Roma nav mirusi, Roma dzīvo dzīvo mūsos.
Katrs cienigs cilvēks pazīst Romu un zin cik nozīmīgu vietu ta ieņem cilvēces vēsturē. Es piekrītu šim teicienam, kurš ie dzirdēts ļoti bieži: “Visi ceļi ved uz Romu!”.Roma , manuprāt, ir beigu sākums, sākuma gals. Tā ir nemirstoša, to pieminēs vienmēr neskatoties uz jauniem cilvēces sasniegumiem.
Daudzas lietas no Romas pastāv un izmantojam vēl šodien, piemēram, kanalizācija, kolizeji (mūsdienās pazīstami kā arēnas vai halles), kā arī kukuļdošana Romas sabrukšanas periodā bija lielā cieņā.
Romieši prata arī izklaidēties.Teātru izrādes, kuras parasti izpaudās kā nāves soda izpilde, kolizejs, kurš tiek uzskatīts par arhitektūrisku brīnumu vēl mūsdienās, kurā varēja redzēt varenas cīņas, kurās piedalās gan cilvēki, gan dzīvnieki..Nevar isti saskatīt Romas labo vai slikto pusi, no vienas puses tu dzīvo pilnvērtīgu dzīvi, ar izklaidēm atpūtu un gandrīz bez rūpēm, no otras puses tev jāuztraucas vai imperatoram nav „aizvēries” un, vai tas nededzina nost visu pilsētu, ar visiem tās iedzīvotājiem.
Roma, kājau arī es teicu paliks cieņa vienmēr, jo Roma ir beigu sākums, sākuma gals. Vārdu Roma ir jāizrunā a cieņu, jo romieši tiešām mums ir atstājuši cienijamu ieguldījumu mūsdienām.Izdzirdot vārdu Roma nāk prātā gladiatoru cīņas, teātris, vergošana un daudzas lietas, kuras mēs vēl sastopam mūsdienās. Tieši tas ir ieguldījums, kuru romieši mums ir atstājuši no savas dzīvas. Ir daudzas kopīgas lietas mūsu un romiešu dzīves, bet mēs neesam izdzīvojuši tos briesmīgos laikus, kurus piedzīvoja romieši. Valsts lietās ietekme vienam cilvēkam no tautas, nedižciltīgam, bija ļoti maza Amatpersonas jebkurā brīdī var veidot grozījumus likumos un paaugstināt nodevas, protams, šādus likumus parasti nodeva balsojumam tautas sapulcē, kura sastāvēja no korumpētiem bijušiem vergiem. Viena no retajām iespējām parastam Romas iedzīvotājam izsisties, bija doties karā, no kura atgriezies vesels, bez kropļojumiem, vai vispār neatgriezies. Romas sabrukšanas periodā Roma bija tīrākā elle, imperators sevis uzjautrināšanai varēja noslaktē pus Romu, ko Nero arī izdarīja. Pilsoņu kari, kuri izvērtās ielas slaktiņos
Neskatoties uz šo slikto romiešu dzīves pusi ir jāatceras vienmēr to, ka tieši romieši ieviesa mūsos kristietību, tieši viņi deva iedvesmu un ideju mūsdienu māksliniekiem no paaudzes paaudzē. Lielākie arhitektūras sasniegumi ir romiešu nopelns.
Ir jāpateicas par to, ka mēs nejūtamies kā vergi, ir jāpateicas par to, ka mūsu ciesšsnas citi neuztver kā izklaidi.Lai cienītu Romu nav katru dienu jāskandina tās vārds, pietiek ar to, ka mēs dažreiz aizdomāsimies par to, ka cilvēki, neskatoties uz viņu dzīves apstākļiem spēja panākt to, ko mēs nespējam dzīvojot mierīgu dzīvi