirgus cenai, tiek izpildīti pilnībā, bet visi pirkšanas uzdevumi, kas atbilst tirgus cenai, tiek izpildīti daļēji. Nopirkto vērtspapīru skaits tiek aprēķināts, pieprasīto vērtspapīru skaitu (kuri atbilst tirgus cenai) reizinot ar koeficentu Kb;

 ja pārpalikums ir pārdošanas pusē, visi pirkšanas uzdevumi, kas atbilst tirgus cenai, tiek izpildīti pilnībā, visi pārdošanas uzdevumi, kas atbilst tirgus cenai, tiek izpildīti daļēji. Pārdoto vērtspapīru skaits tiek aprēķināts, piedāvāto vērtspapīru skaitu (kuri atbilst tirgus cenai) reizinot ar koeficentu Kb (skat. Formula 2.2.)

Kb koeficenta aprēķināšanas formula (2.2.):

Kb=C/D(%)

kur: C – visu vērtspapīru skaits pārpalikumam (pie tirgus cenas) pretējā pusē.

D – visu vērtspapīru skaits pārpalikuma pusē (pie tirgus cenas).

 Pilnīgi nesabalansēts tirgus:

aprēķinātā cena ir ārpus cenu svārstību apgabala. Tiek noteikta tirgus cena uz tās cenu svārstību apgabala robežas, kas atrodas tuvāk aprēķinātai cenai. Piedāvāto vērtspapīru skaits var nesakrist ar pieprasīto vērtspapīru skaitu (pie tirgus cenas) – var rasties pārpalikums pirkšanas vai pārdošanas pusē. Koeficients Kb ir mazāks par 20%. Iesniegtie uzdevumi netiek izpildīti.

 Kotēšana nenotiek:

nav saņemts neviens uzdevums, vai šādi uzdevumi ir saņemti, bet zemākā pārdošanas cena ir lielāka par augstāko pirkšanas cenu. Iepriekšējā tirgus cena paliek spēkā. Uzdevumi netiek izpildīti.

2.3.Uzdevumu pieņemšana pēc tirgus cenas paziņošanas.

 Pēc tirgus cenas paziņošanas, tirdzniecības sesijas laikā var tikt papildus pieņemti pirkšanas un/vai pārdošanas uzdevumi biržas tirdzniecības un norēķinu departamenta vērtspapīriem.

 Uzdevumu pieņemšana nav iespējama gadījumos, kad notiek pirmā vai speciālā kotēšana.

 Uzdevumi tiek pieņemti tikai par tirgus cenu.

 Uzdevumu pieņemšanas gadījumā papildus uzdevumā var noteikt minimālo tā izpildes līmeni (vērtspapīru skaitu).

 Par uzdevuma pieņemšanu birža paziņo, vienlaicīgi ar kotēšanas rezultātu paziņošanu un norādot:

 vērtspapīru kodu;

 tirgus cenu;

 vērtspapīru pārpalikumu pirkšanas vai pārdošanas pusē (vērtspapīru skaitu).

 Uzdevumu pieņemšanas gadījumā brokeri iesniedz papildus uzdevumus Valdes lēmumā noteiktā formā un laikā.

 Brokeriem nav atļauts iesniegt papildus uzdevumus par cenu, kas atšķiras no tirgus cenas.

 Papildus uzdevumi ir derīgi tikai tajā tirdzniecības sesijā, kurā tie ir iesniegti.

 Visi papildus uzdevumi, kas attiecas uz konkrētu vērtspapīru laidienu tiek apkopoti, un katrs konkrēts uzdevums tiek izpildīts ar ATS palīdzību. Tie var tikt izpildīti pilnīgi, daļēji vai palikt neizpildīti, atkarībā no pārpalikuma lieluma un pieprasītā vai piedāvātā vērtspapīru skaita, kā arī minimālā uzdevumu izpildes līmeņa.

 Tirdzniecības sesijas beigās ATS nosaka tirdzniecības sesijas rezultātus.

2.4.Pirmā un speciālā kotēšana.

Kotēšanas gadījumi:

 Pirmā kotēšana – ja vērtspapīru laidiens vai tā daļa tiek piedāvāta pirmajai cenas noteikšanai biržā;

 Speciālā kotēšana – atkārtota vērtspapīra cenas noteikšana biržā:

 ja tiek atsākta vērtspapīru laidiena kotēšana, kas tika izņemts no vērtspapīru saraksta;

 ja tiek atsākta tāda vērtspapīru kotēšana, kas iepriekš tika apturēta;

 ja Valdes noteiktā termiņā, kas nedrīkst būt mazāks par trim tirdzniecības sesijām pēc kārtas, ne reizi netiek noteikta vērtspapīra tirgus cena.

Pirmās un speciālās kotēšanas gadījumā visi uzdevumi pārpalikuma pusē, kas atbilst vai pārsniedz tirgus cenu, tiek izpildīti atbilstoši koeficentam Kb. Kotēšanas nosacījumus birža publicē biržas biļetenā vienu tirdzniecības sesiju pirms šī vērtspapīru laidiena kotēšanas. Biržas biļetenā publicē vērtspapīru laidienu, kuru kotēs izmantojot pirmās un speciālās kotēšanas procedūru, nosacījumus, ko ievēros veicot speciālo kotēšanu un pēdējo tirgus cenu (ja tāda ir). Kotēšanas gadījumā arī nedrīkst iesniegt uzdevumus “par tirgus cenu”, bet iesniegtie uzdevumi ir derīgi tikai attiecīgajā tirdzniecības sesijā. Ja vērtspapīru laidiens ir izņemts no vērtspapīru saraksta, tad pirkšanas vai pārdošanas uzdevums par šī laidiena vērtspapīru ir derīgs 10 darba dienas pēc tā iesniegšanas. Birža par šī vērtspapīru laidiena kotēšanas atsākšanu ziņo biržas biļetenā ne vēlāk kā līdz tirdzniecības sesijai, kurā paredzēta vērtspapīru laidiena kotēšana. Kotēšana tiek atsākta ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc uzdevumu iesniegšanas biržai. Pirmās un speciālās kotēšanas gadījumā ar Valdes lēmumu var tikt noteikts cenu svārstību apgabals. Pēc katras tirdzniecības sesijas birža biržas biļetenā publicē tirdzniecības rezultātus (tirgus cena, pirkšanai un pārdošanai piedāvāto vērtspapīru skaits, pirkto un pārdoto vērtspapīru skaits) un nosacījumus, kas tiks ievēroti nākamajā tirdzniecības sesijā.

2.5. Nepārtrauktā tirdzniecība par noteiktu cenu.

Tas nozīmē, ka pēc vērtspapīru cenas paziņošanas tiek papildus pieņemti vērtspapīru pirkšanas un pārdošanas uzdevumi par centrālajā tirgū noteikto cenu. Taču šie uzdevumi ir derīgi tikai tajā tirdzniecības sesijā, kurā tie ir iesniegti. Biržā savukārt tiek izveidots speciāls paziņojums, kurā tā norāda:

 vērtspapīra kodu;

 vērtspapīra cenu;

 vērtspapīru pārpalikumu pirkšanas vai pārdošanas pusē, ja tāds ir.

Vēl šajā tirdzniecībā brokerim ir atļauts iesniegt papildus uzdevumus tikai par centrālajā tirgū noteikto cenu. Un šie papildus uzdevumi tiek izpildīti to iesniegšanas secībā. Uzdevumi var tikt izpildīti pilnībā, daļēji vai neizpildīti vispār atkarībā no pieprasīto un piedāvāto vērtspapīru skaita.

