Rīgas raj.

Vēsture

Jau gadu desmitiem arheologi Rīgas reģionā atrod vēstījumus par laikiem, kad šo zemi apdzīvoja lībiešu, zemgaļu un kuršu ciltis. Pateicoties vikingiem un it sevišķi tirgoņiem- no varjagiem līdz grieķiem, kas kuģošanai izmantoja Daugavu, pat tūkstoš gadus atpakaļ reģions nebija izolēts no pārējās pasaules.

12.gadsimta beigās Rīgā ieradās misionāri, drīz pēc viņiem arī krustneši, kurus sūtīja Romas pāvests. 1201. Gadā Bīskaps Alberts uz senas līvu apmetnes pamatiem nodibināja Rīgu. Kad vietējās ciltis bija pakļautas, jaunie valdnieki nodibināja Livonijas konfederāciju, kas eksistēja līdz 16.gadsimta vi

i
idum.

Pēc savienības sabrukšanas, Rīgas reģionu un pārējo teritoriju, kas tagad veido Latvijas valsti, pakļāva Polija, Zviedrija un 18. gadsimta laika Krievijas cariste. Tikai 19.dasimta beigās un 20.gadsimta sākumā, Krievijas caristes valdīšanas beigu periodā, Rīgas reģions sāka pieņemt tagadējo vizuālo izskatu un izveidoja ekonomiskās struktūras pamatus.

20. gadsimts Rīgas reģionam vairākos aspektos izrādījās traģisks laiks. I pasaules kara laikā, 1916. un 1917. gada sākumā, pirmie Latvijas strēlnieki izgāja ugunskristības Nāves salā un pie Ložmetēju kalna. II pasaules kara laikā, 1944. gada beigās un 1945. gada sākumā, pie Lestenes un
n
n Džūkstes notika sevišķi asiņainas kaujas. Latviešu leģionāri, kurus mobilizēja Vācu armija, sīvi cīnījās, lai nosargātu savu zemi pret vairākkārt pārāko Padomju armiju Kurzemē. Veltīgi latvieši cerēja uz rietumu sabiedrotajiem. Vācu okupācijas laikā no 1941. līdz 1945. gadam arī Latvijā tika realizēts ho
o
olokausts un desmitiem tūkstošu ebreju tika sūtīti nāvē uz Rumbulas mežiem un Salaspils koncentrācijas nometni. Padomju okupācijas laikā, 1941. un 1949. gadā tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju tika deportēti uz Sibīriju. Daudzi no viņiem mājās tā arī neatgriezās.

Neskatoties uz to, 20. gadsimts bija arī varonības laiks. 1918. gada 18. novembrī tagadējā Nacionālā teātra telpās Rīgā tika pasludināta pirmā Latvijas Republikas neatkarība. 1919. gada 11. novembrī Latvijas galvaspilsēta tika veiksmīgi aizstāvēta pret Krievijas ģenerāli Bermontu. Rīga bija tā vieta, kur pēc pusgadsimta Padomju okupācijas tika atjaunota cīņa par neatkarību, kas vainagojās ar panākumiem, Latvijai pilnībā atgūstot savu brīvību.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita ziņā Rīgas reģions ir lielākais Latvijā. Tajā dzīvo 1 098 719 cilvēku jeb 47,1% no visiem valsts iedzīvotājiem. Neraugoties uz to, ka Rīgas reģionā ir valstī vislabvēlīgākā vide ekonomikas attīstībai, kā arī salīdzinoši zems bezdarba lī

ī
īmenis, tomēr ir zemākais dzimstības līmenis: 6,4 uz 1000 iedzīvotājiem.

Tūrisms

Rīgas reģions ir bagāts ar visdažādākajām iespējām tūrisma jomā. Tā kā Rīgas reģionā ietilpst gan izsenis slavenais kūrorts Jūrmala, gan Rīga, gan arī lauku rajoni, kuros sāk attīstīties lauku tūrisms, ir plašas iespējas gan izmantot kultūras un izklaides iespējas, gan investēt līdzekļus šīs jomas tālākajā attīstībā. Sākumstadijā ir ūdenstūrisma attīstība.

Rīgas reģionā ietilpst gan senlaicīga pilis, gan dabas liegumi un rezervāti. Jau izsenis šī teritorija ir iecienīts tūristu apmeklējuma mērķis. 

