Rozetas akmens
Rozetas akmens jeb Rozetas stēla ir tumšā granīta jeb granodiorīta gabals, uz kura ir iegravēts viens un tas pats teksts trīs rakstībās- hieroglifu, dēmotiskajā (tautas) ēģiptiešu valodā un grieķu valodā. Tas ir ļoti svarīgs Senās Ēģiptes vēstures avots, jo tas ir ļāvis atkal saprast seno ēģiptiešu valodu, kura tika aizmirsta aptuveni pirms 1600 gadiem. Tas nozīmē, ka Rozetas akmens ļāva saprast neskaitāmus citus rakstu darbus šajā valodā, un tas ir palīdzējis iegūt milzīgu daudzumu informācijas par Seno Ēģipti. Ja nebijis šī akmens, mums joprojām būtu nesaprotama seno ēģiptiešu rakstu valoda, līdz ar to informācija par Seno Ēģipti būtu krietni trūcīgāka nekā tā ir.
Šo akmeni 1799. gada 15. jūlijā atrada Napoleona armijas inženieris kapteinis Pjērs Fransiss Bušārs, kamēr viņš vadīja konstrukcijas darbus fortā netālu no ēģiptiešu ostas pilsētas Rozetas (mūsdienu Rašīda). 1826. gadā franču eģiptologs Žans Pols Šampolions izmantoja savas grieķu valodas zināšanas, lai izprastu ēģiptiešu rakstības uzbūvi. Rezultātā tika atšifrēta gan hieroglifiskā, gan parastā seno ēģiptiešu rakstība.
Akmens datēts ar Ptolemaja V valdīšanas laiku (203. gads p. M. Ē.- 198. gads p. M. Ē.). Viņš bija piektais valdnieks hellēniskajā Ptolemaju dinastijā, kura valdīja Ēģiptē no 305. gada p. M. Ē. Līdz 30. gadam p. M. Ē. Viņš kāpa tronī 5 gadu vecumā, tādēļ viņa vietā ilgu laiku valdīja priesteri un reģenti (pieaugušie radinieki). Šie priesteri turpināja precedentu, kuru bija aizsācis faraons Ptolemajs III- viņi izdeva likumus priekš vienkāršās tautas, lai saglabātu tautā piekrišanu dinastijai un lai nostiprinātu tās varu. Likumi tika iegravēti akmeņos un šie akmeņi tika izvietoti dažādās vietās Ēģiptē. Rozetas akmens ir Memfisas pilsētas likumu akmens. Rozetas akmens ir trešā daļa trīs likumu sērijā: 1.Ptolemaja III likums (Kanopa likums); 2.Ptolemaja IV likums (Memfisas stēla); 3.Ptolemaja V likums (Rozetas stēla). Ir atrasti divi katra likuma akmeņi.
Pēc vēstures faktiem, grieķi piekopa divvalodību teritorijās, kuras viņi okupēja. Uz Rozetas akmens atrodas teksts trīs rakstībās, lai to varētu izlasīt ne tikai priesteri un vietējie, bet arī ieceļotāji no Grieķijas, kuri mēdza apmeklēt Ēģipti kā tūristi. Pirmās 14 teksta rindas veido hieroglifiskais jeb Dievu vārdu raksts, ko pārvaldīja priesteri un kurš tika lietots pārsvarā reliģiska rakstura dokumentos. Nākamās 32 līnijas sastāda dēmotiskais raksts jeb tautas valoda, kas bija pazīstama plašākām masām, savukārt pēdējās 54 rindas ir grieķiski. Grieķu daļa sākas ar: “Basileuontos tou neou kai paralabontos tēn basileian para tou patros…”, kas nozīmē: “Jaunais karalis, kurš ir pārmantojis troni no sava tēva…”. Šajā Ptolemaja V likumā rakstīts par nodevām, kuras viņš atceļ. Tur arī ir rīkojumi par statuju uzstādīšanu tempļos un par likuma publicēšanu trīs valodās.
Iegravētā teksta tulkojuma fragments: “Jaunā karaļa valdīšanā, kurš bija diadēmu pavēlnieks, liels slavā, Ēģiptes stabilizētājs un arī godbijīgs lietās, kas attiecas uz Dieviem, pārāks pār saviem pretiniekiem, cilvēku dzīves noteicējs, trīsdesmitgadu periodu pavēlnieks kā Hēfaists Lielais, Karalis kā Saule, augšējo un lejas zemju Lielais Karalis, Dievu- mīlošo vecāku- atvase, viņš, kuru Hēfaists ir iemīlējis, viņš, kuram Saule ir dāvājusi uzvaru, Zeva iemiesojums, Ptolemajs Nemirstīgais, Ptaha iemīļotais;
Devītajā gadā, kad Aētuss, Aētusa dēls, bija Aleksandra priesteris, un Dievu- glābēju, Dievu- brāļu, Dievu- labvēļu un Dievu- mīlošo vecāku priesteris; Kad Irēne, Ptolemaja meita bija karalienes Arsinojes priesteriene: Ceturtajā xanicus mēnesī, vai arī ēģiptiešiem- astoņpadsmitajā meheira mēnesī.
LIKUMS: Augstie priesteri un pravieši, kā arī tie, kuri ieiet iekšējā templī, lai ietērptu Dievus, un tie, kas valkā vanaga spārnu, un visi svētie pārrakstītāji, un visi pārējie priesteri, kas sapulcējušies Memfisā Karaļa priekšā no dažādiem tempļiem visā valstī, lai dzīrotu par godu Karaļa tronī kāpšanai, kā arī tie iz Ptolemaja Nemirstīgā, Ptaha iemīļotā, visudaiļā Dieva iemiesojuma, būdami sapulcējušies templī Memfisā šinī dienā, pasludināja: Kopš karalis Ptolemajs, nemirstīgais, Ptaha iemīļotais, visudaiļais Dieva iemiesojums, Karaļa Ptolemaja un Karalienes Arsinojes- Dievu- mīlošo vecāku- dēls, ir veicis daudz laba tempļiem un tiem, kas tajos uzturas, kā arī visam pārējam, kas ir viņa pārvaldīšanā, būdams Dievs, kas dzimis no Dieva un Dievietes, kā Hors- Izīdas un Ozīrisa dēls, ir pievērsies tempļu ienākumiem gan sudrabā, gan graudos, un ir dāsni atlīdzinājis dažādus izdevumus, lai vestu Ēģipti uz pārticību un lai nostiprinātu tempļus. /…/ Dievi viņam atlīdzinājuši ar veselību, uzvaru, spēku un citām labām lietām. Šāds gars lai pavada viņu un viņa bērnus mūžam”.
Kopš 1802. gada Rozetas akmens glabājas Britu muzejā, no kura tas kopā ar citiem pārvietojamiem vēstures artefaktiem ticis izņemts Pirmā pasaules kara laikā, bombardēšanas draudu dēļ. 2003. gadā Ēģipte prasīja Lielbritānijai atdot Rozetas akmeni, kurš ir viens no daudzajiem ēģiptiešu nacionālās identitātes simboliem, kurus savulaik piesavinājās angļi. Pēc pamatīgas tielēšanās angļi 2005. gada novembrī nosūtīja ēģiptiešiem akmens reprodukciju.