2.6. Nepārtrauktā tirdzniecība par mainīgām cenām.

Nepārtrauktā vērtspapīru tirdzniecība par mainīgām cenām ir darījumu slēgšana Biržā par Biržas biedra vai tā klienta izvēlētajām cenām. Šeit var tikt iekļauti tie vērtspapīri, kuriem nav noteikta speciālā kotēšana. Uzdevumu nepārtrauktajai tirdzniecībai iesniedz tikai par konkrētu cenu, ievērojot cenu svārstību apgabalu – 15 % no iepriekšējā tirdzniecības sesijā noteiktās vērtspapīra vidējās svērtās cenas. Šajā tirdzniecībā īpatnēji ir tas, ka uzdevums, kurš ir daļēji izpildīts vai nav izpildīts nepārtrauktās tirdzniecības laikā par noteiktu cenu, netiek automātiski iekļauts nepārtrauktajā tirdzniecībā par mainīgām cenām. Un šis uzdevums ir derīgs tikai tajā tirdzniecības sesijas dienā, kad tas ir iesniegts, bet tas var tikt izpildīts pilnībā, daļēji vai arī netikt izpildīts vispār, kā arī tikt izpildīts par dažādām cenām. Vispirms tiek izpildīti pārdošanas uzdevumi par zemāko cenu un pirkšanas uzdevumi – par augstāko cenu. Ja uzdevumi ir iesniegti par vienādām cenām, vispirms tiek izpildīts agrāk iesniegtais uzdevums. Ja cena pārdošanas uzdevumā ir zemāka par cenu pirkšanas uzdevumā, tad darījums notiek par tajā uzdevumā norādīto cenu, kas iesniegts agrāk.

2.7.Tiešie darījumi

Tiešais darījums ir darījums ar Biržas vērtspapīru sarakstos iekļautajiem vērtspapīriem, kurš ir noslēgts, darījuma pusēm tieši vienojoties, un ir reģistrēts Biržā. Šis darījumus tiek uzskatīts par noslēgtu un reģistrētu brīdī, kad vērtspapīru pārdevējs Automatizētajā tirdzniecības sistēmā ir apstiprinājis vērtspapīru pircēja iesniegto uzdevumu, kurā pirms tam tiek uzrādīti šādi dati:

 darījuma pusēm piešķirtie Biržas biedra kodi un nosaukumi;

 vērtspapīra nosaukums;

 vērtspapīra kods;

 darījuma datums;

 vērtspapīru skaits;

 viena vērtspapīra cena latos vai ārvalstu valūtā;

 konta veids LCD;

 klienta identifikācijas kods;

 norēķinu diena Valdes noteikto termiņu ietvaros.

Cenu svārstību apgabals tiešajiem darījumiem netiek noteikts, taču Valde var noteikt minimālo tiešā darījuma apjomu naudā.

Informācija par Biržā reģistrētajiem tiešajiem darījumiem tiek publicēta Biržas biļetenā.

2.8.Sesijas rezultātu paziņošana.

Par tirdzniecības sesijas rezultātiem (vērtspapīra vidējā svērtā cena, tirgoto vērtspapīru skaits, apgrozījums latos) birža paziņo biržas biļetenā. Un pēc katras tirdzniecības sesijas, birža dod biržas biedriem rakstveida paziņojumu par tirdzniecības sesijas rezultātiem – visiem pilnīgi vai daļēji izpildītiem to iesniegtajiem uzdevumiem.

3. RFB apskats (1998.g. – 2000.g.)

Nodaļā tiek analizēti notikumi, kuri ietekmēja RFB un tās indeksus Dow Jones un RICI divu gadu laika posmā. 1998.gada sākumā tirdzniecība nevedās un tirgū kopumā valdīja pesimistisks noskaņojums, kuru noteica ar starptautiskajiem tirgiem saistīti faktori, tādi kā krīze, kas turpinājās Dienvidaustrumāzijā, un nervozais noskaņojums, kas valdīja Igaunijas banku sektorā (banku paziņojumi par apvienošanos un nepavienošanos, ziņas par neprecīzām bilancēm), tāpēc arī ārvalstu investori praktiski neinteresējās par operācijām biržas tirgū. Tirgus tendences liecināja, ka vai nu no tirgus aiziet kādi nopietni investori, vai arī atsevišķi tirgus dalībnieki spēlē uz cenu krišanos. Tadēļ arī valdīja, no iekšzemes pozīcijām raugoties, diezgan dīvaina tendence, ka daļai normāli strādajošu uzņēmumu akciju cena bija zem nominālvērtības. Interesi par Latvijas vērtspapīru tirgu mazinājā arī politisko partiju intrigas ap privatizācijas procesu. Indeksa Dow Jones janvāra augstākā vērtība bija 8.janvārī 353.47 LVL, bet zemākā bija 27.janvārī 314,74 LVL. Indeksa RICI augstākā vērtība bija 9.janvārī 767.78 LVL, kas pēc autora domām varētu būt saistīts ar to, ka indeksa grozā 5.janvārī tika iekļauts Liepājas Metalurgs, bet attiecīgi zemākā indeksa vērtība bija 27.janvārī 688.24. RFB un Tallinas Fondu birža februārī noslēgušas līgumu par sadarbību vērtspapīru tirgus uzraudzībā. Līgums paredz sadarbību tirgus un emitentu uzraudzībā, informācijas apmaiņā par biržu biedriem un emitentiem, un vērtspapīru tirgus normatīvajiem dokumentiem. Līgums paredz arī, ka, ja abās biržās kotētu emitentu akciju kotēšana tiek pārtraukta vienā no biržām, tad tā tiek apturēta arī otrā. Šī līguma noslēgšana bija cieši saistīta ar Igaunijas bankas Hansapank akciju kotēšanas uzsākšanu Biržā. Indeksa Dow Jones februāra augstākā vērtība bija 6.februārī 332.60 LVL, taču līdz ar to, ka 16.februārī notika Daugavpils Piena konservu rūpnīcas akciju publiskā emisija (šajā datumā šis uzņēmums atradās indeksa grozā) arī šajā datumā indeksa vērtība bija pietiekoši augsta 329.54 LVL (to uzskatāmāk var redzēt pielikumā Nr.1.), bet zemākā bija 3.februārī 321.52 LVL. Indeksa RICI augstākā vērtība bija 5.februārī 717.35 LVL, bet zemākā indeksa vērtība bija 25.februārī 683.35 LVL.

Martā palielinajās tiešo darījumu apjoms un skaits. Tas nozīmē, ka ieguldītājus principā interesēja RFB kotētie vērtspapīri, taču biržas tirdzniecības intensitāte neļāva operēt ar pietiekami lielu akciju skaitu. Situāciju vērtspapīru tirgū būtiski ietekmēja gan iekšpolitiskās, gan ārpolitiskās norises. Tā kā daudzu uzņēmumu svarīgi noieta tirgi ir Krievija un citas NVS valstis, tad loģisks ir Latvijas un Krievijas attiecību pasliktināšanās iespaids uz mūsu valsts finansu tirgu. Tāpat investorus nevar apmierināt sajukums privatizācijas procesā (vairāku uzņēmumu privatizācijas apturēšana, politisko spēku vēlme izlemt privatizācijas jautājumus), kā arī valdības nestabilitāte. Šāda situācija atbaida no tirgus daudzus potenciālus ieguldītājus. Būtiska tendence, kas sāka ietekmēt vērtspapīru tirgu, bija privatizācijas termiņu beigas virknei uzņēmumu. Līdz ar to bija arī neprognozējamas izmaiņas uzņēmumu vadības stratēģijā. Spilgtākais piemērs tam bija A/S Rota, kuras vadība dažas dienas pēc privatizācijas termiņa beigām nāca klajā ar paziņojumu par uzņēmuma darbības veidu maiņu. Indeksa Dow Jones marta augstākā vērtība bija 16.martā 335.91 LVL, bet zemākā bija 31.martā 306.32 LVL. Indeksa RICI augstākā vērtība bija 3.martā 698.28 LVL, bet zemākā indeksa vērtība bija tāpat kā indeksa Dow Jones 31.martā 594.14 LVL.