Ekonomika

Daudzu gadsimtu laikā Rīga ir bijusi sv

v
varīgākais tirdzniecības un transporta centrs Baltijas jūras austrumu krastos. Pēc apgrozījuma Rīgas, Skultes un Salacgrīvas tirdzniecības ostas ir starp sešām lielākajām Latvijas ostām. Rīgas starptautiskā lidosta nodrošina tiešos reisus uz 16 pilsētām 13 valstīs, kamēr ar autobusu vai pa dzelzceļu var nokļūt septiņu valstu lielākajās pilsētās. Rīgas pasažieru osta, kas atrodas pašā pilsētas centrā, tikai pāris minūšu gājienā no vēsturiskās vecpilsētas, piedāvā plašas attīstības iespējas.

Nenoliedzami, vislielāko ieguldījumu reģiona ekonomikā sniedz reģiona metropole. Rīgas pilsētas īpatsvars Latvijas rūpniecības kopprodukcijas kopapjomā ir 54,1 %. Rūpniecības produkcijas kopapjoms 2000. gadā bija Ls 854,6 milj. Galvenās tautsaimniecības nozares ir: tranzīts, finanses, enerģētika, pārtikas rūpniecība, farmaceitiskā rūpniecība, koksnes izstrādājumu ražošana, izdevējdarbība un poligrāfiskā rūpniecība, mēbeļu rūpniecība, tekstilizstrādājumu ražošana, sakaru iekārtu ražošana. Rīgas ostā ir vērojams kravu apgrozījuma pieaugums – 13,4 milj. tonnas 2000. gadā (salīdzinot ar 1997. gadu kravu apgrozījums palielinājies par 0,2 milj. tonnu).

Rīgas reģionā atrodami dažādi derīgie izrakteņi: dolomīts, ģipšakmens, māls, grants, kūdra. Ir ievērojami dzeramā ūdens pazemes krājumi. Reģions ir bagāts arī ar minerālūdens atradnēm.

Rīgas reģions, pateicoties jūras tuvumam un Daugavai, kas šķērso reģionu, ir perspektīvākais gan investīciju ieguldīšanas, gan ekonomiskās attīstības ziņā. Reģiona metropolē Rīgā atrodas valstij nozīmīgi objekti – ostas, starptautiskā lidosta un dzelzceļa stacija, galvenās transporta maģistrāles. Reģiona kontekstā kā viens no svarīgākajiem objektiem jāpiemin arī Salacgrīvas zvejas osta, kas atrodas Limbažu rajonā, gleznainajā Vidzemes jūrmalā.

Rīgas reģionā ir plašs ceļu tīkls, ieskaitot svarīgo Via Baltica maģistrāli, dzelzceļa līnija, kas savieno reģiona lielākās pilsētas. Tas nozīmē, ka dodoties no vienas reģiona vietas uz kādu citu, ceļā nav jāpatērē vairāk kā stunda. Pieaugošs vietējo un ārzemju uzņēmumu skaits investīcijām izvēlas ne tikai Rīgu, bet arī citas reģiona vietas. Piemēram, Tukumā somu, zviedru, vācu un franču kapitāls palīdz attīstīt pārtikas, tekstilizstrādājumu un metāla konstrukciju ražošanu. Kopuzņēmumos, kuros apvienojušies latviešu, zviedru un dāņu uzņēmumi, ražo kartupeļu cieti un koksnes produkciju Alojā un Limbažos. Uzņēmumi ar zviedru un vācu kapitālu strādā celtniecības nozarē un kokmateriālu ražošanā citās Rīgas reģiona vietās.

Rīgas reģionā vienmēr ir bijušas stipras pārtikas pārstrādes nozares tradīcijas, sevišķi pateicoties reģiona labi attīstītajai lauksaimniecības infrastruktūrai. Tādi produkti kā Aldara alus, Laimas šokolāde un Rīgas Melnais balzams ir kļuvuši par īsteniem Latvijas simboliem. Pateicoties reģiona zvejniekiem un Salacgrīvas, Jūrmalas, Rīgas un Lapmežciema konservu fabrikām, daudzās pasaules vietās labi pazīstamas arī Rīgas šprotes.

