Stress

Lekcija par “Stresu “

Stresa koncepcija atstājusi ārkārtīgi lielu ietekmi uz dažādām zinātņu jomām, kas pētī cilvēku.

Stress ir organisma nespecifiska atbilde uz kaitīgu aģentu iedarbību , kas atklājās vispārējā adaptācijas sindromā. Stress ir morāla vai fiziskā pārslodze, kurā indivīds nonāk ja no viņa prasītais draud pārsniegt viņa resursu robežas. ( Rasma Garleja, Māra Vidnere, Psiholoģijas un sociālas uzvedības aspekti ekonomikā, Raka 2000,243.lpp)

Medicīna tiek uzsvērtas trīs galvenās stresa stadijas : truksmes, rezistences jeb pretistības un izsīkuma. Šajā terminoloģijā bez fizioloģiskajām stereotipizētajām stresa reakcijām jāiekļauj arī no

o
osacītais bīstamības novērtējums un aizsardzības mehānism ( Rasma Garleja, Māra Vidnere, Psiholoģijas un sociālas uzvedības aspekti ekonomikā, Raka 2000,243.lpp)

Stresa rašanos un raksturu nosaka ne tikai kairinātāja iedarbība, bet arī organisma reaktivitāte stresora iedarbības brīdī. Reaktivitāte ir atkarīga no daudziem cēloņiem : iedzimtības, iepriekš pārciestās iedarbības, vecuma dažādu faktoru apkalpojuma un citiem tā sauktajiem nosacījuma faktoriem.( Rasma Garleja, Māra Vidnere, Psiholoģijas un sociālas uzvedības aspekti ekonomikā, Raka 2000,244 lpp.)

H.Selje stresu nosauca par „stāvokli, kas izpaužas kā specifisks sindroms, kurš satur visas nespecifiskās izmaiņas bioloģiskajā si
i
istēmā.”( Rasma Garleja, Māra Vidnere, Psiholoģijas un sociālas uzvedības aspekti ekonomikā, Raka 2000,245.lpp.)

„Darbīgiem cilvēkiem neatliek laika nodoties savām bažām; bezdarbīgiem cilvēkiem domas par savām kaitēm tiecas aizņemt visu laiku. Radoši cilvēki dzīvo nenoremdināmās alkās produktīvi izlietot savu intelektuālo enerģiju; tiklīdz at
t
ttīstījušās spēcīgas slāpes pēc prāta piedzīvojumiem, viss pārējais šķiet mazsvarīgs.”(H.Selje, „Mana mūža stress”)

Cilvēka garīgo spēku spriedze ir neizbēgamā viņa dažnedažādo individuālo īpašību mobilizācijā, un savstarpējā saskarsme prasa gan pozitīvos, gan negatīvos pārdzīvojumus.( Rasma Garleja, Māra Vidnere, Psiholoģijas un sociālas uzvedības aspekti ekonomikā, Raka 2000,245.lpp)

Stresa stāvokli, kas radies neatkarīgi no savstarpējo attiecību mijedarbības vai arī tad, ja saskarsmes akts ir stresogēns, būtiski mainās cilvēka raksturs visās cilvēku saskarsmes daudzvejdīgajās izpausmes formās.

Cilvēki, atrazdamies stresa stāvoklī, ver būt harmoniski, skaisti vai nejēdzīgi, nepievilcīgi. Stress var arī atmodināt humānu izturēšanos vienam pret otru vai – gluži pretēji – necilvēcību.(Psiholoģijas un sociālas uzvedības aspekti ekonomikā, Raka 2000,245.lpp.)

Ar terminu „stress” tiek apzīmētas šādās parādības:

• Spēcīga , organismu nelabvēlīgi ietekmējoša iedarbība;

• Organismam stipri nelabvēlīga fizioloģiska un psiholoģiska reakcija uz šīm iedarbībam;

• Nespecifiski or
r
rganisma fizioloģisko un psiholoģisko reakciju elementi ekstremālās iedarbības, kas izraisa intensīvu adaptācijās aktivitāti.