Arī aprīlī akciju tirgū bija vērojama vāja aktivitāte. Lielā mērā tas skaidrojams ar akcionāru pilnsapulču laiku, Krievijas un Latvijas saspringtajām attiecībām un politiķu radīto haosu privatizācijas norisēs Latvijā. Bet neskatoties uz to tirgū bija vērojamas vairākas interesantas tendences. Būtiskākā tendence bija tiešo darījumu apjomu palielināšanās. Aprīļa mēnesī īpaši lieli tiešie darījumi par zemām cenām bija ar Unibankas akcijām. Lielo Unibankas tiešo darījumu rezultātā arī RFB mēneša apgrozījums par 25% pārsniedza marta apgrozījumu. Otra svarīga tendence bija 1998.gada uzņēmumu peļņas prognozes un akciju tirgus reakcija uz tām piemēram, Jēkabpils Cukurfabrika, Liepājas Metalurgs, Kaija, Salacgrīva 95 reaģēja uz šo uzņēmumu samazinātajām peļņas prognozēm. Tomēr, neskatoties uz zemajām akciju cenām, dažas no tām, piemēram Daugavpils Pievadķēžu rūpnīcas akciju cena, bija atgriezusies 1996.gada līmenī. Indeksa Dow Jones aprīļa augstākā vērtība bija 3.aprīlī 305.57 LVL pēc autora domām šajā datumā indeks sasniedza augstāko vērtību tāpēc, ka 1.aprīlī no indeksa groza tika izslēgta Lode un iekļauta Rēzeknes PKK, bet indeksa zemākā vērtība bija 23.aprīlī 275.07 LVL. Indeksa RICI augstākā vērtība bija 3.aprīlī 587.65 LVL, kas pēc autora domām tika sasniegta pateicoties tam, ka indeksa grozā 1.aprīlī tika iekļautas Rēzeknes PKK un Liepājas Metalurga akcijas, bet izslēgtas tika Salacgrīvas 95 akcijas, zemākā indeksa vērtība bija tāpat kā indeksa Dow Jones 23.aprīlī 505.08 LVL. Šajā mēnesī bija vēl divi notikumi, kas atstāja iespaidu uz abiem indeksiem – 16.aprīlī Unibanka izlaiž prēmijakcijas un dala dividendes, bet savukārt 20.aprīlī notiek Rēzeknes PKK prēmijakciju emisija (visu šo notikumu grafisku attēlojumu var apskatīt pielikumos Nr.1., Nr.2.).

1998.gada maijā birža turpinajās neapturami vienmērīga lejupslīde. Kas bija arī likumsakarīga, bet īpaši šajā mēnesī uzņēmumu akciju cenas principā neietekmē ar uzņēmumiem saistīti notikumi. Varēja teikt, ka tirgus kopumā meklēja jaunu, tā brīža situācijai atbilstošu cenu līmeni. Tēlaini maijā notiekošo varētu nosaukt par akciju cenu Brīvo kritienu. Šāda kritiena iemesli bija meklējami gan Latvijas, gan Baltijas politiski ekonomiskajā situācijā. Latvijā tas bija nobremzētais lielo uzņēmumu privatizācijas process, lēnā tautsaimniecības attīstība, priekšvēlēšanu kaislības, kā arī līdz galam nesakārtotā vērtspapīru tirgus vide un samērā vajā tirgus uzraudzība. Par Baltijas finansu tirgus vājo punktu varēja nosaukt Igauniju, kuru satricināja finansu skandāli. Indeksa Dow Jones augstākā vērtība bija 11.maijā 287.65 LVL, bet zemākā bija 22.maijā 244.47 LVL. Indeksa RICI augstākā vērtība bija 4.maijā 511.20 LVL, bet zemākā indeksa vērtība bija 28.maijā 393.07 LVL.

1998.gada jūnijā biržas tirgus joprojām atradās zemā līmenī, un to nosakošie iemesli arī bija iepriekšējie. Taču šajā mēnesī skaidrāk kā jebkad iepriekš bija redzams, ka ilgstošā vērtspapīru tirgus depresija visai nopietni draud iedragāt tirgus infrasturktūras stāvokli un attīstību. Galvenokārt tas bija attiecināms uz informācijas atklātību tirgū, kā arī uz tirgus uzraudzību. Spilgtākie notikumi, kas attiecās uz uzraudzību, jūnijā bija Rietumu bankas darbības apturēšana, RFB un LCD par pārkāpumiem uzskaitē un pirms pusgada notikusī Liepājas Eļļas ekstrakcijas rūpnīcas kontrolpaketes īpašnieka maiņa. Pirmo gadījumu no uzraudzības viedokļa var vērtēt pozitīvi. Savukārt gadījums ar Liepājas Eļļas ekstrakcijas rūpnīcas akciju kontrolpaketes maiņu ir ārkārtējs. Jo faktiski nozīmēja to, ka netiek ne organizēta, ne arī uzraudzīta informācijas plūsma emitenti – tirgus. Tātad ieguldītāji nebūt nevar būt droši, ka saņems adekvātu informāciju par emitentiem. Biržā raksturīga problēma, bija manipulācijas ar mazāk likvīdo akciju cenām. Protams, īpaši tas skāra mazlikvīdās Otrā un Brīvā saraksta akcijas. Indeksa Dow Jones augstākā vērtība bija 1.jūnijā 247.09 LVL, bet zemākā bija 15.jūnijā 201.58 LVL. Indeksa RICI augstākā vērtība bija 1.jūnijā 391.88 LVL to, ka abu indeksu augstākā vērtība šajā mēnesī tika sasniegta vienā un tajā pašā datumā, pēc autora domām, tas varēja iespaidot Staburadzes prēmijakciju emisiju (Staburadze atradās abu indeksu grozā). Zemākā indeksa vērtība bija 3.jūnijā 356.54 LVL.

Neskatoties uz samērā neaktīvo tirdzniecību RFB, 1998.gada jūlijā biržā risinajās vairāki svarīgi notikumi, kas lika domāt, ka gan biržas tirgū, gan arī vērtspapīru tirgū vispār notika būtiskas pārmaiņas. Tā kā 25.jūlijā apritēja trīs gadi kopš RFB pirmās tirdzniecības sesijas, tad varēja teikt, ka Latvijā bija beidzies fondu tirgus izveidošanās posms. To apliecināja gan pašu tirgus dalībnieku rīcība, gan arī tas, ka par vērtspapīru tirgus piedāvātajām iespējām interesējās lielas un spēcīgas privātā biznesa struktūras (Ave Lat Grupa, Parekss banka, Viada). Paziņojumi, kuriem bija jāpievērš vislielākā uzmanība jūlijā bija RFB paziņojumi par Liepājas Metalurga akciju kotācijas apturēšanu, ar RFB starpniecību izplatītais Jelgavas Būvmateriālu kombināta paziņojums par presē publicētās informācijas neatbilstību un Staburadzes vadības paziņojums par 1998.gada dividendēm. Visi šie paziņojumi bija kaut kas jauns vērtspapīru tirgū, kaut gan to mērķis bija viens – ietekmēt akciju tirgu. Turpmāk, acīmredzot, gan emitentiem, gan pašai biržai nāksies pārdomāt informācijas atklāšanas principus. Jo, ja ar finansu informāciju vairāk vai mazāk viss ir kārtībā, tad cita būtiska informācija tirgū bieži nonāk ar vairāku mēnešu nokavēšanos. It īpaši tas attiecas uz Otrā un Brīvā sarakstā kotētajām akcijām. Indeksa Dow Jones augstākā vērtība bija 3.jūlijā 206.27 LVL, pēc autora domām, šajā datumā indeksa vērtība savu mēneša maksimumu sasniedza pateicoties tam, ka 1.jūlijā no indeksa groza tika izslēgts Liepājas Metalurgs un iekļauta Rīgas Komercbanka, zemākā indeksa vērtība bija 9.jūlijā 179.67 LVL. Indeksa RICI augstākā vērtība bija 31.jūlijā 391.78 LVL, bet zemākā indeksa vērtība bija 9.jūlijā 349.06 LVL.

