Siltuma dzinēji ir kaitīgi, bet bez tiem nevar

Par siltuma dzinēju sauc mašīnu, kurā enerģija, ko dod kurināmais sadegot, pārvēršas mehāniskajā enerģijā. Siltuma dzinēji iedalās sīkāk – siltuma mašīnas, dzesēšanas iekārtas un siltuma sūkņi. Visas šīs iekārtas apvieno viena kopīga īpašība, kad šajās iekārtās vielas iekšējā enerģija tiek pārvērsta mehāniskajā enerģijā.

Enerģijas reserves, ko izmanto siltuma dzinēji, atrodas zemes garozā un okeānos. Tās praktiski ir neizsmeļamas, un izmantojot siltuma dzinējus, šo enerģiju ir iespējams pārvērst mehāniskajā enerģijā. Tātad, var izdarīt secinājumu, ka atšķirībā no naftas produktiem un daudziem citiem derīgajiem iz

z
zrakteņiem, kas tuvākajā laikā varētu tikt izsmelti, šī nozare ir daudz perspektīvāka, jo nodrošina neizsmeļamus resursus, līdz ar to, nākotnē šajā nozarē noteikti gaidāma vēl lielāka un straujāka izaugsme.

Es esmu pret siltuma dzinējiem, jo tie ir kaitīgi videi. Tvaika dzinējkurtuvē un katlā iet zudumā ievērojama enerģijas daļa. Lai izvairītos no šiem zudumiem, kurināmo sadedzina mašīnas cilindrā. Tādus dzinējus sauc par iekšdedzes dzinējiem. Dīzeļdzinēji ir ekonomiskāki, jo kā darba vielu izmanto naftu un smagās eļļas. Siltuma mašīnas darbības rezultātā gaisā izdalās ka
a
aitīgas vielas (CO, SO2 , NO2), kas iedarbojas negatīvi uz apkārtējo vidi. Visvairāk izdalās oglekļa dioksīds, kas rada siltumnīcas efektu. Tā rezultātā sāk kust ledāji un pamazām paceļas ūdens līmenis. Gāzes, kas izdalās no siltuma mašīnas darbības, iznīcina ozona slāni, un uz
z
z zemes nonāk ultravioletais starojums, kas atstāj nelabvēlīgus iespaidus uz mums un mūsu apkārtējo vidi.

Lai gan siltuma dzinējiem ir arī labas īpašības, jo bez tiem mums nebūtu liela daļa no tehnoloģijas.Tie ir galvenie dzinēji, uz kuriem darbojas automašīnas un daudzas citas mašīnas. Llielākoties tie ir kaitīgi videi un bojā arī cilvēku veselību, tapēc būtu ieteicams lietot pēc iespējas mazāk šos dzinējus. Tā kā mūsdienās iekšdedzes dzinēji tiek lietoti ar vien vairāk, tad nākotnē daba var kļūt ļoti piesārņota.

Kā jau zinām šī nozare ir ļoti perspektīva nākotne, kā arī mūsdienās tā jau ir ļoti attīstīta un tā ir otrajā vietā atmosfēras piesārņojuma ziņā, tātad tā nav videi draudzīga nozare. Galvenokārt, siltuma dzinēji par dzesētāju izmanto atmosfēru, kurā pēc darba veikšanas nonāk izplūdes gā
ā
āzes. Šīs gāzes rodas degšanas procesā, augsta spiediena un temperatūras apstākļos, tādejādi veidojot savienojumus, no kuriem liela daļa ir toksiski savienojumi. Līdz ar to, rodas siltumnīcas efekts un daudzviet ozona slāņa caurumi, kuru veidošanos izraisa saldējamās iekārtas, kurās bieži vien tiek izmantots freons, un šīm iekārtām nolietojoties freons izplūst atmosfērā. Bez tam lielākā daļa siltuma tiek ražots termoelektrostacijās, kur izmanto tvaika turbīnas. Un tvaika ražošanā tiek sadedzinātas organiskās vielas, kuru sadegšanas procesā atmosfērā nonāk oglekļa dioksīds CO2.

Tātad izdarot secinājumus par si
i
iltuma dzinējiem, varu teikt tikai to, ka esmu pret tiem, kaut arī saprotu, ka tie nodrošina visu mašinu attīstību.