• Nespecifiskas iezīmes organisma fizioloģiskajā un psiholoģiskajā mijedarbībā, kas radušas dažādu organismu reakciju gadījumos. .( Rasma Garleja, Māra Vidnere, Psiholoģijas un sociālas uzvedības aspekti ekonomikā, Raka 2000,246.lpp)

Biežāsk sastopāmi stresori ir :

• Bailes, bažas, priekšnojautas, iedomas par gaidāmo notikumu, darbu vai problimatisko situāciju. Tās parasti rada daudz vairāk stresa nekā paši notikumi un ir draudošākas par realitāti;

• Informācijas trūkums rada uztraukumu, jo liek iztēloties vissliktāko;

• Nedrošība ( par nākotni, attiecībam ģimenē, darbu );

• Fiziskas sāpes, slimības, nā

ā
āve;

• Ārējās vides faktori ( pārmērīgs troksnis, karstums, aukstums );

• Sociālas un vides maiņa; ( jauna dzīvesvieta, darbs vai tā trukums ); .( Rasma Garleja, Māra Vidnere, Psiholoģijas un sociālas uzvedības aspekti ekonomikā, Raka 2000,247.lpp)

Mūsu dabiskā fiziskā un psiholoģiskā reakcija uz pārmērīgu stresu tiek dēvēta par spriedzi. Tālāk uzskaitītas tipiskākās spriedzes izpaus¬mes.Stresu simptomi :

• Pārāk daudz ēdu.

• Lietoju pārāk daudz alkoholu.

• Smēķēju vairāk nekā parasti.

• Jūtos saspringts, uzvilkts, nemierīgs un nervozs.

• Jūtos nospiests vai nožēlas pilns.

• Sev patīku arvien mazāk.

• Man ir grūtības aizmigt vai palikt nomodā.

• Jutos nemierīgs un nespēju koncentrēties.

• Paaugstināta interese par seksu.

• Pazemināta interese par seksu.

• Ēstgribas zudums.

• Jūtos noguris, pārpūlējies, trūkst enerģijas.

• Esmu viegli sakaitināms.

• Domāju par pašnāvību.

• Mazāk komunicēju.

• Jūtos apjucis un satriekts.

• Grūti piecelties no rītiem.

• Galvassāpes.

• Vēdergraizes vai zarnu problēmas.

• Svīstošas un/vai drebošas rokas.

• Elpas trūkums.

• Ļauju, lai notikumi virzās uz priekšu savā gaitā.

• Nepareizi novirzītas dusmas.

• Jūtos nevesels.

• Jūtos vājš.

• Jūtos apreibis vai vieglprātīgs.( Aina Ozoliņa Nucho un Māra Vidnere, Ceļvedis psihoterapeitiem un sociālajiem darbiniekiem «Stress: tā pārvarēšana un profilakse)

Stresa reakcijas var iedalīt afektīvajās, kognitīvajās, fiziskajās, uzvedības un ar motivācijas saistītājas( Le Blanc, de Jonge & Schaufeli, 2000 ) . Stress var izpausties individuālajā, starppersonu un organizācijas līmeni.

Stresam var būt ilglaicīgas psoholoģiskās sēkas: pastāvīgs saspridzinājums – depresijā, aizkaitinamība, trauksme, pašcieņas zaudējums,sašutums, psiholoģiskais nogurums, neirozes, agresīva attieksme pret asviems dzīvesbiedriem.(V.Reņģe”Mūsdienu organizāciju psiholoģija”, 55.lpp.)

Literatūra:

1.Avots: Ceļvedis psihoterapeitiem un sociālajiem darbiniekiem «Stress: tā pārvarēšana un profilakse»

Autores: Aina Ozoliņa Nucho (ASV, Universit. emeritētā profesore) un Māra Vidnere (LU Pedagoģijas un psiholoģijas instutūta profesore)

2.Avots: Psiholoģijas un sociālas uzvedības aspekti ekonomikā, Raka 2000

Autores: Rasma Garleja, Māra Vidnere

3. Avots: „Mana mūža stress”

Autors: Hanss Selje

4. Avots: ”Mūsdienu organizāciju psiholoģija”

Autors : .V.Reņģe

5. Le Blanc, de Jonge & Schaufeli, 2000

Leave a Comment