Augusta mēnesī notikumus biržā galvenokārt noteica situācija Krievijā. Var pat teikt, ka Krievijas paziņojumi par faktisko rubļa devalvāciju nāca kā atrisinājums. Tā kā Latvijas tautsaimniecība bija samērā cieši saistīta ar Krieviju, tad attiecīgi reaģēja arī fondu tirgus un vairuma akciju cenas tuvojās savam minimālajam līmenim. Tas, tad arī padarīja biržu ļoti pievilcīgu gan spekulatīva rakstura, gan arī ilgtermiņa investīcijām. No jauniem ieguldījumiem vērtspapīros investorus atturēja tas, ka nebija prognozējams krīzes ietekmes dziļums uz Latvijas tautsaimniecību. Tas bija labi redzams gan finansu sektorā, gan arī atsevišķās ražošanas nozarēs, piemēram, zivju pārstrādē. Biržā šajā mēnesī valdīja samērā kritiska situācija. Nelielie zivju pārstrādes uzņēmumi, tādi kā Rojas Zivju konservu rūpnīca, īslaicīgi bija apturējuši ražošanu, Liepājas Konservu rūpnīca bija sākusi maksatnespējas procesu. Visas šīs ziņas bija iegūstamas no preses, taču ne no RFB kā no oficiāla informācijas avota. Ļoti nepatīkama situācija augusta pēdējā nedēļā izveidojās ap Rīgas Komercbanku, kad vienlaicīgi banka cīnījās ar panikas likvidēšanu un RFB īpašniekus mainīja lielas bankas akciju paketes. Iespējams, ka daudzi investori bija izdevīgi, ja tiktu ieviesti ierobežojumi tirdzniecībā ar Rīgas Komercbankas akcijām līdz pat kotācijas apturēšanai. Taču nekā tāda nebija. Šajā mēnesī birža bija saņēmusi priekšlikumu piedalīties Baltijas Fondu biržas izveidē. Šajā biržā tiktu izveidota vienota vērtspapīru uzskaites sistēma (šāds līgums jau darbojās starp Rīgas un Tallinas biržām) un vienoti tarifi visiem starpniekiem. Biržā varētu kotēt desmit likvīdākos emitentus no katras valsts ar minimālo pamatkapitālu USD 5 milj. Pēc autora domām ir vairāki argumenti par tās izveidi, pirmkārt jaunu investoru piesaistīšana, otrkārt tirgus caurspīdīguma palielināšanās, utt. Taču pastāv arī vairāki pret argumenti, tādi kā problēmas ar vienotas uzraudzības izveidošanu un tās izveidošanas negatīvo ietekmi uz nacionālajām biržām. Indeksa Dow Jones augstākā vērtība bija 3.augustā 198.34 LVL, bet zemākā bija 31.augustā 124.44 LVL. Indeksa RICI augstākā vērtība bija 4.augustā 393.94 LVL, bet zemākā indeksa vērtība bija 31.augustā 264.29 LVL.

Oktobrī un septembrī biržu raksturoja nepatīkama statistika – krita biržas indeksi, krita cenas, krita apgrozījumi, samazinājās tirgus dalībnieku aktivitāte, palielinājās naudas tirgus likmes. Taču vienlaicīgi oktobris bija pirmais mēnesis, kad varēja sākt konstatēt Krievijas krīzes radītās sekas. Arī bija zināma biržā kotēto akciju emitentu deviņu mēnešu peļņa. Atsevišķu nozaru uzņēmumiem tā bija būtiski samazinājusies, attiecīgi valstī arī palielinājās bezdarbs. Daudz skaidrāka bija kļuvusi situācija banku sektorā – daļa banku jau bija izveidojušas, daļai nācās izveidot vēl papildus uzkrājumus Krievijā atstāto līdzekļu kompensācijai. Tomēr akciju tirgus turpināja savu darbību. Tam apliecinājums bija aktivitātes atsevišķu akciju tirgos oktobra otrajā pusē. Un visticamākais izskaidrojums ir tāds, ka skandināvu finansu struktūras bija sākušas iespiesties arī Latvijā. Turklāt oktobrī RFB tika uzsākta arī divu Latvijas tirgum būtisku akciju – Ventspils Naftas un Latvijas Balzama akciju kotācija. Šo akciju kotācijas uzsākšana bija Latvijas tautsaimniecībai ļoti būtisks notikums, jo norādija Latvijas valsts nostāju tā saukto stratēģiski svarīgo uzņēmumu privatizācijā. Indeksa Dow Jones septembra augstākā vērtība bija 18.septembrī 131.84 LVL, bet zemākā bija 30.septembrī 113.49 LVL. Indeksa RICI augstākā vērtība bija 11.septembrī 268.75 LVL, bet zemākā indeksa vērtība bija 30.septembrī 235.37 LVL. Savukārt oktobrī indeksa Dow Jones augstākā vērtība bija 5.oktobrī 103.94 LVL, pēc autora domām to sekmēja tas, ka 1.oktobrī no indeksa groza tika izslēgtas Olainfarm un Rēzeknes PKK akcijas, taču iekļautas tika Grindex akcijas, zemākā indeksa vērtība bija 28.oktobrī 84.77 LVL. Indeksa RICI augstākā vērtība bija 5.oktobrī 222.13 LVL, pēc autora domām arī šo vērtību iespaidoja tas, ka indeksa grozā tika iekļautas Grindex akcijas un savukārt izslēktas Lodes akcijas zemākā indeksa vērtība bija 28.oktobrī 150.45 LVL.

Novembrī Biržā bija vērojama zināma stabilitāte, turklāt varēja runāt par optimisma atgriešanos tirgū. Protams, tas bija saistīts ar “S-E banken” aktivitātēm Baltijas banku tirgū – šī zviedru banka bija ieguvusi būtisku līdzdalību katras Baltijas valsts vienā komercbankā. Bet decembrī nelielā aktivitāte, kas bija sākusies Biržā, tūlīt arī beidzās. Par iemeslu tam bija strauji tuvojošās gadu mija, jo tad reti kuru vairs interesē akciju pirkšana un pārdošana. Indeksa Dow Jones augstākā vērtība bija 30.novembrī 96.85 LVL, pēc autora domām šo vērtību iespaidoja tas, ka indeksa grozā atradās Staburadze, kura publiskoja savas slēgtās akcijas, zemākā indeksa vērtība bija 13.novembrī 85.79 LVL. Indeksa RICI augstākā vērtība bija 27.novembrī 168.11 LVL, bet zemākā indeksa vērtība bija 13.novembrī 152.15 LVL. . Indeksa Dow Jones decembra augstākā vērtība bija 17.decembrī 101.43 LVL, bet zemākā bija 2.decembrī 94.72 LVL. Indeksa RICI augstākā vērtība bija 10.decembrī 198.09 LVL, bet zemākā indeksa vērtība bija 1.decembrī 167.27 LVL.

1999.gada janvarī Biržā valdīja gada sākuma ierastā miegainība. Taču lielāku iespaidu uz Biržu atstāja naudas tirgus vispārējais bēdīgais stāvoklis un RFB veiktie pasākumi – ar RFB Padomes lēmumu palielināta iestāšanās un gada maksa emitentiem par akciju kotāciju konkrētā Biržas sarakstā. No 1999.gada l.janvāra Oficiālā saraksta uzņēmumiem jāmaksā Ls 5000 līdzšinējo Ls 3000 vietā, Otrā saraksta uzņēmumiem – Ls 1000 līdzšinējo Ls 200 vietā, Brīvajā sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem maksa nav paredzēta. Oficiālajā sarakstā iestāšanās maksa tika palielināta no Ls 3000 līdz Ls 7500, bet Otrajā sarakstā no Ls 100 līdz Ls 1500. Padomes lēmums par jauno emitentu maksas ieviešanu esot saistīts ar biržas izmaksu sadārdzināšanos, un tas seko līdzi kopējām sadārdzināšanās tendencēm. Tā rezultātā liels skaits emitentu savas akcijas sāka kotēt citā, zemākā sarakstā. Šī mēneša akciju sadalījums pa RFB sarakstiem daudz precīzāk atainoja reālo situāciju. No tā varēja arī secināt, ka Latvijā tā pa īstam publiskas bija tikai nedaudz vairāk nekā desmit akciju sabiedrības, bet pārējās īsti nezināja, ko iesākt ar savas publiskās akciju sabiedrības statusu. Indeksa Dow Jones janvāra augstākā vērtība bija 4.janvārī 98.14 LVL, kas pēc autora domām varētu būt saistīts ar to, ka indeksa grozā 4.janvārī tika iekļauta Ventspils Nafta, bet izslēgta Kaija, zemākā vērtība bija 29.janvārī 92.30 LVL. Indeksa RICI augstākā vērtība bija 11.janvārī 189.00 LVL, kas pēc autora domām varētu būt saistīts ar to, ka indeksa grozā jau 4.janvārī tika iekļauti Latvijas Balzams, Ventspils Nafta un izslēgti Daugavpils Piena konservu rūpnīca, Grindex, Jēkabpils Cukura fabrika, Kaija, Liepājas Metalurgs, Olainfarm un Rēzeknes Piena konservu kombināts, bet attiecīgi zemākā indeksa vērtība bija 29.janvārī 173.14 LVL.