Pēc padomju centralizētas ekonomikas sabrukuma daudzi rūpnieciskie uzņēmumi ir spējuši veiksmīgi pārorientēties. Lielākā farmaceitiskā ražotne Olainē, piemēram, ražo vairāk nekā 70 dažādus medikamentus. Rīgas Kuģu Būvētava, kas sākotnēji tika izveidota, lai veiktu kuģu remontu, tagad klientiem no Skandināvijas uzbūvē vairākus dučus kuģu gadā. Kādreizēja trikotāžas fabrika “Ogre” tagad ražo formastērpus tādiem pasūtītājiem kā, piemēram, Anglijas augstākās līgas futbola klubs “Manchester United”.

Lielākie uzņēmumi Rīgas reģionā

Rīgas reģionā ir ap 25 000 uzņēmumu, 98% no tiem ir ar privāto kapitālu (pārējie ir vai nu pilnībā valsts vai tādi, kuros valstij pieder lielākā daļa uzņēmuma akciju).

Šis ir to uzņēmumu saraksts, kuru apgrozījums ir LVL 4 miljoni un vairāk.

Transports un sakari

• Valsts AS Rīgas Tirdzniecības osta – ostu pakalpojumi• Valsts AS Starptautiskā lidosta “Rīga”

• Privatizējamā valsts AS Latvijas Kuģniecība – jūras transporta pakalpojumi;

• AS airBaltic Corporation – aviolīnija

• Valsts AS Latvijas dzelzceļš – dzelzceļa transporta pakalpojumi

• SIA Lattelekom – telekomunikāciju pakalpojumi

• SIA Latvijas Mobilais Telefons – mobilo telekomunikāciju pakalpojumi

• SIA TELE2 – mobilo telekomunikāciju un citu komunikāciju pakalpojumi

• Valsts AS Latvijas Gaisa Satiksme – Latvijas gaisa telpas kontrolēšana un gaisa satiksmes organizēšana

• Valsts AS Latvijas Pasts – pasta pakalpojumi

Rūpniecība

• Valsts AS Latvenergo – elektroenerģijas ražošana

• AS Latvijas Gāze – dabas gāzes pārdošana

• AS Rīgas Siltums – siltumenerģijas ražošana un pārdošana

• Rīgas pašvaldības uzņēmums Rīgas Ūdens – ūdens apgāde

• AS Ogre – tekstilrūpniecība;

• AS Juglas Manufaktūra – tekstilrūpniecība;

• SIA Snikers Production Latvia – apģērbu ražošana;

• AS Latvijas Balzāms – alkoholisko dzērienu ražošana

• AS Aldaris – alus un citu dzērienu ražošana

• SIA House of Prince – tabakas produktu ražošana;

• Jūrmalas AS Jūraslīcis – zvejniecība un zivju pārstrāde

• AS Kaija – zvejniecība un zivju pārstrāde

• Salacgrīvas AS Brīvais Vilnis – zvejniecība un zivju pārstrāde

• AS Salacgrīva 95 – zvejniecība un zivju pārstrāde

• AS Staburadze – saldumu ražošana

• AS Rīgas Piena Kombināts – piena pārstrāde

• AS Rīgas Piensaimnieks – piena pārstrāde

• Publiskā AS Tukuma Piens – piena pārstrāde

• AS Limbažu Piens – piena pārstrāde

• AS Rīgas Miesnieks – gaļas produktu ražošana

• SIA Triāls – gaļas produktu ražošana

• AS Rīgas Dzirnavnieks – graudu un graudu produktu ražošana;

• AS Hanzas Maiznīca – maiznīca

• SIA Cido Pārtikas Grupa – bezalkoholisko dzērienu un citu pārtikas produktu ražošana

• Publiskā AS Gutta – bezalkoholisko dzērienu ražošana

• SIA Spilva – augļu un dārzeņu pārstrāde

• SIA Lido – pārtikas produktu ražošana, restorānu pakalpojumi

• AS Latvijas Finieris – kokapstrāde

• SIA Silva – Latvijas-Somijas mežsaimniecības un kokapstrādes kopuzņēmums

• AS Inčukalns Timber – mežsaimniecība un kokapstrāde

• SIA Knauf Marketing Riga – celtniecības materiāli

• AS Olaines Ķīmiski Farmaceitiskā Rūpnīca – farmaceitisko produktu ražošana

• Publiskā AS Grindeks – farmaceitisko produktu ražošana

• AS Rīgas Kuģu Būvētava – kuģu remonts un būve

• AS Rīgas Elektromašīnbūves Rūpnīca – elektronikas preču ražošana;

• AS Dzintars – kosmētikas un smaržu ražošana

• SIA Fortech – IT produktu ražošana un pakalpojumi.



Kultūra

Latvijas Dziesmu un deju svētki, kas notiek reizi četros gados, ir galvenais kultūras notikums Rīgas reģionā. Vairākas dienas koristi un dejotāji no visas Latvijas pulcējas Rīgas ielās, un noslēguma koncertā uz Mežaparka estrādes vienlaikus kopā sanāk vairāk nekā 10 000 vokālisti. Latvijas Dziesmu un deju svētki ir galvenais kultūras notikums Latvijā, kad reizi četros gados koristi, dejotāji un mūziķi no visas Latvijas sabrauc Rīgā. 1998. gadā uz XXII Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem un XII Latviešu deju svētkiem pulcējās 28 864 cilvēki, ieskaitot 13500 koristus, 10 500 dejotājus, folkloras muzikantus, folkloras grupas un pūtēju orķestrus, un citus māksliniekus. Svētku laikā Rīgā un tās apkārtnē notika dažādi koncerti, un svētku kulminācija bija kopkoncerts Mežaparka brīvdabas estrādē, kā arī tautas deju koncerts Daugavas stadionā.

Katru gadu jūnijā notiek Rīgas Opermūzikas festivāls, kura ietvaros tiek demonstrētas visas Latvijas Nacionālās operas iepriekšējās sezonas labākās izrādes.

Kamerkoru festivāls “Rīga Dimd” ir izcilā diriģenta Imanta Kokara gara bērns, un ik pārgadus tas notiek jau kopš 1989. gada. Festivāla dalībnieki palīdz nodrošināt snieguma augsto kvalitāti – 2001. gadā koncertus sniedza kamerkori Ave Sol, Blagovest un Fortius no Latvijas, Cantate Domino no Lietuvas, Trinitatis Kantori no Dānijas, Yuka no Japānas un Nacionālās Filharmonijas kamerkoris Chelyabinsk no Krievijas.



Objekti

Rīgas reģiona ainavu rotā jūras krasta līdzenumi, Kangaru kalni, Tukuma un Limbažu rajona pauguri, kā arī lielie mežu, lauku un pļavu klājumi. Taču reģiona labākā vizītkarte ir tā ūdeņi – Rīgas jūras līcis ar savām smilšainajām un akmeņainajām pludmalēm, majestātiskajām upēm Daugavu un Lielupi, gleznainajām un neticami populārajām upēm Gauja un Abava.

Engures un Babītes ezeri, kas atrodas piekrastes līdzenumos, ir dabas rezervāti putniem. Acīgs apmeklētājs pamanīs balto gārni, vairākas ērgļu sugas, dzērves un duci citu skaistu putnu sugu.

Sevišķi mīlēts Latvijā ir stārķis. Dažreiz var laimēties ieraudzīt izvairīgo un reti pamanāmo melno stārķi, taču galvenie reģiona ainavas dalībnieki ir baltie stārķi, kas savas milzīgas ligzdas nekautrīgi savijuši telefona stabu galos visā reģionā.

Rīgas reģionā ir ļoti daudzveidīga flora un fauna, galvenokārt pateicoties nepiesārņotajai dabai reģiona biotopos. Upju un ezeru krastos savas mājas saslējuši bebri – dažas var pamanīt pat galvaspilsētas centrā. Melleņu, dzērveņu un sēņu pārpilnība ogošanu un sēņošanu ir padarījusi par vienu no reģiona iedzīvotāju iemīļotajām nodarbēm.

Ar mērķi aizsargāt unikālo dabas skaistumu un elpu aizraujošās ainavas, daudzus gadus atpakaļ Gaujas senlejā un tās apkaimē tika izveidots Gaujas nacionālais parks. Liela daļa no parka ir liegta cilvēkiem, ļaujot mežiem, purviem un tīreļiem netraucēti attīstīties, sargājot neskaitāmās augu un dzīvnieku sugas, minerālūdens un medicīnisko dubļu krātuves. Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervātā zinātnieki izmēģina visaptverošu pieeju dabas aizsardzībai. Viņu darba centrā ir Salacas upe, kas ir vissvarīgākā lašu nārstošanas upe Baltijas jūras austrumu krastā.