1999.gada februāris akciju tirgū bijis diezgan trauksmains – birža papildināja esošo tirdzniecības sistēmu, dažādas pazīmes liecināja par naudas atgriešanos tirgū. Biržā apstākļi bija visai pateicīga sīkiem un vidējiem investoriem, kas, prasmīgi spēlējot, tirgū varēja gūt pietiekamu peļņu. Protams, liela apjoma darījumus veikt bija daudzkārt grūtāk. Indeksa Dow Jones februāra augstākā vērtība bija 2.februārī 91.87 LVL, bet zemākā bija 10.februārī 89.16 LVL. Indeksa RICI augstākā vērtība bija 23.februārī 174.47 LVL, bet zemākā indeksa vērtība bija 12.februārī 167.82 LVL.

Marta mēnesi varēja uzskatīt par gaidīšanas un zināma apjukuma mēnesi. To noteica Rīgas Komercbankas darbības apturēšana par ko 7.martā paziņoja Latvijas Banka. Līdz ar šādu situācijas pavērsienu pilnīgi nebija iespējams prognozēt notikumu tālāko attīstību, jo nav iespējams prognozēt, cik dziļa krīze vai privātpersonu panika izraisīsies Rīgas Komercbankas maksātnespējas dēļ. Šīs bankas darbības apturēšana bija nopietns pārbaudījums visām finansu tirgum, jo tā bija liela banka. Skaidrs bija viens, ka Latvijas finansu tirgus attīstība, šajā mēnesī, ļoti lielā mērā bija atkarīga no Skandināvijas banku investīcijām Baltijā. Tomēr, lai cik tas arī nebūtu bēdīgi, akciju tirgum šajā tuvākajos mēnešos varēja pārvilkt treknu svītru, jo nevarēja gaidīt kādas nopietnas investoru aktivitātes. Mēneša beigās kļuva absolūti skaidrs, ka nopietnas krīzes banku sektorā nebūs, būs tikai nežēlīga cīņa par vietu tirgū. Turklāt cīņa notika ne tikai pašu banku starpā, bet arī ar tām saistīto ekonomisko grupējumu starpā. Šīs tendences bija acīm redzamas mēneša otrajā pusē notikušajās Umbankas un Krājbankas akcionāru pilnsapulcēs. Biržas tirgus dalībnieku galvenā uzmanība bija koncentrēta uz Latvijas Gāzes akcijām Tā rezultātā mēneša apgrozījuma lielākā daļa bija Latvijas Gāzes akciju apgrozījums. Indeksa Dow Jones marta augstākā vērtība bija 3.martā 91.38 LVL, bet zemākā bija 29.martā 80.01 LVL. Indeksa RICI augstākā vērtība bija 3.martā 176.20 LVL, bet zemākā indeksa vērtība bija 30.martā 164.34 LVL. Vēl šī mēneša 10.martā no abu indeksu groziem tika izslēgta Rīgas Komercbanka.

Aprīļa un maija notikumus tirgū precīzāk atspoguļoja aprīļa otrajā pusē un maija sākumā publicētie uzņēmumu auditētie 1998.gada un 1999.gada pirmā ceturkšņa finansu rezultāti. Taču īpaši lielu izmaiņu tirgū nebija, jo to noteica ne tikai uzņēmumu peļņa vai zaudējumi, bet gan valsts kopējā sociālpolitiskā situācija. Indeksa Dow Jones aprīļa zemākā vērtība bija 1.aprīlī 84.35 LVL, taču pēc tam, kad arī 1.aprīlī indeksa grozā tika iekļauts Latvijas Balzams un izslēgta Daugavpils Piena konservu rūpnīca indeksa vērtība lēni pieauga un sasniedza šī mēneša maksimālo vērtību un tā bija 20.aprīlī 96.64 LVL. Indeksa RICI augstākā vērtība bija 20.aprīlī 191.97 LVL, bet zemākā indeksa vērtība bija 1.aprīlī 168.92 LVL. Šis indeksa kāpums, pēc autora domām, bija saistīts ar to, ka 1.aprīlī indeksa grozs tika papildināts ar Latvijas Gāzi. Indeksa Dow Jones maija augstākā vērtība bija 10.maijā 92.62 LVL, bet zemākā bija 24.maijā 84.38 LVL. Indeksa RICI augstākā vērtība bija 10.maijā 181.36 LVL, bet zemākā indeksa vērtība bija 24.maijā 169.28 LVL.

1999.gada jūnijā Rīgas Fondu biržā kopumā turpināja valdīt negatīvas tendences, kaut gan notika arī epizodiska tirgus aktivizēšanās. RFB lejupslīdi jūnijā galvenokārt noteica sezonālie faktori. Šeit jāmin vasaras atvaļinājumu laiks, gandrīz nedēļu ilgais pārtraukums biržas tirdzniecibā Jāņu svinību dēļ. Vērtspapīru tirgū kopumā nekādi būtiski notikumi netika fiksēti, izņemot dažu biržas brokeru prognozes, ka drīzumā RFB būšot vajadzīgs valsts atbalsts. Savukārt makroekonomiskajā vidē pozitīvs bija starptautiskās reitingaģentūras Standard&Poor lēmums nesamazināt Latvijas kredītreitingus. Politiskajā vidē svarīgākais mēneša notikums bija Valsts prezidenta vēlēšanas, kurās, kā zināms, uzvaru guva bezpartijiskā, līdz ievēlēšanai- Latvijas institūta vadītāja, pirms tam Kanādā dzīvojoša latviete Vaira Vīķe-Freiberga. Kaut gan šis notikums tūlītēju ietekmi uz vērtspapīru tirgu neatstāja. Kā par vidēji svarīgiem notikumiem biržā jāmin Sampo kļūšana par ievērojamas Baltas akciju paketes īpašnieku un Baltransauto akcionāru pilnsapūlces lēmums pārveidot sabiedrību par slēgtu akciju sabiedrību. Baltas akcionāru maiņā uzmanību piesaistīja tas, ka šis darījums veikts caur Biržas sistēmu, kas apliecina RFB pakalpojumu sistēmas augsto attīstības līmeni un, tātad, uzticību tai. Interesants bija A/S Ave Lat Grupa paziņojums par sabiedrības nodomu nākotnē kļūt par publisku A/S un divu līdz trīs gadu laikā uzsākt akcijas kotēšanu RFB. Taču šādu paziņojumu Ave Lat Grupa bija izplatījusi jau agrāk, tāpat kā Parekss banka, bet tā arī neviena no abām sabiedrībām nebija spērusi konkrētākus soļus savu nodomu īstenošanai, kaut gan, ņemot vērā stāvokli Latvijas vērtspapīru tirgū, tas nevarēja būt pārsteigums. Indeksa Dow Jones augstākā vērtība bija 9.jūnijā 86.58 LVL, bet zemākā bija 29.jūnijā 83.41 LVL. Indeksa RICI augstākā vērtība bija 2.jūnijā 173.30 LVL, bet zemākā indeksa vērtība bija 29.jūnijā 163.69 LVL.

1999.gada jūlijā stāvoklis Biržā kopumā nemainījās. Kaut gan mēneša sakumā bija vērojama neliela tirgus augšupeja, mēneša otrajā pusē pārsvaru guva negatīvas tendences. Mēneša būtiskākie notikumi Biržā saistījās ar emitentu 1999.gada pirmā pusgada darbības rezultātu paziņošanu, kas aktivizēja vairāku akciju pirkšanu un pārdošanu. Kā piemērs bija Liepājas Metalurga akcijas, kurām pēc pirmā pusgada rezultātu paziņošanas palielinājās gan šī uzņēmuma akciju cena, gan apgrozījums. Pretējs piemērs bija Valmieras Stikla šiedra – šī uzņēmuma darbības rezultāti tirgus dalībniekos radīja vilšanos, kam sekoja uzņēmuma akciju cenas samazināšanās. Kopumā emitentu darbības rezultāti nesagādāja īpašus pārsteigumus, tādēļ tirgus uz to publicēšanu reaģēja samērā neaktīvi. Kā būtisks vērtspapīru tirgus notikums jūlijā jāmin Valsts kases un RFB līgums par valsts īstermiņa parādzīmju sekundāra tirgus organizēšanu, kotējot paradzīmes Biržas tirdzniecības sistēmā. Valsts politiskajā dzīvē nozīmīga bija valdības maiņa. Kā zināms, jūlijā demisionēja Viļa Krištopana vadītā valdība, kuras vietā stājās, trīs lielāko labējo partiju, Tautas partījas, Latvijas Ceļa un Tēvzemei un Brīvībai/LNNK veidots Ministru kabinets Tautas partijas līdera un ekspremjera Andra Šķēles vadībā. Lielākā daļa novērotāju, arī vērtspapīru tirgus analītiķi, pozitīvi novērtēja Šķēles kļūšanu par premjerministru. To varēja skaidrot ar A. Šķēles faktoru – savulaik tieši Šķēles valdību laikā Biržā varēja vērot visstraujāko attīstību. Indeksa Dow Jones zemākā vērtība bija 2.jūlijā 81.19 LVL, tad sekoja indeksa ļoti minimāla augšup eja, kas pēc autora domām varētu būt saistīta ar to, ka 1.jūlijā indeksa grozs tika papildināts ar Latvijas Gāzes akcijām ,bet izslēgts tika Grindex, indeksa augstākā vērtība bija 19.jūlijā 84.23 LVL. Indeksa RICI zemākā vērtība bija 2.jūlijā 161.03 LVL, kas vēlāk minimāli auga pateicoties tam, ka 1.jūlijā indeksa grozā tika iekļautas Rēzeknes PKK un Liepājas Metalurga akcijas, augstākā indeksa vērtība bija 26.jūlijā 171.05 LVL.

Šī paša gada augustā Rīgas Fondu biržā turpinājās iepriekšējo mēnešu situācija. Tirdzniecība ar akcijām noritēja neaktīvi, par ko liecināja biržā kotēto akciju apgrozījuma samazināšanās par gandrīz 5%. Lielākas aktivitātes mēneša laikā bija tikai ar Latvijas Unibankas un Latvijas Gāzes akcijām. Latvijas Gāzes gadījumā Biržas aktivizēšanās bija saistīta ar uzņēmuma dividenžu aprēķināšanu 16.augustā. Savukārt Unibankas akciju cenu ietekmēja auditēto 1999.gada pirmā pusgada rezultātu gaidīšana. Investoru motivācijā nebija vērojama vēlme ieguldīt brīvos līdzekļus akcijās, lai saņemtu regulārus ienākumus dividenžu veidā. Tas bija vistiešākajā veidā saistīts ar līdzšinējo emitentu praksi dividendes neizmaksāt vai tās noteikt ļoti nelielas. Kaut gan šī tendence bija saprotama un attaisnojama, ņemot vērā lielas daļas Latvijas uzņēmumu bēdīgo stāvokli. Tapat jāņem vērā tas, ka uzņēmējdarbības un politiskā vide Latvijā bija neprognozējama, savukārt emitentu darbība bija necaurspīdīga, kas atbaida ilgtermiņa investorus. Indeksa Dow Jones augstākā vērtība bija 19.augustā 83.02 LVL, bet zemākā bija 26.augustā 80.55 LVL. Indeksa RICI augstākā vērtība bija 31.augustā 171.13 LVL, bet zemākā indeksa vērtība bija 10.augustā 163.94 LVL.

Savukārt septembrī Rīgas Fondu biržā bija neliela aktivizēšanās sakarā ar vasaras sezonas beigām, taču ievērojams tirgus aktivitātes kāpums gan nenotika. Viens no viss svarīgākajiem notikumiem šajā mēnesī bija tas, ka Birža bija saņēmusi uzaicinājumu sākt sarunas par iekļaušanos Ziemeļvalstu biržu aliansē NOREX. RFB izplatīja paziņojumu, kurā norādīja, ka Biržas sadarbība ar Ziemeļvalstu biržām sākusies pirms gada, un uzaicinājums ciešākai sadarbībai NOREX ietvaros ir loģisks turpinājums. Šādu ielūgumu saņēmušas arī Lietuvas Nacionālā Fondu birža un Tallinas Fondu birža. Pēc autora domām pievienošanās NOREX aliansei Latvijas vērtspapīru tirgum sniegs vēl plašākas iespējas nekā vienots Baltijas vērtspapīru tirgus, jo tad vietējiem investoriem ar RFB starpniecību būs pieejami visi Baltijas valstu un Ziemeļvalstu reģiona vērtspapīri. Baltijas biržu iesaistīšanās NOREX aliansē palielinās arī vietējo un ārvalstu ieguldītāju uzticību vērtspapīru tirgum Baltijā. Indeksa Dow Jones septembra augstākā vērtība bija 2.septembrī 81.60 LVL, bet zemākā bija 21.septembrī 70.16 LVL. Indeksa RICI augstākā vērtība bija 3.septembrī 170.73 LVL, bet zemākā indeksa vērtība bija 30.septembrī 153.81 LVL. Savukārt oktobrī indeksa Dow Jones augstākā vērtība bija 27.oktobrī 76.81 LVL, bet zemākā indeksa vērtība bija 1.oktobrī 70.31 LVL. Indeksa RICI augstākā vērtība bija 13.oktobrī 162.30 LVL, bet zemākā indeksa vērtība bija 1.oktobrī 151.06 LVL.

1999.gada novembrī stāvoklis Biržā bija mainīgs. Līdz mēneša vidum tirgū dominēja negatīvas tendences, un akciju cenu samazināšanās rezultātā RICI indekss 15.novembrī gandrīz noslīdēja zem 150 LVL. Mēneša vidū stāvoklis biržā mainījās, un akciju cenas, līdz ar to arī Biržas rādītāji, sāka palielināties. Cenu palielināšanās, kuru zināmā mērā ietekmēja kāpums Tallinas Fondu biržā, sākās ar Unibankas akciju cenas kāpumu, kas aktivizēja arī pārējās likvīdās akcjas, kuras tiek tirgotas Biržā. Kaut gan šāds kāpums bija vērtējams pozitīvi pamata cerībām par strauju un ilgstošu kāpumu Latvijas fondu tirgū tomēr nebija. Indeksa Dow Jones augstākā vērtība bija 29.novembrī 81.36 LVL, bet zemākā indeksa vērtība bija 12.novembrī 75.21 LVL. Indeksa RICI augstākā vērtība bija 29.novembrī 165.31 LVL, bet zemākā indeksa vērtība bija 15.novembrī 150.48 LVL.