Galvenās aizsargājamās dabas teritorijas Rīgas reģionā

Gaujas nacionālais parks tika izveidots 1973. gadā, un tā platība sastāda 91 000 hektārus zemes. Parka teritorija ir sadalīta 5 funkcionālās zonās, no kurām svarīgākās ir dabas rezervātu un dabas liegumu zonas. Galvenās no tām ir dabas rezervāti un dabas liegumi. Nacionālā parka nozīmīgākā daļa ir Gaujas senleja, kas kopā ar pieteku ielejām veido savdabīgu ainavu. Gaujas un citu mazāku upju un strautu krastos ir Latvijā vislielākie devona iežu atsegumi – smilšakmens kraujas, klintis un alas. Parkā sastopamas gandrīz 900 augu sugas, to apdzīvo 149 putnu sugas un 48 zīdītāju sugas. Nacionālajā parkā atrodas vairāk nekā 500 kultūras un vēstures pieminekļu. Gaujas nacionālā parka dienvidrietumu daļa atrodas Rīgas reģionā, arī gleznainākā Gaujas senlejas daļa un lielais vairums Siguldas kultūras un vēstures bagātību.

Ķemeru nacionālais parks ir dibināts 1997. gadā, lai aizsargātu tā teritorijā atrodošās dabas, kultūras, vēstures un ārstnieciskās vērtības. Apmēram 51% no parka 43 000 hektāru lielās platības sedz meži, 24% sedz purvi un 10% teritorijas ir zem ūdens. Unikāls ir ar purva ezeriņiem bagātais Ķemeru lielais tīrelis, kur dolomīta pamatiežu un plašo purvu mijiedarbībā veidojas. Parkā aug vien ceturtdaļa no visiem Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstītajiem augiem, tajā mītošie putni, savukārt, pārstāv 73% no visām Latvijas putnu sugām. Daudziem putniem, Ķemeru tīrelis ir vienīgā ligzdošanas vieta valstī.

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts tika nodibināts 1997. gadā UNESCO projekta “Cilvēks un biosfēra” ietvaros. Tā mērķis ir aisargāt bioloģisko daudzveidību un veicināt ekonomisko un sociālo attīstību, kas ir sociokulturāli un ekoloģiski ilgtspējīga. Rezervāta teritorija aptver Salacas upes baseinu, ieskaitot Burtnieka ezeru ar tā pietekām, Baltijas jūras Rīgas līča Ziemeļvidzemes piekrasti 60 km garumā un tai pieguļošo jūras akvatoriju līdz 10 m dziļumam. Rezervāta kopējā platība ir 573 000 hektāri, un tā rietumu daļa atrodas Rīgas reģionā.

Abavas senlejas dabas parks tika izveidots 1999. gadā un tā kopējā teritorija ir 14 933 hektāri. Abavas senleja izveidojās jau ledus laikmetā; šobrīd tā veido brīnišķīgu ainavu. Tajā ir smilšakmens atsegumi, alas, nelieli ūdenskritumi, daudz egļu, priežu, bērzu un citu koku, kadiķu krūmāji, un elpu aizraujoša lauku un pļavu mozaīka. Parka aizsardzībā ir 11 ģeoloģiskie pieminekļi, kā arī 30 arheoloģiskie, 11 arhitektūras un 17 mākslas pieminekļi. Parka rietumu daļa atrodas Rīgas reģionā, ieskaitot vēsturisko Kandavas mazpilsētu.

Engures ezera dabas parks tika nodibināts 1998. gadā, taču norobežota ornitoloģiskā zona tur ir bijusi kopš 1957. gada. Parks ir 18 000 hektārus liels, un aptver Rīgas reģiona lielāko ezeru. Ap ezeru ir meži, purvi un jūras krasts. Parkā mājo 800 dažāda veida augi (ieskaitot 40 aizsargājamos). Parkā kopumā ligzdo 186 dažādas putnu sugas, 44 no kurām ir izmirstošas putnu sugas Eiropā.

Piejūras dabas parks atrodas Rīgas reģionā, starp Kalngali un Lilastes upi. Tas aptver apkaimes pludmales, kāpas un mežus. Rožu kāpu biežāk sauc par botānisko dārzu, jo uz tās augošās sarkanīgas mežrozītes var izstiepties līdz pat 2,5 metru augstumam. Dabas parka augstākais punkts ir Labošanās augstiene, ko jūrasbraucēji izmanto navigācijai. Parkā ir arī citas augstas vietas – Brēdes pakalns (29 metri), Slēpotāju kalns, Ieputinātās priežu kāpas, u.c.

Leave a Comment