Tā paša gada decembrī zināmu pozitīvu ietekmi uz stāvokli Biržā atstāja gada beigu tuvošanās, jo investoriem grāmatvedības apsvērumu dēļ bija izdevīgs augstāks cenu līmenis 31.decembrī. Vienlaicīgi Ziemassvētku un Jaungada svinību tuvošanās atstāja negatīvu iespaidu uz vērtspapīru tirgus apgrozījumu. Šo apstākļu dēļ arī abi Biržas indeksi (kā to var arī redzēt pielikumā Nr.1.; Nr.2.) mēneša beigās sasniedza savu maksimālo vērtību šajā mēnesī. Indeksa Dow Jones decembra augstākā vērtība bija 30.decembrī 87.77 LVL, bet zemākā bija 13.decembrī 80.41 LVL. Indeksa RICI augstākā vērtība bija 30.decembrī 170.77 LVL, bet zemākā indeksa vērtība bija 16.decembrī 159.79 LVL.

Secinājumi un priekšlikumi.

Biržas aizsākumi meklējami jau viduslaikos. Tomēr viena lieta ir palikusi nemainīga cauri gadsimtiem- Birža ir centralizēta tirgusvieta ar īpašiem tirdzniecības un norēķinu noteikumiem. Izšķir trīs veidu biržas- preču biržas, valūtu biržas un vērtspapīru biržas. Latvijā darbojas viena birža un tā ir vērtspapīru birža- Rīgas Fondu Birža, kura ir dibināt 1993.gada 7.decembrī.

Latvijā vispopulārākie vērtspapīru veidi ir akcijas un obligācijas.

Biržai ir pašai savi noteikumi, kas nosaka tirdzniecības principus un regulē tirdzniecības darījumu veikšanas kārtību Biržā. Biržas noteikumus un Garantiju Fonda noteikumus, kā arī jebkurus šo noteikumu grozījumus, pieņem Biržas padome un apstiprina vērtspapīru tirgus komisija. Rīgas Fondu Birža galvenokārt nodarbojas ar vērtspapīru tirdzniecību un kotēšanu.

Biržas dalībnieki ir:

 Biržas biedrs- par biržas biedru var kļūt brokeru sabiedrība vai banka, kas ir Biržas akcionāre un kura atbilst Nolikumā minētajiem noteikumiem;

 Biržas brokeri- Biržas biedra dalībnieks, kuram Biržas biedrs ir piešķīris tiesības darboties Biržā

 Biržas šķīrējtiesa- to veido Biržas biedri, lai izšķirtu biedru starpā radušos strīdus un domstarpības par Biržā veiktajiem darījumiem un citām tiesiskajām attiecībām, kas saistītas ar darbību Biržā, ja puses nav varējušas atrisināt strīdu sarunu ceļā.

Visi vērtspapīri Rīgas Fondu Biržā tiek sadalīti trijos sarakstos un tie ir:

 Oficiālais; Otrais- šajos sarakstos iekļautajām akcijām ir stingrākas prasības informēt par visiem svarīgākajiem notikumiem, kas dod iespēju labāk sekot uzņēmuma darbībai;

 Brīvais- sarakstā iekļautajā akcijām ir jāiesniedz tikai gada finansu pārskats.

Lai uzņēmuma vērtspapīri tiktu iekļauti kādā no šiem sarakstiem, tiem ir jāatbilst vairākām prasībām (skat. 1.3. nodaļu).

Rīgas Fondu Biržā ir divi indeksi, kas raksturo Latvijas vērtspapīru tirgu- Rīgas Fondu Biržas cenu indekss RICI un vērtspapīru tirgus kapitalizācijas indekss Dow Jones, kuri tiek aprēķināti katrs pēc savas metodes. RICI indekss atspoduļo indeksa grozā ietverto uzņēmumu cenu izmaiņas. Savukārt Dow Jones indekss atspoguļo Biržā aktīvi tirgoto akciju kapitalizācijas rādītāju, kas kalpo kā Latvijas akciju tirgus raksturotājlielums.

Rīgas Fondu biržas cenu indeksa RICI un Dow Jones Rīgas Fondu biržas indeksa atšķirības:

RICI uzrāda akciju cenu izmaiņas, bet Dow Jones indekss – uzņēmumu vērtības izmaiņas. Katrs indekss tiek aprēķināts pēc atšķirīgas metodoloģijas.

Rīgas Fondu Biržā, tā pat kā jebkurā tirdzniecības vietā, pastāv arī uzraudzība. Šo uzraudzību veic:

 Revidenti- pārbauda pārskatus un citus ar uzņēmuma darbību saistītos dokumentus;

 Latvijas Centrālais Depozitārijs- uzrauga savus dalībniekus (bankas un brokeru sabiedrības) un sako, lai visi naudas un/ vai vērtspapīru norēķini tiktu veikti pecīzi un savlaicīgi;

 Rīgas Fondu Birža- pieprasa, lai uzņēmumi, kuru vērtspapīri tiek tirgoti Biržā, atklātu un publiskotu visu nepieciešamo informāciju;

 Vērtspapīru Tirgus komisija- regulē un uzrauga visu vērtspapīru tirgu.

Latvijas vērtspapīru tirgus attīstība ir līdzīga citu Austrumeiropas valstu vērtspapīru tirgus attīstībai, kur pēc strauja tirgus kāpuma seko ilgstoša (1 – 1,5 gadus ilga) depresija. Šāda depresija jau vairāk nekā pusgadu ir vērojama arī Latvijā.

1998.gads Rīgas Fondu Biržā ir nodēvēts par pagrimuma un stagnācijas gadu. Un tam ir būtisks pamats, jo indekss Dow Jones aizvadītā gada laikā ir krities n-tās reizes. BET. pārējā statistika ir loti iepriecinoša, jo ir palielinājies emitentu skaits. Faktiski tas nozīmē, ka vērtspapīru tirgus attīstās normāli un tā augšupeju bija apstādinājusi krīze Krievijā. Krevijas ekonomiku šajā gadā varēja nodēvēt par virtuālu ekonomiku. Ir svarīgi saprast, cik liela Latvijas ekonomikas daļa ir virtuāla vai saistīta ar virtuālo realitāti NVS teritorijā. Jo sekas mēs izjutām tikai 1998. un 1999.gadu mijā. Šajā laika periodā Rīgas Fondu Birža nepubliskoja informāciju par notikumiem un sekām uzņēmumos sakarā ar Krievijas krīzi. Interesenti šo informāciju varēja iegūt tikai no preses izdevumiem un televīzijas. Šajā gadā bija arī pozitīvi notikumi Biržā- akciju kotāciju uzsāka vairāki Latvijas tirgum svarīgi emitenti – Ventspils Nafta, Latvijas Balzams, Rīgas Komercbanka. Šo akciju kotācijas uzsākšana ir vissvarīgākais 1998. gada notikums, abu pirmo akciju kotācija apliecina privatizācijas procesa nepārtrauktību – līdz biržai nokļūst ne tikai vidēji uzņēmumi, bet arī lieli. Savukārt Rīgas Komercbanka bija viena no visvecākajām Latvijas publiskajām akciju sabiedrībām, šo akciju parādīšanās biržā apliecināja vērtspapīru tirgus nepārtrauktību. Hansabank akciju kotācijai RFB bija drīzāk simboliska nozīme, jo aktīvākais tirgus notika Tallinā.

Visumā 1999.gads bija diezgan stabilas stagnācjas gads, ko apliecina RICI un Dow Jones indeksu dinamika, kaut gan pozitīvi jāvērtē kapitalizācijas rādītāju palielināšanās. Šī gada sākums ir bijis īpaši depresīvs. Šīs depresijas pamats bija naudas tirgus vispārējais sliktais stāvoklis un RFB vektie pasākumi, kuru rezultātā liels emitentu skaits savas akcijas sāka kotēt citā, zemākā sarakstā. 1999.gada 7.martā LB banka paziņoja par Rīgas Komercbankas darbības apturēšanu, kas radīja situāciju, kad absolūti nebija iespējams prognozēt notikumu tālāko attīstību. Nevarēja prognozēt ne to cik dziļa krīze un privātpersonu panika izraisīsies Rīgas Komercbankas maksātnespējas dēļ. Politiskajā vidē šā gada svarīgākais notikums bija Valsts prezidenta vēlēšanas jūnijā, kurās, kā zināms, tika ievēlēta pirmā prezidente- sieviete Vaira Vīķe Freiberga. Svarīgāks notikums šajā gadā bija tas, ka Birža bija saņēmusi uzaicinājumu sākt sarunas par iekļaušanos Ziemeļvalstu biržu aliansē NOREX. RFB izplatīja paziņojumu, kurā norādīja, ka Biržas sadarbība ar Ziemeļvalstu biržām sākusies pirms gada, un uzaicinājums ciešākai sadarbībai NOREX ietvaros ir loģisks turpinājums. Šādu ielūgumu saņēmušas arī Lietuvas Nacionālā Fondu birža un Tallinas Fondu birža. Pēc autora domām pievienošanās NOREX aliansei Latvijas vērtspapīru tirgum sniegs vēl plašākas iespējas nekā vienots Baltijas vērtspapīru tirgus, jo tad vietējiem investoriem ar RFB starpniecību būs pieejami visi Baltijas valstu un Ziemeļvalstu reģiona vērtspapīri. Baltijas biržu iesaistīšanās NOREX aliansē palielinās arī vietējo un ārvalstu ieguldītāju uzticību vērtspapīru tirgum Baltijā.

Nosacīto apzīmējumu saraksts.

ATS – Biržas automatizētā tirdzniecības sistēma, ar kuras palīdzību tiek slēgti vai reģistrēti darījumi biržā.

Biržas biedrs – licencēta juridiska persona, kas ir tiesīga savā vārdā pirkt un pārdot vērtspapīrus biržā.

Biržas brokeris – biržas biedra darbinieks, kuram biržas biedrs ir piešķīris tiesības biedra vārdā darboties biržā un kuram birža ir piešķīrusi tiesības darboties biržā.

Biržās darbinieks – fiziska persona, kas ir noslēgusi darba līgumu ar biržu.

Valūtas segments – vērtspapīri biržas tirgū, kuru uzskaite, kotēšana un norēķini tiek veikti vienā un tai pašā valūtā (Ls, USD, utt.)

Vērtspapīru laidiens – savstarpēji atvietojamu vērtspapīru kopums.

Darījums – vērtspapīru vai ar tiem saistīto tiesību pirkšana vai pārdošana biržā.

Uzdevums – tiesiski noformēts personas gribas izteikums veikt darījumu ar vērtspapīriem biržā.

Tirgus drošība – apstākļu kopums, kas ir nepieciešams regulārai un likumam atbilstošai normālai darījumu veikšanai biržā.

Vērtspapīru tirgus cena – vērtspapīru cena, kas tiek noteikta biržā tirdzniecības sesijas laikā, balstoties uz vērtspapīru pieprasījumu un piedāvājumu.

Parastā akcija – akcija, kas dod tiesības piedalīties akciju sabiedrības pārvaldē, saņemt dividendes un likvidācijas kvotu.

Likviditācijas kvota – akcionāra daļa likviditācijas atlikumā.

Emisija – viena emitenta vērtspapīru izlaides process.

Emitents – valsts, pašvaldība, Latvijas banka, uzņēmumu reģistrā reģistrēta juridiska persona, kas tiesīga izlaist un izlaiž vērtspapīrus savā vārdā, vai ārvalstu juridiskā persona, kas ir tiesīga izlaist un izlaiž vērtspapīrus savā vārdā

Vērtspapīru tirgus apgrozījums – biržas kopējais apgrozījums, kas rāda, par kādu naudas summu tajā dienā pirktas un pārdotas akcijas biržā. Jo lielāks apgrozījums, jo lielāka bijusi tirgus aktivitāte.

Vērtspapīru kapitalizācija – vērtspapīru tirgus vērtība (visu vērtspapīru skaits reizināts ar to cenu).

Vērtspapīru tirgus likviditāte – pietiekams vērtspapīru pircēju un pārdevēju skaits, kas ļauj operatīvi pirkt un pārdot vērtspapīrus, būtiski neietekmējot to cenu.

Publiskā akciju sabiedrība – akciju sabiedrība, kuras akciju izlaide ir jāreģistrē Vērtspapīru tirgus komisijā. Jebkura akciju sabiedrība, kas ir izlaidusi akcijas, izsludinot publisko parakstīšanos uz akcijām, kā arī jebkura akciju sabiedrība, kas ir bijusi valsts vai pašvaldības īpašuma objekts, ja šis objekts privatizēts, izmantojot privatizācijas sertifikātus.

Garntiju fonds- RFBbiedru nošķirtu naudas līdzekļu kopums, kas izveidots , pārvaldīts un izmantots noslēgto vērtspapīru darījumu izpildes nodrošināšanai. Par Garnatiju fonda dalībniekiem var būt tikai RFB biedri.

Privatizācijas sertifikāts- valsts piešķirts dematerializēts vērtspapīrs, kuru var tikai vienreiz izlietot kā maksāšanas līdzekli par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu.

Vērtspapīru notikums- jebkurš fakts vai apstāklis, kas iespaido vērtspapīrā nostiprinātās tiesības, darbība, ar kuru tiek realizētas emitenta saistības ar vērtspapīru īpašniekiem. Vērtspapīru notikums var būt: saistīts ar vērtspapīriem; saistīts ar naudu; saistīts gan ar naudu, gan ar vērtspapīriem; nav saistīts ne ar vērtspapīriem, ne ar naudu. Biežāk sastopamie vērtspapīru notikumi: dividenžu izmaksa, akciju nominālvērtības izmaiņas, akcionāru pilnsapulces, vērtspapīru emisiju apvienošana un dalīšana, obligāciju dzēšana. Emitentam jāinformē RFB un Latvijas Centrālais depozitārijs (LCD) par jebkuru publiskās apgrozības vērtspapīru notikumu un tā tehniskām detaļām ne vēlāk kā divas nedēļas pirms tā iestāšanās. Desmit darba dienu laikā LCD pārbauda vērtspapīru notikuma izpildes iespējamību un atbilstību LCD noteikumiem. Vērtspapīru notikums var tikt izpildīts tikai pēc LCD emitentam adresēta apstiprinājuma. Vērtspapīru notikuma izpilde notiek, izdodot LCD dalībniekiem adresētus rīkojumus un izdarot ierakstus konta turētāju korespondējošajos vērtspapīru kontos.. LCD nepieciešamības gadījumā atver vērtspapīru un naudas kontus, kas tiek izmantoti vērtspapīru notikuma izpildei. LCD var apstiprināt katram vērtspapīru notikuma veidam atsevišķas instrukcijas. Informācija par vērtspapīru notikumu tiek publicēta biržas biļetenā.

Izmantotās literatūras saraksts.

1. RFB . “Rīgas Fondu biržas nolikumi un noteikumi”. Rīga 1997.g. 15.lpp. – 35.lpp.

2. RFB. “Rīgas Fondu biržas nolikumi un noteikumi”. Rīga 1999.g. 20.lpp. – 47.lpp.

3. RFB. “Laipni lūdzam biržā”. Rīga. 1998.gads. 2.lpp. – 5.lpp.

4. RFB. “Ko derētu zināt par vērtspapīriem”. Rīga 1999.g. 2.lpp. – 5.lpp. un 20.lpp. – 23.lpp.

5. A.Klauss. Vērtspapīru darījumi”. Rīga 1996.g. 33.lpp.- 45.lpp.

6. Brošūra “Vērtspapīru tirgus”. Rīga 1993.g. 26.lpp. – 30.lpp.

7. Apskats “Vērtspapīru tirgus tendences Nr. 22 – 37”. Rīga 1998.g. 10.lpp. – 25.lpp.

8. Apskats “Vērtspapīru tirgus tendences Nr.38 – 46”. Rīga 1999.g. 12.lpp. – 22.lpp.

9. Internets www.rfb.lv

10. Ģ.Kovaļevskis “Rīgas Fondu biržas darbības pamati” Rīga 1999.g. izmantots viss referāts.

Leave a Comment